Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Capitalia ir ieviesis unikālu aizdevuma produktu Baltijas tirgū, piedāvājot uzņēmumiem iespēju saņemt finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot kriptovalūtas un citus digitālos aktīvus. Šis ir pirmais šāda veida risinājums reģionā, kas paredzēts mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām.
Uzņēmumiem, kuri digitalizē savus finanšu risinājumus un vēlas izmantot savus kriptoaktīvus, tas ļauj piesaistīt kapitālu bez nepieciešamības tos pārdot vai piedāvāt kā ķīlu tradicionālos aktīvus, piemēram, nekustamo īpašumu. Jāuzsver, ka digitālo aktīvu glabāšana aizdevuma laikā tiek nodrošināta ar visaugstākajiem drošības standartiem.
Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Mēs ticam, ka uzņēmējiem jābūt iespējai izmantot visus mūsdienīgos finanšu instrumentus, lai īstenotu savus attīstības mērķus. Mūsu jaunais aizdevuma produkts pret kriptoaktīvu ķīlu ir solis pretī nākotnei gan Latvijas, gan visas Baltijas uzņēmējdarbības finansēšanā. Kriptoaktīvu tirgus jau šobrīd ir globāli nozīmīgs — ik dienu pasaulē notiek vairāk nekā 100 miljoni darījumu, un Baltijā arvien vairāk uzņēmumu integrē digitālos aktīvus savā darbībā. Piemēram, Latvijā uzņēmumi jau var veidot pamatkapitālu kriptovalūtās. Tāpat Latvijā jau darbojas vairāki desmiti blokķēžu un kripto tehnoloģiju uzņēmumu, bet Lietuva un Igaunija kļuvušas par atzītiem centriem starptautisku kripto projektu un licencētu pakalpojumu sniedzējiem. Nav nejaušība, ka arī Eiropas Savienība aktīvi virza digitālā eiro izveidi, lai stiprinātu drošu un modernu maksājumu vidi. Tas viss apliecina, ka digitālie aktīvi kļūst par neatņemamu finanšu sistēmas sastāvdaļu, un mēs vēlamies, lai Baltijas uzņēmumi būtu šo pārmaiņu priekšgalā.”
Kopumā pieprasījums pēc alternatīviem finansējuma avotiem Baltijā saglabājas augsts – tā šī gada pirmajā pusgadā Capitalia kopumā izsniegusi finansējumu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa līdzekļu – aptuveni septiņi miljoni eiro – izsniegti uzņēmumiem Latvijā, savukārt Lietuvas uzņēmēji piesaistīja četrus miljonus, bet Igaunijas uzņēmumi vienu miljonu eiro.
Sektoru griezumā visaktīvāk šogad finansējumu piesaistījuši ražošanas uzņēmumi, kam izsniegti aptuveni divi miljoni eiro, galvenokārt aprīkojuma modernizācijai un eksporta jaudu stiprināšanai. Tāpat jāizceļ arī nekustamais īpašums – vairāk nekā pusotrs miljons eiro ieguldīts jaunu projektu un renovācijas ieceru īstenošanā, īpaši energoefektīvu mājokļu attīstībā. Stabilu pieprasījumu pirmajā pusgadā uzrādīja arī mazumtirdzniecība, kur uzņēmēji ar Capitalia atbalstu paplašināja sortimentu un modernizēja tirdzniecības vietas. Savukārt lauksaimniecības nozarei, neskatoties uz lielu interesi, izsniegts relatīvi mazāks apjoms, jo nozari joprojām būtiski ietekmē vāja raža, zemās preču cenas un darbaspēka trūkums.
