Latvijas investīciju banka Signet Bank uzsāk sadarbību ar Latvijas lielāko licencēto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju Capitalia, kļūstot par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

Signet Bank finansēs aizdevumus, kas atbilst bankas vēlamajam riska profilam, līdzās pārējiem Capitalia platformas investoriem. Ir plānots, ka tuvāko divu gadu laikā ar Capitalia platformas starpniecību Signet Bank ieguldīs līdz pat 5 milj. eiro aizdevumos Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Signet Bank ir pirmais institucionālais investors, kas kļuvis par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

“Signet Bank vienmēr ir bijusi svarīga finansējuma pieejamības nodrošināšana vietējiem uzņēmumiem, veicinot to izaugsmi un attīstību. Augsti vērtējam Capitalia ilggadējo pieredzi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā, tāpēc izvēlējāmies tieši Capitalia par savu sadarbības partneri. Pievienojoties Capitalia investoru lokam kā pirmais institucionālais investors, mēs paplašinām finansējuma pieejamību, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā. Mēs jau ilgstoši veicinām inovācijas Latvijas finanšu nozarē, un esmu pārliecināts, ka sadarbība ar Capitalia būs vērtīgs un jauns finansiāls atbalsts Latvijas uzņēmumiem, palīdzot tiem sasniegt jaunas virsotnes un palielināt konkurētspēju,” uzsver Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Finansēšanas uzņēmums Capitalia veic ieguldījumu Igaunijas riska kapitāla fondā Siena, kas ir respektabls, Igaunijā dibināts tehnoloģiju uzņēmumu investīciju fonds.

Šī ieguldījuma mērķis ir veicināt kapitāla pieejamību Baltijas reģiona tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem, agrīnajiem darbiniekiem un investoriem, nodrošinot tiem iespēju pārdot savas daļas uzņēmumos Siena pārvaldītajam fondam. Siena mērķis ir investēt 50 miljonus eiro tuvāko gadu laikā, iegādājoties daļas labākajos tehnoloģiju uzņēmumos Baltijā, Skandināvijā un Austrumeiropā.

Siena specializējas akciju iegādē no agrīnajiem investoriem, darbiniekiem un strauji augošo tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājiem Baltijas reģionā. Siena līdzšinējie ieguldījumi ir bijuši tādos pazīstamos uzņēmumos kā Bolt, Skeleton, Oura, Printify un Veriff, iegūstot reputāciju kā "labākais jaunuzņēmumu indekss" Baltijā un Ziemeļvalstīs.

Biznesa kredītu brokeris “Oferta Finance”, sadarbojoties ar finansētāju “Capitalia”, palīdzējis piesaistīt 320 tūkstošus eiro SIA “Biznesa vadības koledža” attīstībai.

Pagājušā gada vidū “Biznesa vadības koledžai” bija nepieciešami papildus līdzekļi, lai iegādātos nekustamo īpašumu un paplašinātos, tāpēc vērsāmies pie “Oferta Finance” ar lūgumu atrast mums piemērotāko aizdevuma risinājumu, stāsta Jānis Stabiņš, “Biznesa vadības koledžas” dibinātājs.

“Tā bija mana pirmā pieredze darbā ar biznesa kredītu brokeriem un es biju patiesi pārsteigts, cik precīzi un profesionāli “Oferta Finance” spēja izprast mūsu vajadzības un atrast pareizās kompānijas, kuras bija gatavas finansēt mūsu ideju. Pateicoties šai pieredzei es sapratu, ka mūsdienās pastāv daudzi un dažādi finanšu instrumenti,” teic J.Stabiņš, iesakot arī citiem uzņēmējiem izmantot biznesa kredītu brokeru pakalpojumus.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Nebanku kreditētājs "Capitalia" pievienojas Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijai (LBAA), informēja LBAA pārstāvji.

Pievienojoties LBAA, "Capitalia" saredz blokķēdes tehnoloģiju ne tikai kā vienu no finanšu tehnoloģiju elementiem, bet kā būtisku instrumentu inovācijām un pārmaiņām finanšu sektorā. "Capitalia" vadītājs Juris Grišins pauž, ka "Capitalia" iesaistās blokķēdes nozarē ar mērķi piedāvāt finansējuma pakalpojumus gan uzņēmumiem, gan investoriem.

LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš norāda, ka asociācija iegūst spēcīgu finanšu sektora partneri ar pieredzi alternatīvajā finansēšanā, investīciju platformu darbībā un uzņēmumu attīstības atbalstā, sniedzot nozīmīgu pievienoto vērtību gan asociācijai, gan blokķēdes un finanšu tehnoloģiju nozarei Latvijā.

LBAA ir bezpeļņas organizācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 30 vietējie un ārvalstu finanšu tehnoloģiju un "Web 3" nozares uzņēmumi.

Pateicoties profesionālai sadarbībai starp biznesa kredītu brokeru uzņēmumu “Oferta Finance”, nebanku finansētāju “Capitalia” un Lietuvas investīciju platformu “Profitus”, nekustamā īpašuma attīstības projektam Rīgā izdevies piesaistīt finansējumu gandrīz viena miljona eiro apmērā.

Mūsdienu finanšu vidē sadarbība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas ļauj pārvarēt šķēršļus un virzīt projektus uz priekšu pat tad, kad šķiet, ka visi ceļi ir slēgti, atzīmē Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors. “Šis nekustamā īpašuma attīstības projekts Rīgā ir lielisks piemērs tam, kā neatlaidība, radoša pieeja un cieša sadarbība starp dažādiem finansētājiem var nest augļus pat visizaicinošākajos apstākļos. Viens no nozīmīgākajiem panākumu stūrakmeņiem šajā projektā bija spēja apvienot dažādu partneru zināšanas, resursus un risinājumus vienotā redzējumā. Tā vietā, lai fokusētos uz šķēršļiem, mēs pievērsāmies iespējām,” skaidro A.Geisari.

“Capitalia” ir kļuvusi par pirmo alternatīvo finansētāju Latvijā, kas uzņēmumiem piedāvā aizdevumus ar “Altum” garantiju.

Pirmo šāda veida aizņēmumu saņēmis zivsaimniecības uzņēmums SIA “Baņķis” no Salacgrīvas. Finansējums piešķirts apgrozāmajiem līdzekļiem, lai sekmētu uzņēmuma turpmāko attīstību.

SIA “Banķis” darbojas Salacgrīvā kopš 1995. gada, specializējoties zivju pirmapstrādē un plaša zivju produktu klāsta ražošanā, izmantojot vietējo zvejnieku piegādātos resursus.

"Iespēja izsniegt aizdevumus ar “Altum” portfeļgarantijām būtiski paplašina to uzņēmumu loku, kam “Capitalia” finansējums kļūst pieejams un izdevīgs – īpaši tiem, kuriem nav pietiekama nodrošinājuma, lai saņemtu aizdevumu tradicionālajās bankās," uzsver Mārcis Ļaksa, “Capitalia” izpilddirektora vietnieks. "Šīs garantijas ļauj uzņēmumiem saņemt arī izdevīgākus nosacījumus – zemākas procentu likmes, vienkāršākas nodrošinājuma prasības un lielāku aizdevuma apjomu."

Arvien vairāk uzņēmumu Baltijas valstīs izvēlas savai attīstībai izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Tā šogad Capitalia, uzņēmumu finansēšanas platforma Baltijas valstīs, izsniegusi aizdevumus 27 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23% vairāk, nekā pērn.

Kopumā nauda biznesa attīstībai piešķirta 196 uzņēmumiem.

Visvairāk finansēti uzņēmumi Latvijā - 108, kam seko Lietuva (67 uzņēmumi) un Igaunija (21 uzņēmumi). Lielākais izsniegtais aizdevums vienam uzņēmumam sasniedza 1 miljonu eiro, savukārt vidējā aizdevuma summa veido 140 tūkstošus eiro.

Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Uzņēmēji Baltijas valstīs arvien labāk orientējas finanšu jautājumos un saprot, kad un kā izmantot finansējumu ārpus tradicionālo banku pakalpojumu klāsta. Šī tendence ir redzama pieaugošajā interesē par obligāciju emisijām un kopfinansēšanas platformām, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus. Piemēram, kopfinansēšanas platformas šogad ir kļuvušas par nozīmīgu finansējuma avotu tādiem uzņēmumiem kā Storent, We Build Parks, SFM Latvija un Biznesa Vadības koledža. Savukārt obligācijas šogad izlaiduši vairāk nekā 15 uzņēmumu, kuru vidū var atzīmēt Mapon, Grendardi, Latraps un Longo. Salīdzinājumam, Igaunijā uzņēmumu skaits, kas šogad emitēja obligācijas, sasniedza 13, bet Lietuvā – pat 39. Līdz ar to var teikt – esam uz pareizā ceļa, bet vēl ir vieta straujākai izaugsme.”

Finanšu tehnoloģiju uzņēmums Capitalia ir ieviesis unikālu aizdevuma produktu Baltijas tirgū, piedāvājot uzņēmumiem iespēju saņemt finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot kriptovalūtas un citus digitālos aktīvus. Šis ir pirmais šāda veida risinājums reģionā, kas paredzēts mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām.

Uzņēmumiem, kuri digitalizē savus finanšu risinājumus un vēlas izmantot savus kriptoaktīvus, tas ļauj piesaistīt kapitālu bez nepieciešamības tos pārdot vai piedāvāt kā ķīlu tradicionālos aktīvus, piemēram, nekustamo īpašumu. Jāuzsver, ka digitālo aktīvu glabāšana aizdevuma laikā tiek nodrošināta ar visaugstākajiem drošības standartiem.

Kā stāsta Capitalia vadītājs Juris Grišins: “Mēs ticam, ka uzņēmējiem jābūt iespējai izmantot visus mūsdienīgos finanšu instrumentus, lai īstenotu savus attīstības mērķus. Mūsu jaunais aizdevuma produkts pret kriptoaktīvu ķīlu ir solis pretī nākotnei gan Latvijas, gan visas Baltijas uzņēmējdarbības finansēšanā. Kriptoaktīvu tirgus jau šobrīd ir globāli nozīmīgs — ik dienu pasaulē notiek vairāk nekā 100 miljoni darījumu, un Baltijā arvien vairāk uzņēmumu integrē digitālos aktīvus savā darbībā. Piemēram, Latvijā uzņēmumi jau var veidot pamatkapitālu kriptovalūtās. Tāpat Latvijā jau darbojas vairāki desmiti blokķēžu un kripto tehnoloģiju uzņēmumu, bet Lietuva un Igaunija kļuvušas par atzītiem centriem starptautisku kripto projektu un licencētu pakalpojumu sniedzējiem. Nav nejaušība, ka arī Eiropas Savienība aktīvi virza digitālā eiro izveidi, lai stiprinātu drošu un modernu maksājumu vidi. Tas viss apliecina, ka digitālie aktīvi kļūst par neatņemamu finanšu sistēmas sastāvdaļu, un mēs vēlamies, lai Baltijas uzņēmumi būtu šo pārmaiņu priekšgalā.”

Finanšu uzņēmums Capitalia ir starp pirmajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izveidojis savas Bitcoin rezerves.

Uzņēmuma mērķis ir regulāri novirzīt daļu no saviem ieņēmumiem Bitcoin rezervēs, sekojot praksei, kas kļūst arvien populārāka arī vadošo ārvalstu finanšu uzņēmumu vidū.

Capitalia šo soli īsteno kā daļu no savas plašākās digitālo aktīvu stratēģijas, kas iekļauj arī kriptovalūtu nodrošinātos aizdevumus sadarbībā ar licencētiem tirgus dalībniekiem, kuri sniedz ķīlas pārvaldības pakalpojumus.

Capitalia vadītāja vietnieks Mārcis Ļaksa skaidro: " Bitcoin rezervju izveide ir loģisks nākamais solis mūsu digitālo aktīvu stratēģijā. Kriptovalūtas strauji nostiprinās finanšu ekosistēmā, un mēs redzam arvien lielāku interesi arī no mūsu klientu puses. Tāpēc esam sākuši piedāvāt uzņēmumiem finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot digitālos aktīvus, un tagad, apliecinot savu uzticību inovācijām, veidojam arī paši savas kriptovalūtu rezerves.”

Mūsdienās daudzi uzņēmēji sastopas ar apgrozāmo līdzekļu aprites problēmām ikdienas darbā. Dažkārt rodas situācija, kad rēķins jāapmaksā jau šodien, bet finansiālās iespējas to izdarīt būs tikai pēc pāris nedēļām, jo sadarbības partneris, kuram izrakstīts rēķins par sniegtajiem pakalpojumiem/precēm to apmaksās pēc, piemēram, 60 dienām.

Tāpat ir situācijas, kad plānots lielāks iepirkums, bet nepieciešamais finansējuma apmērs ir nepietiekošs, lai to veiktu. Bet citkārt uzņēmējiem ir mērķis iegādāties transporta līdzekļus vai nekustamo īpašumu uzņēmuma izaugsmei.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotais vebinārs atklāj, kādas ir uzņēmēju iespējas piesaistīt finansējumu un kādi ir nosacījumi starp alternatīvajiem finansētājiem.

“Mums ir svarīgi uzņēmējus iepazīstināt ar iespējām viņu uzņēmumu attīstībai. Risinājumu varam rast jebkurā situācijā, kad ir nepieciešams papildu finansējums, sākot no uzņēmējdarbības uzsākšanas līdz pat lieliem uzņēmumiem, kam ir nepieciešams piesaistīt investīcijas. Kopā Baltijas valstīs mums ir 70 partneri, kas var piedāvāt alternatīvo finansējumu,” stāsta Ieva Zabrauska-Gailīte, Altero.lv biznesa attīstības vadītāja.

AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"" ("Altum") ieguldīs līdz 55,8 miljoniem eiro piektās paaudzes iespējkapitāla fondos, aģentūrai LETA pavēstīja "Altum" sabiedrisko attiecību vadītāja Sandra Eglīte, informējot par ceturtdien, 20.martā, akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Viņa norāda, ka publiskā atlasē pērn septembrī tika izvēlēti trīs agrīnās stadijas iespējkapitāla fondu pārvaldnieki. "Altum" ieguldījums katrā no tiem nepārsniegs 18,6 miljonus eiro, attiecīgi kopējā ieguldījuma summa būs līdz 55,8 miljoniem eiro.

Eglīte atzīmē, ka darbības sākšanai fondu pārvaldniekiem ir jāpiesaista arī privātās investīcijas. Plānots, ka kopumā agrīnās stadijas uzņēmumos tiks ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni eiro.

"Altum" slēgs līgumus ar fondu pārvaldniekiem "BADideas.fund", kuru pārstāv Artis Kehris, Raimonds Kulbergs un Bendžamins Pjērs Lebluā, "VNTRS Consulting" ar fonda nosaukumu "Outlast Fund", kuru pārstāv Kristaps Prūsis, Mikaela Pedersena, Marija Ručevska un Egita Poļanska, un "BuildIt", kuru pārstāv Zigmārs Reklaitis, Renē Tenisons, Arta Beitāne, Matīss Neimanis un Rūdolfs Neimanis.

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu iespējas aizņemties finansējumu bankās, Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgusi līgumus ar piecām komercbankām un vienu alternatīvo finansētāju, kas turpmāko divu gadu laikā varēs piešķirt aizdevumus un citus finanšu pakalpojumus ar ALTUM portfeļgarantiju par kopējo finansējuma apjomu vismaz 83 miljoni eiro.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka finansēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju, kas tiek līdzfinansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas ALTUM. Jaunajā atlases kārtā ne vien palielināts maksimālais finanšu pakalpojuma apmērs no 250 000 līdz 500 000 eiro vienam darījumam, bet arī paplašināts sadarbības partneru loks, pirmo reizi uzsākot sadarbību ar alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Finanšu pakalpojumus ar ALTUM portfeļgarantiju jaunās kārtas ietvaros izsniegs "SEB banka", "Industra Bank", ‘Luminor banka", "Swedbank", "Citadele banka", kā arī alternatīvais finansētājs "Capitalia Fund Management AIFP". Portfeļgarantiju programmas ietvaros privātie finansētāji finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, ALTUM vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam varēs piemērot izdevīgākus nosacījumus - zemākas pievienotās procentu likmes, atvieglotas nodrošinājuma prasības, lielākas finanšu pakalpojumu summas, kā arī citus izdevīgākus nosacījumus aizņēmējam.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) plāno izstrādāt jaunu hipotekārās kreditēšanas programmu, lai risinātu tirgus nepilnības "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem reģionos, otrdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē par mājokļa pieejamību un atbalsta rīkiem ģimenēm ar bērniem informēja "Altum" pārstāvji.

Programmas mērķis būtu novērst tirgus nepilnības, kuras rada fakts, ka reģionos nav attīstīta finanšu tirgus "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem.

Plānotā "Altum" mājokļu kreditēšana fiziskām personām jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Plānots, ka atbalsta programma tiks izstrādāta un nodota saskaņošanai šī gada otrajā ceturksnī.

"Altum" šobrīd piedāvā atbalsta programmas mājsaimniecībām pēc to ienākumiem. Atsevišķas programmas paredzētas sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu sociālo mājokļu būvniecībai, zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Tāpat tiek nodrošināts mājokļa iegādes pabalsts jaunajiem speciālistiem līdz 35 gadiem, kā arī vienreizēja subsīdija līdz 10 000 eiro mājokļa iegādei vai būvniecībai "Balsts" daudzbērnu ģimenēm. Vienlaikus "Altum" piedāvā arī atsevišķu mājokļa garantiju ģimenēm ar bērniem un programmu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") 16.aprīlī sāks pieņemt pieteikumus jaunajā Energogranta programmā, kas paredzēta daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, informēja "Altum".

Institūcijā atzīmē, ka programma ļaus dzīvokļu īpašniekiem ietaupīt līdz 90% no mājas energoaudita un dokumentu sagatavošanas izmaksām.

Energogranta programmas kopējais apjoms ir 4,25 miljoni eiro, un tā tiek īstenota ar Eiropas Investīciju bankas resursiem "InvestEU Advisory Hub" projekta ietvaros. Programma palīdzēs sagatavot renovācijai aptuveni 200 daudzdzīvokļu mājas visā Latvijā, informē "Altum".

Atbalsts ir paredzēts tikai tām ēkām, kuras piesakās dalībai "Altum" daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, un tas aptver izdevumus, kas ir saistīti ar tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, tostarp energoauditu, būvprojektu, būvizmaksu tāmi un citām.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM veiksmīgi realizējusi 5 gadu obligāciju izvietošanu par kopējo summu 70 miljoni eiro. Šī ir pirmā emisija ALTUM ceturtajā obligāciju programmā, kuras kopējais apjoms ir 120 miljoni eiro.

Salīdzinājumam, nedēļu iepriekš Latvijas Republika emitēja jaunas 5 gadu eiro obligācijas 1 miljarda eiro apmērā ar ienesīgumu 2,971%, kas bija par 0,605% zemāks nekā ALTUM sasniegtais līmenis.

Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu interesi no Baltijas institucionālajiem investoriem. Kopumā obligāciju piedāvājumā piedalījās 18 institucionālie investori, tostarp Ziemeļu investīciju banka. Izsniegtā apjoma sadalījums bija šāds: 69% – aktīvu pārvaldības fondiem, 14% Ziemeļu investīciju bankai, 13% Baltijas bankām un 4% apdrošināšanas kompānijām. Ģeogrāfiski 43% obligāciju tika piešķirti Latvijas investoriem, 32% – Lietuvas, 11% – Igaunijas un 14% – Somijas investoriem.

Valdība otrdien apstiprināja, ka AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") varēs sniegt hipotekāros kredītus reģionos.

Lai uzlabotu aizdevumu pieejamību mājokļa iegādei reģionos un tādējādi veicinātu reģionālo ekonomisko attīstību, "Altum" sniegs hipotekāros aizdevumus mājokļa iegādei.

Latvijā komercbankas un citi patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji hipotekāros kredītus patērētājiem var izsniegt tikai atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam. "Altum" šajā gadījumā darbosies kā nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs, "Altum" saņems atbilstošu licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un būs Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā.

"Altum" plāno piešķirt aizdevumus līdz 74 000 eiro apmērā, kas atbilst 100 minimālajām mēnešalgām. Vidējais aizdevuma apmērs paredzēts no 25 000 līdz 30 000 eiro. Aizdevuma termiņš var sasniegt līdz pat 30 gadiem, taču gan aizņēmējam, gan līdzaizņēmējam aizdevuma atmaksas brīdī nedrīkst būt vairāk par 65 gadiem.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un ALTUM vadītājs Reinis Bērziņš tikšanās laikā vienojās par kopīgu sadarbību, kur Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ar ALTUM izstrādās jaunu metodiku, kas pavērs plašākas iespējas lielajiem komersantiem piesaistīt finansējumu projektiem, ko plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un ALTUM vadītājs Reinis Bērziņš pārrunāja abu iestāžu kopīgo sadarbību saistībā ar KEM jaunajām ES fondu programmām centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivizācijai un biometāna ražošanas un transportēšanas nozares attīstībai. Tikšanās laikā gan ministrs, gan ALTUM vadītājs bija vienisprātis – prioritāte ir plašāka finansējuma pieejamība.

“Nākot pašam no biznesa vides, saprotu, cik svarīgi ir nodrošināt iespēju uzņēmumiem, attīstot jaunus projektus, ļaut izvēlēties sev piemērotāku un efektīvāku kreditēšanas risinājumu. Aktīvāka kredītiestāžu un mūsu perspektīvo uzņēmumu sadarbība paver iespēju veselīgai konkurencei gan starp atbalstāmiem projektiem, gan kredītiestādēm. Konkurence projektu ieceres stadijā, ir kritiski svarīga, lai pieejamo finansējumu – gan privāto, gan publisko - mēs Latvijā izmantotu mērķtiecīgi,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pagaidu padomes priekšsēdētājas amatā piektdien akcionāru sapulcē iecelta Ieva Jansone-Buka, kuras pilnvaras būs spēkā no 1.septembra līdz noslēgsies atklāts konkurss uz šo amatu, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Līdzšinējā "Altum" padomes priekšsēdētāja Līga Kļaviņa pēc pašas vēlēšanās atstāja amatu.

Pirmdien, 1.septembrī, plkst.8.30 sasaukta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tiks lemts par padomes sastāvu.

FM informē, ka Jansone-Buka ir ar plašu pieredzi finanšu un uzņēmumu vadības jomā. No 2021. līdz 2025.gadam viņa strādāja "Altum" valdē, piedaloties stratēģisko projektu īstenošanā un institūcijas attīstībā. Patlaban Jansone-Buka strādā SIA "Tet" padomē.

Jansone-Buka 2013.gadā ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā. Viņai ir arī divi sociālo zinātņu bakalaura grādi - vadībzinātnē, kas 2004.gadā iegūts Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē, un politikas zinātnē, kas 2002.gadā iegūts LU Sociālo zinātņu fakultātē.

Tiek gatavoti normatīvie akti, kas ļaus AS "Attīstības finanšu institūcijai "Altum" elastīgāk un lielākos apjomos kreditēt jaunās ģimenes mājokļa būvniecībai, 7.augustā pēc tikšanās ar "Altum" valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu sacīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Kā informēja Labklājības ministrijā (LM), tiek meklēti risinājumi arī programmas "Balsts" turpināšanai, kas sniedz vienreizēju valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm mājokļa iegādei vai būvniecībai.

Tikšanās laikā ministrs uzsvēris, ka LM augstu vērtē "Altum" ģimenēm draudzīgo pieeju un praktiskos risinājumus, sākot no mājokļu garantiju programmas līdz subsīdijām daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Īpaši nozīmīgi, ka šie pasākumi ir pieejami arī reģionos, kur atbalsts jaunajām ģimenēm bieži ir izšķirošs, viņš atzina.

Tāpat Uzulnieks atzinīgi novērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus demogrāfijas plānam, kas paredz jaunas iniciatīvas ģimeņu atbalstam un mājokļu pieejamības uzlabošanai. Tie ietver zemas īres maksas mājokļu būvniecību, garantiju programmas paplašināšanu un "Altum" hipotekāro kreditēšanu reģionos.

Ekonomikas ministrija un ALTUM atklājušas divas jaunas atbalsta programmas uzņēmējiem. Ražošanas inovācijām, tostarp divējāda lietojuma produktiem drošībai un aizsardzībai, būs pieejami aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 30%, savukārt pētniecībai un attīstībai – aizdevumi ar zemu, fiksētu 0.9 – 1.9 % likmi. Abu atbalsta programmu kopējais finansējums ir līdz 100 miljoni eiro.

“Šodien prezentētās programmas ir nozīmīgs solis Latvijas uzņēmējdarbības attīstībā. Ar ERAF līdzfinansējumu pieejamais 100 miljonu eiro atbalsts ļaus mūsu uzņēmējiem būt konkurētspējīgākiem, inovatīvākiem un drosmīgākiem savos nākotnes plānos. Īpaši svarīgi ir tas, ka atbalsts tiek vērsts gan uz pētniecību un attīstību, gan arī uz produktiem, kas var kalpot valsts drošības un aizsardzības vajadzībām. Šāda pieeja stiprina mūsu tautsaimniecību un vienlaikus veido drošāku valsti kopumā,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Aizdevumi abās programmās tiks piešķirti projektiem, kas tiek īstenoti kādā no viedās specializācijas stratēģijas RIS3 jomām. Aizdevumu varēs iegūt mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī lielie uzņēmumi, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 3000. Abas atbalsta programmas tiks īstenotas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, bet nosacījumi katrai ir atšķirīgi.

Līdzīgi, kā veicam veselības pārbaudi pie ārsta, lai saprastu, kāds ir mūsu veselības stāvoklis, pirms mājas renovācijas uzsākšanas ir jānoskaidro ēkas tehniskais stāvoklis – kas jālabo un jāuzlabo. Mājas apsekošanai un nepieciešamo dokumentu sagatavošanai, kas, veselības līdzībās runājot, būtu kā ārstēšanas plāns mājas problēmām, ir noteiktas izmaksas.

Atkarībā no mājas lieluma šīs izmaksas var būt pat vairāki desmiti tūkstoši eiro. Piemēram, piecu stāvu mājai ar 30 dzīvokļiem – vidēji ap 20 tūkstošiem eiro. Tāpēc ļoti pozitīvi vērtēju to, ka valsts radusi iespēju dzīvokļu īpašniekiem piedāvāt energograntu, kas ir laba un godīga iespēja teju bez maksas veikt mājas stāvokļa novērtējumu un sakārtot nepieciešamos dokumentus.

Mana pieredze rāda, ka īpaši lielākās mājās grūtāk sokas ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanu. Šādā situācijā Attīstības finanšu institūcijas ALTUM energogrants, kas segs 90% no mājas energoaudita un dokumentu sagatavošanas izmaksām, ir ļoti nozīmīgs atbalsta instruments. Tas ir ne tikai finansiāls ieguvums iedzīvotājiem, bet arī rīks, kas stimulē iedzīvotāju aktivitāti un interesi. Rezultātā māja iegūs profesionālu pakalpojumu sniedzēju sagatavotus dokumentus, kas ir gatavi iesniegšanai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai, mājas iedzīvotājiem sedzot vien 10% no šo darbu izmaksām. Tehnisko apsekošanu veiks un dokumentus sagatavos energoaudita uzņēmumi, kas jau atlasīti publiskā iepirkuma kārtībā, tātad jau izgājuši cauri iepirkuma procedūras filtriem, un dzīvokļu īpašniekiem pašiem šāds iepirkums nebūs jāorganizē.

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Latvijai ir milzīgs potenciāls palielināt piešķirto kredītu apjomu, tādējādi nodrošinot gan mazo un vidējo uzņēmēju attīstību, gan arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā, taču pašlaik šī iespēja netiek izmantota, norāda “Oferta Finance” idejas autors Arturs Geisari.

“Uzņēmēji baidās aizņemties naudu, jo nezina, kā pareizi strādāt ar finansētājiem, taču finansētāji nekož! No mums nav jābaidās. Kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā komersanti ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā. Ir sajūta, ka pašlaik uzņēmēji ieņēmuši pasīvu pozīciju un gaida, kad kaut kas notiks. Viņi nevēlās uzrunāt finansētājus, jo baidās, ka viņiem atteiks, tajā pašā laikā statistika rāda, ka naudas trūkums ir viens no biežākajiem uzņēmumu bankrota iemesliem. Pasaules mērogā 92% biznesu bankrotē, jo viņiem trūkst naudas, tāpēc finansējuma piesaistei uzņēmuma izaugsmē ir izšķiroša nozīme,” spriež A.Geisari.

Bauskā, Ceriņu ielā, topošā daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā, norisinājies svinīgs kapsulas iemūrēšanas pasākums.

Jaunais īres nams būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 60 dzīvokļiem. Ēkā, ar kopējo dzīvojamo platību 3300 kvadrātmetri, atradīsies vienistabas, divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļi. Projektā iekļautas arī 72 autostāvvietas.

Jaunajā īres namā kopējās investīcijas ir paredzētas 6,74 miljonu eiro apmērā. No tiem “Attīstības finanšu institūcija Altum” aizdevums ir 6,47 miljoni eiro no ES Atveseļošanas fonda budžeta.

Būvniecības līgums noslēgts ar SIA “Monum”. Būvprojekta izstrādātājs ir SIA “Neoprojekts”.

“KIK Real Estate Bauska” valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks: “Bauskā, pēc vairāk kā 15 gadu pārtraukuma, tiek būvēta jauna daudzdzīvokļu māja, kurā būs zemas īres cenas, zems enerģijas patēriņš un zema skaņas caurlaidība. Bauskas novadam šis ir ļoti nozīmīgs notikums. Reģionālajās pilsētās šādu projektu realizācija pielīdzināma Ziemassvētku brīnumam, kurš tapis sadarbībā ar Eiropas savienību, “Altum” un Bauskas novada pašvaldību. Tieši Bauskas novada pašvaldība ir viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kura izstrādāja saistošos noteikumus, kuri ļauj realizēt šāda veida projektus.”