Piektdien par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas "Progresīvie" pārstāvis Viesturs Kleinbergs.

Par Kleinbergu nobalsoja 34, bet pret viņu bija 22 deputāti. Domes sēdē kopumā piedalījās 56 no 60 deputātiem.

Par Kleinbergu balsoja partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotā saraksta" deputāti.

Savukārt pret viņa ievēlēšanu mēra amatā balsoja partijas "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara", "Stabilitātei" un apvienība "Jaunlatvieši".

Piektdien domes sēdē Kleinberga vadītā koalīcija saņēma kritiku no opozīcijas pārstāvjiem.

Deputāte Inna Djeri (SV/AJ) kritizēja koalīcijas pārstāvjus, norādot, ka ar viņas pārstāvēto politisko spēku neviens neesot runājis un koalīcijas izveidošana notikusi slēgtās telpās.

Rīgas domei vajag plašu koalīciju, nevis 34 balsu sastiķēšanu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers.

Viņaprāt, patlaban pietrūkst sarunu par ekonomisko izaugsmi un tam nepieciešamajiem darbiem galvaspilsētas "pacelšanai". Viņaprāt, rīdzinieki nobalsojuši par to, ka Šleseram jākļūst par mēru.

"Redzam, ka 34 balsis ir sastiķēšana. Redzam, kur valsts nonākusi ar 50, plus, divām piepirktām balsīm [Saeimā]," norādīja politiķis.

Viņš ir pārliecināts, ka Rīgas domē jāveido plašāka koalīcija, un tāpēc jāsēžas visiem kopā tiem, kam ir vismaz viena ideja, kā nodrošināt ekonomisko attīstību galvaspilsētā.

"Ja netiks izveidota spēcīga, plaša koalīcija, ar 34 balsu sastiķēšanu nepietiks," prognozē politiķis.

Viņaprāt, "Progresīvo" mēra amata kandidātam Viesturam Kleinbergam neizdosies kļūt par mēru, jo to nepieļaus Nacionālā apvienība (NA), tā kā tas NA būtu "nāves spriedums".

Naktī uz svētdienu pieņemts lēmums par manuālu balsu skaitīšanu visā Latvijā, pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

Kā paskaidroja Vaivars, šāds lēmums pieņemts, jo automātiskā balsu skaitīšanas sistēma ir izrādījusies pārāk gausa.

Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris aģentūrai LETA sacīja, ka atsevišķi vēlēšanu iecirkņi līdz šim lēmumam bija pārtraukuši darbu, jo vairāk nekā divas stundas bija jāgaida "bezjēdzīgā rindā".

"Uzsāksim garu, bet vismaz procesu. Grūti, smagi, bet vismaz darbosimies," sacīja Zviedris.

Par vēlēšanu sistēmas nodrošināšanu atbild Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA).

Jau ziņots, ka cilvēki sociālajos medijos šonakt dusmojas par CVK mājaslapas darbības traucējumiem vēlēšanu naktī.

Kā novēroja aģentūra LETA, sociālo mediju lietotāji, sākoties pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanas procedūrai, pamanījuši traucējumus CVK mājaslapā, kas nedod iespēju ieraudzīt balsu skaitīšanas procesa aktualitātes.

Ņemot vērā, ka trīs Rīgas pašvaldības vēlēšanu iecirkņos vēl nav izdevies pabeigt Pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atkārtoti pagarinājusi datu apkopošanas galīgo termiņu līdz šodienas plkst.19, aģentūru LETA informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars.

Par partijām nodotās balsis ir saskaitītas, partiju iegūto mandātu skaits ir zināms, bet komisijām vēl palikuši darbi, kas prasa precizitāti, saskaitot "Par" un "Pret" atzīmes.

Nakts vidū, cīnoties ar tehniskām grūtībām balsu skaitīšanā, pati CVK bija lēmusi, ka visām balsīm pašvaldību vēlēšanās jābūt saskaitītām līdz svētdienas plkst.13, pēc tam šis termiņš tika pagarināts līdz plkst.16 un tagad līdz plkst.19.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Šajās pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, vēlētāju aktivitāte sasniegusi 47,09% no balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie jaunākie dati, kas gan vēl nav par visiem iecirkņiem.

Tostarp sestdien no plkst.8 līdz 20 nobalsojuši 30,89% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur kopumā nobalsojuši 52,62% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Galvaspilsētai seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 48,09% balsstiesīgo iedzīvotāju, Zemgale ar 43,56%, Kurzeme ar 42,28% un Latgale, kur nobalsojuši kopumā 41,25% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās nobalsoja 16,11% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, vēlēšanas nebija Rīgā, kur dome bija ievēlēta ārkārtas vēlēšanās gadu iepriekš, kā arī Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā, kur vēlēšanas tika apturētas pēc Satversmes tiesas sprieduma, un tās notika vēlāk - 2021.gada septembrī. Šobrīd Varakļānu novads ir iekļauts Madonas novadā un attiecīgi ir Vidzemes vēlēšanu apgabalā, kamēr iepriekš tas bija Latgales vēlēšanu apgabalā.

Parlamentārieši šodien atbalstīja esošā Saeimas deputāta Raimonda Čudara (JV) apstiprināšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.

Par Čudara apstiprināšanu nobalsoja kopumā 52 deputāti no koalīcijas, kā arī Oļegs Burovs (GKR), Andrejs Ceļapīters un Igors Rajevs. Pārējie deputāti nebalsoja.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) pirms balsojuma Saeimas sēdē norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plaša nozaru ministrija, kur vienlaikus jārisina jautājumi, kas saistīti ar digitalizāciju, pašvaldībām, reģionu attīstību un vēlēšanu procesu. Šādos apstākļos nepieciešams cilvēks ar plašu skatījumu, pieredzi un augstu profesionalitāti.

Viņa uzsvēra, ka Čudars vairāk nekā desmit gadus vadījis Salaspils pašvaldību, kas apliecina gan izpratni par pašvaldību darbu, gan spēju ilgtermiņā vadīt un attīstīt to. Papildus tam viņš ir bijis klimata un enerģētikas ministrs, pieredzējis Saeimas deputāts un izglītots jurists, kurš labi orientējas valsts pārvaldē un likumdošanas procesā. Siliņa pauda pārliecību, ka Čudars spēs sākt darbu bez nepieciešamības pēc ieskriešanās perioda.

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē vislielāko balsu skaitu ieguvusi Aināra Šleresa partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas "Progresīvie" (P) un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Apkopojot datus no visiem vēlēšanu iecirkņiem, LPV ieguvusi 18,17% balsu, kas sarakstam dod 13 no 60 mandātiem domē.

Par "Progresīvajiem" nobalsojuši 16,62% vēlētāju, kas viņiem dod 11 deputāta mandātus, par "Nacionālo apvienību" - 14,2% vēlētāju, kas tai dod 10 mandātus, bet pašreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša "Jaunā vienotība" ieguvusi 12,9% vēlētāju atbalsta. Līdz ar to JV iegūs deviņas deputāta amata vietas.

"Suverēnā varas" un "Apvienības "Jaunlatvieši"" kopīgais saraksts ieguvis 12,13% balsu un attiecīgi varētu tikt pie astoņiem mandātiem.

Domē iekļuvuši vēl divi politiskie spēki - partija "Stabilitātei", kuru atbalstījuši 6,94% vēlētāju, un "Apvienotas saraksts", kuru atbalstīja 6,29% vēlētāju, kas ļauj iegūt attiecīgi piecus un četrus mandātus.

"Apvienotā saraksta" (AS) līderis, Rīgas domē ievēlētais līdzšinējais Saeimas deputāts Māris Sprindžuks velētos pretendēt uz vicemēra amatu, to viņš apliecināja intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Vaicāts, vai pašvaldībai būtu vajadzīgi divi vai trīs vicemēri, viņš teica, ka tas vēl ir sarunu jautājums, tomēr, viņaprāt, nav būtiski vai tie ir divi vai trīs.

Tomēr Sprindžuks vēlētos pretendēt uz vienu no tiem. Tas varētu būt vicemēra amats Rīgas metropoles jautājumos, viņš teica.

"Man ir pamats domāt, ka koalīcijas partneri atsauksies," sacīja politiķis.

LETA jau vēstīja, ka iniciatīvu veidot jauno valdošo koalīciju ir uzņēmušies "Progresīvie", runājot ar "Nacionālo apvienību" (NA), "Jauno vienotību" (JV) un AS. Kopā šādai koalīcijai būtu 34 balsis no 60.

Pirmdien notika "Progresīvo" pirmā tikšanās ar NA, otrdien "Progresīvie" tikās ar JV, bet trešdien plānota tikšanās ar AS.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

"Skaidrs, ka jau tuvākajā laikā tiks izvērtētas atbildības, izanalizējot katras iesaistītās puses atbildības. No savas puses varu teikt, ka CVK ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi," pauda Saulīte.

Pamatojot savu nostāju, viņa sacīja, ka visiem vēlētājiem, kas vēlējās nobalsot, bija iespēja to izdarīt, un arī balsis tiek saskaitītas.

"Ir jānoskaidro, kāpēc tehnoloģiski neizdevās digitālais balsu skaitīšanas process, un jāizdara pareizie secinājumi, lai pieļautās kļūdas neatkārtotos nākamā gada Saeimas vēlēšanās," teica Saulīte.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

"Progresīvie" pirmdien plāno sākt sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem par koalīcijas veidošanu Rīgas domē, teica "Progresīvo" saraksta līderis un Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka vēlētāji ir izteikuši savu viedokli, atbalstot "valstiski domājošās partijas", un tagad šīm partijām ir jāķeras pie darba un jāveido vienota, darboties spējīga koalīcija.

Politiķis teica, ka aicinās uz sarunām visas valstiski orientētās partijas un mudinās tās strādāt atklāti, bez intrigām un aizmuguriskās sarunām vēlētāju labā. Līdzīga sastāva koalīcija pirms pieciem gadiem izveidojās Mārtiņa Staķa (P) vadība, taču savstarpējo domstarpību rezultātā tā sabruka.

Kleinbergs pauda pateicību vēlētājiem, kuri bijuši pietiekami mobili un parādījuši, ka rīdzinieki spēj nobalsot par spēkiem, kas ved Rīgu rietumu virzienā.

Gan pašreizējais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), gan vicemērs Edvards Ratnieks (NA) jau ir atzinuši, ka iniciatīva sākt koalīcijas veidošanas sarunas ir "Progresīvajiem".

Partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), "Jaunās vienotības" (JV) un Apvienotā saraksta (AS) veidotā koalīcija vienojusies atjaunot trīs vicemēru amatus Rīgas domē.

Katram no politiskajiem spēkiem būs viens vicemērs.

Kā šodien pēc politisko spēku tikšanās žurnālistus informēja politiķis Viesturs Kleinbergs (P), panāktā vienošanās paredz, ka "Progresīvie" vadīs Finanšu un administrācijas lietu komiteju un Satiksmes un transporta lietu komiteju.

NA vadīs Drošības, Kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteju, Mājokļu un vides komiteju, kā arī Īpašumu komiteju.

JV vadīs Izglītības un Sociālo jautājumu komiteju.

Savukārt AS bez vicemēra amata tiks arī Attīstības komiteja.

Kā informēja Kleinbergs, nākamajā nedēļā no pirmdienas, 16.jūnija, tiks sākts darbs pie koalīcijas memoranda un rīcības plāna izstrādes. Viņš cer, ka ceturtdien, 19.jūnijā, partijas varēs parakstīt sadarbības memorandu.

Ņemt no turīgākā un dot trūcīgākajam – tas nestrādā īsti labi, jo beigās donors arī kļūst par plukatu.

Rīgas pašvaldības īpašumā esošā zeme un ēkas, attiecinot pret pilsētas IKP, ik gadu sarūk vērtībā, samazinās arī pilsētas ilgtermiņa saistības, toties nemainīgi aug līdzmaksājumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā absolūtie lielumi. Pētījumā tiek izmantoti pētnieka, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera apkopotie dati par pašvaldību saistību, zemes un ēku vērtību izmaiņām atbilstoši Valsts kases informācijai, kā arī Rīgas pilsētas līdzmaksājumu dinamika Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā atbilstoši pilsētas ikgadējiem konsolidētajiem budžetiem.

Puse Rīgas īpašumu pagaisuši

2009. gadā Rīgas pilsētas īpašumā bija ēkas un zeme par aptuveni 1,88 miljardiem eiro, bet 2024. gadā Rīgas nekustamo īpašumu vērtība bija 1,84 miljardi eiro. Ievērojot, ka inflācija 2009. gadā bija vien 9,7%, 2010. gadā – 2,5% un tad jau nedaudz nomierinājās, lai «trakot» atsāktu 2022. gadā. Caurmērā varam droši apgalvot, ka, absolūtajai vērtībai praktiski nemainoties, Rīgas īpašumu vērtība ir samazinājusies par aptuveni 50% vai divas reizes. CSP inflācijas kalkulators, salīdzinot 2009. gada 1. janvāri ar 2025. gada 1. janvāri, preču un pakalpojumu cenu ziņā apgalvo, ka inflācija ir 55,8%. Vienkāršībai un noapaļojot – izmantojam divas reizes, jo nekustamo īpašumu cena ir atkarīga no pārdošanas iespējas un zemi vai nekustamo īpašumu nevaram gluži vērtēt tikai pēc naudas skalas. Tajā pašā laikā vērtējums ir uzskatāms par samērā drošu, jo zemes un namu īpašumu vērtība parādās Rīgas bilancē, bet no tās pazūd atsavināto īpašumu cena. Proti, ar laiku īpašumi tiek pārdoti, bet pēc absolūtās vērtības atlikušie maksā tikpat, un no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka nekas nemainās. Patiesībā Rīgas rāte, rēķinot 2009. gada cenās, ir zaudējusi vismaz pusi no īpašumu vērtības. Vai nu tie ir atsavināti, vai arī totāli zaudējuši vērtību, nonākot avārijas stāvoklī. Visticamāk, skaitot īpašumus, proporciju neiegūsim, jo atsavināti ir vērtīgie vai likvīdie īpašumi, bet palikuši tādi, kurus pārdot ir grūti. Daļa no tiem stāv un bojājas.

Šodien pēcpusdienā, proti, plkst.17 sāksies iepriekšēja balsošana pašvaldību vēlēšanās, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējā balsošana šodien sāksies kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā.

Tāpat, kā vēlēšanu dienā, arī iepriekšējās balsošanas laikā vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirkņi pirmdien, 2.jūnijā, strādās no plkst.17 līdz plkst.20, otrdien, 3.jūnijā, iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11, trešdien, 4.jūnijā, iecirkņi strādās no plkst.17 līdz plkst.20, ceturtdien, 5.jūnijā, iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11, bet piektdien, 6.jūnijā, iecirkņi būs atvērti no plkst.12 līdz plkst.15.

Tāpat no šodienas līdz sestdienai plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis būtiski neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī pašvaldību vēlēšanu dienā, ir iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā savā pašvaldībā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) no amata atstādinās Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoru Jorenu Liopu.

Bērziņa intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pirmdien no rīta uzsvēra, ka tas, kā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās notikusi balsu skaitīšana, nav pieņemami. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā ir VDAA, un Bērziņa nolēmusi no amata atstādināt iestādes vadītāju Liopu.

Par VDAA vadītāja pienākumu izpildītāju tiks iecelts VARAM Valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Bērziņa akcentēja, ka šādos atbildīgos amatos, ņemot vērā, ka jau nākamgad notiks Saeimas vēlēšanas, jābūt uzticamiem cilvēkiem.

Intervijā Latvijas Radio Bērziņa papildināja, ka atbildība par vēlēšanu balsu skaitīšanas nedienām noteikti būtu jāuzņemas arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), jo tā vadīja visu vēlēšanu organizēšanas procesu. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka tas, kā notika balsu skaitīšana, nav pieņemami, un tā notikt nedrīkst.

Kļūmes, kuras radās aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, ir jāskata kopumā un jāseko, lai tās neatkārtotos gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa atzina, ka vēlēšanu komisijas darbinieki strādāja no sirds un paveica darbu labi. Tomēr viņa pauda neapmierinātību ar tehniskajām problēmām - algoritmi, kas bija izstrādāti iepriekš, reālajā situācijā nedarbojās, kā bija plānots.

Viņasprāt, Saeimai būtu jāsazinās ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un jānoskaidro, kāpēc solītais netika izpildīts.

Politiķe atzīmēja, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrei Ingai Bērziņai (JV) ir uzdots izvērtēt Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) atbildību. Viņa uzskata, ka jāvērtē ne tikai VDAA, bet arī kopumā jānodrošina, lai šādas tehniskas kļūmes un komunikācijas trūkumi neatkārtotos nākamajās vēlēšanās.

Rīgas dome trešdien pieņēma jaunus saistošos noteikumus, nosakot ļoti plašus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus galvaspilsētas teritorijā.

Pašvaldības pārstāvji ir atzinuši, ka visas pašlaik zināmās azartspēļu zāles atrodas kādā no teritorijām, kurās būs aizliegts organizēt azartspēles, līdz ar to jaunie saistošie noteikumi paredzēs slēgt visas pašlaik Rīgā esošās azartspēļu zāles.

Saistošie noteikumi paredz aizliegt azartspēles organizēt pie izglītības iestādēm, dzelzceļa stacijās, autoostā, lidostā un citviet.

Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, jaunie noteikumi nosaka dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Noteikumi izstrādāti, balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem un ņemot vērā šī gada februārī notikušās sabiedriskās apspriešanas rezultātus.

Šodien Rīgas domes sēdē galvaspilsētas mēra amata tika pieteikts tikai viens kandidāts - "Progresīvo" politiķis Viesturs Kleinbergs, kurš ir jaunās domes koalīcijas virzīts mēra amata kandidāts.

Savukārt opozīcija savus kandidātus mēra amatam neizvirzīja.

Kleinbergs uzrunā deputātiem atzina, ka jaunā koalīcija veidota no dažādiem partijām, ar dažādām programmām un ideoloģijām, taču šī koalīcija strādāšot rīdzinieku labā. "Rīdziniekiem nav svarīgas politiskās spēles un ideoloģiskās cīņas. Rīdzinieki grib redzēt sakārtotas ielas, drošus tiltus," teica Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas domes koalīcijai ir trīs skaidri virsmērķi - droša, noturīga un krīzēm gatava Rīga, pilsēta, kas ir draudzīga izglītībai, sportam un kultūrai, kā arī galvaspilsēta, kas ir spējīga ieņemt vadošu vietu Baltijas reģionā.

Kleinbergs sola izstrādāt desmit gadu plānu ielu un ietvju sakārtošanai, tiltu remontiem, ūdens transporta attīstībai, pieejamu mājokļu piedāvājumu u.c. Viņš solīja remontēt skolas un bērnudārzus, veicināt latviešu valodas apguvi un īpašu uzmanību veltīt kultūras attīstībai.

Rīgas dome 16.aprīlī nolēma atpirkt no SIA "Cella Investment 3" vairākus zemes gabalus pie Rīgas lidostas, lai nodotu tos valstij.

Par 2,3 miljoniem eiro tiks atpirkti zemes gabali Priedaines ielā 53, Sieksātes ielā 3, Grenču ielā 15, Grenču ielā 20, Priedaines ielā bez numura, Skābeņu ielā, Sieksātes ielā un Kazeņu ielā bez numura un zemes vienība Lakšu ielā.

Zemes gabali tiks nodoti valstij, lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" lidlauka attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi.

Tie ir daļa no 22 zemesgabaliem pie Rīgas lidostas, kuri 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi ietilpst Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Pēc lielākās daļas iecirkņu saskaitīšanas Rīgā pašlaik vislielākais vēlētāju atbalsts ir Aināra Šleresa partijai "Latvija pirmajā vietā" (LPV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Kopumā domē iekļuvuši septiņi saraksti un balsu sadalījums gaidāms sadrumstalots, līdz ar to vairākuma koalīcijas izveidei būs jāvienojas vismaz trīs dažādiem sarakstiem.

Apkopojot datus par 152 no kopumā 164 iecirkņiem, LPV patlaban ieguvusi 18,16% balsu, kas sarakstam pašlaik dotu 13 no 60 mandātiem domē.

Par "Progresīvajiem" atbilstoši pašreizējiem rezultātiem nobalsojuši 16,6% vēlētāju, par "Nacionālo apvienību" - 14,16% vēlētāju, bet pašreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša "Jaunā vienotība" ieguvusi 12,93% vēlētāju atbalsta. Šīs partijas atbilstoši pašreizējiem rezultātiem iegūtu attiecīgi 11, 10 un 9 mandātus.

"Suverēnā varas" un "Apvienības "Jaunlatvieši"" kopīgais saraksts pagaidām ieguvis 12,17% balsu, attiecīgi varētu tikt pie astoņiem mandātiem. Domē iekļuvuši vēl divi politiskie spēki - partija "Stabilitātei", kurai pašlaik redzams 6,94% atbalsts, un "Apvienotas saraksts" - 6,29%, kas ļautu iegūt attiecīgi piecus un četrus mandātus.

Visām balsīm pašvaldību vēlēšanās jābūt saskaitītām līdz svētdienas plkst.13, pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

Viņš skaidroja, ka šāds lēmums CVK ārkārtas sēdē pieņemts, ņemot vērā, ka Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) kā šo vēlēšanu tehnisko risinājumu nodrošinātājs, nav spējis nodrošināt automātisko balsu skaitīšanas procesu, kā rezultātā ir jāpāriet uz manuālo balsu skaitīšanu.

Ņemot vērā, ka vēlēšanu iecirkņu darbinieki bez pārtraukuma ir strādājuši daudzas stundas, nolemts dot iespēju viņiem atpūsties, ja tas nepieciešams. Vienlaikus noteikts, ka atpūtā var doties tie vēlēšanu iecirkņi, kuros noteikts balsu sadalījums pa kandidātu sarakstiem.

"VDAA ir atzinusi, ka jaunā balsu skaitīšanas sistēma nespēj darboties, tāpēc balsis jāskaita manuāli. Ilgāk par CVK sēdē noteikto laiku vilcināties vairs nedrīkst - sabiedrībai ir tiesības iespējami ātri uzzināt vēlēšanu rezultātus," uzsver CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, vērtē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš ierakstā sociālajos tīklos pateicies visiem pilsoņiem, kas vakar piedalījās pašvaldību vēlēšanās.

"Paldies visiem vēlēšanu komisiju locekļiem par izturību un pašaizliedzību, strādājot sarežģītos apstākļos. Diemžēl CVK un VDAA ir izgāzušās šī procesa organizācijā, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība," pārliecināts Rinkēvičs.

Politiķis uzskata, ka ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai nākamgad Saeimas vēlēšanas notiktu raiti un bez tādiem starpgadījumiem, kā aizejošās pašvaldību vēlēšanas.

"Šo lietu izskatīsim arī nākamnedēļ paredzētajā Nacionālās drošības padomes sēdē," sola valsts augstākā amatpersona.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atkāpusies no amata, trešdien paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Par to Siliņai Bērziņa paziņojusi trešdien, un premjere Bērziņas atkāpšanos ir pieņēmusi.

Siliņa par Bērziņas lēmumu medijiem paziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Premjere norādīja, ka Bērziņa bijusi pirmā, kas aktīvi rīkojusies saistībā ar vēlēšanu ķibelēm un atstādinājusi Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) vadītāju. Tāpat Bērziņa, pēc Siliņas teiktā, uzreiz sākusi skaidrot, kā radušās visas tehniskās neskaidrības, kas bijušas vēlēšanu norisē.

Siliņai svarīgākais tagad esot, lai uz nākamajām vēlēšanām, kas būs Saeimas vēlēšanas 2026.gada rudenī, visas lietas būtu sakārtotas perfektā kārtībā un šāda situācija neatkārtotos.

Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, aģentūrai LETA norādīja VDAA Administratīvā departamenta sadarbības projektu vadītāja Agnese Tkačenko.

Kā norādīja Tkačenko, ja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbības iemesli būtu uzskatāmi viegli identificējami sistēmā vēlēšanu nakts laikā, VDAA būtu darījuši visu iespējamo, lai to operatīvi novērstu.

Tkačenko atzīmēja, ka kopumā vairāk nekā 600 vēlēšanu iecirkņu tika apkalpoti elektroniski, kas nozīmē, ka vēlēšanu zīmes skenēja divas trešdaļas iecirkņu.

VDAA apkopotie dati liecina, ka 284 381 jeb 41% vēlēšanu zīmju tika noskenētas un dati tika apstrādāti elektroniski.

Šie skaitļi arī auditēšanas rezultātā vēlreiz tiks izvērtēti, kas ļaus precīzāk saprast esošās sistēmas veiktspēju, piebilda Tkačenko.

Komentāru par to, vai VDAA direktors Jorens Liops plāno atkāpties no amata, VDAA pārstāvji aģentūrai LETA nesniedza. Savukārt TV3 ziņu un "Nekā personīga" vēlēšanu speciālizlaidumā Liops norādīja, ka viņam būtu pāragri uzņemties atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām.

Šodien visā Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas, informē Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Šodien nobalsot kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā būs iespējams no plkst.8 līdz plkst.20. Vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojuši 16,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 221 949 jeb 16,12% vēlētāju.

Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur piecās dienās nobalsojuši 19,14% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 16,26%, Latgale ar 14,42%, Zemgale ar 13,57% vēlētāju un Kurzeme ar 13,52% nobalsojušo.

Vidzemē visaktīvāk iepriekšējā balsošanā piedalījušies Valkas novada iedzīvotāji. Tur iepriekšējā balsošanā piedalījušies 20,45% no balsstiesīgajiem, nedaudz mazāk aktīvs bijis Saulkrastu novads un Alūksnes novads, kur iepriekšējā balsošanā piedalījušies ap 19% no vēlētājiem.

Rīgas dome trešdien, 21. maijā pieņēma saistošos noteikumus, kas paredz kompensācijas mājokļu attīstītājiem par ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā.

Saistošie noteikumi izstrādāti ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā - ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt miljonu eiro.

Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

Noteikumi paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro.