Naktī uz svētdienu pieņemts lēmums par manuālu balsu skaitīšanu visā Latvijā, pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

Kā paskaidroja Vaivars, šāds lēmums pieņemts, jo automātiskā balsu skaitīšanas sistēma ir izrādījusies pārāk gausa.

Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris aģentūrai LETA sacīja, ka atsevišķi vēlēšanu iecirkņi līdz šim lēmumam bija pārtraukuši darbu, jo vairāk nekā divas stundas bija jāgaida "bezjēdzīgā rindā".

"Uzsāksim garu, bet vismaz procesu. Grūti, smagi, bet vismaz darbosimies," sacīja Zviedris.

Par vēlēšanu sistēmas nodrošināšanu atbild Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA).

Jau ziņots, ka cilvēki sociālajos medijos šonakt dusmojas par CVK mājaslapas darbības traucējumiem vēlēšanu naktī.

Kā novēroja aģentūra LETA, sociālo mediju lietotāji, sākoties pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšanas procedūrai, pamanījuši traucējumus CVK mājaslapā, kas nedod iespēju ieraudzīt balsu skaitīšanas procesa aktualitātes.

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē vislielāko balsu skaitu ieguvusi Aināra Šleresa partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas "Progresīvie" (P) un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Apkopojot datus no visiem vēlēšanu iecirkņiem, LPV ieguvusi 18,17% balsu, kas sarakstam dod 13 no 60 mandātiem domē.

Par "Progresīvajiem" nobalsojuši 16,62% vēlētāju, kas viņiem dod 11 deputāta mandātus, par "Nacionālo apvienību" - 14,2% vēlētāju, kas tai dod 10 mandātus, bet pašreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša "Jaunā vienotība" ieguvusi 12,9% vēlētāju atbalsta. Līdz ar to JV iegūs deviņas deputāta amata vietas.

"Suverēnā varas" un "Apvienības "Jaunlatvieši"" kopīgais saraksts ieguvis 12,13% balsu un attiecīgi varētu tikt pie astoņiem mandātiem.

Domē iekļuvuši vēl divi politiskie spēki - partija "Stabilitātei", kuru atbalstījuši 6,94% vēlētāju, un "Apvienotas saraksts", kuru atbalstīja 6,29% vēlētāju, kas ļauj iegūt attiecīgi piecus un četrus mandātus.

Rīgas domei vajag plašu koalīciju, nevis 34 balsu sastiķēšanu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers.

Viņaprāt, patlaban pietrūkst sarunu par ekonomisko izaugsmi un tam nepieciešamajiem darbiem galvaspilsētas "pacelšanai". Viņaprāt, rīdzinieki nobalsojuši par to, ka Šleseram jākļūst par mēru.

"Redzam, ka 34 balsis ir sastiķēšana. Redzam, kur valsts nonākusi ar 50, plus, divām piepirktām balsīm [Saeimā]," norādīja politiķis.

Viņš ir pārliecināts, ka Rīgas domē jāveido plašāka koalīcija, un tāpēc jāsēžas visiem kopā tiem, kam ir vismaz viena ideja, kā nodrošināt ekonomisko attīstību galvaspilsētā.

"Ja netiks izveidota spēcīga, plaša koalīcija, ar 34 balsu sastiķēšanu nepietiks," prognozē politiķis.

Viņaprāt, "Progresīvo" mēra amata kandidātam Viesturam Kleinbergam neizdosies kļūt par mēru, jo to nepieļaus Nacionālā apvienība (NA), tā kā tas NA būtu "nāves spriedums".

Pēc jūnija sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām domju priekšsēdētāji nomainījušies vairāk nekā pusē Latvijas pašvaldību - jauni mēri ievēlēti 22, bet līdzšinējie palika 20 pašvaldībās, liecina apkopotie dati, noslēdzoties pašvaldību domju priekšsēdētāju vēlēšanām.

12 Latvijas pašvaldībās politiskie spēki, kas ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, tomēr nespēja iegūt mēra amatu, turklāt atsevišķās pašvaldībās opozīcijā tika atstāti politiskie spēki, kas bija ieguvuši pārliecinoši lielāko vēlētāju atbalstu, taču līdz balsu vairākumam domē tiem balsu pietrūka.

Vēlēšanu iznākums, kad lielāko balsu skaitu ieguvušais politiskais spēks neieguva domes priekšsēdētāja amatu, bija vērojams Rīgā, Jelgavā, Ventspils novadā, Dievidkurzemes, Dobeles, Ropažu, Siguldas, Limbažu, Smiltenes, Alūksnes, Balvu un Augšdaugavas novadā.

Kopumā domju priekšsēdētāju nomaiņa pēc vēlēšanām notika 22 vietvarās. Pie jauna mēra pēc vēlēšanām tika galvaspilsēta Rīga, šajā amatā nonākot Viesturam Kleinbergam (P). Ventspils novadā domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks samainījās vietām, un tagad domi vadīs Andis Zariņš (NA), bet viņa vietnieks būs iepriekšējais mērs Aivars Mucenieks (ZZS).

"Progresīvie" pirmdien plāno sākt sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem par koalīcijas veidošanu Rīgas domē, teica "Progresīvo" saraksta līderis un Rīgas mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka vēlētāji ir izteikuši savu viedokli, atbalstot "valstiski domājošās partijas", un tagad šīm partijām ir jāķeras pie darba un jāveido vienota, darboties spējīga koalīcija.

Politiķis teica, ka aicinās uz sarunām visas valstiski orientētās partijas un mudinās tās strādāt atklāti, bez intrigām un aizmuguriskās sarunām vēlētāju labā. Līdzīga sastāva koalīcija pirms pieciem gadiem izveidojās Mārtiņa Staķa (P) vadība, taču savstarpējo domstarpību rezultātā tā sabruka.

Kleinbergs pauda pateicību vēlētājiem, kuri bijuši pietiekami mobili un parādījuši, ka rīdzinieki spēj nobalsot par spēkiem, kas ved Rīgu rietumu virzienā.

Gan pašreizējais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), gan vicemērs Edvards Ratnieks (NA) jau ir atzinuši, ka iniciatīva sākt koalīcijas veidošanas sarunas ir "Progresīvajiem".

"Apvienotā saraksta" (AS) līderis, Rīgas domē ievēlētais līdzšinējais Saeimas deputāts Māris Sprindžuks velētos pretendēt uz vicemēra amatu, to viņš apliecināja intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Vaicāts, vai pašvaldībai būtu vajadzīgi divi vai trīs vicemēri, viņš teica, ka tas vēl ir sarunu jautājums, tomēr, viņaprāt, nav būtiski vai tie ir divi vai trīs.

Tomēr Sprindžuks vēlētos pretendēt uz vienu no tiem. Tas varētu būt vicemēra amats Rīgas metropoles jautājumos, viņš teica.

"Man ir pamats domāt, ka koalīcijas partneri atsauksies," sacīja politiķis.

LETA jau vēstīja, ka iniciatīvu veidot jauno valdošo koalīciju ir uzņēmušies "Progresīvie", runājot ar "Nacionālo apvienību" (NA), "Jauno vienotību" (JV) un AS. Kopā šādai koalīcijai būtu 34 balsis no 60.

Pirmdien notika "Progresīvo" pirmā tikšanās ar NA, otrdien "Progresīvie" tikās ar JV, bet trešdien plānota tikšanās ar AS.

Četri politiskie spēki - "Progresīvie", "Nacionālā apvienība" (NA), "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotais saraksts" (AS) - vienojušies veidot koalīciju Rīgas domē, šodien pēc tikšanās ar AS teica "Progresīvo" mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Visi potenciālie partneri pauduši gatavību strādāt Kleinberga vadībā. Līdz ar to sarunas turpinās visiem politiskajiem spēkiem kopā, padziļināti runājot par darba saturu un atbildības jomu sadalījumu.

"Esam veiksmīgi noslēguši pirmo sarunu kārtu. Nopietnu pretrunu nav, un visi esam gatavi strādāt vienā komandā. Protams, ir jautājumi, par kuriem vēl jāvienojas, taču galvenais ir izvairīties no aizkulišu spēlēm," norāda Kleinbergs.

Nākamā sarunu kārta varētu notikt ceturtdien vai piektdien, visiem partiju pārstāvjiem saskaņojot laikus.

Kā pēc tikšanās teica AS līderis Māris Sprindžuks, esot runāts par sasniedzamajiem mērķim, par to, lai apturētu lejupslīdi un Rīga attīstītos.

Ņemot vērā, ka trīs Rīgas pašvaldības vēlēšanu iecirkņos vēl nav izdevies pabeigt Pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atkārtoti pagarinājusi datu apkopošanas galīgo termiņu līdz šodienas plkst.19, aģentūru LETA informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars.

Par partijām nodotās balsis ir saskaitītas, partiju iegūto mandātu skaits ir zināms, bet komisijām vēl palikuši darbi, kas prasa precizitāti, saskaitot "Par" un "Pret" atzīmes.

Nakts vidū, cīnoties ar tehniskām grūtībām balsu skaitīšanā, pati CVK bija lēmusi, ka visām balsīm pašvaldību vēlēšanās jābūt saskaitītām līdz svētdienas plkst.13, pēc tam šis termiņš tika pagarināts līdz plkst.16 un tagad līdz plkst.19.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Šodien visā Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas, informē Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Šodien nobalsot kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā būs iespējams no plkst.8 līdz plkst.20. Vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojuši 16,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 221 949 jeb 16,12% vēlētāju.

Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur piecās dienās nobalsojuši 19,14% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 16,26%, Latgale ar 14,42%, Zemgale ar 13,57% vēlētāju un Kurzeme ar 13,52% nobalsojušo.

Vidzemē visaktīvāk iepriekšējā balsošanā piedalījušies Valkas novada iedzīvotāji. Tur iepriekšējā balsošanā piedalījušies 20,45% no balsstiesīgajiem, nedaudz mazāk aktīvs bijis Saulkrastu novads un Alūksnes novads, kur iepriekšējā balsošanā piedalījušies ap 19% no vēlētājiem.

Kļūmes, kuras radās aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, ir jāskata kopumā un jāseko, lai tās neatkārtotos gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa atzina, ka vēlēšanu komisijas darbinieki strādāja no sirds un paveica darbu labi. Tomēr viņa pauda neapmierinātību ar tehniskajām problēmām - algoritmi, kas bija izstrādāti iepriekš, reālajā situācijā nedarbojās, kā bija plānots.

Viņasprāt, Saeimai būtu jāsazinās ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un jānoskaidro, kāpēc solītais netika izpildīts.

Politiķe atzīmēja, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrei Ingai Bērziņai (JV) ir uzdots izvērtēt Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) atbildību. Viņa uzskata, ka jāvērtē ne tikai VDAA, bet arī kopumā jānodrošina, lai šādas tehniskas kļūmes un komunikācijas trūkumi neatkārtotos nākamajās vēlēšanās.

Visām balsīm pašvaldību vēlēšanās jābūt saskaitītām līdz svētdienas plkst.13, pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

Viņš skaidroja, ka šāds lēmums CVK ārkārtas sēdē pieņemts, ņemot vērā, ka Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) kā šo vēlēšanu tehnisko risinājumu nodrošinātājs, nav spējis nodrošināt automātisko balsu skaitīšanas procesu, kā rezultātā ir jāpāriet uz manuālo balsu skaitīšanu.

Ņemot vērā, ka vēlēšanu iecirkņu darbinieki bez pārtraukuma ir strādājuši daudzas stundas, nolemts dot iespēju viņiem atpūsties, ja tas nepieciešams. Vienlaikus noteikts, ka atpūtā var doties tie vēlēšanu iecirkņi, kuros noteikts balsu sadalījums pa kandidātu sarakstiem.

"VDAA ir atzinusi, ka jaunā balsu skaitīšanas sistēma nespēj darboties, tāpēc balsis jāskaita manuāli. Ilgāk par CVK sēdē noteikto laiku vilcināties vairs nedrīkst - sabiedrībai ir tiesības iespējami ātri uzzināt vēlēšanu rezultātus," uzsver CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Pēc lielākās daļas iecirkņu saskaitīšanas Rīgā pašlaik vislielākais vēlētāju atbalsts ir Aināra Šleresa partijai "Latvija pirmajā vietā" (LPV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Kopumā domē iekļuvuši septiņi saraksti un balsu sadalījums gaidāms sadrumstalots, līdz ar to vairākuma koalīcijas izveidei būs jāvienojas vismaz trīs dažādiem sarakstiem.

Apkopojot datus par 152 no kopumā 164 iecirkņiem, LPV patlaban ieguvusi 18,16% balsu, kas sarakstam pašlaik dotu 13 no 60 mandātiem domē.

Par "Progresīvajiem" atbilstoši pašreizējiem rezultātiem nobalsojuši 16,6% vēlētāju, par "Nacionālo apvienību" - 14,16% vēlētāju, bet pašreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša "Jaunā vienotība" ieguvusi 12,93% vēlētāju atbalsta. Šīs partijas atbilstoši pašreizējiem rezultātiem iegūtu attiecīgi 11, 10 un 9 mandātus.

"Suverēnā varas" un "Apvienības "Jaunlatvieši"" kopīgais saraksts pagaidām ieguvis 12,17% balsu, attiecīgi varētu tikt pie astoņiem mandātiem. Domē iekļuvuši vēl divi politiskie spēki - partija "Stabilitātei", kurai pašlaik redzams 6,94% atbalsts, un "Apvienotas saraksts" - 6,29%, kas ļautu iegūt attiecīgi piecus un četrus mandātus.

Lielbritānija pirms nākamajām parlamenta vēlēšanām samazinās no 18 līdz 16 gadiem vecumu, no kura atļauts balsot, ceturtdien paziņojusi valdība.

Izmaiņas vēl jāapstiprina parlamentam.

Pie varas esošā Leiboristu partija jau savā priekšvēlēšanu kampaņā pirms vēlēšanām pērnā gada jūlijā solīja samazināt vecumu, no kura tiek piešķirtas tiesības balsot Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās. Skotijā un Velsā vietējās un reģionālās vēlēšanās jau atļauts balsot no 16 un 17 gadu vecuma.

Lai stiprinātu demokrātiju, valdība plāno īstenot arī citas reformas, tostarp noteikt stingrākus kampaņu finansēšanas noteikumus, lai nepieļautu, ka fiktīvi uzņēmumi ziedo naudu politiskajām partijām. Valdība arī paziņoja, ka ieviesīs automātisku vēlētāju reģistrāciju un ļaus vēlētājiem vēlēšanu iecirkņos kā identifikācijas dokumentu izmantot bankas kartes.

Partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), "Jaunās vienotības" (JV) un Apvienotā saraksta (AS) veidotā koalīcija vienojusies atjaunot trīs vicemēru amatus Rīgas domē.

Katram no politiskajiem spēkiem būs viens vicemērs.

Kā šodien pēc politisko spēku tikšanās žurnālistus informēja politiķis Viesturs Kleinbergs (P), panāktā vienošanās paredz, ka "Progresīvie" vadīs Finanšu un administrācijas lietu komiteju un Satiksmes un transporta lietu komiteju.

NA vadīs Drošības, Kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteju, Mājokļu un vides komiteju, kā arī Īpašumu komiteju.

JV vadīs Izglītības un Sociālo jautājumu komiteju.

Savukārt AS bez vicemēra amata tiks arī Attīstības komiteja.

Kā informēja Kleinbergs, nākamajā nedēļā no pirmdienas, 16.jūnija, tiks sākts darbs pie koalīcijas memoranda un rīcības plāna izstrādes. Viņš cer, ka ceturtdien, 19.jūnijā, partijas varēs parakstīt sadarbības memorandu.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

"Skaidrs, ka jau tuvākajā laikā tiks izvērtētas atbildības, izanalizējot katras iesaistītās puses atbildības. No savas puses varu teikt, ka CVK ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi," pauda Saulīte.

Pamatojot savu nostāju, viņa sacīja, ka visiem vēlētājiem, kas vēlējās nobalsot, bija iespēja to izdarīt, un arī balsis tiek saskaitītas.

"Ir jānoskaidro, kāpēc tehnoloģiski neizdevās digitālais balsu skaitīšanas process, un jāizdara pareizie secinājumi, lai pieļautās kļūdas neatkārtotos nākamā gada Saeimas vēlēšanās," teica Saulīte.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Piektdien par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas "Progresīvie" pārstāvis Viesturs Kleinbergs.

Par Kleinbergu nobalsoja 34, bet pret viņu bija 22 deputāti. Domes sēdē kopumā piedalījās 56 no 60 deputātiem.

Par Kleinbergu balsoja partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotā saraksta" deputāti.

Savukārt pret viņa ievēlēšanu mēra amatā balsoja partijas "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara", "Stabilitātei" un apvienība "Jaunlatvieši".

Piektdien domes sēdē Kleinberga vadītā koalīcija saņēma kritiku no opozīcijas pārstāvjiem.

Deputāte Inna Djeri (SV/AJ) kritizēja koalīcijas pārstāvjus, norādot, ka ar viņas pārstāvēto politisko spēku neviens neesot runājis un koalīcijas izveidošana notikusi slēgtās telpās.

Šodien pēcpusdienā, proti, plkst.17 sāksies iepriekšēja balsošana pašvaldību vēlēšanās, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējā balsošana šodien sāksies kopumā 948 iecirkņos visā Latvijā.

Tāpat, kā vēlēšanu dienā, arī iepriekšējās balsošanas laikā vēlēt ir iespējams jebkurā savas pašvaldības iecirknī.

Iepriekšējā balsošanā vēlēšanu iecirkņi pirmdien, 2.jūnijā, strādās no plkst.17 līdz plkst.20, otrdien, 3.jūnijā, iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11, trešdien, 4.jūnijā, iecirkņi strādās no plkst.17 līdz plkst.20, ceturtdien, 5.jūnijā, iecirkņi strādās no plkst.8 līdz plkst.11, bet piektdien, 6.jūnijā, iecirkņi būs atvērti no plkst.12 līdz plkst.15.

Tāpat no šodienas līdz sestdienai plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis būtiski neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī pašvaldību vēlēšanu dienā, ir iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā savā pašvaldībā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) no amata atstādinās Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoru Jorenu Liopu.

Bērziņa intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pirmdien no rīta uzsvēra, ka tas, kā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās notikusi balsu skaitīšana, nav pieņemami. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā ir VDAA, un Bērziņa nolēmusi no amata atstādināt iestādes vadītāju Liopu.

Par VDAA vadītāja pienākumu izpildītāju tiks iecelts VARAM Valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Bērziņa akcentēja, ka šādos atbildīgos amatos, ņemot vērā, ka jau nākamgad notiks Saeimas vēlēšanas, jābūt uzticamiem cilvēkiem.

Intervijā Latvijas Radio Bērziņa papildināja, ka atbildība par vēlēšanu balsu skaitīšanas nedienām noteikti būtu jāuzņemas arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), jo tā vadīja visu vēlēšanu organizēšanas procesu. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka tas, kā notika balsu skaitīšana, nav pieņemami, un tā notikt nedrīkst.

Piektdien par Ventspils domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").

Par Vītoliņu nobalsoja desmit no 13 deputātiem. Pret balsoja Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas, Jaunās konsevatīvās partijas kopīgā saraksta divi deputāti Aivis Landmanis un Dzintars Kantsons. Balsojumā atturējās kustības "Par!" un "Jaunās vienotības" saraksta deputāts Bruno Jurševics.

Vītoliņš bija vienīgais domes priekšsēdētāja amata kandidāts.

Jaunajā sasaukumā Vītoliņš rosināja domes priekšsēdētāja vietnieku skaitu samazināt par vienu, atsakoties no pirmā priekšsēdētāja vietnieka infrastruktūras jautājumos.

Līdz ar to mēram turpmāk būs divi vietnieki. Domes priekšsēdētāja vietnieks sadarbības jautājumos būs līdzšinējais mēra vietnieks Guntis Blumbergs. Savukārt otru priekšsēdētāja vietnieka amatu saglabās Aigo Gūtmanis. Par abiem kandidātiem nobalsoja desmit deputāti, pret bija divi, viens atturējās.

Piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojis 16,1% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 221 949 jeb 16,12% vēlētāju.

Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur piecās dienās nobalsojuši 19,14% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 16,26%, Latgale ar 14,42% un Kurzeme ar 13,52% nobalsojušo. Viszemākā aktivitāte bijusi Zemgalē, kur iepriekšējā balsošanā nobalsojuši 13,57% vēlētāju.

Iepriekšējo balsošanu pirmdien un trešdien pavadīja tehniskas problēmas, kas ietekmēja procesam nepieciešamo sistēmu un reģistru darbu. Otrdien un ceturtdien par būtiskām problēmām netika ziņots.

Sestdien būs oficiālā vēlēšanu diena.

Reforma sadārdzināja pašvaldību izdevumus par pārvaldi, izglītību un sociālo palīdzību par vairāk nekā pusmiljardu eiro gadā.

Kā liecina Valsts kases apkopotā un atklātajos datos ievietotā informācija, tad 2021. gada administratīvi teritoriālā reforma tika veikta, balstoties uz pilnīgi aplamiem pieņēmumiem par iespējamo pašvaldību izdevumu ietaupījumu pēc reformas īstenošanas. Oficiāli administratīvi teritoriālā reforma tika īstenota valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai. Pašlaik Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija pirms administratīvi teritoriālās reformas deklarēja galvenos pašvaldību finansiālos ieguvumus. Tie bija trīs:

• jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju;

• ilgtermiņā augoši uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju prasīs arvien lielāku pašvaldību budžeta daļu, kas tādējādi varētu ierobežot pašvaldību iespējas veikt investīcijas teritorijas attīstībā;

4. aprīlī sarakstu Rīgas vēlēšanu komisijā iesniedza partiju apvienības “Jaunā VIENOTĪBA” Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis, vienkopus pulcējot lielāko daļu Rīgas saraksta kandidātu simboliskā gājienā no Bastejkalna līdz vēlēšanu komisijai Smilšu ielā 4.

Pirms saraksta iesniegšanas kandidāti pulcējās Bastejkalna pakājē kopā ar saviem atbalstītājiem. Uzrunā klātesošajiem Rīgas mērs Vilnis Ķirsis uzsvēra: “Rīgai šīs būs izšķirīgas vēlēšanas, jo izvēles būtībā ir tikai divas – vai Rīga turpinās 2020. gadā uzsākto pārmaiņu ceļu un nostiprinās pilsētas ekonomisko izaugsmi jeb Rīgas atslēgas atkal nonāks politbiznesmeņu rokās. Pašvaldība ir katram cilvēkam vistuvākā valsts pārvaldes sastāvdaļa, un mūsu darbi tiek vērtēti pēc tā, vai pilsēta kļuvusi sakoptāka un rīdziniekiem ērtāka, tomēr šīs vēlēšanas nebūs tikai par saimnieciskiem jautājumiem, un šajos ģeopolitiskajos apstākļos Rīgas vēlētāju izvēle ietekmēs ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas drošību. Jaunās VIENOTĪBAS pienākums un atbildība ir strādāt Rīgā, lai tā būtu valstiskās un eiropeiskās vērtībās sakņota un sakārtota pilsēta, kurā atgriežas iedzīvotāji un aug labklājība.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, vērtē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš ierakstā sociālajos tīklos pateicies visiem pilsoņiem, kas vakar piedalījās pašvaldību vēlēšanās.

"Paldies visiem vēlēšanu komisiju locekļiem par izturību un pašaizliedzību, strādājot sarežģītos apstākļos. Diemžēl CVK un VDAA ir izgāzušās šī procesa organizācijā, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība," pārliecināts Rinkēvičs.

Politiķis uzskata, ka ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai nākamgad Saeimas vēlēšanas notiktu raiti un bez tādiem starpgadījumiem, kā aizejošās pašvaldību vēlēšanas.

"Šo lietu izskatīsim arī nākamnedēļ paredzētajā Nacionālās drošības padomes sēdē," sola valsts augstākā amatpersona.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.