Piektdien par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas "Progresīvie" pārstāvis Viesturs Kleinbergs.

Par Kleinbergu nobalsoja 34, bet pret viņu bija 22 deputāti. Domes sēdē kopumā piedalījās 56 no 60 deputātiem.

Par Kleinbergu balsoja partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotā saraksta" deputāti.

Savukārt pret viņa ievēlēšanu mēra amatā balsoja partijas "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara", "Stabilitātei" un apvienība "Jaunlatvieši".

Piektdien domes sēdē Kleinberga vadītā koalīcija saņēma kritiku no opozīcijas pārstāvjiem.

Deputāte Inna Djeri (SV/AJ) kritizēja koalīcijas pārstāvjus, norādot, ka ar viņas pārstāvēto politisko spēku neviens neesot runājis un koalīcijas izveidošana notikusi slēgtās telpās.

Šodien Rīgas domes sēdē galvaspilsētas mēra amata tika pieteikts tikai viens kandidāts - "Progresīvo" politiķis Viesturs Kleinbergs, kurš ir jaunās domes koalīcijas virzīts mēra amata kandidāts.

Savukārt opozīcija savus kandidātus mēra amatam neizvirzīja.

Kleinbergs uzrunā deputātiem atzina, ka jaunā koalīcija veidota no dažādiem partijām, ar dažādām programmām un ideoloģijām, taču šī koalīcija strādāšot rīdzinieku labā. "Rīdziniekiem nav svarīgas politiskās spēles un ideoloģiskās cīņas. Rīdzinieki grib redzēt sakārtotas ielas, drošus tiltus," teica Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas domes koalīcijai ir trīs skaidri virsmērķi - droša, noturīga un krīzēm gatava Rīga, pilsēta, kas ir draudzīga izglītībai, sportam un kultūrai, kā arī galvaspilsēta, kas ir spējīga ieņemt vadošu vietu Baltijas reģionā.

Kleinbergs sola izstrādāt desmit gadu plānu ielu un ietvju sakārtošanai, tiltu remontiem, ūdens transporta attīstībai, pieejamu mājokļu piedāvājumu u.c. Viņš solīja remontēt skolas un bērnudārzus, veicināt latviešu valodas apguvi un īpašu uzmanību veltīt kultūras attīstībai.

Četri politiskie spēki - "Progresīvie", "Nacionālā apvienība" (NA), "Jaunā vienotība" (JV) un "Apvienotais saraksts" (AS) - vienojušies veidot koalīciju Rīgas domē, šodien pēc tikšanās ar AS teica "Progresīvo" mēra amata kandidāts Viesturs Kleinbergs.

Visi potenciālie partneri pauduši gatavību strādāt Kleinberga vadībā. Līdz ar to sarunas turpinās visiem politiskajiem spēkiem kopā, padziļināti runājot par darba saturu un atbildības jomu sadalījumu.

"Esam veiksmīgi noslēguši pirmo sarunu kārtu. Nopietnu pretrunu nav, un visi esam gatavi strādāt vienā komandā. Protams, ir jautājumi, par kuriem vēl jāvienojas, taču galvenais ir izvairīties no aizkulišu spēlēm," norāda Kleinbergs.

Nākamā sarunu kārta varētu notikt ceturtdien vai piektdien, visiem partiju pārstāvjiem saskaņojot laikus.

Kā pēc tikšanās teica AS līderis Māris Sprindžuks, esot runāts par sasniedzamajiem mērķim, par to, lai apturētu lejupslīdi un Rīga attīstītos.

Partijas "Progresīvie", Nacionālās apvienības (NA), "Jaunās vienotības" (JV) un Apvienotā saraksta (AS) veidotā koalīcija vienojusies atjaunot trīs vicemēru amatus Rīgas domē.

Katram no politiskajiem spēkiem būs viens vicemērs.

Kā šodien pēc politisko spēku tikšanās žurnālistus informēja politiķis Viesturs Kleinbergs (P), panāktā vienošanās paredz, ka "Progresīvie" vadīs Finanšu un administrācijas lietu komiteju un Satiksmes un transporta lietu komiteju.

NA vadīs Drošības, Kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteju, Mājokļu un vides komiteju, kā arī Īpašumu komiteju.

JV vadīs Izglītības un Sociālo jautājumu komiteju.

Savukārt AS bez vicemēra amata tiks arī Attīstības komiteja.

Kā informēja Kleinbergs, nākamajā nedēļā no pirmdienas, 16.jūnija, tiks sākts darbs pie koalīcijas memoranda un rīcības plāna izstrādes. Viņš cer, ka ceturtdien, 19.jūnijā, partijas varēs parakstīt sadarbības memorandu.

Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.

Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēmusi izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Viņš skaidroja, ka tāds lēmums pieņemts, jo neviens no trīs kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu. Vienlaikus nevienam no šiem kandidātiem nav liegts piedalīties atkārtoti konkursā.

Prokurors Uvis Kozlovskis aģentūrai LETA teica, ka atkārtoti konkursā nepiedalīsies. Savukārt Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko apliecināja, ka apsvēršot atkārtoti startēt uz ģenerālprokurora amatu. Stukāna viedokli patlaban nav izdevies noskaidrot, jo viņš pēc uzklausīšanas padomē devās piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdē.

Padomes balsojums notika sēdes slēgtajā daļā. Pirms tam kandidātu uzklausīšana aizņēma aptuveni trīs stundas. Strupišs žurnālistiem skaidroja, ka bijusi ļoti nopietna apspriede, kurā vērtēts gan kandidātu profesionālais sniegums, gan vēsture.

Tieslietu padome ir izsludinājusi atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu.

Šoreiz konkursā iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.

No ģenerālprokurora amata kandidātiem tiek sagaidīta atbilstība Prokuratūras likuma un likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām. Konkrētie Prokuratūras likuma panti paredz, ka kandidātiem jābūt vismaz 40 gadus veciem Latvijas pilsoņiem, kuri prot valsts valodu augstākajā līmenī, ir ieguvuši augstāko izglītību un jurista kvalifikāciju un ir ar nevainojamu reputāciju.

Tāpat no kandidātiem tiek prasīts, lai tie ne mazāk kā piecus gadus ir strādājuši Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājuši apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai arī tiem ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.

Lai stiprinātu Eiropas Savienības piegāžu ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju ražošanas attīstību Latvijā, Rīgas brīvostas pārvalde šogad ir uzsākusi projekta “Vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstība Kundziņsalā” aktīvu īstenošanu.

Investējot kopumā 85 miljonus eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 54 884 514 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 9 685 503 eiro, Kundziņsalas ziemeļu daļā tiks radīta piemērota industriālā teritorija, kur attīstīt ražotnes jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai. Ejot kopsolī ar globālo enerģētikas transformāciju, Rīgas ostas teritorija Kundziņsala šobrīd veidojas par mūsdienīgas ražošanas, loģistikas un augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un inovāciju centru, kas stiprinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko konkurētspēju, enerģētisko neatkarību un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Rīgas ostā sestdien, 2.augustā, pirmajā vizītē ieradīsies ASV kompānijas "The Ritz-Carlton" luksus klases kruīza kuģis "Ilma", informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

"Ilma" ir "The Ritz-Carlton Yacht Collection" superjahta. Rīgas ostu "Ilma" apmeklē Baltijas jūras kruīza ietvaros, kas sākas 31.jūlijā Stokholmā un noslēgsies 7.augustā Oslo. Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu ostām, kas iekļauta superjahtas maršrutā Stokholma-Visbija-Rīga-Varnemunde-Kopenhāgena-Gēteborga-Oslo.

Šī ceļojuma laikā jahta "Ilma" uz Rīgu atvedīs 246 kruīza pasažierus.

"Ilma" ir būtiski mazāka par tradicionālo kruīza kuģi. Tai ir 10 klāju un 224 luksus kajītes, kas var uzņemt līdz 448 viesiem. Jahtas interjers atbilst "The Ritz-Carlton" zīmola luksusa standartiem. Tajā ir apartamenti ar privātām terasēm, atvērtās atpūtas zonas un jahtu piestātne tieši pie ūdens līnijas. Uz jahtas ir pieci restorāni, kā arī ir iespēja apmeklēt "Ritz-Carlton Spa".

Šodien Jelgavā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā par organizācijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Gintu Kaminski.

Par Kaminski nobalsoja 69 delegāti, bet pret bija 17.

Kaminskis LPS vadītāja vietu ieņems jau trešo sasaukmu - viņš organizāciju vada kopš 2017.gada. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās Kaminskis no Latvijas Zemnieku savienības saraksta tika ievēlēts Dobeles novada domē, bet tur palika opozīcijā.

Par Kaminska vietniekiem no valstspilsētām tika ievēlēts Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"), bet no novadiem - Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP). Baiks vietnieka amatā nomainīja pēc pēdējām vēlēšanām amatu zaudējušo bijušo Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS).

LPS kongresā notiek arī valdes vēlēšanas. LPS valdē iepriekšējā pašvaldību sasaukuma laikā darbojās arī Bauskas novada domē nepārvēlētais Aivars Okmanis (NA), Liepājas mērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Balvu novada domes priekšsēdētāja amatu zaudējušais Sergejs Maksimovs (Latgales partija), Jelgavas domes opozīcijas deputāte Rita Vectirāne (ZZS), Rīgas vicemērs, mēra amatu pēc vēlēšanām zaudējušais Vilnis Ķirsis (JV), Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (Reģionu apvienība), Limbažu novada domes vadītāja amatu zaudējušais Dagnis Straubergs (Reģionu apvienība), Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvis Salvis Roga, amatu zaudējušais Līvānu novada domes vadītājs Andris Vaivods (LA), Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Gladkins (Valmierai un Vidzemei), Rīgas domes deputāte Justīne Panteļējeva (P), Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (LA) un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).

Iepriekšējais ģenerālprokurors Juris Stukāns atkārtoti plāno pieteikties konkursā uz ģenerālprokurora amatu, pirmdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Raidījums norādīja, ka Stukāns pašreiz atrodas izdienas pensijā, tomēr viņš LTV apliecinājis, ka plāno atkārtoti pieteikties konkursā uz ģenerālprokurora amatu.

Jau vēstīts, ka Tieslietu padome jūlija vidū izsludināja atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Konkursā iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.

Ģenerālprokuratūra pašlaik ir palikusi bez ģenerālprokurora, jo līdzšinējam iestādes vadītājam Stukānam 11.jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās.

Uz ģenerālprokurora amatu pretendēja Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.

Parlamentārieši šodien atbalstīja esošā Saeimas deputāta Raimonda Čudara (JV) apstiprināšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.

Par Čudara apstiprināšanu nobalsoja kopumā 52 deputāti no koalīcijas, kā arī Oļegs Burovs (GKR), Andrejs Ceļapīters un Igors Rajevs. Pārējie deputāti nebalsoja.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) pirms balsojuma Saeimas sēdē norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plaša nozaru ministrija, kur vienlaikus jārisina jautājumi, kas saistīti ar digitalizāciju, pašvaldībām, reģionu attīstību un vēlēšanu procesu. Šādos apstākļos nepieciešams cilvēks ar plašu skatījumu, pieredzi un augstu profesionalitāti.

Viņa uzsvēra, ka Čudars vairāk nekā desmit gadus vadījis Salaspils pašvaldību, kas apliecina gan izpratni par pašvaldību darbu, gan spēju ilgtermiņā vadīt un attīstīt to. Papildus tam viņš ir bijis klimata un enerģētikas ministrs, pieredzējis Saeimas deputāts un izglītots jurists, kurš labi orientējas valsts pārvaldē un likumdošanas procesā. Siliņa pauda pārliecību, ka Čudars spēs sākt darbu bez nepieciešamības pēc ieskriešanās perioda.

Saeima 16.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Likumprojektu skatīja steidzamības kārtā divos lasījumos.

Par izstāšanos balsoja 66 deputāti, bet pret balsoja 14 deputāti no frakcijām "Stabilitātei" un "Latvija pirmajā vietā".

Atturējās divi deputāti - Juris Jakovins (ZZS) un Edgars Zelderis, bet nebalsoja trīs deputāti - Amils Saļimovs ("Stabilitātei"), Māris Sprindžuks (AS) un Edmunds Teirumnieks (NA).

Iecerēts, ka Ārlietu ministrija (ĀM) koordinēs ar Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijām izstāšanās dokumentu iesniegšanu Konvencijas dalībvalstīm, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei.

Šī konvencija pieņemta Oslo 1997.gada 18.septembrī, bet tā stājās spēkā 1999.gadā. Tai pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Ar strauju izaugsmi un stabilu peļņu noslēdzot aizvadīto gadu, biroju komplekss VERDE un tā attīstītāji – investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management (Capitalica) – sper nākamo soli attīstībā. Capitalica komanda ir apņēmības pilna lauzt stereotipus par A klases biroju trūkumu Rīgā un pierādīt, ka augstākās klases biroju segments ir dzīvotspējīgs un augsti pieprasīts arī Latvijas galvaspilsētā.

Par VERDE attīstību, Capitalica ilgtermiņa redzējumu nozares attīstībā, Rīgas biroju tirgus potenciālu un investīciju iespējām Dienas Biznesam stāstīja Capitalica valdes priekšsēdētājs Andrius Barštis un Capitalica Investoru attiecību vadītājs Latvijā Jānis Rībens.

Latvijā uzņēmēji Capitalica pazīst kā VERDE biroju kompleksa attīstītāju ar vairākām veiksmīgām obligāciju emisijām 50 miljonu eiro apmērā kopumā. Pirms runāt par to, ko mēs varam apskatīt tepat, Rīgā, pastāstiet par Capitalica darbību, ieguldījumu stratēģiju un jūsu specializāciju 10 gadu pastāvēšanas laikā! Sākāt taču Lietuvā. Kādi bija jūsu pirmie projekti? Kā izveidojās tās uzņēmuma vērtības, kādas ir šobrīd?

Saistībā ar paredzētajām izmaiņām SIA "Rīgas ūdens" padomes sastāvā šī gada 29.augustā tika sasaukta ārkārtas dalībnieku sapulce, kuras laikā pieņemts lēmums pagarināt Daces Ljusas pilnvaru termiņu.

Novērtējot D. Ljusas profesionālo kompetenci un pieredzi uzņēmuma pārvaldībā, dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums SIA ‘Rīgas ūdens’ padomē uz atkārtotu termiņu ievēlēt Daci Ljusu. Šāds lēmums bija nepieciešams, jo tuvojās D. Ljusas pilnvaru termiņš - 7.septembris.

Savukārt, saistībā ar izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas nosaka turpmākus ierobežojumus valsts amatpersonu amatu savienošanai, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Tālis Juhna, izpildot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasības, paziņojis par SIA "Rīgas ūdens" padomes locekļa amata atstāšanu ar 2025.gada 31.augustu.

Rīgas pilsētas izpilddirektors, SIA "Rīgas ūdens" kapitāldaļu turētājs Jānis Lange: "Esmu gandarīts, ka Dace Ljusa ir piekritusi turpināt darbu SIA "Rīgas ūdens" padomē. Viņas profesionalitāte finanšu jomā ir devušas būtisku ieguldījumu uzņēmuma spējai veiksmīgi īstenot pirmo obligāciju emisiju pašvaldības kapitālsabiedrībā. Tāpat esmu pateicīgs Tālim Juhnam par vērtīgo sadarbību un ieguldījumu - viņa zināšanas ūdens un notekūdeņu bioloģijā, kā arī stratēģiskais redzējums ir bijis nozīmīgs atbalsts SIA "Rīgas ūdens" ambīciju realizācijā kļūt par kapitālsabiedrību, kas ne tikai mērķtiecīgi attīsta un ievieš nozīmīgus ūdenssaimniecības un ilgtspējas projektus, bet arī spēj skatīties uz attīstību ilgtermiņā. Padomes līdzšinējais darbs ir licis stabilus pamatus turpmākai uzņēmuma attīstībai, vienlaikus kalpojot kā iedvesmas avots arī citām pašvaldības kapitālsabiedrībām."

No ekonomiskā viedokļa premjeres Evikas Siliņas (JV) pieteiktajā valdības "restarta" plānā nav redzams nekas, kas varētu dot papildu uzrāvienu, intervijā atzina bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

"Tās lietas, kas premjeres prioritātēs ir norādītas attiecībā uz ekonomiskajiem jautājumiem, manuprāt, ir vairāk tādi ierindas higiēnas jautājumi, nevis kaut kas ārpus kārtas, kas dotu papildu uzrāvienu. Līdz ar to es nesaskatu, ka šis "restarts" dos kaut ko jūtamu ekonomikai," sacīja Purgailis.

Jautāts, ko valdības darba plānā gribētu redzēt, Purgailis uzsvēra, ka vēlētos redzēt konkrētus punktus, kā valdība rīkojas, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju. Tā varētu būt darbaspēka nodokļu tālāka pārskatīšana un regulējuma efektivizācija.

Tāpat viņš minēja, ka beidzot gribētu redzēt, ka valdība pāriet no vārdiem uz darbiem kapitāla tirgus attīstības jautājumos, par kuriem gadiem ilgi tiek runāts, bet realitātē nekas nav izdarīts.

Radošā aģentūra Skudras Metropole sadarbībā ar dizaina risinājumu uzņēmumu Don’t Panic LU Botāniskajā dārzā radījusi īpašu vasaras projektu – Sajūtu dārzu “Magnum oāze”, kas transformējas apmeklētāju acu priekšā.

Apmeklētājiem ir iespēja izjust audiovizuālu, garšas un emociju simbiozi, pašiem kļūstot par notikuma daļu – elpojot, klausoties, baudot un sajūtot, kā saplūst daba, garša, skaņa.

“Šis laiks, kurā mēs visi šobrīd dzīvojam, ir piesātināts ar izaicinājumiem, stresu un neziņu. Tieši tāpēc, kopā ar komandu, esam radījuši īpašu miera oāzi pašā urbāno pilsētas džungļu sirdī – vietu, kur laiks apstājas un sajūtas atveras. Šī oāze ne tikai dāvā estētisku baudījumu un dziļu iekšēju mieru, bet arī ļauj kādreizējai siltumnīcai iemirdzēties jaunā, negaidītā ampluā. Notikuma gaitā apmeklētāji dosies ceļojumā cauri vairākām telpu un sajūtu transformācijām – japāņu dārza harmonija pārtaps kosmiskā orbītā. Ikviens būs aicināts aktīvi līdzdarboties, radot savu unikālo sajūtu dārzu – no smilšu rakstu meditācijas un ikebanas kompozīcijām līdz ēdamdārzu veidošanai un aromātu radīšanai, kas piesātina telpu ar individualizētu noskaņu. Pat roku līnijas atklās noslēpumus – ik solis būs kā atklājums ceļā uz sevi,” tā par jauno šis vasaras projektu stāsta radošās aģentūras Skudras Metropole vadītāja un radošā direktore Gundega Skudriņa.

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Līdzšinējais Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) padomes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs atstājis slimnīcas padomes priekšsēdētāja amatu, informēja Veselības ministrijā (VM).

Staņēvičs turpina savu pamatdarbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā.

Šodien notika PSKUS kapitāldaļu turētāja ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tika izskatīts pagaidu padomes priekšsēdētāja Staņēviča lēmums atstāt amatu. Staņēvičs pagaidu padomes vadību uzņēmās krīzes situācijā 2023.gada oktobrī pēc VM aicinājuma, lai stabilizētu slimnīcas pārvaldību un nodrošinātu pārmaiņu vadību.

Kā norāda VM, šie mērķi ir sasniegti, tāpēc PSKUS kapitāldaļu turētāja ārkārtas dalībnieku sapulcē tika apstiprināta darba tiesisko attiecību izbeigšana ar Stradiņa slimnīcas pagaidu padomes priekšsēdētāju.

Atbilstoši ministrijas dotajam mandātam Staņēvičs ir nodrošinājis būtiskāko mērķu izpildi - krīzes pārvarēšanu, pārvaldības stabilizēšanu un svarīgu stratēģisku lēmumu pieņemšanu, tostarp viens no būtiskākajiem sasniegumiem ir stratēģiska vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā A2 korpusa būvniecības procesa nodošanu VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārziņā, norāda VM.

Satiksmes ministrija (SM) ir pieņēmusi VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD) valdes priekšsēdētāja Dina Meriranda iesniegumu par atkāpšanos no amata pienākumu pildīšanas, akcionāra sapulcē ievēlot Jāni Lapiņu par uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētāju, informē SM.

Lapiņš amata pienākumus sāks pildīt š.g. 27.maijā, savukārt uz valdes priekšsēdētāja amatu tiks uzsākts atlases process.

“Vēlos pateikties Dinam Merirandam par godprātīgo darbu uzņēmuma vadībā un ieguldījumu reģionālās pasažieru pārvadājumu jomas pilnveidošanā. Novēlu veiksmi jaunajos profesionālajos izaicinājumos”, komentē Inguna Strautmane, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Jānim Lapiņam ir ilggadīga pieredze uzņēmumu vadībā un liela apjoma investīciju programmu īstenošanā. Pašreiz viņš ieņem valdes locekļa amatu SIA “RERE Meistari”, pirms tam bijis biznesa attīstības vadītājs SIA “Moduls Engineering”, kā arī pildījis valdes locekļa amatu AS “Latvijas Valsts meži”, VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, SIA “LDZ infrastruktūra”. Viņš ir ieguvis uzņēmumu un organizāciju (iestāžu) vadītāja kvalifikāciju un profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Stradiņa universitātē un studējis finanšu vadības maģistra programmu Banku augstskolā, kurā ieguvis arī uzņēmuma vadītāja kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadīšanā.

Satiksmes ministrijā (SM) otrdien, 19.augustā, darbu noslēgs valsts sekretāra vietniece Rail Baltica projekta jautājumos Kristīne Malnača, kura šajā amatā strādāja kopš 2024.gada jūnija.

Lēmums pieņemts abām pusēm vienojoties.

"Vēlos izteikt pateicību Kristīnei Malnačai par nozīmīgo un apjomīgo ieguldījumu, kas stiprinājis Satiksmes ministrijas stratēģisko lomu Rail Baltica projekta vadībā. Malnačas kundzes ilggadējā pieredze un padziļinātās zināšanas transporta nozarē ir sniegušas nozīmīgu pienesumu virzībā uz mūsu kopīgo mērķi - izveidot ātru un videi draudzīgu savienojumu ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Novēlu veiksmi un panākumus arī turpmākajās darba gaitās," uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.

K. Malnačas vadībā ir panākta nozīmīga virzība Rail Baltica projekta īstenošanā, stiprinot sadarbību ar projektā iesaistītajām pusēm un nodrošinot atbalstu starpnozaru jautājumos. Ir izstrādāts Latvijas finanšu iespējām atbilstošākais projekta ieviešanas scenārijs, un valdībā apstiprināts projekta pirmās kārtas tvērums.

Pēc jūnija sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām domju priekšsēdētāji nomainījušies vairāk nekā pusē Latvijas pašvaldību - jauni mēri ievēlēti 22, bet līdzšinējie palika 20 pašvaldībās, liecina apkopotie dati, noslēdzoties pašvaldību domju priekšsēdētāju vēlēšanām.

12 Latvijas pašvaldībās politiskie spēki, kas ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, tomēr nespēja iegūt mēra amatu, turklāt atsevišķās pašvaldībās opozīcijā tika atstāti politiskie spēki, kas bija ieguvuši pārliecinoši lielāko vēlētāju atbalstu, taču līdz balsu vairākumam domē tiem balsu pietrūka.

Vēlēšanu iznākums, kad lielāko balsu skaitu ieguvušais politiskais spēks neieguva domes priekšsēdētāja amatu, bija vērojams Rīgā, Jelgavā, Ventspils novadā, Dievidkurzemes, Dobeles, Ropažu, Siguldas, Limbažu, Smiltenes, Alūksnes, Balvu un Augšdaugavas novadā.

Kopumā domju priekšsēdētāju nomaiņa pēc vēlēšanām notika 22 vietvarās. Pie jauna mēra pēc vēlēšanām tika galvaspilsēta Rīga, šajā amatā nonākot Viesturam Kleinbergam (P). Ventspils novadā domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks samainījās vietām, un tagad domi vadīs Andis Zariņš (NA), bet viņa vietnieks būs iepriekšējais mērs Aivars Mucenieks (ZZS).

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu pašlaik palikuši trīs kandidāti, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

21.jūlijā noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, bet nākamajai kārtai tika izvirzīti četri kandidāti. Pašlaik esot palikuši trīs kandidāti, tostarp no ārvalstīm.

Ministrs stāstīja, ka "airBaltic" padome pašlaik veic individuālās intervijas, un septembra laikā var gaidīt, ka tiks nosaukts potenciālais nākamais uzņēmuma vadītājs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Sludinājumā par konkursu uz "airBaltic" izpilddirektora amatu, kas tika izsludināts 2025.gada 30.aprīlī, netika minēts vadītājam paredzētais atalgojums, tomēr "airBaltic" padome iepriekš norādījusi, ka atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu. 2024.gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu trešajai kārtai izvirzīti četri kandidāti, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš norādīja, ka pirmdien, 21.jūlijā, noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, un nākamajai kārtai ir izvirzīti četri kandidāti.

Trešā kārta, pēc Švikas minētā, notiks augusta sākumā.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamajam vadītājam būs tāds pats atalgojums, kā iepriekšējam aviokompānijas vadītājam, Švinka norādīja, ka atalgojums būs mazāks. "Uzstādījums ir, ka atalgojumam ir jābūt citam. Nozarē konkurētspējīgam, bet krietni zemākam nekā ["airBaltic" iepriekšējam vadītājam Martinam] Gausam," sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Šodien valdībā atkārtoti atbalstīts likumprojekts, kas atsevišķu lielo uzņēmumu vadībā paredz prasīt nodrošināt dzimumu līdzsvaru.

Izmaiņas paredz, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšanai atsevišķos lielajos uzņēmumos kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstētu veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojekts.

Saeimas deputātu vairākums iepriekš noraidīja Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likuma nodošanu skatīšanai komisijās. Par likuma nodošanu skatīšanai Saeimas komisijā balsoja deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem", kā arī atsevišķi parlamentārieši no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS). Pret likuma nodošanu skatīšanai komisijās balsoja deputāti no partijām "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei", Nacionālās apvienības, "Apvienotā saraksta" un daļa deputātu no ZZS.