Ieguldot divus miljonus eiro, atklāta “Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Centra” jaunā klīnika, kas tuvāko piecu gadu laikā plāno apkalpot 100 tūkstošus pacientu un veicināt medicīnas tūrisma attīstību Latvijā.

Līdz ar klīnikas atklāšanu biznesa centrā “Elemental”, Skanstes apkaimi nu varam saukt par Rīgas kardioloģijas sirdi, jo šeit pacientiem vienkopus būs pieejami visi nepieciešami pakalpojumi - sākot no modernas diagnostikas līdz pasaulē atzītākajām tehnoloģijām ārstēšanā un labākajiem nozares speciālistiem, stāsta “Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Centra” izveidotājs un kardiologs Roberts Feders.

“Darbu sākām 2019. gadā un šajā laikā mūs ir apmeklējuši gandrīz 20 tūkstoši pacientu. Tā kā klientu skaits ik gadu turpināja palielināties, nolēmām paplašināties, kā rezultātā šobrīd esam pārvākušies uz pilnīgi jaunām telpām, kas ir modernākās šāda tipa medicīnas iestādes telpas Baltijā un ļaus mums uzņemt vēl lielāku skaitu pacientu. Mūsu mērķi ir gana ambiciozi - tuvāko gadu laikā, kopā ar klīnikā strādājošajiem 35 speciālistiem, esam iecerējuši apkalpot 100 tūkstošus klientu,” stāsta R.Feders.

Rīgā, Skanstē topošajā jaunajā luksusa daudzdzīvokļu projektā Skanstes Rezidences aizvadīts pamatakmens iemūrēšanas pasākums. Projektu, kurā tiks investēti 14 miljoni eiro, īsteno Igaunijas attīstītāji Invego un Reterra, un to plānots pabeigt 2026. gada pavasarī.

“Mēs ticam, ka Rīga ir pilsēta ar lielu potenciālu. Skanste ir viens no perspektīvākajiem un dinamiskākajiem rajoniem Rīgā, un mūsu vīzija ir radīt pasaules līmeņa arhitektūru un augstākās kvalitātes mājokļus aktīva dzīves ritma cienītājiem. “Skanstes Rezidences” piedāvā ne tikai modernu dzīves vidi, bet arī labu iespēju privātajiem investoriem,” stāsta Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Pasākuma laikā uzrunu teica arī Rīgas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, akcentējot Skanstes nozīmi pilsētas attīstībā: “Jūsu izvēle attīstīt projektu šajā vietā ir bijusi stratēģiski pareiza – iedzīvotāju skaits šeit aug, un apkārt veidojas arvien dzīvīgāka apkaime. Arī no pilsētas puses mēs Skansti uzskatām par daļu no jaunā centra, un pilsēta turpina ieguldīt šajā rajonā – drīzumā tiks uzsākta Grostonas ielas rekonstrukcija un jauna bērnudārza būvniecība. Soli pa solim Skanste kļūst par vienu no redzamākajām attīstības sejām galvaspilsētā.”

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Vārds “Kaizen” ietver divas nozīmes – ”kai” (pārmaiņas) un “zen” (gudrība), kas tulkojumā nozīmē “pastāvīga attīstība”, un tieši šis princips nosaka Kaizen Gym apņemšanos nodrošināt izaugsmi un kvalitāti. Tas arī iedvesmoja interjera dizaineru komandu radīt daudzfunkcionālu sporta zāles telpu, kurā apvienotas darba, atpūtas un pārģērbšanās zonas. Eksperti pieņēma šo unikālo iespēju un dalās savās atziņās par to, kā radīt ko īpašu netradicionālā vidē.

Kaizen Gym ir kas vairāk kā tikai sporta zāle – tas ir sociāls uzņēmums, un komandas mērķis bija radīt ērtu, funkcionālu un modernu vidi, kas veicina gan produktivitāti, gan labsajūtu. Telpas izmanto 15 speciālisti gan darbam, gan atpūtai, kā arī lai pārģērbtos un uzglabātu savas mantas privātos skapīšos.

Tehniskās telpas pārveidošana par funkcionālu telpu

IKEA biznesa klientu apkalpošanas komanda saskārās ar neparastu uzdevumu – pārvērst 25 m² lielu telpu sporta zāles augšējā stāvā, kas bija daļēji atvērta un ar vāju apgaismojumu, par funkcionālu telpu. Neraugoties uz ierobežoto dienasgaismu un tādiem fiksētajiem elementiem kā boileriem un elektrības sadales kasti, mērķis bija radīt mājīgu un funkcionālu telpu, vienlaikus pievēršot uzmanību izmaksām.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha”, godinot Latvijas ārstu izcilo darbu un ieguldījumu medicīnā, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotās “Gada balva medicīnā” ietvaros, pasniedza divas speciālbalvas nozares vadošajiem speciālistiem.

“Olpha” apbalvojumu “Iedvesma” saņēma profesors Māris Taube par nozīmīgu ieguldījumu psihiatrijas nozares izaugsmes veicināšanā un neatsveramo ieguldījumu sabiedrības mentālās veselības labā. Gada balvu medicīnā “Iedvesma” saņēma arī profesors Oskars Kalējs par izcilu ieguldījumu kardioloģijas un aritmoloģijas attīstībā Latvijā, kas ļauj būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, ieviešot modernas ārstēšanas metodes un tehnoloģijas.

Zāļu ražotājs “Olpha” jau 50 gadus nodrošina inovatīvus un augstas kvalitātes farmācijas risinājumus, rūpējoties par sabiedrības veselību, un ir ilggadējs “Gada balva medicīnā” atbalstītājs. “Ar speciālbalvu “Iedvesma” vēlamies godināt ārstus, kuri ar savu darbu un zināšanām sniedz nozīmīgu pienesumu ne tikai pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā, bet arī visas medicīnas nozares attīstībā. Šī gada laureāti ir lieliski sava aroda meistari un nozares profesionāļi, kas ar savu izcilo darbu un piemēru iedvesmo kolēģus, jaunos nozares speciālistus un nākamo ārstu paaudzi turpināt virzīties uz priekšu un sasniegt augstākus mērķus visas sabiedrības veselības veicināšanā,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

“Capitalica Asset Management”, kas ir licencēts investīciju pārvaldības uzņēmums, nostiprina savu ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju Latvijā, ieguldot vairāk nekā 70 miljonus eiro biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas – C un D – ēku attīstībā (Rīgā, Hanzas ielā 14F).

Šo attīstības posmu īsteno “Capitalica European Office Fund”, kas specializējas ilgtspējīgos biroju projektos visā Baltijā. Šī gada 10. jūnijā no Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tika saņemts apstiprinājums būvniecības ieceres dokumentācijai jeb būvprojekta minimālajam sastāvam.

Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs: ““Verde” ir mūsu ilgtermiņa vīzija par ilgtspējīgu, uz cilvēku vērstu un nākotnei gatavu biroju kompleksu Rīgas modernās biznesa apkaimes jeb Skanstes pašā sākumā. Tā ir vieta, kurā satiekas mūsdienu arhitektūra, daba un dinamiska uzņēmējdarbība. Tas, ka mūsu pirmās divas ēkas tika pilnībā iznomātas nepilnu trīs gadu laikā, runā pats par sevi – Verdē šobrīd mājo 27 progresīvi vietējie un starptautiskie uzņēmumi, apliecinot mūsu koncepcijas dzīvotspēju: A-klases biroji izcilā lokācijā ar iemiesotu zaļās domāšanas filozofiju. Tas vienlaikus apliecina arī Rīgas nekustamo īpašumu tirgus potenciālu un noturību. Tagad speram nākamo soli – ar divām jaunām ēkām, kuru attīstībā ieguldīsim vairāk nekā 70 miljonus eiro, nostiprināsim “Verde” līderību Latvijas biroju segmentā, kā arī sekmēsim “Verde” kļūšanu par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā”.

Mainoties uzņēmējdarbības videi un attīstoties jauniem darba modeļiem, arī prasības komerctelpām kļūst arvien specifiskākas un daudzveidīgākas. Daudzi uzņēmēji šodien meklē risinājumus, kas nodrošina efektīvu, funkcionālu un estētiski pievilcīgu vidi.

Viens no šādiem risinājumiem, kas guvis ievērojamu popularitāti, ir tā sauktais “stock-ofiss”. Nesen viens no maniem klientiem – strauji augoša e-komercijas uzņēmuma vadītājs Rīgā – meklēja piemērotas telpas, kas apvienotu biroja ērtības ar loģistikas efektivitāti. Tradicionālais birojs pilsētas centrā vai noliktava nomalē nespēja apmierināt viņa uzņēmuma vajadzības. Atbildi sniedza jauns koncepts – stock-ofiss.

Lai gan sākotnēji šķietami tehnisks un utilitārs risinājums, stock-ofiss izrādās pārdomāts un uz nākotni vērsts formāts. Tas apvieno biroja, noliktavas un ekspozīcijas vai tirdzniecības zonas vienotā, daudzfunkcionālā telpā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai komfortablu darba vidi, bet arī efektīvu preču apriti un profesionālu klientu uzņemšanu. Viss vienuviet – bez liekas loģistikas un ar iespēju pielāgoties uzņēmuma attīstības tempam.

Ar strauju izaugsmi un stabilu peļņu noslēdzot aizvadīto gadu, biroju komplekss VERDE un tā attīstītāji – investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management (Capitalica) – sper nākamo soli attīstībā. Capitalica komanda ir apņēmības pilna lauzt stereotipus par A klases biroju trūkumu Rīgā un pierādīt, ka augstākās klases biroju segments ir dzīvotspējīgs un augsti pieprasīts arī Latvijas galvaspilsētā.

Par VERDE attīstību, Capitalica ilgtermiņa redzējumu nozares attīstībā, Rīgas biroju tirgus potenciālu un investīciju iespējām Dienas Biznesam stāstīja Capitalica valdes priekšsēdētājs Andrius Barštis un Capitalica Investoru attiecību vadītājs Latvijā Jānis Rībens.

Latvijā uzņēmēji Capitalica pazīst kā VERDE biroju kompleksa attīstītāju ar vairākām veiksmīgām obligāciju emisijām 50 miljonu eiro apmērā kopumā. Pirms runāt par to, ko mēs varam apskatīt tepat, Rīgā, pastāstiet par Capitalica darbību, ieguldījumu stratēģiju un jūsu specializāciju 10 gadu pastāvēšanas laikā! Sākāt taču Lietuvā. Kādi bija jūsu pirmie projekti? Kā izveidojās tās uzņēmuma vērtības, kādas ir šobrīd?

Lielākais specializētais aviācijas kravu apstrādes centrs RIX Rīgas lidostā un Latvijas lidsabiedrības airBaltic meitasuzņēmums Baltijas Kravu centrs pērn apkalpoja vairāk nekā 10 tonnas kravu un pasta sūtījumu un strādāja ar 1,16 miljonu eiro pamatdarbības ieņēmumiem, kas ir par aptuveni 10% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzrādot neto peļņu gandrīz 64 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā pirms gada.

Baltijas Kravu centrs darbojas kā airBaltic kravu pārvadājumu operāciju tranzīta centrs un galvenais savienojuma punkts lidojumiem plašajā lidsabiedrības maršrutu tīklā. 2024. gadā ar airBaltic lidmašīnām RIX Rīgas lidostā ielidoja vai no tās izlidoja kopumā 21 000 lidojumu ar komerciālām kravām un gaisa pastu.

Baltijas Kravu centra valdes priekšsēdētājs Arvīds Maurāns norāda: “Neraugoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un mainīgo kravu loģistiku reģionā, 2024. gads mums bija stabils un veiksmīgs gads. Mēs nostiprinājām savu pamatdarbību, saglabājām klientu uzticību un radījām pamatus turpmākai izaugsmei. Pārcelšanās uz jauno kravu angāru Baltic Cargo Hub ievērojami palielinās mūsu kapacitāti un ļaus mums piedāvāt vēl efektīvākus, drošākus un modernākus kravu apstrādes pakalpojumus RIX Rīgas lidostā.”

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Skanstē atklāta teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta – izveidota teju 15 hektārus plaša, labiekārtota teritorija ar pastaigu takām, ūdens ainavām, skeitparku, volejbola laukumiem, āra trenažieriem un bērnu rotaļu laukumiem.

Projektā izbūvētas četras jaunas ielas un inženiertīkli. Centrālā vieta ir jaunais Skanstes parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā 7 hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa. Ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, kā arī ierīkoti āra trenažieri. Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām. Uzstādīti 46 velosipēdu statīvi. Viens no galvenajiem parka elementiem ir skeitparks. Kopumā parkā izveidotas pastaigu takas vairāk kā divu kilometru garumā un jaunie celiņi izbūvēti gan ar betona bruģa segumu, gan ar virskārtu, kas piemērota skriešanai. Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija.

Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk. Priekšā stāv būtisks jautājums – vai daļa Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu spēs pārorientēt savus ekonomiskos modeļus, kas līdz šim lielā mērā balstījās uz lētu enerģiju, bet tagad zaudē savu efektivitāti.

Jaunu enerģētikas un izejvielu meklējumos neapšaubāmas līderes ir Skandināvijas valstis un Polija, kas jau ilgstoši brīdināja par Krievijas radītajiem draudiem, kamēr Rietumi to ignorēja. Atsevišķas Eiropas valstis joprojām pērk Krievijas sašķidrināto gāzi, uz kuru sankcijas neattiecas. “Financial Times” norāda, ka 2024. gadā rekordu Krievijas gāzes importā sasniegušas Francija, Spānija, Nīderlande un Beļģija. Tiesa, arī Ungārija un Slovākija ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.

SEB bankas Latvijā un Lietuvā un aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Capitalica Asset Management ir noslēguši līgumu par kārtējo finansējumu – papildu 13 miljoniem EUR, kurus izmantos Capitalica Baltic Real Estate Fund I pārvaldīto obligāciju dzēšanai. Ieskaitot šo jaunāko aizdevumu, SEB piešķirtā finansējuma kopsumma visiem Capitalica pārvaldītajiem fondiem un projektiem pārsniegusi 100 miljonus EUR.

“Ņemot vērā pašreizējo stāvokli finanšu tirgos, mūsuprāt, banku finansējums pašlaik var būt dzīvotspējīgāka alternatīva ilgtermiņa komerciālo nekustamo īpašumu projektiem. Tas ļauj efektīvāk pārvaldīt riskus, vairo uzticību investoros un nodrošina raitu projektu īstenošanas gaitu. Lai gan biroju segments Baltijā uzrāda dažas bremzēšanās pazīmes, kvalitatīvi projekti stratēģiski pievilcīgās vietās vēl joprojām ir pieprasīti un ienesīgi,” norāda Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis.

Saskaņā ar viņa teikto Capitalica Baltic Real Estate Fund I pārvaldītā biznesa centra Verde noslodzes rādītāji apliecina, ka Rīgā ir nepieciešamas kvalitatīvas biroju ēkas – visas centra telpas jau ir iznomātas. Augsti noslodzes rādītāji ir arī investīciju uzņēmuma īpašumiem Viļņā un Kauņā.

Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un kvalitatīvu telpu trūkumu, uzņēmumi saskaras ar sarežģītu izvēli. Taču, attīstoties uzņēmējdarbībai, pareizi veidots interjera dizains pat ierobežotu telpu var pārvērst funkcionālā un iedvesmojošā vidē. IKEA Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Vītiņa ieskicē, kā komerciālo telpu interjera dizains – no stilīgiem īres dzīvokļiem līdz daudzfunkcionāliem birojiem – palīdz risināt reālas tirgus problēmas. Kā arī atspēko maldīgo uzskatu, ka interjera dizaina risinājumi ir pārāk dārgi, jo īpaši maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

Kā, tavuprāt, attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?

Tirgū patiešām ir vērojamas zināmas izmaiņas un tendences. Piemēram, pieaug interese par īpašumiem tādās pilsētās kā Valmiera, Jelgava un Cēsis. Mājokļu cenas tur jau tuvojas galvaspilsētas cenām, taču kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Vienlaikus būvniecības izmaksas paaugstina dažādi ārējie faktori, tai skaitā ekonomiski un ar energoefektivitāti saistīti, kas nozīmē, ka jauni dzīvokļi kļūst dārgāki. Tāpat vērojamas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz nekustamo īpašumu izmēru. Attīstītāji, vēloties apmierināt tirgus vajadzības, vairāk koncentrējas uz mazākiem dzīvokļiem gan pārdošanai, gan izīrēšanai. Turklāt pieaug pieprasījums pēc pilnībā aprīkotiem un mēbelētiem dzīvokļiem.

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Svinīgi atklāts jaunais Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu komplekss Rīgā, Meirānu ielā 2.

Šī modernā būve kalpos kā centrālā vieta dekorāciju, butaforiju un lielformāta scenogrāfijas elementu izgatavošanai un montāžai, vienlaikus piedāvājot iespēju veikt operas izrāžu mēģinājumus ar pilnībā uzstādītām dekorācijām," norāda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

"Skatuves mākslu dekorāciju darbnīcas kompleksa izveide stiprina mūsdienu prasībām atbilstošu darba vidi LNOB. Esmu gandarīta, ka, veiksmīgas sadarbības rezultātā esam ne vien parūpējušies par radošo nozaru pārstāvju vajadzībām, bet arī nodrošinājuši šeit esošās apkārtējās vides sakārtošanu. Lai arī turpmāk mums izdodas realizēt projektus, kas būtiski uzlabo mūsu kultūras pārstāvju darba ikdienu," norāda kultūras ministre Agnese Lāce.

Rīgā atklāts higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA TZMO Latvija jaunais loģistikas un biroja centrs, informē uzņēmums.

TZMO Latvija loģistikas un biroja centrs Reinvaldu ielā, Rīgā ir viena no pēdējo gadu lielākajām koka būvēm Latvijā. Pirmajā kārtā tika būvēts 18,9 m augsts loģistikas centrs ar platību 3226 m2. Savukārt otrajā kārtā "Zaza Timber Production" izbūvēja biroja ēku divos stāvos ar apbūves laukumu 800 kvadrātmetru platībā. Ēkas būvniecībā pārsvarā tika izmantots koks.

Ēka uzskatāma kā pasaulē unikāls objekts - nesošās koka konstrukcijas, kas papildinātas ar dinamiskiem koka apdares elementiem, veido saspēli caur fasādēs integrētām liektām stiklotām plaknēm.

Šim projektam "ZAZA TIMBER Production" SIA izgatavoja 858 m3 līmētā koka konstrukciju.

Ēkas arhitekts Vents Grietēns, SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis" uzsver: "No savas puses vēlos pateikt paldies visai komandai, kas no pirmās dienas līdz šai dienai, kopā 4 gadus piedalījušies šajā procesā, sākot no investora un pasūtītāja līdz būvniekiem, dizaineriem. Tādi klienti, kā kompānija TZMO SA, tas ir tāds arhitekta sapnis, ar tik lielu uzticības kredītu, ar tādu attieksmi pret otru pusi. Jāteic, ka pēdējos 30 gados manā praksē tāda sadarbība ir pirmo reizi. Sapnis ir piepildījies! Paldies, kas ir sapņojuši kopā ar mani, kas noticēja, izturēja."

Pieprasījums pēc zinošiem profesionāļiem kreditēšanas nozarē pašlaik pārsniedz piedāvājumu, kā rezultātā piesaistīt jaunus speciālistus kļūst arvien sarežģītāk.

Latvijā talantīgu speciālistu piesaiste un noturēšana ir kļuvusi par nopietnu izaicinājumu, jo konkurence starp uzņēmumiem un nozarēm ir augsta, atzīmē Marta Smila, “VIA SMS Group” valdes locekle. “Lielais pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem motivē darba devējus piedāvāt ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī izaugsmes iespējas, elastīgus darba nosacījumus un pievilcīgu darba vidi. Mēs aktīvi piesaistām speciālistus gan no banku sektora, gan no tehnoloģiju nozares, lai sinerģiski apvienotu finanšu ekspertīzi un inovāciju potenciālu. Konkurence par šāda profila talantiem ir īpaši intensīva, jo līdzīgas prasmes ir pieprasītas arī citās nozarēs. Lai efektīvi piesaistītu un noturētu augsti kvalificētus profesionāļus, uzņēmumiem ir būtiski stratēģiski ieguldīt darbinieku attīstībā,” norāda M.Smila.

Atsaucoties uz pieaugošo pieprasījumu ‘’Skanstes City’’ uzsāk jauna konferenču centra izveidi Skanstes ielā 50, paredzot augsta līmeņa tehniskos risinājumus, plašākas telpas lielākai auditorijai ar pilnībā jaunu dizainu un izvērstām ērtībām. Projekta mērķis ir ne tikai sniegt priekšrocības esošajiem kvartālā nomniekiem, bet arī kļūt par nozīmīgu vietu Rīgas biznesa vidē.

Jaunais centrs tiks veidots, ņemot vērā mūsdienu prasības attiecībā uz darba vidi, nodrošinot ne tikai komfortu, bet arī elastību, augstas kvalitātes audio un video iekārtas, interaktīvas prezentāciju sistēmas, videokonferenču iespējas, kā arī ātru un drošu Wi-Fi pieslēgumu. Ar telpu izmēriem no 25 līdz 120 viesiem, konferenču centrs būs piemērots jebkuram pasākumam no nelielām sanāksmēm, līdz pat lieliem korporatīviem notikumiem.

Starp projekta prioritātēm tika izvirzīta viesu labsajūta ilgstošām darba sesijām un iespējami augstākas produktivitātes saglabāšana pasākumiem ritot visas dienas garumā. Atbilstoši jaunais centrs nodrošinās ergonomiskas mēbeles, piemērotu apgaismojumu, gaisa kvalitāti, temperatūras kontroli un plašas ēdināšanas iespējas. Starp jaunajiem risinājumiem paredzētas arī privāto zvanu telpas, aprīkota ‘’podkāsta’’ studija un atpūtas zonas. Ērtu piekļuvi pasākumu norises vietai nodrošina plašais kvartāla stāvlaukums ar 1 300 vietām.

Biznesa parku attīstītājs Nordspace ir oficiāli atklājis pirmos divus biznesa parkus Latvijā – “Saliena” Piņķos un “Jūrkalne” Rīgā, tādējādi ieviešot pilnīgi jaunu komerciālo īpašumu kategoriju Latvijā.

Kopējā platība 5500 m², piedāvājot 96 telpas, kas pielāgotas noliktavu, biroju un komerctelpu funkcijām. Parku izveidē investēti 10 miljoni eiro, un jau 45% no jaunajām telpām ir rezervētas Latvijas uzņēmumiem.

Nordspace līdzdibinātājs Linas Kliukas uzsver, ka šie ir jau desmitie Nordspace realizētie projekti, pievienojot Latviju tādām valstīm kā Lietuva un Polija un īstenojot solījumu – atvērt pilnīgi jaunu komerciālo īpašumu kategoriju.

"Mūsu priekšrocība ir dziļa izpratne par to, kas mūsdienās nepieciešams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ikdienas darbā – modernas, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotas, kompaktas un pielāgojamas telpas ar saprotamām, draudzīgām un, pats svarīgākais, arī kontrolējamām izmaksām," skaidro L. Kliukas.

Rīga kļūst par Baltijas izglītības un inovāciju centru, kurā koncentrējas augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības potenciāls. Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, sadarbojoties ar Rīgas domi, ir apņēmušās attīstīt unikālu teritoriju – Zināšanu jūdzi, kur apvienojas mācības, zinātne un uzņēmējdarbība.

Viena no šīs ieceres atslēgām ir mūsdienīgu un ērti pieejamu dienesta viesnīcu attīstība, kas palīdzēs piesaistīt un noturēt gan Latvijas, gan ārvalstu studentus.

Šobrīd dienesta viesnīcas nereti piedāvā tikai minimumu Šobrīd Latvijā liela daļa augstskolu vēl joprojām izmanto klasiskās, bieži vien padomju laikā celtās dienesta viesnīcas, kas, lai arī daļēji renovētas, bieži piedāvā tikai minimumu – gultasvietu, koplietošanas dušas, WC un virtuves. Liela daļa studentu šādu vidi pamet jau pirmajos gados, izvēloties dzīvokļu īri, kas sniedz lielāku privātumu un komfortu. Arī Latvijas Studentu apvienība norādījusi – dienesta viesnīcu cenas aug, taču kvalitāte ne vienmēr seko izmaksu pieaugumam. Daudzviet istabas nav remontētas, un kopumā šī dzīvesvide nav piemērota 21. gadsimta studējošo prasībām.

Šī gada maijā Magdelēnas kvartāla attīstītājs “Vastint Latvia” pabeidzis otrās kārtas būvniecību, un ēkas veiksmīgi nodotas ekspluatācijā.

Otrās kārtas būvniecības ietvaros ir uzbūvētas divas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un Antonijas ielā 21 ar 10 000 m2 lielām A klases biroju telpām un 1200 m² komerctelpām.

Magdelēnas kvartāls šobrīd ir vienīgais jaunais projekts Rīgas klusajā centrā, kur tiek piedāvātas augstākās klases un augstākās energoefektivitātes biroju telpas. Ēkā Antonijas ielā 17 visas pieejamās biroja platības turpmāk nomās IT uzņēmums “Atea Global Services”.

Bez biroja telpām ēkā vēl pieejamas 213 m2 lielas komerctelpas. Savukārt otrajā ēkā, Antonijas 21, 550 m2 atvēlēti restorāniem, drīzumā tiks atvērts Rimi Mini veikals, un Vastint Latvia sagaida tikpat lielu interesi arī par atlikušiem biroju stāviem, kas vēl nav rezervēti.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie ieņēmumi bija 8,8 triljoni ASV dolāru, kas ir par 10% vairāk nekā 2023. gada Indeksā, kas būtiski apsteidz pasaules ekonomikas izaugsmi šajā periodā.

2025. gada Indekss atklāj, ka lielākais ģimenes uzņēmums pasaulē ir ASV Walmart ar 648,13 miljardu ASV dolāru apgrozījumu, kam seko Vācijas Volkswagen Group ar 356,71 miljardu ASV dolāru apgrozījumu un Vācijas Schwarz Group ar tās 179,09 miljardu ASV dolāru ieņēmumiem.

“Veiksmīgākie ģimenes uzņēmumi ir vienlaicīgi gan tradicionāli, gan ļoti dinamiski. Mēs redzam, ka no Indeksā pārstāvētajiem 500 pasaules lielākajiem ģimenes uzņēmumiem, vairāk kā četras piektdaļas ir vecāki par 50 gadiem un trešdaļa ir vecāki par simts gadiem. Tas norāda uz spēcīgu, iesakņojušos tirgus pozīciju kopšanu laika gaitā un ģimeņu motivāciju saglabāt sava biznesa veiksmi. Tomēr šie uzņēmumi pastāvīgi ir arī aktīvi darījumu tirgos, lai uzturētu savu izaugsmi, proti, 47% no Indeksa uzņēmumiem kopš 2023. gada ir īstenojuši vismaz vienu M&A jeb uzņēmumu pirkšanas vai apvienošanās darījumu. Varam secināt, ka labākā recepte ģimeņu uzņēmumu attīstībai ir stabilas tradīcijas, kuras pastāvīgi papildina mūsdienīga, aktīva rīcība,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Ja nu pazīstama telpa spētu sniegt vairāk – palīdzētu justies labāk, uzlabotu sadarbošanās iespējas un pielāgotos Tavām vajadzībām? Tieši ar šādu ieceri tika pārveidota biroja telpa Agroresursu un ekonomikas institūtā. Ar ekspertu palīdzību un svaigu skatījumu esošais telpas plānojums tika pārvērsts par elastīgu un funkcionālu darba vietu, kuru var izmantot pētnieki no visas Latvijas. Projekta eksperti dalās pieredzē par to, kā tas viss tika realizēts un kā pārdomāts telpu interjers spēj uzlabot darba plūsmu ikdienā.

Lai ikdienas darbā atbalstītu savus darbiniekus, jo īpaši tos, kuri darba vajadzībām brauc no citām Latvijas pilsētām vai strādā daļēji attālināti, institūtam radās nepieciešamība Rīgā izveidot tam īpašu telpu – daudzfunkcionālu biroju, kurā darbinieki spētu ērti strādāt.

“Šīs telpas galvenais mērķis bija parādīt, ka birojs var būt citāds – funkcionāls, taču patīkams un mājīgs. Neraugoties uz lielajiem izmēriem, augstajiem griestiem un ne visai ideālajiem renovācijas apstākļiem, interjera dizaineres uzdevums bija atrast līdzsvaru starp profesionālu atmosfēru un mājīgu vidi, kas vienlaikus veicina iztēli,” stāsta Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvis Renārs Zīle.