Vārds “Kaizen” ietver divas nozīmes – ”kai” (pārmaiņas) un “zen” (gudrība), kas tulkojumā nozīmē “pastāvīga attīstība”, un tieši šis princips nosaka Kaizen Gym apņemšanos nodrošināt izaugsmi un kvalitāti. Tas arī iedvesmoja interjera dizaineru komandu radīt daudzfunkcionālu sporta zāles telpu, kurā apvienotas darba, atpūtas un pārģērbšanās zonas. Eksperti pieņēma šo unikālo iespēju un dalās savās atziņās par to, kā radīt ko īpašu netradicionālā vidē.

Kaizen Gym ir kas vairāk kā tikai sporta zāle – tas ir sociāls uzņēmums, un komandas mērķis bija radīt ērtu, funkcionālu un modernu vidi, kas veicina gan produktivitāti, gan labsajūtu. Telpas izmanto 15 speciālisti gan darbam, gan atpūtai, kā arī lai pārģērbtos un uzglabātu savas mantas privātos skapīšos.

Tehniskās telpas pārveidošana par funkcionālu telpu

IKEA biznesa klientu apkalpošanas komanda saskārās ar neparastu uzdevumu – pārvērst 25 m² lielu telpu sporta zāles augšējā stāvā, kas bija daļēji atvērta un ar vāju apgaismojumu, par funkcionālu telpu. Neraugoties uz ierobežoto dienasgaismu un tādiem fiksētajiem elementiem kā boileriem un elektrības sadales kasti, mērķis bija radīt mājīgu un funkcionālu telpu, vienlaikus pievēršot uzmanību izmaksām.

Latvijā ik gadu tiek renovēts salīdzinoši neliels ēku skaits, taču pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences, tajā skaitā arvien vairāk tiek domāts arī par veselīga mikroklimata nodrošināšanu mājokļos.

Viens no veidiem, kā iespējams veicināt ēku ilgmūžību un energoefektivitāti, ir pilnvērtīga siltummezglu automātikas iespēju izmantošana, norāda Kalvis Kalniņš, AS Rīgas Siltums valdes loceklis. Gudra siltummezgla pārvaldība nozīmē ne tikai lielāku komfortu, bet arī ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu, mājokļa aizsardzību, veselīgāku mikroklimatu un ilgtermiņa ekonomiju, atzīmē K.Kalniņš. Viņš atgādina, ka, lai gan šobrīd apkures sezona jau praktiski noslēgusies, mūsdienu siltummezgli automātiski pielāgojas āra gaisa temperatūrai, ļaujot arī vasarā saglabāt apkures režīma iespēju gaidīšanas režīmā.

Risinājums pielāgojas

Pēdējā laikā arvien vairāk ēku īpašnieku izvēlas arī vasarā neatslēgt apkuri, ļaujot siltummezglam strādāt pēc vajadzības, tādā veidā sabalansējot dzīvokļu īpašnieku maksātspēju un komforta līmeni telpās, stāsta K.Kalniņš. “Turklāt svarīgi atzīmēt, ka gaidīšanas režīmā siltumenerģija netiek patērēta, jo apkure tiek aktivizēta tikai tad, kad āra gaisa temperatūra noslīd zem noteiktās robežvērtības, ļaujot saglabāt pastāvīgu komforta temperatūru dzīvoklī. Šis risinājums ir īpaši piemērots Latvijas klimatam, kad gan pavasarī, gan brīžiem arī vasarā iespējamas krasas temperatūras svārstības,” teic K.Kalniņš, atzīmējot, ka šobrīd automatizētie siltummezgli ir uzstādīti praktiski visās Rīgas ēkās, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Mākslīgā intelekta parādīšanās ir kļuvusi par izaicinājumu satura biznesam un iespēju uzņēmējiem, kuri ir gatavi ātri pielāgoties jaunajām realitātēm. Satura platformas “Get A Copywriter” dibinātājs Andrejs Zeņkevičs pastāstīja, kā viņš savā darbā izmantoja MI un kāpēc savam jaunajam projektam “WordPress Development Agency” izvēlējās WordPress platformu.

Andrej, tu jau vairāk nekā 10 gadus veido B2B uzņēmumus, kas orientēti uz klientiem visā pasaulē. Kas jums šobrīd ir visinteresantākais un daudzsološākais digitālajā jomā?

Protams, galvenā tendence ir MI. Ar to uzņēmējdarbības vide kārtējo reizi tiek vienkāršotā un demokratizēta. Lauks izlīdzinās — tāpat kā iepriekš. Iepriekš bija jāpērk dārgi serveri, tagad mākoņpakalpojumu mitināšanu var iegūt par 10–20 dolāriem.

Nākamais demokratizācijas vilnis bija saistīts ar maksājumu sistēmām. Savulaik bija nepieciešams slēgt līgumus ar bankām, Visa, Mastercard — tas prasīja mēnešus. Tagad jebkurš 18 gadus vecs pusaudzis var izveidot kontu “Stripe” platformā un sākt pieņemt maksājumus pāris minūšu laikā.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

AS PN Project, Preses Nama Kvartāla attīstītājs Rīgā, ir veiksmīgi noslēdzis obligāciju programmas trešo laidienu, piesaistot 4,8 miljonus eiro.

Vasaras periods finanšu tirgos tradicionāli ir salīdzinoši kluss laiks, tāpēc šis ir labs rezultāts, kas apliecina investoru intereses noturību.

"Vasara finanšu tirgos parasti ir mierīgs laiks, tāpēc 4,8 miljonu eiro piesaiste šobrīd ir lielisks sasniegums. Tas parāda, ka arī atvaļinājumu laikā investori turpina atbalstīt projektus ar skaidru potenciālu – tādus kā Preses Nama Kvartāls," saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs. "Aktīvie un redzamie būvdarbi objektā sniedz papildu pārliecību, ka projekts attīstās stabili un tiek īstenots atbilstoši solītajam."

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti, lai šobrīd notiekošo būvdarbu finansēšanai. Pašlaik tiek uzstādīta biroju ēkas mūsdienīgā stikla-alumīnija fasāde, kā arī tiek montēti sienu paneļi ēkas 11. jeb pēdējā stāvā, uzstādītas metāla konstrukcijas ēkas galos un montētas sijas liftu šahtās. Būvniecība notiek vienmērīgi un atbilstoši plānam.

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” Rīgā, Ganību dambī attīstīs jaunu biznesa kompleksa projektu “Veidama kvartāls”. Šobrīd projekts ir izpildījis būvprojektēšanas nosacījumus un pietuvojies projekta attīstības nākamajam solim - būvniecības uzsākšanai.

Jaunais, videi draudzīgais A klases energoefektivitātes komplekss sastāvēs no vairākām ēkām un labiekārtota, apzaļumota pagalma ar atpūtas zonām. Pirmās kārtas attīstība paredz divu ēku izbūvi.

Kopumā abās ēkās uzņēmējdarbībai būs pieejami 5214 kvadrātmetri: 11 telpas veikaliem, 10 telpas birojiem, 8 telpas noliktavu vajadzībām. “Veidama kvartāls” kļūs par vietu, kur uzņēmumiem būs iespēja veidot savas jaunās mājas un attītstīt biznesu stratēģiski izdevīgā un dinamiskā lokācijā.

Par daļu no piedāvātajām telpām biznesa kvartālā ir uzsāktas sarunas ar potenciālajiem nomniekiem jau pirms būvniecības uzsākšanas, kas apliecina, ka tirgū ir augsts pieprasījums pēc šāda tipa "trīs vienā", jaunām, mūsdienīgām un uz ilgtspējību orientētām telpām. Šāda veida telpas uzņēmējiem ļauj optimizēt darbību, samazinot loģistikas izmaksas un nodrošinot zemākas izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt vēl būvniecības procesā uzņēmējiem ir iespēja pielāgot telpas savām vajadzībām, lai nodrošinātu maksimālu funkcionalitāti un efektivitāti biznesam.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

“Capitalica Asset Management”, kas ir licencēts investīciju pārvaldības uzņēmums, nostiprina savu ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju Latvijā, ieguldot vairāk nekā 70 miljonus eiro biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas – C un D – ēku attīstībā (Rīgā, Hanzas ielā 14F).

Šo attīstības posmu īsteno “Capitalica European Office Fund”, kas specializējas ilgtspējīgos biroju projektos visā Baltijā. Šī gada 10. jūnijā no Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tika saņemts apstiprinājums būvniecības ieceres dokumentācijai jeb būvprojekta minimālajam sastāvam.

Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs: ““Verde” ir mūsu ilgtermiņa vīzija par ilgtspējīgu, uz cilvēku vērstu un nākotnei gatavu biroju kompleksu Rīgas modernās biznesa apkaimes jeb Skanstes pašā sākumā. Tā ir vieta, kurā satiekas mūsdienu arhitektūra, daba un dinamiska uzņēmējdarbība. Tas, ka mūsu pirmās divas ēkas tika pilnībā iznomātas nepilnu trīs gadu laikā, runā pats par sevi – Verdē šobrīd mājo 27 progresīvi vietējie un starptautiskie uzņēmumi, apliecinot mūsu koncepcijas dzīvotspēju: A-klases biroji izcilā lokācijā ar iemiesotu zaļās domāšanas filozofiju. Tas vienlaikus apliecina arī Rīgas nekustamo īpašumu tirgus potenciālu un noturību. Tagad speram nākamo soli – ar divām jaunām ēkām, kuru attīstībā ieguldīsim vairāk nekā 70 miljonus eiro, nostiprināsim “Verde” līderību Latvijas biroju segmentā, kā arī sekmēsim “Verde” kļūšanu par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā”.

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Cilvēku ikdiena un vajadzības mainās, un līdz ar to mainās arī priekšstats par mājokli. Ja iepriekš mērķis bija iegādāties privātmāju piepilsētā ar privātu pagalmu, tad tagad arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts mājokļiem pilsētas tuvumā.

Pieaug pieprasījums pēc kompaktiem, labi izplānotiem dzīvokļiem ar augstu funkcionalitāti un vieglu piekļūstamību pakalpojumiem. Šīs izmaiņas nav tikai modes lieta – tā ir loģiska atbilde uz ekonomiskiem, vides un sabiedrības struktūras faktoriem.

Efektīvi mājokļi mainīgai dzīvei

Pieprasījums pēc dzīvokļiem pilsētas centros un tuvākajās apkaimēs turpina pieaugt visā Eiropā. “Eurostat” dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā par 12 % palielinājusies to iedzīvotāju daļa, kas vēlas dzīvot kompaktos pilsētas dzīvokļos, kura tuvumā ērti pieejams sabiedriskais transports un netālu atrodas arī darba vieta. Līdzīga tendence novērojama arī Rīgā, kur pieprasījums pēc funkcionāliem dzīvokļiem pieaug gan centra rajonos, gan pieprasītākajos pašvaldību attīstītajos projektos, piemēram, Pārdaugavā, Teikā un citur.

Latvijā īres dzīvojamo namu tirgus joprojām ir maz attīstīts, tāpēc ir vieta jaunu vērienīgu projektu īstenošanai, kas spēj apmierināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas un modernas dzīvesvietas. Viens no šādiem namiem tiek celts Rīgā, Katoļu ielā 11 – SIA “Katoļu 11”, kas realizē šo projektu, banka Citadele piešķīrusi finansējumu 1,85 miljonu eiro apmērā ēkas būvniecībai un dzīvokļu iekārtošanai.

Projekta pabeigšana ir plānota šogad. Tā ir sešu stāvu ēka ar 76 īres dzīvokļiem, kuru platība ir no 17,8 m² līdz 36,6 m².

"Projekta kopējā platība ir 2764,9 m², bet dzīvojamā platība – 2307 m². Ēka atrodas gandrīz pilsētas centrā, tās apkārtnē ir parks, sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī pie ēkas tiks labiekārtots pagalms ar bērnu rotaļu laukumu un vietu 12 autostāvvietām," stāsta Olga Muhanberga, SIA “Katoļu 11” valdes locekle.

"Ne katrs var atļauties iegādāties dzīvokli jaunā projektā – ne tikai finansiālu apsvērumu, bet arī mobilitātes dēļ. Taču klients var atļauties maksāt par ikmēneša īri, lai dzīvotu mūsdienīgā, komfortablā dzīvoklī. Tajā pašā laikā investoru vidū pieaug pieprasījums pēc kvalitatīva nekustamā īpašuma un uzticamas pārvaldīšanas kompānijas, kas var pārņemt rūpes par investīciju objektu. Redzot šo nepieciešamību, mainījām savu stratēģiju un sākām būvēt vai iegādāties un renovēt daudzdzīvokļu ēkas, lai tās izīrētu."“Redzam, ka nekustamā īpašuma tirgū Latvijā ir nepieciešamas pārmaiņas, kas padarītu to draudzīgāku gala pircējam. Trūkst piedāvājuma, kas apmierinātu to iedzīvotāju pieprasījumu pēc mūsdienīga mājokļa, kuri nevar vai nevēlas iegādāties mājokli jaunbūvēs. Esam gandarīti atbalstīt SIA “Katoļu 11” projektu, jo tas spēs piedāvāt risinājumu tieši šim segmentam – kvalitatīvu, ilgtspējīgu un pieejamu īres mājokli pašā Rīgas centrā, vienlaikus sekmējot arī pilsētvides attīstību,” saka Mārtiņš Bočkāns, bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs.

Ekspluatācijā nodots nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” biroju, veikalu un noliktavu komplekss “StokOfiss U34” Rīgā, Ulbrokas ielā, kura izveidē investēti 13 miljoni eiro.

Uz jauno kompleksu sava biznesa darbību pārcels vairāki nozarēs vadoši uzņēmumi, tostarp “Cēsu Alus”, “OC VISION”, “DAB Dental Latvia”, “GYM!” un citi.

“StokOfiss U34” kopumā nodrošina 8740 kvadrātmetru platību komercdarbībai. Stokofisa daļa, kur uzņēmumi vienuviet izvieto savu biroju, noliktavu un veikalu, jau ir pilnībā aizpildīta, taču nomai vēl pieejamas mūsdienīgas telpas birojiem un tirdzniecībai vai “showroom” izvietošanai.

“StokOfiss U34 ir lielākais “Hepsor” realizētais komercobjekts Latvijā līdz šim, kas noslēdz Stokofiss kvartāla attīstību, kurā, kopā ar pirmo kārtu, esam izveidojuši telpas biznesam 13500 kvadrātmetru platībā. Projekta mērķis ir radīt mūsdienīgas un viegli pielāgojamas telpas, kur darbinieku labbūtība ir tikpat svarīga kā telpu funkcionalitāte. Esam gandarīti, ka uzņēmēji mums uzticas un izvēlas pārcelt savu komercdarbību šeit. Pateicamies visai projekta attīstības un būvniecības komandai, kā arī sadarbības partneriem, kas piedalījās StokOfiss U34 realizācijā, lai taptu jaunas mājvietas uzņēmumiem,” saka Gints Vanders, SIA “Hepsor” valdes loceklis.

Jau teju gadu valdības līmenī un publiskajā telpā tiek apspriesta iespējamā divu telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Latvijas valstij un Zviedrijas līdzīpašniekiem piederošā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (turpmāk – LMT) un SIA “Tet” apvienošana – jautājums, kas skar ne tikai abu uzņēmumu turpmāko likteni, bet var arī būtiski apdraudēt visas telekomunikāciju nozares līdzsvaru un konkurences nosacījumus.

Uzskatu, ka šī iespējamā apvienošanās būs “beigu sākums” godīgai tirgus konkurencei, monopolizētam uzņēmumam valsts azotē atstājot postošu ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku darbību. Lai izvairītos no šāda scenārija, jaunizveidotajam uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam no valsts. Vienlaikus ir būtiski īstenot strukturālas pārmaiņas – stratēģiski nozīmīgā pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra ir jānodala no “Tet” un LMT, nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi šim resursam.

Potenciālā LMT un “Tet” apvienošanās ir kā bumba ar laika degli telekomunikāciju tirgū

“Tet” ir vēsturiski izveidojies kā fiksētā tīkla operators ar monopola pazīmēm, un tā pārziņā ir valstiski nozīmīga pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra. Savukārt LMT šobrīd ir vadošais tirgus spēlētājs mobilo sakaru jomā. Potenciālā abu uzņēmumu apvienošanās ir kā bumba ar laika degli, kas var radīt katastrofālus satricinājumus tirgum. Un tam ir vairāki argumenti.

Investējot 10 miljonus eiro, SIA “Dotnuva Seeds”, kas ir daļa no Baltijas lauksaimniecības koncerna SIA “Linas Agro”, Latvijā atklāj jaunu sēklu ražotni.

Rūpnīca atrodas Iecavā un plānots, ka gadā tā pārstrādās līdz 30 000 tonnām sēklu. Kompleksa kopējā platība ir 4550 kvadrātmetri, tostarp ražošanas cehs, noliktava un divstāvu administratīvā ēka ar laboratoriju, biroja un tehniskajām telpām. Lēmums par jaunas rūpnīcas izveidi pieņems, balstoties uz augošo pieprasījumu pēc sertificēta, augstas kvalitātes sēklas materiāla.

„Jaunā rūpnīca ļaus mums būt tuvāk klientiem, ātrāk un efektīvāk sasniegt Latvijas lauksaimniekus, kā arī samazināt piegādes laiku un izmaksas. Tas ir nozīmīgs brīdis uzņēmuma vēsturē, kas iezīmē izaugsmi un attīstību. Mūsu mērķis ir ne tikai stiprināt konkurētspēju Baltijas valstīs, bet arī veicināt lauksaimniecības sektora attīstību reģionā,” norāda SIA “Linas Agro” izpilddirektors un AS “Akola group” valdes loceklis Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).

Mūsdienās auto iegāde ir kļuvusi daudz vienkāršāka un pieejamāka, bet auto finansēšanas iespējas vēl plašākas. Divi populārākie finanšu risinājumi auto iegādei ir auto kredīts un auto līzings. Šajā rakstā aplūkosim abu iespēju galvenās atšķirības, kā arī priekšrocības un trūkumus, lai palīdzētu izvēlēties piemērotāko variantu, tieši Tavām vajadzībām.

Kas ir auto kredīts?

Auto kredīts ir bankas vai citas kredītiestādes izsniegts aizdevums transportlīdzekļa iegādei, kad klients kļūst par automašīnas īpašnieku uzreiz pēc darījuma noslēgšanas. Auto kredīts parasti tiek izsniegts ar fiksētu procentu likmi, un tā atmaksas termiņš var būt no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem.

Auto kredīta priekšrocības

• Tūlītējas īpašumtiesības: Auto kļūst par pircēja īpašumu jau iegādes brīdī.

• Lielāka elastība: Nav nepieciešams ievērot noteikumus, kas bieži tiek piemēroti līzinga gadījumā, piemēram, nobraukuma ierobežojums.

Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un kvalitatīvu telpu trūkumu, uzņēmumi saskaras ar sarežģītu izvēli. Taču, attīstoties uzņēmējdarbībai, pareizi veidots interjera dizains pat ierobežotu telpu var pārvērst funkcionālā un iedvesmojošā vidē. IKEA Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Vītiņa ieskicē, kā komerciālo telpu interjera dizains – no stilīgiem īres dzīvokļiem līdz daudzfunkcionāliem birojiem – palīdz risināt reālas tirgus problēmas. Kā arī atspēko maldīgo uzskatu, ka interjera dizaina risinājumi ir pārāk dārgi, jo īpaši maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

Kā, tavuprāt, attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?

Tirgū patiešām ir vērojamas zināmas izmaiņas un tendences. Piemēram, pieaug interese par īpašumiem tādās pilsētās kā Valmiera, Jelgava un Cēsis. Mājokļu cenas tur jau tuvojas galvaspilsētas cenām, taču kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Vienlaikus būvniecības izmaksas paaugstina dažādi ārējie faktori, tai skaitā ekonomiski un ar energoefektivitāti saistīti, kas nozīmē, ka jauni dzīvokļi kļūst dārgāki. Tāpat vērojamas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz nekustamo īpašumu izmēru. Attīstītāji, vēloties apmierināt tirgus vajadzības, vairāk koncentrējas uz mazākiem dzīvokļiem gan pārdošanai, gan izīrēšanai. Turklāt pieaug pieprasījums pēc pilnībā aprīkotiem un mēbelētiem dzīvokļiem.

Darba vides dizains pēdējo gadu laikā ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē darbinieku produktivitāti, apmierinātību un labbūtību. Mūsdienās biroja telpa ir daudz vairāk nekā vienkārša darba vieta - tā ir radošuma un sadarbības centrs. Darba vides dizains turpina attīstīties, apvienojot jaunas tehnoloģijas, ilgtspējīgus risinājumus un cilvēkcentrētu pieeju. Sekot līdzi šīm tendencēm un integrēt tās biroja plānojumā nav tikai modes lieta - tas ir stratēģisks solis uzņēmuma attīstībā. Pārdomāta un labi izstrādāta vide uzlabo darba pieredzi, piesaista un notur talantus, kā arī veicina veselīgāku un elastīgāku darba kultūru.

Tehnoloģijas un dizains

Tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu biroju sastāvdaļu, un 2025. gadā dizains kļūst vēl ciešāk saistīts ar viedajiem risinājumiem. Mēbeles ar integrētu ierīču uzlādi, viedie rakstāmgaldi ar automātisko augstuma regulēšanu, personalizējamas darba vietas un telpu rezervācijas sistēmas palīdz optimizēt darba vidi. Arī datu analītika ienāk interjera plānošanā - sensori un viedās ierīces analizē telpas lietojumu, apgaismojumu, gaisa kvalitāti un trokšņu līmeni, pielāgojot darba vides apstākļus reāllaikā. Tehnoloģiju un dizaina kombinācija padara biroju ne tikai ērtāku, bet arī energoefektīvāku un viedāku.

Foto: Freepik.com / cookie_studio

Mūsu ikdiena vairs nav iedomājami bez digitālo ierīču klātesamības. Tās tiek izmantotas ne tikai darba vajadzībām, bet arī mācībām, izklaidei un vēl citiem nolūkiem. Diemžēl ilgstoša atrašanās pie ekrāniem var izraisīt dažādas problēmas, tostarp sausās acs sindromu (SAS). Simptomus un sūdzības var palīdzēt novērst acu pilieni, tomēr neatsverama nozīme ir arī dzīvesveidam. Raksta turpinājumā optikas salona METROPOLE speciālisti dalās noderīgos ieteikumos, kā saglabāt redzes veselību un mazināt nepatīkamos SAS simptomus.

Sausas, apsārtušas un nogurušas acis: kas tādas izraisa?

Cilvēka acis aizsargā asaru plēvīte, kas veic vairākas funkcijas. Tā ne tikai mitrina acs virsmu, bet arī lauž starus un piegādā imūnās vielas. Dažādu ārējo faktoru ietekmē var tikt izjaukts šis līdzsvars. Visbiežāk SAS izraisa:

Tirdzniecības centru nozare ir veiksmīgi atkopusies no pandēmijas sekām, tāpēc pienācis laiks tai piešķirt jaunu elpu. Un, lai gan daudzi runā par multifunkcionalitāti kā par nākotnes trendu, tomēr patiesībā – multifunkcionalitāte tirdzniecības centros vienmēr ir bijusi to pamatbūtība.

Proti - lielveikali nekad nav bijuši “viena segmenta” vietas. Tie ir bijuši un joprojām ir telpas, kur līdzās modei sastopama izklaide, pakalpojumi un, jā, arī sociālā atbildība. Tāpēc šodien tirdzniecības centri nav vienkārši iepirkšanās galamērķi – tie kļūst par sabiedrības mikropasaulēm, kurām jāspēj atbildēt uz dažādu sociālu grupu vajadzībām un sniegt jēgpilnu, daudzdimensionālu pieredzi.

Multifunkcionalitāte nav inovācija – tā ir nozares kodols

Mode, izklaide un pakalpojumi – šī struktūra nav tikai statistiska attiecība (40:30:30), tā ir sistēma, kas veido apmeklētāju plūsmas un iepirkšanās pieredzi. Tas, kā šo sistēmu pielāgojam konkrētai videi, ir mūsu profesionālais izaicinājums. Un, ja šodien multifunkcionalitāte tiek pasniegta kā jaunatklājums, iespējams, ir īstais brīdis atskatīties uz nozares pieredzi un mācīties no tās – kopā.

Rīga kļūst par Baltijas izglītības un inovāciju centru, kurā koncentrējas augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības potenciāls. Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, sadarbojoties ar Rīgas domi, ir apņēmušās attīstīt unikālu teritoriju – Zināšanu jūdzi, kur apvienojas mācības, zinātne un uzņēmējdarbība.

Viena no šīs ieceres atslēgām ir mūsdienīgu un ērti pieejamu dienesta viesnīcu attīstība, kas palīdzēs piesaistīt un noturēt gan Latvijas, gan ārvalstu studentus.

Šobrīd dienesta viesnīcas nereti piedāvā tikai minimumu Šobrīd Latvijā liela daļa augstskolu vēl joprojām izmanto klasiskās, bieži vien padomju laikā celtās dienesta viesnīcas, kas, lai arī daļēji renovētas, bieži piedāvā tikai minimumu – gultasvietu, koplietošanas dušas, WC un virtuves. Liela daļa studentu šādu vidi pamet jau pirmajos gados, izvēloties dzīvokļu īri, kas sniedz lielāku privātumu un komfortu. Arī Latvijas Studentu apvienība norādījusi – dienesta viesnīcu cenas aug, taču kvalitāte ne vienmēr seko izmaksu pieaugumam. Daudzviet istabas nav remontētas, un kopumā šī dzīvesvide nav piemērota 21. gadsimta studējošo prasībām.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO oficiāli atklāj savu jauno biroju Skanstes City biznesa kvartālā, veidojot modernu, ilgtspējīgu un darbiniekiem draudzīgu darba vidi. Jaunais birojs aizņem vairāk nekā 1800 kvadrātmetru platību un ir izveidots vienā stāvā, lai veicinātu efektīvāku starpnozaru sadarbību un atvieglotu iekšējo komunikāciju. Telpas izstrādātas, ņemot vērā mūsdienu darba vides tendences, ergonomiku un augstus ilgtspējas standartus.

Telpu izveide noritējusi ciešā sadarbībā ar Skanstes City, pielāgojot tās ERGO vajadzībām un zīmola identitātei, vienlaikus harmoniski integrējoties kvartāla attīstības iecerēs. Papildu infrastruktūras uzlabojumi – tostarp jauns konferenču centrs, modernizētas ieejas zonas un labiekārtotas ārtelpas – veidoti ar mērķi uzlabot vidi visiem kvartāla lietotājiem un nodrošināt ērtu, kvalitatīvu ikdienas pieredzi.

"Jaunas telpas, bet jau sen pārbaudītā un iemīļotā vietā, "Skanstes City" kvartālā, mums ir būtisks solis, lai darbinieki birojā justos vēl labāk un ērtāk. Ņemot vērā, ka ERGO strādājam elastīgā darba režīmā, t.i., daļēji attālināti, jaunajā birojā esam ieviesuši īpašu darba vietu rezervēšanas sistēmu, kas palīdzēs efektīvāk plānot vietu izmantošanu. Tāpat darbiniekiem tagad ir pieejamas daudzveidīgākas sapulču telpas, nodrošināta kvalitatīvāka skaņas izolācija, kā arī funkcionālākas un ergonomiskākas darba vietas, kas apvienojumā ar moderno dizainu mūsu ikdienu padarīs ne vien ērtāku, bet arī efektīvāku. Pateicamies "Skanstes City" par veiksmīgo sadarbību, kas turpinās vairāk nekā desmit gadu garumā, un visai projekta komandai, kas sapni par jaunu biroju pārvērta skaistā realitātē," saka ERGO Latvijas filiāļu vadītāja Aija Medne.

Diskusijas par attālinātā un klātienes darba līdzsvaru turas karstas gan Latvijā, gan pasaulē. No ASV prezidenta rīkojuma federālajiem darbiniekiem atgriezties birojos darba efektivitātes celšanai līdz pašmāju valsts augstāko amatpersonu aicinājumam valsts pārvaldei atteikties no darba mājās – viedoklis ir visiem un vienaldzīgo nav.

Vai un kāds darba modelis ir piemērots citās nozarēs un uzņēmumos, tostarp apdrošināšanā, kur biznesa pamatā īpaši svarīga ir klientu uzticība, jo rūpējamies par svarīgāko – cilvēku drošības sajūtu negaidītās situācijās?

Eksperiments izgaismo hibrīddarba priekšrocības

Pasaules prakse rāda, ka pilnīga atgriešanās pie tradicionālā biroja darba nav vienīgais ceļš uz panākumiem. Viena no pasaules lielākā tiešsaistes ceļojumu uzņēmuma Trip.com veiktā hibrīddarba testēšana sniedz skaidru atbildi – stratēģiski plānota elastība var būt izšķiroša konkurētspējas priekšrocība. Eksperiments, kurā viena grupa darbinieku strādāja birojā piecas dienas nedēļā, bet otra – tikai trīs, parādīja, ka produktivitātes atšķirību nebija. Turklāt hibrīdmodelis samazināja darbinieku aiziešanu no darba par 35%, īpaši sieviešu vidū un arī to darbinieku vidū, kuriem bija garāks ceļš uz darbu. Atcerēsimies – katrs aizgājušais darbinieks uzņēmumam izmaksā desmitiem tūkstošu eiro. Attiecīgi Trip.com šī politika palīdzēja ietaupīt miljoniem dolāru gadā, neriskējot ar darba izpildes kvalitātes zudumu.

Ar strauju izaugsmi un stabilu peļņu noslēdzot aizvadīto gadu, biroju komplekss VERDE un tā attīstītāji – investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management (Capitalica) – sper nākamo soli attīstībā. Capitalica komanda ir apņēmības pilna lauzt stereotipus par A klases biroju trūkumu Rīgā un pierādīt, ka augstākās klases biroju segments ir dzīvotspējīgs un augsti pieprasīts arī Latvijas galvaspilsētā.

Par VERDE attīstību, Capitalica ilgtermiņa redzējumu nozares attīstībā, Rīgas biroju tirgus potenciālu un investīciju iespējām Dienas Biznesam stāstīja Capitalica valdes priekšsēdētājs Andrius Barštis un Capitalica Investoru attiecību vadītājs Latvijā Jānis Rībens.

Latvijā uzņēmēji Capitalica pazīst kā VERDE biroju kompleksa attīstītāju ar vairākām veiksmīgām obligāciju emisijām 50 miljonu eiro apmērā kopumā. Pirms runāt par to, ko mēs varam apskatīt tepat, Rīgā, pastāstiet par Capitalica darbību, ieguldījumu stratēģiju un jūsu specializāciju 10 gadu pastāvēšanas laikā! Sākāt taču Lietuvā. Kādi bija jūsu pirmie projekti? Kā izveidojās tās uzņēmuma vērtības, kādas ir šobrīd?