Jaunākais izdevums

Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Krievijas ziņu portālos rakstīts, ka Aktivkapital banka esot bijusi saistīta ar Krievijas pilsētas Samaras kriminālajām struktūrām, kur banka izmantota pelēkās shēmās, lai piesavinātos budžeta līdzekļus. Sergejs Ivakhno 2007. gadā esot ieguvis kontroli pār banku no bijušā Krievijas Valsts Domes deputāta Alekseja Leuškina, kurš bijis pazīstams kā valsts uzņēmumu reideris. Kontroli pār banku Ivakhno ieguvis kopīgi ar biznesa partneri Grigoriju Oganesjanu, kurš jau iepriekš vadījis Ivakhno kontrolēto Volga-kredit banku.

2018. gada martā Krievijas Centrālā banka anulējusi Aktivkapital bankas licenci, bet tā paša gada maijā bankai pasludināts maksātnespējas process. Tam par iemeslu bijusi aktīvu izvešana no bankas. Tiesībsargājošās iestādes uzsākušas kriminālprocesu, kas noslēdzies ar to, ka 2024. gadā Maskavas pilsētas Taganskas rajona tiesa piespriedusi Grigorijam Oganesjanam astoņu gadu cietumsodu, atzīstot viņu par vainīgu liela apmēra krāpšanā, kas notikusi, izvedot no Aktivkapital bankas naudas līdzekļus aptuveni 4 miljardu rubļu apmērā (aptuveni 42 miljoni eiro), izsniedzot fiktīvus kredītus. Par Ivakhno atbildību nav ziņu, lai gan viņš esot bijis bankas līdzīpašnieks līdz pat 2018. gada martam.

2018. gada augustā Krievijas Centrālā banka anulējusi licenci arī Maskavas vekseļu bankai, kuru tobrīd kā valdes priekšsēdētājs vadīja tās līdzīpašnieks Sergejs Ivakhno. Par iemeslu licences anulēšanai bijis tas, ka kredītiestāde vairākkārt pārkāpusi likumu, nav pildījusi regulatora prasības un slēpusi savu patieso finanšu stāvokli. Tā paša gada novembrī bankai pasludināts maksātnespējas process. Atklājušās pazīmes, ka banka apzināti novesta līdz maksātnespējai, iegādājoties zemas likviditātes vērtspapīrus, un arī no šīs bankas esot izvesti aktīvi, izsniedzot kredītus personām ar apšaubāmu maksātspēju. Krievijas Centrālā banka esot vērsusies Krievijas Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, savukārt Krievijas Noguldījumu apdrošināšanas aģentūra 2021. gadā pret bijušo Maskavas vekseļu bankas vadību, tostarp Sergeju Ivakhno, cēlusi prasību par zaudējumu piedziņu 420 miljonu rubļu (aptuveni 4,4 miljonu eiro) apmērā.

Arī citas Ivakhno kontrolētās bankas ir apvītas ar dažādām dīvainībām un aizdomām par nelikumībām. Piemēram, Ivakhno banka Kapital Moskva esot pārdota uzņēmējam, bijušajam Krievijas Valsts Domes deputātam Sergejam Petrovam, kurš Krievijā tiekot vainots aktīvu izvešanā aptuveni 4 miljardu rubļu apmērā (aptuveni 42 miljoni eiro). Sergejs Petrovs šobrīd slēpjoties Austrijā.

Savukārt Krievijas pilsētā Samarā bāzētajai Volga-kredit bankai, kurā Sergejs Ivakhno agrāk bijis līdzīpašnieks līdz tās pārdošanai holdingam Elektroshchit TM-Samara, licence par dažādiem likuma pārkāpumiem tika atņemta jau 2014. gada decembrī. 2015. gada sākumā atklājies, ka no bankas pazuduši noguldītāju naudas līdzekļi, un par notikušo uzsākts kriminālprocess. 2021. gadā Samāras pilsētas Ļeņina rajona tiesa piespriedusi 9,5 gadu cietumsodu bijušajai Volga-kredit bankas vadītājai Tatjanai Jerlikinai par krāpšanos lielā apmērā, kas īstenota, nozogot gandrīz 3000 noguldītāju naudas līdzekļus aptuveni 1,7 miljardu rubļu apmērā (aptuveni 18 miljoni eiro). No trīs līdz septiņu gadu cietumsodi piespriesti arī vairākiem citiem bijušajiem bankas vadītājiem.

Bez darbošanās banku sektorā atrodamas ziņas, ka Sergejs Ivakhno darbojies vairākos uzņēmumos autotransporta nozarē, tostarp pārdevis Mitsubishi automobiļus. Tomēr, ņemot vērā uzņēmēja raibo dzīves gājumu Krievijas banku sektorā, nav pārsteigums, ka Krievijas ziņu portālos Sergejam Ivakhno piedēvēta iesauka – banku burvis.

Kāda ir Sergeja Ivakhno naudas līdzekļu izcelsme?

Kamēr vairākas ar Sergeju Ivakhno saistītas bankas Krievijā zaudējušas licences par dažādiem likuma pārkāpumiem, tostarp naudas līdzekļu izvešanu, viņš ir ieguvis miljoniem eiro vērtus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

2005. gadā Sergejs Ivakhno kopā ar kādu Vitāliju Judinu un Belizā reģistrētu ofšoru Gulf Import Export Limited nodibinājuši SIA Gulf RE. No 2011. gada līdz 2022. gadam vienīgais uzņēmuma īpašnieks bija Sergejs Ivakhno. Šobrīd uzņēmums pieder Gaļinai Bikovai Tarasovai, tomēr gan uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, gan patiesais labuma guvējs uz darījuma attiecību pamata joprojām ir Sergejs Ivakhno.

Dienas Bizness izpētīja, ka SIA Gulf RE 2016. gada 13. oktobrī par 4,5 miljoniem eiro ir iegādājusies namu Smilšu ielā 3, Rīgā, kur līdz aptuveni 2020. gadam atradās Krievijas vēstniecības konsulāts. 2017. gada 10. martā puse no ēkas Smilšu ielā 3, Rīgā, atsavināta citam 2016. gadā dibinātam uzņēmumam SIA Grandlion RE, kura vienīgā īpašniece no 2016. gada līdz 2018. gadam bija Krievijas pilsone Zukhra Rakhmatullina. Tomēr 2018. gadā arī par SIA Grandlion RE vienīgo īpašnieku kļuvis Sergejs Ivakhno.

SIA Gulf RE gada pārskatā par 2023. gadu redzams, ka uzņēmums pabeidzis 2023. gadu ar 210 201 eiro lielu peļņu. Uzņēmuma neto apgrozījums 2023. gadā bijis 668 783 eiro, savukārt 2022. gadā – 512 194 eiro. Gada pārskatā norādīts, ka SIA Gulf RE veic ieguldījumus nekustamā īpašumā Latvijā, Spānijā un ASV, un uzņēmuma koncerna nekustamo īpašumu portfelī esot vairākas premium klases vēsturiskās ēkas Vecrīgā. Uzņēmuma bilancē pamatlīdzekļu – nekustamo īpašumu – vērtība 2023. gada beigās ir 5,17 miljoni eiro (pirms nolietojuma – 9,23 milj. eiro).

SIA Gulf RE gada pārskats par 2023. gadu arī atklāj, ka uzņēmumam pret Sergeju Ivakhno un Galinu Bikovu Tarasovu ir īstermiņa saistības 17,7 miljonu eiro apmērā un ilgtermiņa saistības 19,5 miljonu eiro apmērā.

SIA Grandlion RE gada pārskatā par 2023. gadu redzams, ka uzņēmums pabeidzis 2023. gadu ar 144 163 eiro peļņu. Uzņēmuma neto apgrozījums 2023. gadā bijis 158 078 eiro, savukārt 2022. gadā – 118 134 eiro. Uzņēmuma bilancē pamatlīdzekļu – nekustamo īpašumu – vērtība 2023. gada beigās ir 2,76 miljoni eiro (pirms nolietojuma - 3,59 milj. eiro). Arī šim uzņēmumam ir ilgtermiņa saistības pret Sergeju Ivakhno aptuveni 5 miljonu eiro apmērā.

Tāpat Sergeja Ivakhno kontrolētajai SIA Gulf RE pieder 61% daļas uzņēmumā SIA Jēkaba ielas nams. Uzņēmuma gada pārskatā par 2023. gadu redzams, ka šim uzņēmumam pieder pamatlīdzekļi – nekustamie īpašumi – 1,45 miljonu eiro vērtībā. Pārējie 39% uzņēmuma pieder SIA Audēju ielas nams, kuras vienīgais īpašnieks savukārt ir tā pati SIA Gulf RE. SIA Audēju ielas nams gada pārskatā par 2023. gadu redzams, ka uzņēmumam pieder pamatlīdzekļi – nekustamie īpašumi – 2,7 miljonu eiro apmērā (pirms nolietojuma - 3,22 milj. eiro).

Tāpat SIA Gulf RE pieder 51,4% daļas uzņēmumā SIA Brīvības biroju centrs. Uzņēmuma gada pārskatā par 2023. gadu redzams, ka šim uzņēmumam pieder pamatlīdzekļi – nekustamie īpašumi – 1,2 milj. eiro apmērā (pirms nolietojuma - 1,74 milj. eiro). Kā noprotams, uzņēmumam pieder nams Brīvības biroju centrs, kas atrodas Brīvības ielā 85, Rīgā.

SIA Gulf RE un SIA Grandlion RE kopīgi pieder uzņēmums SIA Vermon. Šī uzņēmuma apgrozījums 2023. gadā bijis 268 803 eiro, un gadu tas noslēdzis ar 93 462 eiro peļņu. Uzņēmuma gada pārskatā par 2023. gadu redzams, ka uzņēmumam pieder pamatlīdzekļi – nekustamie īpašumi – 1,07 miljonu eiro apmērā (pirms nolietojuma - 3,37 milj. eiro).

Sergejam Ivakhno pieder daļas arī dažādos citos uzņēmumos, kuriem pieder nekustamie īpašumi. Piemēram, viņam pieder 70% daļas SIA HML imports, kuras gada pārskatā par 2023. gadu norādīts, ka uzņēmumam ir pamatlīdzekļi – nekustamie īpašumi – 5,57 miljonu eiro vērtībā (pirms nolietojuma – 7,56 milj. eiro). Uzņēmuma apgrozījums 2023. gadā bijis 480 tūkstoši eiro, gads noslēgts ar 182,5 tūkstošu eiro peļņu.

No visa minētā redzams, ka Sergejs Ivakhno ir ieguldījis ievērojamas naudas summas, iegūstot savā īpašumā dažādus iespaidīgus, peļņu nesošus nekustamos īpašumus Rīgas centrā. Dienas Biznesam ir zināms, ka starp īpašumiem, kas ar dažādu uzņēmumu starpniecību pieder Sergejam Ivakhno, ir ne tikai nams Smilšu ielā 3, Vecrīgā, bet arī tam blakus esošie nami Smilšu ielā 5, Smilšu ielā 8, u.c. Tāpat Sergejam Ivakhno pieder nams Merķeļa ielā 21, Rīgā, jau minētais nams Brīvības ielā 85, Rīgā, kā arī citas ēkas Rīgas centrā.

Publiski ir atrodama informācija arī par dažādiem Sergeja Ivakhno uzņēmumiem Anglijā, no kuriem lielākā daļa vairs gan nav aktīvi. Vienlaikus uzmanību saista tas, ka uzņēmumā CHEMICAL & GENERAL TRADING LIMITED, kurš ir aktīvs un kurā Sergejs Ivakhno ir patiesais labuma guvējs un direktors, norādīts, ka Sergeja Ivakhno rezidences valsts ir Latvija. Savukārt Latvijas komercreģistrā norādīts, ka Sergeja Ivakhno rezidences valsts ir Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste. Arī minētais uzņēmums darbojas ar savu nekustamā īpašuma iznomāšanu, un tā aktīvu vērtība 2024. gada 30. novembrī bijusi 1,97 miljoni Lielbritānijas mārciņas.

Rodas pašsaprotams jautājums, uz kuru nav atrodama skaidra atbilde, – kāda ir šo visu Sergeja Ivakhno ievērojamo naudas līdzekļu izcelsme? Un kā tas ir iespējams, ka Krievijas baņķieris, ar kuru saistītās bankas Krievijā cita pēc citas bijušas iesaistītas dažādās nelikumībās, var brīvi ieguldīt līdzekļus, iegūstot miljoniem eiro vērtus nekustamos īpašumus Rīgas centrā?

Kas palīdzēja Sergejam Ivakhno izvietot savus aktīvus Latvijā?

Sergeja Ivakhno kontrolētajos uzņēmumos Latvijā figurē Hugo Pāvuls, kurš ir vairāku Sergeja Ivakhno uzņēmumu valdes loceklis (SIA Gulf RE, SIA Brīvības biroju centrs, SIA Audēju ielas nams, SIA Vermon) un prokūrists (SIA Grandlion RE, SIA Jēkaba ielas nams). Hugo Pāvulam arī pieder uzņēmums SIA HP Finance, kuram pieder 48,6% daļas Sergeja Ivakhno kontrolētajā uzņēmumā SIA Brīvības biroju centrs.

Kā noskaidroja Dienas Bizness, tieši Hugo Pāvuls pārvalda Sergeja Ivakhno nekustamos īpašumus Rīgā, tos iznomājot nomniekiem, jo pats Sergejs Ivakhno ar to nenodarbojas. Hugo Pāvuls ir SIA Gulf RE valdes loceklis kopš 2011. gada, tātad sadarbība starp uzņēmējiem ir ilga, un tā bija izveidojusies, vēl pirms Sergejs Ivakhno ieguva iespaidīgos namus Rīgā.

Hugo Pāvula iesaiste Krievijas baņķiera aktīvu izvietošanā un pārvaldīšanā Latvijā ir uzmanības vērta, jo arī Hugo Pāvuls darbojies banku sektorā. Hugo Pāvuls ir bijis SIA DNB/Nord līzings valdes loceklis un valdes priekšsēdētājs, VAS Rīgas siltums viceprezidents un valdes loceklis, Doma bankas viceprezidents, AKO bankas starptautiskās nodaļas vadītājs.

Kā zināms, 2009. gada septembrī tika ierosināts SIA DNB/Nord līzings maksātnespējas process, un arī Doma banka un AKO banka kādreiz tika likvidētas. Publiski tāpat ir pieejama informācija, ka Hugo Pāvuls no saviem kontaktiem FKTK un Baltic International Bank amatpersonām bijis informēts par Baltic International Bank slēgšanu un paspējis izņemt naudu no savu uzņēmumu kontiem šajā bankā.

Ņemot vērā ilgstošo Sergeja Ivakhno un Hugo Pāvula sadarbību un abu personu darbību banku sektorā, rodas jautājumi - cik patiesībā sen viņi abi ir pazīstami un vai Hugo Pāvula loma nav bijusi lielāka tikai par Sergeja Ivakhno aktīvu pārvaldīšanu Latvijā? Varbūt Hugo Pāvuls ir izmantojis savus kontaktus banku sektorā, lai palīdzētu Sergejam Ivakhno šeit izvietot savus aktīvus bez liekiem jautājumiem no kredītiestāžu puses par šo līdzekļu izcelsmi?

Dienas Bizness vērsās pie Hugo Pāvula, uzdodot jautājumus par viņa un Sergeja Ivakhno sadarbību, Sergeja Ivakhno naudas līdzekļu izcelsmi un arī to, kādas valsts nodokļu rezidents ir Sergejs Ivakhno. Hugo Pāvuls atbildēja, ka atrodas atvaļinājumā ar ierobežotu pieeju internetam, un īsi informēja, ka Sergejs Ivakhno ir Latvijas nodokļu rezidents, un Hugo Pāvuls kategoriski noliedz jebkādus apstākļus, kas norādītu uz naudas līdzekļu piesavināšanos vai nelegālu izcelsmi. Tomēr jāpiebilst, ka Hugo Pāvula atbilde, ka Sergejs Ivakhno ir Latvijas nodokļu rezidents, nesakrīt ar komercreģistrā norādīto informāciju, ka Sergeja Ivakhno rezidences valsts ir Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste.

Līdz ar to var tikai nojaust, kāda ir Sergeja Ivakhno naudas līdzekļu patiesā izcelsme un kā šie līdzekļi nonāca Rīgas nekustamo īpašumu fondā.

2018. gadā tika sākts Latvijas finanšu sektora kapitālais remonts, kura radīto pārspīlēto birokrātiju un kontroli ir izjutis teju katrs Latvijas uzņēmējs. Lai gan tā jēga bija attīrīt Latviju no netīras austrumu naudas apkalpošanas, šis pētījums atklāj, ka neviens nav pievērsis uzmanību darījumiem, kas notikuši īsi pirms kapitālā remonta. Tādējādi daudzi vērtīgi aktīvi Latvijā joprojām pieder Krievijas uzņēmējiem, kas tos ieguvuši ar šaubīgas izcelsmes naudas līdzekļiem.

Eksperti

Sapnis par mazo Šveici un Latvijas starptautiskā konkurētspēja

Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs,21.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir būtiska, lai mēs varētu ilgtermiņā veicināt sabiedrības labklājību, un tāpēc ir svarīgi apzināties, kurās jomās mums kā valstij ir priekšrocības. Ņemot vērā ģeopolitiskos riskus, atbilde uz šo jautājumu šodien ir citāda nekā pirms desmit gadiem.

Latvijas ekonomikas relatīvā atpalicība no Igaunijas un Lietuvas pēdējo gadu laikā daļēji skaidrojama ar mūsu ekonomikas struktūru. Jau sākot ar Latvijas neatkarības atgūšanu, Latvijā attīstījās nozares, kas izmantoja mūsu dabisko ģeogrāfisko tuvumu Krievijai un Krievijas ietekmes sfērā esošajām valstīm. Tās balstījās arī uz Latvijas okupācijas laikā radīto loģistikas infrastruktūru, kas bija vērsta uz izejvielu piegādi Rietumiem un gatavās produkcijas piegādi dažādiem padomju impērijas reģioniem.

Kā to var labi redzēt šodien, šis ekonomikas modelis nebija izturīgs pret ģeopolitiskajiem riskiem, kas īpaši spilgti izgaismojās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Latvijas banku pieredze klientu – nerezidentu – apkalpošanā ilustrē šī biznesa modeļa piemēru finanšu nozarē: lai gan sākotnēji tas šķita ļoti veiksmīgs, ilgtermiņā šis modelis izrādījās neizturīgs pret ģeopolitiskajiem un regulatorajiem riskiem.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB,29.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Finansēs neaizsargātākie ir jaunieši un sievietes

Tēma

Apbrīnojams progress ēnu ekonomikas samazināšanā

Aktuāli

Trūkst jaunu vecāku, trūks arī bērnu

Finanses

Cik sekmīgs ir bijis finanšu sektora kapitālais remonts?

Diskusija

Zemes resursi jāizmanto jēgpilni

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātajā sektorā darbvietu skaita kritums mazina nodokļu ienākumus, bet publiskajā tā pieaugums palielina nodokļu izdevumus.

Pašreizējās sociāli ekonomiskās sistēmas pamatā ir tieši privātā sektora (komercsektora) darbvietas, jo privātā sektora samaksāto nodokļu daudzums ir valsts labklājības pamats. Proti, tas ir pirmais maksājums – kamēr tā nav, par publiskā servisa pakalpojumiem nav, ar ko maksāt. Publiskais sektors arī maksā nodokļus no savām algām, tikai tie ir otrreizējie maksājumi, ja skatās pēc būtības. Šī nauda jau vienreiz ir bijusi valsts kasē. Ja pirmās reizes nebūtu, nebūtu arī otrās. Tas nozīmē, ka no privātā sektora labsajūtas jeb jaunvārdā «labbūtības» ir un būs atkarīga Latvijas valsts spēja nodrošināt finansējumu sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu – veselības aprūpes, izglītības, drošības, infrastruktūras – nodrošināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Veļas mašīna ir viena no svarīgākajām ierīcēm teju ikvienā mājsaimniecībā, kas ikdienā ietaupa laiku un pūles, nodrošinot tīru un svaigu apģērbu. Tomēr, kā jebkura sadzīves tehnika, arī tā nav mūžīga, un ar laiku sāk parādīties pazīmes, kas liecina par ierīces nolietojumu un nepieciešamību pēc nomaiņas. Kādas pazīmes liecina, ka pienācis laiks apsvērt jaunas veļas mašīnas iegādi – to raksta turpinājumā stāsta sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Kādi tehniski bojājumi liecina, ka veļas mašīnu vairs nav vērts labot?

Skaļi un neraksturīgi trokšņi, regulāras ūdens noplūdes un elektronikas kļūmes ir galvenie tehniskie bojājumi, kas visbiežāk norāda, ka veļas mašīnas remonts vairs nav lietderīgs. Šie signāli parasti liecina par kritisku detaļu, piemēram, gultņu, motora vai vadības moduļa, nolietojumu, kuru nomaiņa var būt nesamērīgi dārga.

Transports un loģistika

Debesīm nav robežu: intervija ar uzņēmēju un aviācijas vizionāru Ģediminu Žiemeli

Db.lv,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dublinā bāzētā Avia Solutions Group (ASG) ir pasaules lielākais ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance, Insurance jeb pilna servisa lidmašīnu nomas pakalpojumu) sniedzējs. ASG grupa darbojas vairāk nekā 70 valstīs, un tai ir biroji Lietuvā, Ņujorkā, Dubaijā, Dublinā un citās pilsētās visā pasaulē.

Grupā ietilpst vairāk nekā 100 uzņēmumu, kas sniedz plašu aviācijas pakalpojumu klāstu, tai skaitā lidmašīnu apkopi un remontu (MRO, Maintenance, Repair and Overhaul jeb tehniskā apkope, remonts un kapitālais remonts), pilotu un apkalpes apmācību, lidostu apkalpošanu un citus pakalpojumus.

Šobrīd ASG grupa plāno atvērt NorSAF ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražotni Latvijā, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. (Piezīme: LSEZ SIA “NorSAF” dibināta 2010. gadā kā GI Termināls un šobrīd maina darbības fokusu no naftas produktu pārvadāšanas un uzglabāšanas uz aviācijas degvielas ražošanu un pārvadāšanu.) Kad ražotne sāks darboties, tas būs lielākais šāda veida uzņēmums Ziemeļeiropā, kas saražos un eksportēs 100 000 tonnu SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielas) un eSAF (sintētiskas SAF), kā arī 20 000 tonnu citu atjaunojamo un e-degvielu (dīzeļdegvielas un benzīna). Tas būs arī vienīgais šāda veida uzņēmums Eiropā, kurš spēs ražot vienlaikus SAF un eSAF.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Katram auto īpašniekam reizēm nākas saskarties ar riepu maiņu, taču ne mazāk svarīgi spēkratam ir diski. Uz tiem ir dažādi cipari un burti, kas pirmajā brīdī var šķist kā sarežģīta formula. Taču, saprotot šos apzīmējumus, tu varēsi daudz labāk orientēties plašajā disku piedāvājumā. Šajā ceļvedī mēs palīdzēsim saprast svarīgākos disku parametrus, lai tu justos pārliecinātāks, izvēloties savam auto jaunus diskus!

Disku diametrs – pats svarīgākais parametrs

Galvenais parametrs, kas tev jāzina par sava auto diskiem, ir to diametrs. Diametru apzīmē ar burtu R un skaitli, kas norāda diametru collās (piemēram, R16, R17, R18). Šis izmērs ir ārkārtīgi svarīgs, iegādājoties jaunas riepas. Riepu konsultants, protams, varēs piemeklēt tavam auto atbilstošās riepas pēc markas, modeļa un izlaiduma gada, taču tev pašam jāzina, kāda diametra diski ir uzstādīti, lai varētu izvēlēties pareizā izmēra riepas. Piemēram, populārajam VW Golf 7 atkarībā no komplektācijas un vēlmēm var būt R16 diski, kuriem nepieciešamas 205/55R16 riepas, R17 diski ar 225/45R17 riepām vai R18 diski, kuriem derēs 225/40R18 riepas.

Reklāmraksti

Riteņu ģeometrijas regulēšana: kas tā ir, un kāpēc īpaši būtiska ziemas apstākļos?

Reklāmraksts,01.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Riteņu ģeometrijas regulēšana ir viens no svarīgākajiem automašīnas apkopes darbiem, kas bieži tiek atstāts novārtā. Tomēr tieši ziemas apstākļos tā kļūst īpaši aktuāla. Precīzi noregulēta riteņu ģeometrija ne tikai palīdz pagarināt riepu mūžu, bet arī būtiski uzlabo saķeri ar ceļu un rūpējas par kopējo braukšanas drošību. Šajā rakstā uzzināsi, kāpēc riteņu ģeometrija ir tik svarīga un kādas pazīmes liecina par nepieciešamību to pārbaudīt!

Kas ir riteņu ģeometrijas regulēšana?

Riteņu ģeometrijas regulēšana ir process, kurā tiek pielāgoti trīs svarīgi leņķi:

Bankas

SEB banka liek bērniem pildīt klienta anketu, draud ar konta slēgšanu

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam,01.04.2025

Zīmīgi, ka ilgus gadus par AML atbildīgais valdes loceklis Kārlis Danēvičs (attēlā) un SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere nespēja sniegt atbildes ne uz tēva, ne Dienas Biznesa uzdotajiem jautājumiem par konkrēto situāciju, savukārt SEB bankas preses dienests aprobežojās vien ar globālām standartfrāzēm un situācijai neatbilstošiem citātiem no likuma.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojami lielāks pašu kapitāls, daudz vairāk samaksāts nodokļos, bet mazāks strādājošo skaits, vienlaikus milzīgas pelņas svārstības un neto apgrozījuma kaut arī neliels, bet tomēr kritums – tāda ir uzņēmējdarbības kopaina pērn, salīdzinot ar 2023. gadu.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums par 58590 uzņēmumu (neieskaitot bankas un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus) finansiālās darbības rādītājiem, kuri iesnieguši gada pārskatus un strādājuši ilgāk par septiņiem gadiem. Tā kā pētījums tapis vasarā, tad šajā grupā ir samērā maz lielo uzņēmumu un koncernu, jo tie 2024. gada rādītājus vēl nav publiskojuši.

Salīdzināmi dati

„Tie ir salīdzināmi dati, kuri raksturo šīs, citādi nejaušās (šī gada finanšu pārskatu iesniegšanas secībā) uzņēmumu grupas piedzīvoto pēdējos gados, kas ir bijuši bagāti ar dažādiem negaidītiem pavērsieniem. Kā pirmā būtu uzskatāma 2018. gadā īstenotā nodokļu sistēmas reforma un arīdzan uzsāktais finanšu sistēmas kapitālais remonts. Tam sekoja 2020. gada marts, kad Covid-19 pandēmijas rezultātā tika ieviesti dažādi ierobežojumi un daudzos sektoros saimnieciskā darbība ne tikai tika būtiski ierobežota, bet vairākos sektoros pat pilnībā aizliegta. Pēc Covid-19 krīzes ar tajā vienlaikus iepludināto milzu apjoma helikopternaudu 2022. gada februārī notika Krievijas iebrukums Ukrainā ar sekojošu milzīgu inflācijas lēcienu. Tam sekoja ES sankciju noteikšana, kas rezultējās saimnieciskās darbības pārtraukšanā ar Krievijas un Baltkrievijas kompānijām un Latvijas gadījumā atstāja būtisku ietekmi uz ļoti daudzu Latvijā strādājošu uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātiem. Vienlaikus sekoja Eiropas Centrālās bankas lēmums par procentlikmju paaugstināšanu, kas būtībā noveda pie tautsaimniecības stagnācijas un pat lejupslīdes daudzās valstīs,” pēdējo gadu notikumu ietekmi uz kompāniju darba rezultātiem rāda SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi detalizētu 2023. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu. Tāpat publicēts arī 2022. – 2024. gada IKP precizētais novērtējums. Šobrīd daudziem ir ļauts atviegloti uzelpot, jo skaitliskās izmaiņas ir nebūtiskas.

Revīzijas tiek veiktas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un saskaņā ar Eiropas harmonizēto revīziju politiku. IKP precizētie novērtējumi līdz 2022. gadam iepriekš viesa pamatīgas skaitliskas izmaiņas. IKP datu revīzijas tiek veiktas, lai uzlabotu IKP datu kvalitāti, atjaunojot vai ieviešot aprēķinos jaunus, detalizētākus datu avotus, kā arī novērstu iepriekš pielietotās metodoloģijas trūkumus.

Kā un kāpēc?

Detalizēti uzņēmumu gada pārskata dati IKP aprēķinam tiek nodrošināti termiņā 16 mēnešus pēc pārskata gada beigām, un tad tiek uzsākts gada IKP aprēķins, kura rezultāts tiek publicēts 21 mēnesi pēc pārskata gada beigām. Kārtējās revīzijas ietvaros revīzijas politika pieļauj, ka IKP dati var tikt revidēti par pēdējiem 45 mēnešiem pēc pārskata gada beigām, tāpēc tika pārskatīti arī 2022. gada novērtējumi, papildus iekļaujot precizētus datus no Valsts ieņēmumu dienesta un Aizsardzības ministrijas, pārskatot iepriekš saņemto datu kvalitāti, kā arī novēršot neprecizitātes iepriekšējos novērtējumos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā par 480 000 eiro izlikta Eižena Laubes projektēta vasaras rezidence "Neiburgu Baltais nams" Bulduros, Jūrmalā, liecina kompānijas "Neiburgu īpašumi" publicētā informācija.

Īpašuma zemes platība ir 3449 kvadrātmetri, esošās ēkas platība 695 kvadrātmetri, jaunbūvējamās ēkas platība 461 kvadrātmetrs.

Ēka ilgu laiku nav tikusi apdzīvota, tai nepieciešams kapitālais remonts. Arhitektu birojs "Mailītis arhitekti" sadarbībā ar arhitektu Andreju Andersonu 2025.gadā ir izstrādājis arhitektonisko koncepciju ēkas atjaunošanai un jaunas palīgēkas būvniecībai. Tās vadlīnijas ir saskaņotas būvvaldē.

Vīzija paredz iespēju būtiski palielināt ēkas apjomu un izmantot to ne tikai kā rezidenci, bet arī biroja, labbūtības vai medicīnas iestādes izveidei.

Īpašums celts 1926.gadā. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.

"Neiburgu īpašumi" 2023.gadā strādāja ar 1,286 miljonu eiro apgrozījumu un guva 105 582 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro, kas ir par 9,7% jeb 149 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gadā pieaugusi par 8,7%, sasniedzot 1666 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies straujāk - par 12,2%, sasniedzot 1742 eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākā ietekme uz bruto darba samaksas pieaugumu sabiedriskajā sektorā bija izglītības nozarei, kur ir trešdaļa no visām darbavietām sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma gada pieaugums bija 18,5%.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1689 eiro, kas ir pieaugums par 12,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu ir ļoti labs (A), labs (B) vai vidējs (C) kredītreitings, kamēr 54 % nebanku sektora klientu kredītreitings ir slikts (D) vai ļoti slikts (E), liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotā informācija.

Tāpat dati rāda, ka aptuveni 7 % aizņēmēju ir vairāk nekā pieci aktīvi aizdevuma līgumi, bet 3,5 % ir saistības pie vairāk nekā pieciem dažādiem kreditoriem.

Tirgus izaugsme viļņveidīgaPēdējo 3 gadu laikā no 2022. līdz 2024. gadam patēriņa kreditēšanas tirgus attīstība bijusi svārstīga. Banku sektorā visaktīvākais bijis 2023. gads – noslēgts par 21 % vairāk līgumu nekā gadu iepriekš. Taču 2024. gadā piedzīvots 12 % kritums. Vienlaikus kopējā aizdevumu summa banku sektorā turpinājusi augt.

Nebanku sektorā šajā periodā vērojams noslēgto līgumu skaita kritums, 2023. gadā tas samazinājies par 6 %, bet 2024. gadā vēl par 4 %, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vislielākā kopējā noslēgto patēriņa kredītlīgumu summa ir bijusi 2023. gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bankām tiek gaidīta lielāka riska apetīte kreditēšanas jomā, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrijā informēja, ka otrdien Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar kreditēšanas vides attīstību tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

Sēdē izvērtēja aktuālos datus par kreditēšanas tendencēm un analizēja likumu grozījumu ietekmi uz fizisko personu pārkreditēšanās iespējām. Tāpat tika sākta diskusija par iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz juridisko personu kredītu refinansēšanas regulējumu.

"Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug - cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus," sacīja Siliņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada eksporta nozaru ceļš bija celmu lauks – kopējais pieaugums bija lēns uz iepriekšējās desmitgades snieguma fona. Krīzē nonāca nozares, uz kurām ierasti paļaujamies kā uzticamām izaugsmes virzītājām, piemēram, kritās biznesa pakalpojumu eksports, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves izlaide, secināts Luminor ekonomista Pētera Strautiņa reģionu ekonomiku pētījumā.

Tomēr reģionu piemēri rāda, ka pat tad, kad veidojas nelabvēlīgi tirgus apstākļi, aktīva rīcība un mērķtiecīga attīstības politika spēj mazināt negatīvo ietekmi un ļaut sasniegt izaugsmi. Tas atspoguļojas arī P.Strautiņa pētījumā, kas rāda, kā eksporta ienākumi “nogulsnējas” dažādās pilsētās un novados.

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas ir atšķirīgas, tāpēc to salīdzinošo sniegumu ietekmē vadošo nozaru noieta tirgu dinamika. Taču ir pašvaldības, kas spītē liktenim. To pērn spēja Smiltenes novads, uzvarot pašvaldību eksporta ekonomiku sacensībā, par spīti izteiktai atkarībai no meža nozares, kurai pērno gadu var raksturot kā viduvēju. Vidējo pieauguma tempu divkārt pārsniedza arī Alūksnes novads ar tā izteikti “mežaino” ekonomiku. Tā nav nejaušība – abi novadi pērn bija sekmīgi investīciju piesaistē, kā arī turpināja baudīt iepriekšējo gadu pūliņu augļus – paveikto ražošanas jaudu palielināšanā un jaunu produktu radīšanā. Savukārt skatot, kurās pašvaldībās tika panākts lielākais eksportējošo uzņēmumu algu pieaugums aizvadītajā desmitgadē, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, redzam, ka meža nozarē (mežsaimniecība un kokapstrāde) desmitgades maratonskrējiena uzvarētāji ir Smiltenes, Siguldas un Ventspils novadi. Inženierijas (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) nozarēs tie ir Līvānu, Mārupes novadi un Liepāja. Savukārt pārtikas un dzērienu ražošanā tie ir Ādažu, Dobeles novadi un Rēzekne.

Eksperti

Antiindustriālais noskaņojums – kluss drauds Latvijas attīstībai

Kaspars Fogelmanis, “EcoLead” izpilddirektors,15.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jaunu industriālu projektu ieviešana bieži sastopas ar ievērojamiem izaicinājumiem. Aizvien biežāk tās aizkavē vai pilnīgi bloķē sabiedrības attieksme, ko citviet pasaulē apzīmē ar terminu "nimbisms" (no angļu valodas "not in my backyard" jeb "tikai ne manā pagalmā").

Tas apraksta situāciju, kad vietējā sabiedrība kategoriski iebilst pret projektiem savas dzīvesvietas tuvumā, pat ja tiem ir sabiedrības kopējs labums. Manā pieredzē ir situācija, kurā Latvija varēja zaudēt nozīmīgas investīcijas ļaunprātīga nimbisma dēļ, un cīņa pret šo sociālo fenomenu ilga veselus 12 gadus. “EcoLead” rūpnīcas izveide Kalnciemā prasīja teju dekādi, lai gan tā tika plānota jau esošā industriālā teritorijā. Šī pieredze izgaismo sistēmisku problēmu, kas skar daudzus projektus visā valstī.

Iedzīvotāju “viedoklis” un profesionālie apstrīdētāji

Antiindustriāls noskaņojums Latvijā nav nekas jauns – mazāk izteikts tas bija pirmajos gados pēc neatkarības atgūšanas, bet pēdējās desmitgadēs lielākoties esam bijuši pret. Negribam vēja enerģijas parku, negribam ražotni, savulaik bija pat protesti pret t.s. “Saules akmens” augstceltni, “Swedbank” Centrālo ēku Ķīpsalā. Šāds noskaņojums ir pateicīga augsne populistiem politikā – atliek vien piebalsot protestiem, pieliet eļļu ugunī, attīstot dažādas sazvērestības teorijas, un politiskais kapitāls tiks garantēti vairots. Šādu scenāriju esmu izbaudījis uz savas ādas, attīstot “EcoLead” svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu Kalnciemā, Jelgavas novadā. Degradētā teritorijā, kas jau kopš 1930. gada un arī padomju laikā bija industriālā zona – savulaik te bija ķieģeļu un minerālvates rūpnīcas, un teritorijas detālplānojumā tā bija paredzēta rūpniecības attīstīšanai. Tāpēc, uzsākot šo projektu, mums bija pārliecība, ka aptuveni trīs gadu laikā ražotnei vajadzētu sākt darbu. Trīs gadi pārvērtās veselos 12, jo 2012. gadā sākās iedzīvotāju protesti, kas, kā izrādījās vēlāk, bija mērķtiecīgi organizēti. Esam izgājuši cauri visām trim tiesu instancēm, visās uzvarējuši, un tagad, kopš rūpnīca 2023. gada nogalē sāka strādāt, skaidri redzam, cik nepatiesa bija pret uzņēmumu sarīkotā kampaņa.

Ekonomika

Inovācijas - izaugsmes un konkurētspējas dzinējspēks

Māris Ķirsons,18.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā notikusi Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) sēde, kurā tika apspriesti ar finanšu sektoru saistītie jautājumi, lai nodrošinātu aktīvāku nefinanšu sektora uzņēmumu kreditēšanu tautsaimniecības izaugsmei, stiprinot finanšu pieejamību un veicinot kapitāla plūsmu.

“Man ir svarīgi, ka uzņēmēji Latvijā, vai tas būtu pilsētās vai reģionos, saņem vienlīdz godīgus un pieejamus finanšu pakalpojumus. Valdībā devām solījumu atrast risinājumu juridisko personu pārkreditācijai, un šobrīd strādājam kopā ar finanšu nozari, lai tas būtu ne tikai uz papīra, bet reāli jūtams. Konkurence banku sektorā ir būtiska. Uzņēmējiem jābūt iespējai izvēlēties labāko piedāvājumu,” uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.

FSAP sēdē tika turpināta diskusija par turpmāko rīcību attiecībā uz normatīvā regulējuma projektu par kredīta devēja piemēroto komisijas maksu ierobežošanu juridiskajām personām, veicot aizdevuma pirmstermiņa atmaksu vai refinansēšanu pie cita aizdevēja. Finanšu sektora attīstības padome uzklausīja arī Finanšu nozares asociācijas un “Fintech Latvija” asociācijas viedokli par izstrādāto regulējumu komisijas maksu ierobežošanai. Regulējuma mērķis ir sekmēt konkurenci, atvieglojot nosacījumus klientu mobilitātei starp aizdevējiem, kas savukārt uzlabotu finanšu pakalpojumu nosacījumus Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, mazinot šķēršļus aizdevumu, līzinga refinansēšanai un pirmstermiņa atmaksai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums 2024. gadā sasniedza 179,6 milj. eiro, kas ir par 1,8 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati. Par 8,2 % palielinājās investīcijas attīstībā, sasniedzot 20,9 milj. eiro, un pārliecinoši lielākā daļa no tām tika novirzīta mobilo sakaru tīkla attīstībā.

Apgrozījums audzis, pateicoties ieņēmumu pieaugumam no pamatpakalpojumiem, kā arī stabili augošajam klientu skaitam, kas šobrīd sasniedzis vairāk nekā 1 miljonu. Jau vairākus gadus pēc kārtas “Tele2” ir saglabājis arī pozīciju kā mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējs, pie kura no citiem operatoriem ar savu numuru pārnākuši visvairāk klientu.

“Aizvadītais gads vērtējams kā visnotaļ sekmīgs, jo uzņēmums turpināja savu izaugsmi. Tas attiecas gan uz finanšu un citiem uzņēmējdarbības rādītājiem, gan arī mūsu pakalpojumu un mobilo sakaru tīkla attīstību. Aizvadīto gadu noslēdzām ar vairāk nekā 700 5G bāzes stacijām, kas ļauj mums nodrošināt plašāko 5G pārklājumu Latvijā. Tāpat pabeidzām datu pamattīkla modernizāciju, kas ļauj uzlabot mūsu tīkla drošību un stabilitāti, kā arī palielināt dažādu procesu automatizāciju,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Raugoties uz šo gadu, mēs turpināsim veikt vērienīgas investīcijas, kas pārsniegs 20 milj. eiro un tiks novirzītas mobilo sakaru tīkla un jaunu produktu, pakalpojumu attīstībā.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") apbalvošanas ceremonijā tešdien par labāko darba devēju Latvijā 2024.gadā tika atzīta AS "Latvijas finieris", informēja pasākuma organizatori.

Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma kuģu kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "MSC Shared Service Center Riga", kas pērn novērtēts par 28 pozīcijām augstāk nekā 2023.gadā.

Savukārt par iekārotāko darba devēju valsts pārvaldē trešo gadu pēc kārtas atzīta Rīgas Stradiņa universitāte.

Par labāko darbavietu būvniecības sektorā pirmo reizi atzīta ceļu būves firma SIA "Binders", savukārt tirdzniecības sektorā populārākā darba devēja titulu ieguva SIA "Circle K Latvia".

Vienlaikus finanšu sektorā labākā darba devēja titulu ieguva "Swedbank", informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektorā - SIA "Latvijas mobilais telefons", savukārt transporta un loģistikas sektorā - "airBaltic".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnais gads jaunu auto pārdošanai bijis ļoti sekmīgs, rāda Swedbank līzinga apkopotie dati.

Pieprasījums pēc jaunu auto iegādes privātpersonām 2024.gadā audzis par 12%, iedzīvotājiem arvien vairāk dodot priekšroku videi draudzīgiem auto. Attiecīgi pērn katrs trešais jeb 33% no visiem pārdotajiem jaunajiem auto bija ar zemu vai vidēju CO2 emisiju daudzumu (līdz 130 g CO2/ km). Zīmīgi, ka pagājušajā gadā pārdots arī rekordliels elektroauto skaits – 458 elektromobiļi, un aizvien populārāki kļūst arī uzlādējamie hibrīdi. Pirktākais elektroauto pērn bija Tesla Model 3, savukārt vidējā līzingā iegādātā auto cena sasniedza 31 500 eiro. Kopumā 2024.gadā izsniegto auto līzinga finansējuma apjoms palielinājies par 8%, pārsniedzot 95 miljonus eiro.

Ekonomika

Latvijas uzņēmēju delegācija Izraēlā noslēgusi trīs sadarbības līgumus

Db.lv,05.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. līdz 4. martam Izraēlā norisinājās Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbību aviācijas, enerģētikas un finanšu tehnoloģiju jomā. Misiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku, organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mēs esam gandarīti par iespēju ieviest Izraēlas uzņēmuma “H2Pro” efektīvo zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju. Tas ir veids, kā maksimāli efektīvi pārvērst elektrību ūdeņradī, radot jaunu pievienoto vērtību. “Latvenergo” jau drīzumā uzsāks pilotprojektu šīs tehnoloģijas pielāgošanai Latvijā. Tāpat Izraēlā notika tikšanās ar aviācijas, finanšu tehnoloģiju un militārās industrijas uzņēmumiem, kuras iezīmēja jaunu projektu sākumu starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem. Turpināsim attīstīt enerģētiku un citas inovatīvas ekonomikas nozares sadarbībā ar Izraēlu.”

Vizītes laikā sadarbības memorandu ar Izraēlas zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstītāju “H2Pro” parakstīja “Latvenergo”. Sadarbība būs vērsta uz kopīgu projektu attīstību ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai būvniecības sektora uzņēmumu pēdējie aizvadītie gadi, Krievijas uzsāktā kara radīto tirgus apstākļu dēļ, bija īpaši izaicinoši. Būvnieki, kas izdzīvoja vai atrada jaunus darbības virzienus, šobrīd ir nostabilizējušies un 2025. gadu sagaida jau ar pozitīvām tirgus izaugsmes cerībām. Pie tam pozitīvas tendences ir novērojamas ne vien Latvijas vietējā tirgū, bet arī tuvākajos eksporta tirgos, uzver Skonto Prefab izpilddirektors Mārtiņš Roze.

Latvijas būvniecības sektora pārstrukturēšanās

Ikviens būs pamanījis, ka Latvijas būvniecības sektorā pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas izmaiņas. Daudzu iepriekš lielo būvnieku tirgus daļa ir būtiski samazinājusies un to vārdi vairs nedominē iepirkumos un nozari raksturojošajā statistikā. Tirgus būtībā tiek no jauna pārstrukturēts, paverot izaugsmes iespējas jauniem tirgus dalībniekiem – inovatīviem un efektīvi strādājošiem uzņēmumiem, kas prot piemēroties jaunām tirgus prasībām un pastāvīgām pārmaiņām. No vecajiem nozares grandiem izdzīvos tikai tie, kas spēs pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, adaptējoties tirgus pieprasījumam un pielāgojot tam ražošanas jaudas.