Baltijas nekustamo īpašumu ienesīgums ir aptuveni par diviem procentpunktiem augstāks nekā Eiropas vidējais rādītājs, padarot reģionu par pievilcīgu galamērķi kapitālam, kas meklē ilgtermiņa vērtību ar mērenu risku. Tāpēc nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un investīciju uzņēmums East Capital Real Estate AS (ECRE) ir iecerējis veidot jaunu fondu un piedāvāt iespēju starptautiskiem institucionālajiem investoriem piedalīties Baltijas reģiona infrastruktūras projektu attīstībā.

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, Baltijas reģions piedāvā vairāk pozitīvus nekā negatīvus attīstības faktorus. Spēcīgas institūcijas, attīstīta digitāla ekonomika un atvērtība tirdzniecībai ir spēcīgs pamats reģiona ekonomiskajai izaugsmei un konkurētspējai arī nākotnē.

NATO saistības paredz 5 % no IKP novirzīt aizsardzībai, no kuriem līdz 1,5 % var tikt novirzīti ar aizsardzību saistītai infrastruktūrai, kā arī liela mēroga savienojamības projektiem, piemēram, Rail Baltica un Via Baltica. Tas rada papildus ilgtermiņa iespējas loģistikas, komerciālo un atbalsta objektu attīstībā.

East Capital Group partneris un nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Albins Rosengrens uzsver: “Pēdējo 20 gadu laikā mūsu izaugsme ir atspoguļojusi reģiona iespaidīgo attīstību. Mēs pastiprinām savu klātbūtni šeit, investējam reģiona panākumos un pozicionējam sevi, lai izmantotu iespējas, ko sniegs turpmākā integrācija un attīstība.”

East Capital Real Estate saņēmis būvatļauju Galleria Riga jumta pārbūvei, un uzsākta tehniskā projekta izstrāde.

3 200 m² plašā jumta terase kļūs par augstāko publisko laukumu Rīgā - terase apvienos restorānus, kafejnīcas, pasākumu zonas, zaļās oāzes un atpūtas vietas, kā arī skriešanas celiņu ap stikla ātriju.

Būvniecību plānots sākt 2026. gada pavasarī.

Atrodoties Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vietā, jumta terase akcentēs vienu no lielākajām pilsētas kultūras vērtībām – tās vēsturisko jumtu ainavu. Projektēšanas procesā īpaša uzmanība ir veltīta pilsētas silueta autentiskuma saglabāšanai – jaunās būves nebūs redzamas no ielas līmeņa, vienlaikus padarot šo mantojuma panorāmu pieejamu ikvienam.

2024. gadā tika īstenots atklāts arhitektūras metu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva arhitektu apvienība Studio SIJA, Alsins Architecture Latvija un 8x8, kas pašlaik kopā ar Galleria Riga un arhitektu Niklāvu Paegli turpina projekta detalizāciju un tehniskā projekta izstrādi.

East Capital Real Estate tuvākajā laikā plāno atklāt jaunu nekustamo īpašumu investīciju fondu, kura ieguldījumu apjoms nākamajos gados varētu sasniegt aptuveni 400 miljonus eiro.

Mēs absolūti ticam Baltijas nekustamo īpašumu tirgum, tāpēc turpināsim darīt to, ko protam vislabāk - nodrošināt mūsu investoriem augstu ienesīgumu, skaidro Māris Smiltenieks, East Capital Real Estate vadītajs Latvijā. Tas ir dabisks turpinājums mūsu ceturtajam fondam - loģisks solis mūsu darbībā, jo mēs esam šeit, lai paliktu un augtu kopā ar tirgu. Fonda ietvaros primāri fokusēsimies uz Baltijas valstīm, taču mēs neizslēdzam iespēju raudzīties arī Centrālās un Austrumeiropas virzienā, atzīmē M.Smiltenieks.

East Capital Real Estate šogad svin savu 20 gadu jubileju. Kā jums šajā laikā veicies - kādi bijuši lielākie izaicinājumi?

Divdesmit gados esam izauguši par vienu no lielākajiem kapitāla pārvaldītājiem Baltijā ar četriem ieguldījumu fondiem, no kuriem viens jau ir realizēts, bet trīs joprojām aktīvi darbojas. Kumulatīvais ieguldījumu apjoms Baltijas valstīs šo gadu laikā sasniedzis gandrīz miljardu eiro, savukārt aktīvajos fondos šobrīd pārvaldām vairāk nekā 600 miljonus eiro nekustamo īpašumu formā. Protams, šie 20 gadi nav bijuši tikai saules apspīdēti, esam izgājuši cauri finanšu krīzei, piedzīvojuši globālo pandēmiju un šobrīd dzīvojam laikā, kad Eiropā notiek karš. Tā ir diezgan jaudīga viļņošanās relatīvi koncentrētā laika periodā. Tas viss ir devis rūdījumu, kas mūs padarījis stiprākus.

Ienesīgums no ieguldījumiem komercīpašumos Baltijas valstīs ir augstāks nekā tā sauktajā vecajā Eiropā vismaz par diviem procentpunktiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu investīciju kompānijas "East Capital Real Estate" (ECRE) vadītājs Latvijā Māris Smiltenieks.

"Uz Baltiju vienmēr esam skatījušies ļoti pozitīvi, jo nav noslēpums, ka ienesīgums no ieguldījumiem komercīpašumos Baltijas valstīs ir augstāks nekā tā sauktajā vecajā Eiropā - vismaz par diviem procentpunktiem. Protams, tas saistīts ar to, ka tirgus šeit ir mazāk attīstīts un ir ar lielāku risku investoram," teica Smiltenieks.

Arī uz nākotnes attīstību Smiltenieks skatās pozitīvi. Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekš pieņemtie lēmumi par procentu likmju samazināšanu ir būtiski uzlabojuši noskaņojumu. Šobrīd gan ir vērojama pauze šim samazinājumam, bet Smiltenieka vērtējumā tā ir loģiska, jo EURIBOR likmes šobrīd ir visnotaļ adekvātas un atbilstošas tirgus situācijai un patēriņa regulācijai.

Rīga biroju segmentā ļoti būtiski atpaliek no Tallinas un Viļņas, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu investīciju kompānijas "East Capital Real Estate" (ECRE) vadītājs Latvijā Māris Smiltenieks.

Neskatoties uz straujo attīstību pēdējos četros piecos gados, Rīga ir ļoti tālu no Viļņas un Tallinas līmeņa, uzsvēra Smiltenieks. Viņš informēja, ka Rīgā ir mazāk par 800 000 kvadrātmetru modernu biroju platību, kamēr Viļņā un Tallinā tie ir 1,2-1,3 miljoni kvadrātmetri.

"Rīgā vēl ir vieta jauniem birojiem, bet jautājums par nomniekiem ir aktuāls, vai spēsim tiem valstiski piesaistīt jaunus starptautiskus nomniekus. Biroju segments komercnekustamā īpašuma tirgū tiešām ir izaicinošs, un to ir ļoti ietekmējusi pandēmijas ieviestās izmaiņas cilvēku paradumos. Tajā pašā laikā ir arī pozitīvas izmaiņas, jo biroju nomnieki ir rūpīgāk izvērtējuši, kas viņiem patiesībā ir nepieciešams," teica Smiltenieks.

Nekustamo īpašumu investīciju kompānija "East Capital Real Estate" (ECRE) saskata lielu potenciālu investīcijām militārajā infrastruktūrā, intervijā aģentūrai LETA sacīja ECRE vadītājs Latvijā Māris Smiltenieks.

Viņš skaidroja, ka ECRE uz to skatās ar padziļinātu interesi un redz lielu potenciālu. Aizsardzības budžets tiek palielināts, un daļa no tā paredzēta tieši infrastruktūras izveidei.

"Piemēram, Lietuvā jau notiek darbs pie jaunas armijas bāzes projektiem. Šajā segmentā mēs redzam milzīgu potenciālu - valstij nav jābūt nekustamo īpašumu turētājam un apsaimniekotājam, valsts var būt īpašnieks, bet šādus objektus var nodot pārvaldībā profesionāļiem," teica Smiltenieks.

Jautāts, par kādiem objektiem šajā kontekstā varētu būt runa, Smiltenieks skaidroja, ka, protams, ir militārie objekti, kuriem privātajiem pielaides nav un nedrīkst būt, kas ir aizsargāti ar valsts noslēpumu. Bet blakus šiem objektiem parādās papildu nodrošinošā infrastruktūra, piemēram, loģistikas termināļi, pārkraušanas bāzes, noliktavas, arī ikdienas sadzīves infrastruktūra.