Apgrozāmā kapitāla ātra aprite ir būtiska uzņēmumu naudas plūsmai un finansiālajai stabilitātei. Latvijā gari norēķinu termiņi un to apmaksas kavēšanās nereti skar mazos un vidējos uzņēmumus, ierobežojot to spēju investēt un efektīvi pārvaldīt finanšu resursus.

Šādās situācijās piemērots ir faktoringa risinājums, kas palīdz paātrināt naudas apriti, ļaujot ātrāk saņemt līdzekļus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem, pat ja pircējs norēķinās ar atlikto maksājumu. Taču izpratne par faktoringa iespējām uzņēmumu vidū ir atšķirīga, un diemžēl Latvijā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Bankas Citadele Baltijas tirdzniecības finansēšanas un faktoringa daļas faktoringa projektu vadītājs Kristaps Velmers stāsta: “Mums šobrīd ir vismazākais faktoringa apjoms Baltijā. Igaunijā un Lietuvā tas ir divas līdz trīs reizes lielāks, ja skatāmies gan portfeļa, gan apgrozījuma līmenī.”

Statistika apstiprina: faktoringa apgrozījums Latvijā ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 7%. Velmers skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc Igaunija un Lietuva ir ievērojamu soli priekšā Latvijai faktoringa jomā, ir uzņēmēju gatavība eksperimentēt ar dažādiem finanšu rīkiem un plašāka izpratne par to priekšrocībām. “Igaunijā īpaši aktīvi darbojas tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kuri meklē dinamiskas finansēšanas iespējas, savukārt Lietuva ir attīstījusi spēcīgu alternatīvā finansējuma ekosistēmu,” viņš piebilst.

Mūsdienīgs apgaismojums – nav tikai par mājīgumu un stilu. Tas ir arī par reālu naudu. Jo īpaši, ja runa ir par biznesu, kur pirmajā vietā ir nevis dizains, bet konkrēts rezultāts. Un šeit apgaismojums nav vienkārši spuldzīte griestos – tā ir izdevumu pozīcija, kas darbojas bez pārtraukuma: 12, bieži vien pat visas 24 stundas diennaktī. Katra lieka minūte ar ieslēgtu gaismu – tas ir pluss rēķinā. Un ticiet – summa var būt pavisam nopietna.

Daudzi uzņēmumi Latvijā jau sen vairs nemēģina “uzminēt”, kur ietaupīt – tā vietā viņi vienkārši precīzi rēķina. LED – tas ir stratēģisks risinājums: cik ilgi darbosies, cik patērē, cik maksās apkope. Un galvenais – cik reāli var ietaupīt gada, divu vai trīs laikā. Ir bijuši gadījumi, kad ietaupījums sasniedz nevis pāris simtus, bet desmitiem tūkstošu eiro. Un tas nav mārketings – tās ir konkrētas summas.

Tāpēc uzvar nevis tas, kurš pērk lētāk, bet tas, kurš domā ilgtermiņā.

Apskatīsim to konkrētos piemēros.

1. piemērs: Rīgas Centrālais Termināls: mīnus 240 000 latu 3 gadu laikā

Loģistikas centrs – tas nav birojs, kur gaismu var izslēgt uz nakti. Iekraušana, apsardze, āra apgaismojums, tehnikas kustība – terminālā dzīve rit visu diennakti. Gaisma te netiek izslēgta vispār. Tieši tāpēc līdz 2010. gadam elektrības rēķini Rīgas Centrālajā Terminālī vienmēr bija viena no lielākajām budžeta pozīcijām. Apgaismojums šeit nav tikai fons – tā ir būtiska loģistikas un drošības sastāvdaļa. Bet tā izmaksas bija, maigi sakot, augstas.

Ikviens no mums vismaz vienu reizi mūžā ir guvis traumu - tas var būt viegls sastiepums pēc neveikla soļa vai nopietnāks savainojums, kas prasa ilgstošu ārstēšanu. Kad trauma ir gūta, ir svarīgi nevilcināties un uzsākt atbilstošu ārstēšanu, lai novērstu komplikācijas. Vieni no efektīvākajiem palīglīdzekļiem šajā procesā ir ortozes no Pulsaar, kas palīdz stabilizēt locītavas, samazināt slodzi uz bojātajiem audiem un nodrošināt drošu kustību.

Kas ir ortoze?

Ortoze ir medicīnisks palīglīdzeklis, kas paredzēts locītavu, muskuļu un saišu stabilizēšanai, kā arī funkcionālu sāpju mazināšanai. Tā darbojas kā ārējs atbalsts, kas palīdz ierobežot nevēlamas vai pārmērīgas kustības, mazina slodzi uz bojātajiem audiem un veicina atveseļošanās procesu. Ir vairāki ortožu veidi, kas atšķiras pēc fiksācijas līmeņa, materiāla un pielietojuma - mīkstās ortozes, puscietās ortozes, cietās ortozes un pneimatiskās ortozes.

Ortozes ir svarīgs palīglīdzeklis ne tikai rehabilitācijā pēc traumām, bet arī locītavu slimību, piemēram, artrīta vai tendinīta simptomu mazināšanā un kustību atbalstīšanā. Tās palīdz stabilizēt locītavas, samazināt slodzi uz bojātajiem audiem un mazināt sāpes, taču jāsaprot, ka tās neārstē šīs slimības. Ortozes var palēnināt slimības progresēšanu un uzlabot dzīves kvalitāti, bet tās jālieto kopā ar citām ārstēšanas metodēm, piemēram, fizioterapiju, medikamentiem un dzīvesveida korekcijām.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Lai palielinātu esošā elektroenerģijas pārvades tīkla caurlaides spēju un nākotnē mazinātu tīkla pārslodzes iespējamību un nepieciešamību ierobežot atjaunojamās enerģijas ģenerāciju, Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) testē dinamiskas caurlaides spējas noteikšanas risinājumus (DLR – Dynamic Line Rating).

Tas tīkla kapacitātes noteikšanā ņem vērā augstas izšķirtspējas plaša spektra laika apstākļu, reljefa, līnijas tehnisko parametru un tās izvietojuma lokālos apstākļus katrā līnijas posmā reālā laikā. Pašlaik pilotprojekts notiek 33 km garajā 110 kV augstsprieguma gaisvadu līnijā starp Iecavu un Jelgavu, kurā uzstādīti speciāli sensori. Ar to palīdzību reālā laikā tiek uzraudzīts līnijas vadu stāvoklis, vadu temperatūra un nokare, un dati pārraidīti uz datu centru caurlaides spējas novērtēšanai. Pēc optimālākā risinājuma izvēles 2026. gadā risinājums tiks izvērsts visā Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmā. Risinājums paaugstinās esošā elektrotīkla maksimālu izmantošanu un veicinās lielāku atjaunojamās enerģijas integrāciju pārvades elektrotīklā, izmantojot esošo pārvades elektrotīklu bez tūlītējas ievērojamas tīkla pārbūves.

Automašīna ir neatņemama mūsdienu ikdienas sastāvdaļa, taču ne vienmēr ir iespējams to uzreiz iegādāties par saviem līdzekļiem. Tāpēc, lai ātri un vienkārši tiktu pie vēlamā spēkrata, daudzi cilvēki izmanto auto kredīta pakalpojumus. Un pateicoties attīstītajām finansējuma iespējām un tehnoloģijām 2025. gadā auto iegāde kredītā ir kļuvusi vēl pieejamāka.

Kādas priekšrocības sniedz auto iegāde kredītā?

• Ātra un vienkārša noformēšana – pieteikuma izskatīšana bieži notiek dažu stundu laikā, un nauda tiek saņemta tajā pašā dienā.

• Elastīgi atmaksas nosacījumi – iespēja izvēlēties atmaksas termiņu no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem, pielāgojot atmaksas iespējas savam budžetam.

• Zemi procentu maksājumi – konkurētspējīgi kredīta nosacījumi padara šo finansējuma veidu vēl izdevīgāku.

• Iespēja iegādāties jaunu vai lietotu auto – auto kredīts pieejams gan jaunu, gan lietotu automašīnu iegādei.

• Uzlabota finansiālā plānošana – iegādājoties auto kredītā, iespējams saglabāt savus uzkrājumus citiem svarīgiem izdevumiem.

Laikā, kad biznesā palielinās nenoteiktība, pieaug prasmīgas finanšu pārvaldības nozīme, jo tā palīdz uzņēmumam sabalansēt risku un peļņu, saglabājot likviditāti. Vienkāršs risinājums ir noguldīt brīvos naudas līdzekļus krājkontā vai termiņdepozītā. Kā izvēlēties piemērotāko noguldījumu veidu tieši sev?

“Visa pamatā ir “ekselis”, proti, rūpīga finanšu tirgus izpēte un labākā piedāvājuma meklēšana. Izvēloties banku, kurā noguldīt brīvos naudas līdzekļus, mums bija svarīga gan piedāvātā procentu likme, gan arī procedūru vienkāršība. Tādēļ noguldījumus turam citā komercbankā, nevis “savā” bankā, kurā ir konti ikdienas darījumiem,” stāsta SIA “Palleteries” vadītājs un īpašnieks Edijs Ošs.

SIA “Palleteries” no Latvijā augušiem apaļkokiem ražo dažādus taras dēlīšus, savukārt kā blakusprodukti top šķelda un skaidas, kas tālāk tiek pārstrādāti kurināmajās granulās un briketēs. Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, eksporta potenciālam nav robežu, jo dažādas paletes ir nepieciešamas teju visā pasaulē. Tādēļ pirmajos darbības gados “Palleteries” attīstījies ļoti strauji, apgrozījuma pieaugumam sasniedzot pat 20–25 %. Uzsākot darbu 2006. gadā, uzņēmumā strādāja seši cilvēki, tagad darbinieku skaits sasniedz 120 cilvēku, bet apgrozījums pieaudzis līdz 25 miljoniem eiro gadā.

Vai zinājāt, ka līdz pat 30% no apkures siltuma aizplūst caur jumtu? Tāpēc bēniņu siltināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt apkures rēķinus un padarīt māju energoefektīvāku. Turklāt tas ir ātrs un vienkāršs process – lielākajā daļā gadījumu privātmājas bēniņus ar pūšamo vati var nosiltināt vienas dienas laikā.

Tomēr, izvēloties siltināšanas materiālu, rodas jautājums – kuru izvēlēties? Daudzi saka, ka vēlas bēniņus siltināt ar ekovati, taču šis termins bieži tiek izmantots kā vispārējs apzīmējums pūšamajai vatei kopumā. Patiesībā izvēle ir daudz plašāka, un ekovate nav vienīgais variants. Šodien tirgū populārākie materiāli ir beramā akmens vate, beramā minerālvate un kokšķiedras vate, kas piedāvā stabilāku un ilgtspējīgāku risinājumu.

Ekovate – vietējais risinājums ar savām īpatnībām

Celulozes vate jeb ekovate ir pazīstams siltumizolācijas materiāls, kas tiek ražots no pārstrādāta papīra – makulatūras. Tā ir viegli iestrādājama un piemērota ne tikai bēniņiem, bet arī sienām un jumta konstrukcijām.

Digitālās vides attīstība ir priekšnosacījums drošībai, noturībai un arī valsts finansiālai izaugsmei. Tas viss nav iespējams bez spēcīgiem pamatiem jeb kritiskās infrastruktūras, par ko jau simts gadus rūpējas un domā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Vairāku gadu garumā bez skaļiem saukļiem un paštīksmināšanās Latvija ir izbūvējusi un paplašina sakaru un apraides tīklu, nodrošina Latvijas un NATO ārējās robežas drošības stiprināšanu, sniedz ērtus un uzticamus digitālās identitātes pakalpojumus, šobrīd testē 5G tehnoloģiju TV un radio apraides nodrošināšanai. Kurš par to maksā un kas liecina par LVRTC panākumiem?

LVRTC peļņu veido IKT infrastruktūras nomas un saistīto pakalpojumu ienākumi, LMT dividendes, ieņēmumi no valsts deleģēto uzdevumu izpildes un komercproduktu - piemēram datu centru, kā arī datu tranzīta pakalpojumu tirgošanas pašmāju un ārvalstu komersantiem. Īstenojot dažādus projektus, akcionāra noteikta daļa iegūtās peļņas tiek iemaksāta valstij, bet daļa - ieguldīta simts procentus valstij piederošā LVRTC infrastruktūras attīstībā, lai veicinātu nākotnes tehnoloģisko projektu īstenošanu. Atkārtoti ieguldot peļņu, mēs veicinām ne tikai mūsu attīstību, bet arī valsts tehnoloģisko un finansiālo izaugsmi. Šāda efektīva resursu pārvaldība ļauj mums īstenot inovatīvus projektus, kas atbalsta valsts ekonomiskās intereses, nodrošinot iedzīvotājus un organizācijas ar drošu un ātru informācijas saņemšanu un tās pārraidi.

Šodien Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas izstrādāto Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest regulējumu specializēto kredītiestāžu darbībai Latvijā, informē Finanšu ministrijā.

Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurenci finanšu sektorā, veicināt inovāciju attīstību un nodrošināt plašāku finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Likumprojekts paredz iespēju dibināt specializētas kredītiestādes ar samazinātu sākotnējo kapitālu - vismaz viens miljons eiro, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo piecu miljonu eiro slieksni. Ministrijā uzsver, ka šāds risinājums radīs iespējas ienākt tirgū jauniem un inovatīviem tirgus dalībniekiem, tostarp finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm nodrošināt tālākas attīstības iespējas.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzskata, ka šis ir nozīmīgs solis konkurences veicināšanai un inovāciju atbalstam Latvijas finanšu sektorā. Viņaprāt, specializētās kredītiestādes pavērs iespējas arī reģionālajiem spēlētājiem attīstīties un paplašināt savu darbību, īpaši digitālajā vidē. Šāds regulējums ļaus vieglāk ienākt tirgū nelieliem un elastīgiem uzņēmumiem, kuri piedāvā mūsdienīgus, tehnoloģiski balstītus risinājumus, bet tas savukārt nozīmē plašāku finanšu pieejamību gan iedzīvotājiem, gan mazajiem uzņēmumiem, īpaši ārpus lielajiem centriem, uzsver ministrs.

IT uzņēmums “Helmes Latvia” uzsācis darbu pie apjomīga resursu vadības sistēmas projekta, ieviešot SAP platformu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Sistēma palīdz uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām integrēt un pārvaldīt to galvenos biznesa procesus (finanšu pārvaldību, personālvadību u.c.) vienotā digitālā vidē. Šis risinājums nozīmē centralizētu, modernu un efektīvu datu un resursu pārvaldību, balstītu globāli atzītā tehnoloģijā.

SAP tehnoloģiskā platforma nodrošina centralizētu un reāla laika datu pārvaldību ikvienai konkrēta uzņēmuma vai iestādes darbības jomai: finanšu pārvaldībai, sagādes vadībai, personāla vadībai, klientu attiecībām u.c. Risinājums palīdz uzlabot darba efektivitāti, pārvaldot sarežģītus biznesa procesus. Tas nozīmē, ka visi departamenti un funkcijas organizācijā darbojas vienotā sistēmā un dati brīvi plūst starp tām. Tā vietā, lai katrai funkcijai izmantotu atsevišķu programmu, SAP spēj savienot organizācijas finanšu uzskaiti, grāmatvedību, personāla valdību, darbinieku datus, projektu uzskaiti, kā arī specifiskus nozares risinājumus, piemēram, izglītībā tie būtu studiju un studentu dzīves cikla pārvaldība, zinātniski pētnieciskās jomas risinājumi u.c.

Papildu finansējuma piesaiste ir viens no galvenajiem jautājumiem, ar ko saskaras uzņēmēji ceļā uz izaugsmi. Lai gan tradicionālais banku finansējums joprojām ir populārs risinājums, arvien nozīmīgāku lomu iegūst arī kapitāla tirgus finansējums – obligācijas un akcijas –, kas piedāvā alternatīvu un efektīvāku pieeju attīstības finansēšanai.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem.

Lai veicinātu izpratni par kapitāla tirgus priekšrocībām un palīdzētu uzņēmējiem sagatavoties finansējuma piesaistei, Signet Bank jau trešo gadu rīko “Kapitāla tirgus akadēmiju” – vienas dienas bezmaksas izglītojošu programmu uzņēmējiem, uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem.

Šī gada otrā akadēmija notiks 14. maijā, Rīgā, viesnīcā Radisson Blu Latvija, Elizabetes ielā 55. Pieteikšanās obligāta un vietu skaits ierobežots: https://signetbank.com/pieteikties-kapitala-tirgus-akademijai/ “Mūsdienīgs un ambiciozs uzņēmējs, uzņēmums vairs nejautā – vai kapitāla tirgus ir piemērots man, bet gan – kad es būšu tam gatavs? Un atbildi uz šo jautājumu visvieglāk rast brīdī, kad ir pieejama informācija, piemēri un praktiski padomi. Ja uzņēmējdarbības attīstība prasa papildu resursus, kapitāla tirgus var būt tieši tas instruments, kas palīdz uzņēmumam pārslēgties uz nākamo izaugsmes līmeni.

Pēdējos gados novērotais straujais publisko tēriņu pieaugums komplektā ar ekonomiskās izaugsmes stagnāciju spiedīs meklēt risinājums.

Publisko tēriņu turpmāks straujš kāpums nozīmē, ka jāsāk domāt par izdevumu samazināšanu, rīkojot lietderības revīzijas un institūciju auditus. Alternatīva ir celt nodokļus, samazināt birokrātiskās prasības un atteikties no kādu sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu sniegšanas vai samazināt to kvalitāti, pieejamību. Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp! Diemžēl, visticamāk, visi minētie būs kā komplekss risinājums.

Kāpēc? Tā, kā bija, vairs nebūs, pasaulē sākusies, iespējams, lielākā pārbūve kopš PSRS sabrukuma, tās pamatā būs ASV noteiktie ievedmuitas tarifi, uz kuriem savu atbildi jau sniegusi Ķīna un arī ES parādā nepaliks. Līdz šim par tarifu tirdzniecības kariem runāja kā par vēsturisku reliktu, tagad jāsecina – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Var patikt, var nepatikt, bet tarifu karš nozīmē gan tiešus triecienus ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikām, gan arī netiešu ietekmi. Cik liela būs ietekme – tas pašlaik ir kā kopsumma vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, tāpēc cerēt uz būtisku tautsaimniecības izaugsmi ir samērā naivi, būs labi, ja tā būs kaut vai neliela, turklāt budžeta deficīta maģiskie 3% tiks tik un tā «pārkāpti». Sliktākajā scenārijā – recesija. Šādos apstākļos par būtiskiem valsts izdevumu palielinājumiem bez kādas ārējās piešprices ir jāaizmirst.

Latvijā lēmumu pieņemšanas procesi nereti norit gausi, to ietekmē dažādos līmeņos vērojamā atturība uzņemties atbildību un motivācijas trūkums, virzot iniciatīvas. Bieži vien uzmanības centrā nonāk maznozīmīgi jautājumi, kamēr plašāka mēroga un valstiski nozīmīgas ieceres paliek otrajā plānā.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, uzsverot, ka vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir birokrātijas mazināšana. Viņaprāt, to iespējams panākt, samazinot normatīvo prasību apjomu, kas savukārt dabiski samazinātu arī nepieciešamību pēc dažādu atļauju izsniedzēju, saskaņotāju un kontrolējošo institūciju iesaistes.

Kāda situācija ir atkritumu apsaimniekošanā lauku reģionos?

Atkritumu apsaimniekošanu, tāpat kā jebkuru citu tautsaimniecības nozari, ietekmē gan procesi Latvijā, gan ārvalstīs. Vienlaikus būtiska nozīme ir arī Latvijas valsts līmenī pieņemtajiem lēmumiem. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir iedzīvotāju skaits. Ja iepriekš ZAAO pakalpojumi tika plānoti apmēram 200 000 iedzīvotāju, tad šobrīd, strādājot lielākā teritorijā, tie attiecas jau tikai uz aptuveni 175 000.

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” pieslēgs optiskajam tīklam visas savas mobilo sakaru tīkla bāzes stacijas, kas ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla kapacitāti aptuveni desmit reizes.

Darbi jau ir uzsākti un tiks pabeigti aptuveni pusotra gada laikā. Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 150 000 eiro.

“Tele2” jau ir pieslēgusi bāzes stacijas optiskajam pārraides tīklam Latvijas lielākajās pilsētās un stratēģiski svarīgākajos centros.

“Radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss, un bezvadu pārraides līniju izbūve blīvā pilsētvidē ir sarežģīta, tādēļ bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ir efektīvs risinājums. Tas ļauj atbrīvot “ēteru”, uzlabot mobilo sakaru tīkla kapacitāti un stabilitāti. Bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ļaus nodrošināt stabilākus un augstākas kapacitātes sakarus,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Pēdējo gadu laikā ir kļuvis skaidrs, ka darbs vairs nav vieta – tas ir process un sadarbība. Tieši tāpēc aizvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē izvēlas attālinātu vai hibrīdu darba modeli.

Pretēji apgalvojumiem, ka attālinātais darbs apdraud uzņēmuma kultūru un darbinieku attīstību, pieredze rāda, ka šis darba veids var stiprināt motivāciju, dot iespēju strādāt cilvēkiem ar dažādām vajadzībām un dzīves apstākļiem, kā arī veidot iekļaujošāku darba vidi.

Uzņēmuma kultūru veido attieksme, nevis biroja sienas

Uzņēmuma kultūra nav atkarīga no biroja sienām, kafijas automāta vai sarunām liftā. Tā veidojas no tā, kā mēs izturamies cits pret citu, kā komunicējam, pieņemam lēmumus un risinām sarežģītas situācijas. Kultūra ir vērtību un uzvedības kopums, kas pastāv neatkarīgi no tā, vai mēs atrodamies vienā telpā vai strādājam attālināti. Stipra organizācijas kultūra balstās uz savstarpēju uzticēšanos, pārdomātu komunikāciju un regulāru atgriezenisko saiti. Tieši šie elementi – nevis fiziskā klātbūtne – nosaka, vai darbinieki jūtas iesaistīti, dzirdēti un motivēti.

Izvēlēties ideālu dāvanu sievietei nav nemaz tik viegli. Dažādas gaumes, intereses un vēlmes padara šo procesu gan aizraujošu, gan nedaudz izaicinošu. Bet satraukumam nav pamata, lūk, 15 lieliskas dāvanas sievietei no Notino:

1. Smaržas

Smaržas vienmēr ir bijušas un būs klasika. Elegants aromāts var kļūt par sievietes neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Izvēlieties aromātu, kas atspoguļo viņas gaumi – vai tas būtu svaigs ziedu vai spēcīgs koka aromāts. Ja neesat pārliecināts par izvēli, apsveriet iespēju dāvināt smaržu mini komplektu, kas ļauj izmēģināt vairākus aromātus.

2. Elektriskā zobu suka

Kurš gan nevēlas perfektu smaidu? Mūsdienās elektriskā zobu suka ir efektīvs rīks, kas palīdz iegūt žilbinošu smaidu. Ar dažādiem tīrīšanas režīmiem un uzlabotu tehnoloģiju tā kļūs par neaizvietojamu ikdienas sabiedroto.

3. Komplekts matu ieveidošanai

Uzdāviniet savai mīļotajai dāmai iespēju iegūt skaistas lokas, neizmantojot karstumu. Matu ieveidošanas komplekts sastāv no matu ruļļa, gumijām un matu sprādzes. Komplekts matu ieveidošanai ir lieliska alternatīva tradicionālajiem karstajiem instrumentiem. Tas ļauj radīt elegantas lokas pavisam vienkārši.

Diskusijas par attālinātā un klātienes darba līdzsvaru turas karstas gan Latvijā, gan pasaulē. No ASV prezidenta rīkojuma federālajiem darbiniekiem atgriezties birojos darba efektivitātes celšanai līdz pašmāju valsts augstāko amatpersonu aicinājumam valsts pārvaldei atteikties no darba mājās – viedoklis ir visiem un vienaldzīgo nav.

Vai un kāds darba modelis ir piemērots citās nozarēs un uzņēmumos, tostarp apdrošināšanā, kur biznesa pamatā īpaši svarīga ir klientu uzticība, jo rūpējamies par svarīgāko – cilvēku drošības sajūtu negaidītās situācijās?

Eksperiments izgaismo hibrīddarba priekšrocības

Pasaules prakse rāda, ka pilnīga atgriešanās pie tradicionālā biroja darba nav vienīgais ceļš uz panākumiem. Viena no pasaules lielākā tiešsaistes ceļojumu uzņēmuma Trip.com veiktā hibrīddarba testēšana sniedz skaidru atbildi – stratēģiski plānota elastība var būt izšķiroša konkurētspējas priekšrocība. Eksperiments, kurā viena grupa darbinieku strādāja birojā piecas dienas nedēļā, bet otra – tikai trīs, parādīja, ka produktivitātes atšķirību nebija. Turklāt hibrīdmodelis samazināja darbinieku aiziešanu no darba par 35%, īpaši sieviešu vidū un arī to darbinieku vidū, kuriem bija garāks ceļš uz darbu. Atcerēsimies – katrs aizgājušais darbinieks uzņēmumam izmaksā desmitiem tūkstošu eiro. Attiecīgi Trip.com šī politika palīdzēja ietaupīt miljoniem dolāru gadā, neriskējot ar darba izpildes kvalitātes zudumu.

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs reģistrēt digitāli bez jurista palīdzības, trešdien medijiem pastāstīja Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāre Laima Letiņa.

Viņa norādīja, ka UR mājaslapā izveidots jauns risinājums, kura mērķis ir jaunajiem uzņēmējiem atvieglot uzņēmuma izveides procesu, jo uzņēmuma izveidei līdz šim bija nepieciešams sagatavot dažādus dokumentus, kas bija laikietilpīgi.

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka uzņēmuma reģistrācijai būs tikai jāievada uzņēmuma nosaukums, pamatkapitāls, uzņēmuma dibinātāja, valdes locekļa un patiesā labuma guvēja informācija, kā arī cita likumā pieprasītā informācija, pēc kuras ievadīšanas nepieciešamie dokumenti tiks sagatavoti automātiski. Pēc tam uzņēmējam būs iespēja dokumentiem pievienot arī papildu informāciju, bet tas nav obligāti.

Galvenā valsts notāre atzina, ka šobrīd uzņēmuma reģistrācijai fiziski vēl ir jāiesniedz arī pamatkapitāla izziņas dokuments. Tomēr Tieslietu ministrija (TM) Saeimā ir virzījusi grozījumus, pēc kuru pieņemšanas fiziski nebūs jāiesniedz arī šis dokuments.

Pirmo reizi finanšu tehnoloģiju konferencē "Baltic Fintech Days" notiks finanšu tehnoloģiju balvas "Baltic Fintech Awards" pasniegšana. Tāpēc "Fintech Latvija asociācija" aicina Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus pieteikt savu nomināciju sešām balvas nominācijām.

Latvijā darbojas vairāk nekā 180 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, liecina Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra pētījums "Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech stratēģijai?" 2023. gadā šie uzņēmumi nodarbināja vismaz 2500 darbinieku, to apgrozījums pārsniedza 271 miljonu eiro un Latvijas valsts budžetam finanšu tehnoloģiju sektors pienesa aptuveni 42 miljonus eiro.

"Mūsu finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jau šobrīd rada lielu ietekmi, un šis ir īstais brīdis parūpēties, lai viņi saņem pelnīto atzinību. Tāpēc aicinām nominēt labākos Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un nozares līderus šai balvai," teic "Fintech Latvija asociācija" vadītāja Tīna Lūse.

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras paaudzes - katra ar savām gaidām un vēlmēm. Atšķiras arī tas, kā darbinieki uztver vadītāju un ko uzskata par iedvesmojošu un veiksmīgu līderi. Papildus tam, situāciju ietekmē arī globalizācija un attālinātais darbs.

Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem. Šādos apstākļos aizvien lielāka nozīme ir t.s. caurviju prasmēm (soft skills), kas ir aktuālas ikvienā nozarē, gan lielās, gan mazās organizācijās, valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp, spēja izmantot mākslīgo intelektu (MI), bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti - MI nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta, un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences. Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš - līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments - to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.

Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc stratēģijas pieņemšanas sekošot arī skaidrs rīcības plāns, atzīmēja premjere. "Viens ir stratēģijas nepieciešamība, kā mēs attīstāmies līdz 2036.gadam, bet mums noteikti ir vajadzīgs arī plāns, ko mēs darām tūlīt un tagad," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente pauda, ka plāns būšot jau precīzāks dokuments, kur būšot lielāka skaidrība.

Premjere atzīmēja, ka stratēģijā izskatīta attīstība pa gadiem, taču pirms šodienas tikšanās ar uzņēmējiem viņa ar aizsardzības un ekonomikas ministriem pārrunājusi, ka šie datumi esot pārāk tāli un būtu nepieciešams ātrāk palielināt vietējo ražošanu, skaidri noteikt, cik liels, piemēram, būs ieguldījums pētniecībā.