Ekonomika

Inovācijas - izaugsmes un konkurētspējas dzinējspēks

Māris Ķirsons,18.03.2025

Jaunākais izdevums

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

„Eiropā ir zināšanas un gudrie prāti, bet ASV ir inovāciju un tehnoloģiju attīstības līderis, kā pamatā ir regulējums,” secina V. Valainis. Viņš atgādina, ka reģionā ir ārkārtīgi augsts jaunuzņēmumu īpatsvars, taču tie, kuri sasniedz tā dēvēto vienradža statusu — miljardu dolāru vērtību -, visbiežāk ir pārcēlušies uz Atlantijas okeāna otru krastu, kur iegūst savu lielo izaugsmi, jo šeit to īsti neļauj īstenot esošais regulējums. „Tā ir tēma pārdomām politiķiem Eiropā. Jau ir dzirdamas pozitīvas ziņas, arī no Latvijas izvirzītā Valda Dombrovska, kurš ieņem Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāra amatu. Esam gatavi sadarboties, lai noņemtu šīs birokrātijas barjeras, kas traucē uzņēmumiem pašlaik komercializēt inovācijas,” tā V. Valainis. Viņš norādīja, ka ASV ekonomikas lielākais izrāviens ir noticis tieši tehnoloģiju uzņēmumu segmentā. „Ja lielos tehnoloģiju uzņēmumus izņem no ekonomikas, tad ASV un Eiropas tautsaimniecības izaugsme būtu bijusi ļoti līdzīga,” stāsta V. Valainis. Tieši tāpēc, viņaprāt, jo ātrāk nonāksim līdz birokrātisko šķēršļu samazināšanas reāliem risinājumiem, jo vairāk privātā kapitāla investīciju ieplūdīs inovācijās un to ieguvumu, pozitīvo devumu izjutīs tautsaimniecībā. „Tādējādi tās investīcijas (piemēram, daļa pensiju fondu naudas), kuras varētu celt mūsu pašu tautsaimniecību, pašlaik ceļo pāri okeānam un tiek ieguldītas lielajos tehnoloģiju uzņēmumos,” tā V. Valainis.

Vajadzīga inovāciju infrastruktūra

„Pievienojos ministra sacītajam attiecībā uz inovācijām uzņēmējdarbībā, kur Ekonomikas ministrija ir pietiekami daudz darījusi, lai sakārtotu sistēmu un vienlaikus palīdzētu uzņēmējiem gan ar grantu programmām, gan citiem pasākumiem, taču problēma ir tajā apstāklī, ka visas inovācijas (ja vien tās nav tā dēvētās lienošās, kurās tiek veikti nelieli uzlabojumi kādam jau zināmam risinājumam), kuras dēvē par revolucionārajām, bez akadēmiskās zinātnes un pētniecības nav iespējamas,” uzsvēra Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Viņaprāt, Latvijas problēma pamatā jau daudzus gadus ir tas, ka lēmumu pieņēmēji nav ieklausījušies zinātnieku paustajā viedoklī, kurš ir balstīts uz faktiem. „Proti, Latvijai neder lielo ekonomiku modeļi, jo Latvija ir maza ekonomika un te nav augsti tehnoloģiski attīstītu lielo uzņēmumu ar miljardiem eiro vai dolāru apgrozījumu, kuri spētu uzturēt savus inovāciju centrus, kuros strādātu zinātnieki, inženieri, kur rodas lielās inovācijas, tieši tāpēc būtu jāvelta liela uzmanība, lai uzņēmumus nodrošinātu ar inovācijām nepieciešamo atbalstu tieši publiskajā sektorā — veidojot vienotu Latvijas inovāciju ekosistēmu,” skaidro I. Kalviņš. Viņš atzīst, ka diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas fokuss ir uz akadēmisko zinātni, atbilstošām publikācijām, novārtā atstājot faktu, ka zināšanas, kuras netiek nodotas citiem, nav neko vērtas. „Zināšanu nodošanai ir nepieciešama attiecīga specifiska infrastruktūra — konstruktoru biroji, smalkmehānikas un elektronikas darbnīcas, testēšanas laboratorijas, mērogošanas – pilotiekārtu – laboratorijas un sertifikācijas centri, kuri sertificētu tehnoloģiski sarežģīto tehnoloģiju atbilstību Eiropas un citu valstu regulējumiem, piemēram, drošības un arī citās jomās,” stāsta I. Kalviņš.

Viņaprāt, ja šo ķēdīti nenostiprinām, tad zināšanas paliek tur, kur tās ir radušās, un uzņēmēji no tā iegūst tikai druskas. „Latvijas Zinātņu akadēmija piedāvāja savu māju, kur varētu izvietot attiecīgu specifisku infrastruktūru inovācijām, un nav būtiski, kurš ir attiecīgā inovāciju centra infrastruktūras īpašnieks,” norādīja I. Kalviņš. Viņš uzsver, ka Latvijā ir ļoti nepieciešama inovāciju centra infrastruktūra jeb sava veida Silīcija ieleja, kāda ir Kalifornijā, vēl jo vairāk, ja Baltijas kaimiņvalstīm jau ir šādas Silīcija ielejas, kamēr Latvijā nav. „Vēl viens aspekts, par ko nedrīkst aizmirst, ir mazās ekonomikas īpatnības. Proti, ir jārēķinās, ka labi ja 10% no zinātniskās jaudas varam asimilēt — pārvērst produktos – šeit pat uz vietas. Ir jābūt globālam skatījumam un globālai konkurencei, jo konkurētspēju nevar nodrošināt ar labu izstrādājumu pilsētas mērogam,” tā I. Kalviņš.

Viņam nepatīk tas, ko dara valdība. „Zinātnieki pret to protestē, jo atkal februārī pieņemts lēmums par pētniecības infrastruktūru, kas būs tendēta uz inovāciju, bet diemžēl pašām inovācijām specifiski nepieciešamās infrastruktūras izveide paredzēta visos vadošajos zinātniskajos institūtos un zinātņu mācību iestādēs, kas nozīmē, ka tā būs ļoti fragmentēta, vienlaikus nekoordinēta, ar zemu efektivitāti, jo nav iespējams vienas zinātniskās iestādes ietvaros pilnībā (24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā) noslogot augsti produktīvu aparatūru. To var efektīvi izmantot tikai tad, ja tā ir koplietošanā,” stāsta I. Kalviņš. Viņš norāda, ka savulaik šāda taktika bija arī Latvijā, kad tika veidoti valsts nozīmes pētniecības centri (katrā pa pieciem virzieniem) kā sava veida platforma pētniecībai nepieciešamās infrastruktūras izveidei, taču šādu praksi politisku iemeslu dēļ pārtrauca. „Līdz inovāciju infrastruktūrai nemaz nenonāca, taču, ja to nedarīs, tad zinātnieku atklājumi aizies pāri okeānam un Latvijai paliks tikai izdevumi akadēmiskās zinātnes finansēšanai, bez kuras nav iespējams izglītot studentus,” uzsver I. Kalviņš.

Ir projekti, nauda būs

Inovāciju komercializēšanā ir nepieciešams finansējums, un uzņēmēji to rod, piesaistot kredītresursus. „Mums ir liela pieredze ar uzņēmumiem, tostarp inovāciju ieviešanas segmentā, piemēram, nesen tika izsniegts Latvijas mērogiem liels kredīts 40 milj. eiro apmērā zirņu proteīna ražotnes (SIA ASNS Ingredient) izveidei, kas ir labs projekts visiem, jo ienesīs papildu naudu valstij kopumā, jo būs gan jaunas darba vietas, gan eksporta produkcija, turklāt studenti redzēs, ka tepat uz vietas var iegūt labu, interesantu darbu un nav jābrauc uz ārzemēm,” skaidro AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja. Viņa uzsver, ka ASNS Ingredient nebūt nav vienīgais inovatīva produkta vai risinājuma projekts, kuru banka palīdz attīstīt. „Tādi projekti ir no dažādām nozarēm, visvairāk tieši no enerģētikas, ražošanas segmentiem. Priecājamies atbalstīt Latvijas uzņēmumus,” tā Jeļena Buraja.

Vajag veiksmes stāstus

„Esam priecīgi, ka Jelgavā būs zirņu proteīna rūpnīca, vēl jo vairāk, ja ideja tika virzīta ciešā sadarbībā ar pārtikas tehnologiem no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes,” uzsver Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža. Viņa norāda, kas universitātes zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem jau ir materializējusies vairākos jaunos produktos, kuri varbūt salīdzinājumā ar zirņu proteīna rūpnīcas mērogu nav tik iespaidīgi, taču tik un tā ļoti nozīmīgi gan nozarei, gan valstij kopumā. „Universitāte strādā, lai studentos veidotu un attīstītu kreatīvo (arī kritisko) domāšanu, jo bez šī komponenta inovācijas nav iespējamas,” tā B. Rivža. Viņa norāda, ka inovatīvo ideju veidošanai tiek izmantoti tādi instrumenti kā biznesa inkubators, hakatons u.tml. „Viss tiek darīts, lai veicinātu inovatīvas idejas, lai studenti izprastu, kādas iespējas dod digitalizācija, mākslīgais intelekts, taču pāri visam ir cilvēka prāts,” tā B. Rivža.

Viņa norāda, ka viens no būtiskākajiem inovāciju dzinējspēkiem bija un būs uzdrošināšanās. „Runājot ar mazajiem uzņēmējiem, nākas dzirdēt, ka idejas jau ir, bet ir arī nedrošība par to, vai patiešām varēs iegūt finansējumu,” uz vienu no bremzējošajiem faktoriem norāda B. Rivža. Viņasprāt, no sabiedrības puses ir nepieciešams sniegt lielāku drošības apziņu tiem, kuri vēlētos strādāt ar inovācijām. „Tas ir ļoti būtiski, jo Latvijā dominē mazie un vidējie uzņēmumi,” tā B. Rivža. Vienlaikus viņa atzīst, ka ceļā uz zināšanu ekonomiku lielie uzņēmumi Latvijai ir ļoti nozīmīgi, vēl jo vairāk, ja dominē zināšanās balstīti pakalpojumi, bet daudz mazāk ir augsto tehnoloģiju kompāniju. „Šie uzņēmumi ir ļoti vajadzīgi, lai varētu tikt līdz vienradža statusam, vismaz pa vienam katrā nozarē,” norāda B. Rivža.

Radīta sadarbības platforma

„Pateicoties Rietumu Bankas atbalstam un Ekonomikas ministrijai, ir izveidota sadarbības platforma starp uzņēmējiem, politikas veidotājiem un zinātniekiem, jo bez šo triju grupu savstarpējās sadarbības nav iespējams runāt par inovācijām un to pozitīvo pienesumu tautsaimniecībā,” skaidro Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Ņina Linde. Viņa norāda, ka zinātniekiem ir svarīgi dzirdēt uzņēmēju vēlmes un to, ar ko tieši zinātnieki varētu būt noderīgi biznesam, savukārt uzņēmēji iegūtu redzējumu, ko zinātnieki spēj un kā šo zinātnes potenciālu inovāciju veidolā izmantot uzņēmējdarbībā. „Priecē, ka ekonomikas ministrs ir izvirzījis ambiciozu ekonomikas izaugsmes mērķi, kas paredz dubultot IKP, un tieši inovāciju ekonomika ir tas ceļš, kurš šo ieceri ļauj sasniegt,” tā Ņ. Linde. Viņa atzīst, ka ekonomiskās attīstības nodrošināšanai 2 līdz 3% no IKP būtu nepieciešams novirzīt pētniecībai un attīstībai, kas rezultēsies ar inovācijām. „Domāju, ka būtu jāattīsta ideja par nodokļu atlaidēm tiem uzņēmumiem, kuri sadarbībā ar zinātniskām institūcijām iegulda pētniecībā, jo valsts budžetā pašreizējos apstākļos būs grūti atrast tik daudz naudas, cik būtu nepieciešams,” ierosina Ņ. Linde.

300 miljonu eiro aploksne

„2025. gadā no ES Atjaunošanas un noturības fonda uzņēmējdarbības attīstībai ir pieejami 300 miljoni eiro, no kuriem liela daļa finansējuma ir paredzēta pētniecības un attīstības aktivitātēm, kas veicinātu Latvijā strādājošo uzņēmumu eksportspēju,” skaidro V. Valainis. Viņš norāda, ka visas atbalsta programmas (kopumā ap 130 milj. eiro) ir pārliktas uz divējāda pielietojuma precēm, tādējādi attīstot arī aizsardzības industriju. „Inovācijām nauda ir, bet uzdevums ir šos līdzekļus jēgpilni ieguldīt, nevis pārvērst par naudas apguves pasākumiem,” tā V. Valainis. Viņš norāda, ka no 2025. gada 1. janvāra spēkā ir likums, kurš dod augstskolām iespēju vairāk iet komercializācijas virzienā. „Vēlamies palīdzēt komercializēt zinātnieku pētījumos iegūtos rezultātus, kam pakārtoti ir arī valsts dienesti, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darba reorganizācija,” norādīja V. Valainis. Viņš gan piemetināja, ka finanšu sektoram nepieciešama lielāka motivācija vairāk ieguldīt tautsaimniecībā.

„Finanšu sektorā ir labi paraugi, piemēram, Rietumu banka, taču to nevar teikt par pilnīgi visu nozari, jo ir ļoti lieli spēlētāji, kuri iegulda ļoti kūtri,” tā V. Valainis. Viņš norāda, ka šī iemesla dēļ, lai veicinātu finanšu sektora lielāko spēlētāju ieinteresētību tautsaimniecības attīstībā, arī tiek mainīta garantiju programma. „Skaļi runā par ieviesto virspeļņas nodokli bankām, bet mazāk par iecerētajām pārmaiņām valsts garantiju programmā ar mērķi dot iespēju finanšu sektoram saņemt lielāku atbalstu no valsts, ja iegulda tautsaimniecībā, inovācijās,” tā V. Valainis. Viņš solīja, ka tiks strādāts pie tā, lai Latvijā arvien vairāk parādītos lieli projekti, kuri aiz sevis velk līdzi veselu ekosistēmu. „Mērķtiecīgi tiek strādāts, lai Latvijai piesaistītu 80, 100, 150, 200, 500, 700 miljonu eiro investīciju projektus, lai pierodam pie šādiem projektu cipariem, kas arī nesīs pienesumu, ne tikai inovācijās, bet arī tautsaimniecībā, piemēram, fibenola projekts, kura rezultātā būs koksnes produkcija ar daudzkārt augstāku pievienoto vērtību nekā pašlaik,” uzsvēra V. Valainis.

Prasības ierobežo

Jeļena Buraja atzina, ka bankas jau ir izjutušas ministra uzstādījumu maiņu, jo daudzi uzņēmumi meklē finansējumu. „To var iegūt ne tikai no bankām, bet līdztekus tam ir arī privātā kapitāla piesaiste, piemēram, veicot uzņēmuma IPO, bez tam Rietumu Banka atsevišķos projektos ir iesaistījusies kā kapitāldaļu līdzīpašniece, vienlaikus kredītriska noteikumi, kuri ierobežo iespējas piešķirt kredītus tikko izveidotiem uzņēmumiem, jāpilda visām bankām,” stāsta Jeļena Buraja. Viņa norāda, ka būtisks traucēklis ir darbaspēka trūkums, tāpēc jāstrādā pie jauno prātu (studentu) noturēšanas Latvijā. „Zinu daudzus uzņēmējus, kuri gatavi doties uz skolām un augstskolām, lai stāstītu par savu pieredzi, kas arī radītu jauniešiem pārliecību par saviem spēkiem un spējām savus sapņus īstenot tepat, Latvijā, nevis doties uz ārzemēm,” tā Jeļena Buraja. Viņa arī ir gatava doties pie studentiem un rādīt pozitīvos stāstus.

Vēl joprojām ir vairāki slazdi

„Kreditēšanas riski veidojas tāpēc, ka zinātnieks nedz uzņēmējam, nedz arī bankai nevar uz galda nolikt darbojošos modeli, kas arī ir tā pārrāvuma vieta, par ko visu laiku runājam,” tā I. Kalviņš. Viņš atzīst, ka pētniecības infrastruktūra veidojas, atsevišķos virzienos tā ir ļoti laba, bet inovāciju infrastruktūra publiskajā sektorā ir tuvu nullei. „Tas nozīmē, ka, piemēram, ja nepieciešama viena mikroshēma, to zinātnieks var izgatavot, bet, ja ir jāizstrādā gatava tehnoloģija, ko likt galdā uzņēmējam, tad nav, kur to paveikt,” skaidro I. Kalviņš. Viņš atzīst, ka zinātnieki var parādīt, kā attiecīgā ideja darbojas ļoti mazā līmenī, bet viņi nav inženieri un projektētāji, lai varētu piedāvāt gatavu tehnoloģiju. „Publiskajam sektoram jārada inovāciju infrastruktūra, jo tāda nav pieejama arī mazajam un vidējam uzņēmējam, bet tai jābūt pieejamai gan minētajiem uzņēmējiem, gan zinātniekiem,” tā I. Kalviņš.

Viņaprāt, šis caurums ir jāaizpilda. „Ir vairāki absurdi, kuri Latvijā joprojām pastāv,” norāda I. Kalviņš. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka diez vai ikvienam zinātniekam ir uzņēmēja ķēriens, lai varētu komercializēt savu ideju. „Ja kāds uzņēmējs iegulda naudu zinātnieka pētījumos, tad pēc tam zinātniskajai institūcijai iegūtais rezultāts jāpārdod atklātā izsolē un uzņēmējam, kurš jau ir ieguldījis savu naudu tā iegūšanā, tas vēl ir jāatpērk. Paradoksāli, bet šādā izsolē priekšrocības iegādāties attiecīgo pētījumu un tā datus ir tam, kurš tajā nav ieguldījis ne centa, jo tas viņam izmaksās lētāk,” nejēdzības turpina uzskaitīt I. Kalviņš. Viņš arī norāda uz vēl vienu Latvijas absurdu — kam pieder intelektuālā īpašuma, kas radies publiskā sektora finansētā projektā, tiesības. „Zviedrijā, kas ir inovāciju līdere Eiropā, intelektuālā īpašuma tiesības neatkarīgi no tā, par kādu naudu veikti pētījumi, pieder pētījumu veikušajam profesoram ar līdzstrādniekiem, un šie cilvēki ir ieinteresēti to novest līdz komercializācijai,” tā I. Kalviņš. Viņš norāda, ka īsti nevienam nav nepieciešama patentu kolekcija, bet gan to komercializācija.

Komercializācijas ieinteresētība

B. Rivža uzskata, ka ir jāstrādā, lai izgudrojumi Latvijā tiktu komercializēti, vienlaikus nav arī zinātniekiem komercializācijas motivācijas. „Ir projekts ar Ekonomikas ministriju, kur zinātnieki (pārtikas tehnologi, koksnes ķīmiķi) vērtē uzņēmēju iesniegtos projektus konkurētspējas palielināšanai,” piemēru min B. Rivža. Viņa norāda, ka šajā sistēmā ir iesaistīti arī nozaru kompetences centri, kuri arī dos savu slēdzienu par konkrētajiem projektiem. „Pašlaik ir redzami projekti, kuru izstrādē ir iesaistījušies zinātnieki, un tam būs arī turpinājums, jo uzņēmēju un zinātnieku sadarbībai būs pieejams ES līdzfinansējums,” tā B. Rivža. Viņa norāda, ka labie piemēri ir jāpopularizē, jo tie rada jaunu ieinteresētību. „Domāju, ka tas ļaus arī Latvijā rasties tā dēvētajiem vienradža uzņēmumiem,” prognozēja B. Rivža. Ņ. Linde atgādina, ka ārzemēs ir labi piemēri, kurus var sekmīgi izmantot arī Latvija, piemēram, Kalifornijas (Bērklija) Universitāte, kura ir devusi nozīmīgu stimulu Silīcija ielejas attīstībai. „Uzņēmējs ar kādu ideju vai problēmu atnāk uz universitāti, kuras zinātnieki tad arī meklē attiecīgos risinājumus. Šādu platformu arī vēlamies izveidot Latvijā,” tā Ņ. Linde. Viņa norāda, ka zinātniekam ir unikāla iespēja šajā platformā gan sniegt savus pētniecības pakalpojumus, gan arī tos komercializēt un pat palīdzēt konkrētam uzņēmumam, proti, sniegt priekšlikumus, kā labāk attiecīgo inovāciju izmantot.

Izaugsmes scenārijs

„Ekonomikas apmērs būs dubultojies. Jau gana plaši ir aprakstīts, kādu Latviju redzam pēc 10 gadiem, un pie šī plāna arī turamies — paaugstināt savu produktivitātes līmeni virs ES vidējā, un tā būs inovācijām bagāta ekonomika,” nākotni prognozē ekonomikas ministrs. Redzot tehnoloģiju attīstības tendences, veidot sadarbības tiltus, sadarboties ar zinātni - viņš neredz nevienu iemeslu, kāpēc šis mērķis nebūtu sasniedzams, jautājums gan ir par politisko vēlmi doties uz pārmaiņām. „Ticu, ka to, ko Latvija iepriekš paveica 20 gados, to varam paveikt nākamajos 10 gados, ejot divas reizes ātrāk nekā līdz šim,” tā V. Valainis. „Zinātne šajos vairāk nekā 30 neatkarības gados ir spērusi lielu soli uz priekšu, taču šis solis varēja būt daudz iespaidīgāks, jo visā pasaulē un jo īpaši Ķīnā un Dienvidkorejā zinātne attīstās ļoti strauji, piemēram, Ķīna jaunu zāļu radīšanā bija nulle, bet pašlaik apmēram 20% no idejām jau pārvēršas par reāliem produktiem,” tā I. Kalviņš.

Viņš uzskata, ka Latvijā ir jānojauc visas sarkanās līnijas starp ministrijām un jāpārstāj domāt, kas ir konkrētās ministrijas uzdevums, bet jādomā par to, kas ir mūsu valsts — Latvijas — uzdevums. „Strādāt ar tiem resursiem, kas ir mūsu rīcībā, turklāt nevis tikai, lai varētu parādīt nākamajās vēlēšanās, bet gan ar rezultātu pēc desmit gadiem, kā to vēlas Ekonomikas ministrija un kas ir pirmo reizi Latvijas vēsturē,” tā I. Kalviņš. Arī B. Rivža 10 gadus tālu nākotni redz pozitīvā nokrāsā, jo šodienas mājasdarbi, sadarbības tilti un veiksmes - iedvesmas – stāsti savus augļus nesīs nākotnē. „Rezultātu var sasniegt darot, nevis tikai par to domājot vai apspriežot,” tā B. Rivža. Viņa uzskata, ka ir jātur rūpe par ikvienu studentu, lai viņš neaizbrauktu, jo dzimstības kritums nozīmē, ka darba tirgū ienāks arvien mazāk jauniešu.

„Jāfokusējas uz sadarbību, un tad rezultāti būs,” tā Jeļena Buraja. Viņa vērš uzmanību uz atjaunīgās enerģijas sektora piemēru, kurā ir ļoti daudz projektu, vienlaikus ir garās dienas vasarā, kad varam saražoto eksportēt. „Ja redzēsim eksporta perspektīvas, tad būs gan finansēšanas risinājumi, gan cilvēki, kuri ar to gribēs nodarboties,” skaidro Jeļena Buraja. Viņasprāt, 10 gadu laikā var sasniegt ļoti daudz, vienlaikus mainot attieksmi – kļūstot drosmīgākiem un orientētiem uz rezultātu.

„Ir divi scenāriji — optimistiskais un pesimistiskais, kad turpinām atpalikt no mūsu kaimiņvalstīm un kļūstam par inovāciju patērētājiem, taču ticu, ka Latvija kļūs par inovāciju radītāju un visas Baltijas inovāciju centru,” prognozēja Ņ. Linde. Viņa pozitīvi vērtē, ka Latvijā būs mākslīgā intelekta centrs, kas ir pirmais būtiskākais solis, lai Latvija kļūtu par inovāciju centru Baltijas un pat Ziemeļvalstu reģionā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija sagatavojusi 2024.gada Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas ekonomikas attīstības perspektīvas, informē Ekonomikas ministrija.

2024.gadā ekonomikas attīstību Latvijā turpināja ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, kā arī eksporta mērķa tirgu lēnā atkopšanās. Šā gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 0,5% mazāks nekā pirms gada. Pieauga privātais un valsts patēriņš, savukārt samazinājās eksports, imports un arī investīcijas. Prognozējam, ka 2024.gadā kopumā ekonomika būs tuvu iepriekšējā gada līmenim.

Savukārt 2025.gadā ekonomikas aktivitāte atsāks pieaugt nedaudz straujāk - par 2,6%. Kā rāda starptautisko organizāciju prognozes, 2025.gadā globālā ekonomiskā vide nedaudz uzlabosies, kas sekmēs aktivitātes atjaunošanos Latvijas eksportā. Situāciju eirozonā, tostarp Latvijā, uzlabos arī zemākas procentu likmes, kas palīdzēs stiprināt patēriņu, nekustamā īpašuma tirgu un būvniecību. Būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku veidos arī ES fondu investīciju pieaugums, kā arī veiktās reformas konkurētspējas stiprināšanā, tostarp zemāki darbaspēku nodokļi un citi faktori.

Tehnoloģijas

Baltijas tehnoloģiju universitātes sadarbosies aizsardzības tehnoloģiju attīstībā

Db.lv,21.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Tallinas Tehnoloģiju universitāte (TalTech) un Kauņas Tehnoloģiju universitāte (KTU) paraksta memorandu par stratēģisku sadarbību aizsardzības un drošības pētniecībā un inovācijās.

Memorandam varētu pievienoties arī citas Eiropas Savienības (ES) ārējās austrumu robežas valstu universitātes, stiprinot aizsardzības pētniecības un inovāciju kapacitāti reģionā. Partneri plāno izstrādāt vienotu drošības un aizsardzības sadarbības stratēģiju pētniecības un inovācijas jomā, lai sekmētu kopīgu dalību starptautiska mēroga, piemēram, NATO, Eiropas Aizsardzības fonda utt. pētniecības un inovāciju projektos.

«Pētniecības organizācijām jāspēlē nozīmīgāka loma aizsardzības un drošības jomā. Redzam, ka varam palīdzēt, un mums ir jāpalīdz. Tā nav izvēle, bet nepieciešamība šajā ģeopolitiskajā situācijā. Katra atsevišķi mēs esam pārāk maza, lai spētu kļūt par stratēģisku partneri Eiropas nozīmīgākajos drošības un aizsardzības projektos vai sniegt pakalpojumus un atbalstu nozares lielajiem uzņēmumiem pētniecībā un attīstībā, tāpēc konkurētspējas paaugstināšanai jāveido konsorcijs,» uzsver RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

Finanses

Inovāciju iepirkums - attīstības rīks vai neiespējamā misija?

VEFRESH,25.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir atvērusi pieteikšanos valsts atbalsta programmai komersantiem jaunu produktu, pakalpojumu vai pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai, kuras kopējais attiecināmais finansējums ir 24 548 890 eiro. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šī atbalsta ietvaros inovāciju iepirkumam attiecināmais finansējums ir izmantojams tikai inovācijas partnerības iepirkuma procedūrai, kas ir sarežģītākā no visām inovāciju iepirkuma formām. Tas rada jautājumu – vai šis mehānisms sniedz reālu iespēju inovāciju attīstībai, vai tomēr tas vairāk līdzinās lamatām, kur gudrāk ir atstāt finansējumu neizmantotu.

Inovāciju iepirkums ir publiskā iepirkuma veids, kas vērsts uz jaunu risinājumu izstrādi un ieviešanu tirgū. Ir trīs galvenie inovāciju iepirkuma veidi: pirmskomercializācijas iepirkums (PCP), kas fokusējas uz pētniecību un izstrādi (R&D); publiskais inovatīva risinājuma iepirkums (PPI), kurā tiek iegādāts risinājums, kas ir izstrādāts, bet nav mērogots un/vai komercializēts tirgū; un inovāciju partnerība, kas apvieno gan R&D posmu, gan izstrādātā risinājuma iegādi un ieviešanu vienā iepirkuma procedūrā, padarot to par viskomplicētāko, bet arī visaptverošāko inovāciju ieviešanas instrumentu.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka šobrīd vidējais inovācijas iepirkuma procentuālais apjoms no visiem publiskajiem iepirkumiem Eiropā ir aptuveni 10%. Eiropa vēlas šo skaitli palielināt līdz 20% un tam tiek virzīti arī ievērojami līdzekļi. Latvijā inovācijas iepirkums nesastāda pat 1% no īstenotajiem publiskajiem iepirkumiem [avots]. Rodas jautājums, bet kur tad ir problēma, ja jau procedūra eksistē un ir aprakstīta, papildus Finanšu Ministrija, Ekonomikas Ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs izdod skaidrojošos materiālus, lai to veiksmīgi piemērotu.

Reklāmraksti

Kāpēc izvēlēties Ekobaze Latvia? Pieeja ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai

Sadarbības materiāls,04.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Ražošana

Grindeks: Mēs veidojam farmācijas nozares nākotni Latvijā – ar zināšanām, ambīcijām un konkurētspējīgu atalgojumu

Db.lv,02.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Dabas mājā norisinājās konference “Latvija – farmācijas inovāciju HUBs Eiropā. Stratēģija globālai izaugsmei un noturīgai zāļu ražošanas ekosistēmai”, ko organizēja Latvijas Zāļu ražotāju asociācija sadarbībā ar nozares un akadēmiskās vides pārstāvjiem.

Konferencē piedalījās valsts institūciju, izglītības, ekonomikas un farmācijas jomas vadošie profesionāļi, lai diskutētu par zāļu ražošanas nozares attīstības stratēģiju nākamajai desmitgadei. Tās mērķis ir veicināt nozares ilgtspējīgu izaugsmi, inovācijas un konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Vienā no konferences centrālajiem notikumiem, diskusijā “Farmācijas nozares izrāviens: kā nodrošināt kvalificētu speciālistu pieejamību nozares attīstībai?” piedalījās AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis, kurš uzsvēra: “Farmācijas izaugsmi veido profesionāļi, kuri redz tālāk par šodienu un rīkojas ar pārliecību. Zināšanu, kompetences un neatlaidības apvienojums ir dzinējspēks, kas pārvērš idejas inovācijās un stiprina Latvijas farmācijas globālo attīstību. Atalgojums ir svarīgs jautājums jebkuram cilvēkam, kas grib dibināt ģimeni un redz savu nākotni Latvijā. Farmācijas nozarē tas tikai augs, jo produktivitāte ir viena no augstākajām. Mēs jau šobrīd vairākos amatos spējam konkurēt ar lielajām Eiropas valstīm, un nozares atalgojums kļūst arvien konkurētspējīgāks pasaules mērogā. Grindeks ir eksportējošs uzņēmums, un mūsu mērķis ir ne tikai paplašināties, bet arī nostiprināties konkrētajos tirgos, paplašinot produktu portfeli. Tikai tā mēs kļūsim par patiesu farmācijas centru Eiropā.”

Finanses

Noslēdz vēsturiski lielāko darījumu kriptovalūtā

Db.lv,13.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abū Dabī bāzētā tehnoloģiju investīciju kompānija MGX ir paziņojusi par 2 miljardu ASV dolāru ieguldījumu pasaulē lielākajā kriptovalūtu biržā Binance.

Šis darījums ir pirmais institucionālais ieguldījums Binance. Tas ir arī vēsturiski lielākais ieguldījums kādā kriptovalūtu uzņēmumā, kā arī lielākais ieguldījums, kas jebkad veikts, izmantojot kriptovalūtu.

Šis ieguldījums ir MGX pirmās investīcijas kriptovalūtu un blokķēdes sektorā, nodrošinot mazākuma daļu Binance. Sadarbības mērķis ir veicināt inovācijas un plašāku sinerģiju mākslīgā intelekta, blokķēdes tehnoloģiju un finanšu sektoros, nodrošinot ar mākslīgo intelektu saistītus blokķēdes un decentralizēto finanšu risinājumus, kā arī tokenizētu digitālo ekonomiku.

MGX rīkotājdirektors un izpilddirektors Ahmeds Jahja: “MGX ieguldījums Binance atspoguļo mūsu apņemšanos uzlabot blokķēdes pārveidojošo potenciālu digitālo finanšu jomā. Paātrinoties institucionālai ieviešanai, nepieciešamība pēc drošas, saderīgas un mērogojamas blokķēdes infrastruktūras un risinājumiem nekad nav bijusi tik liela. Binance jau sen ir bijis dzinējspēks kriptovalūtu inovācijās, sākot no biržas tehnoloģijām un tokenizācijas līdz noguldījumiem un maksājumiem. Kopā mēs esam apņēmušies izveidot iekļaujošāku un stabilāku digitālo finanšu ekosistēmu.”Binance ir ievērojams biznesa sektora spēlētājs Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kas ir plaši pazīstami ar progresīvu attieksmi pret inovācijām un skaidru kriptovalūtu regulējumu. Šobrīd AAE strādā aptuveni 1000 no apmēram 5000 Binance starptautiski strādājošajiem darbiniekiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo parku attīstītājs Latvijā SIA “NP Properties” šogad Salaspils novadā ir uzsācis aprites ekonomikas industriālā parka “KORE” izveidi.

Tas būs pirmais industriālais parks Baltijā, kas pilnībā balstīts aprites ekonomikas un ESG principos. Vairāk nekā 50 hektāru plašā teritorija, kur tiks attīstīta “KORE”, atrodas aptuveni 16 kilometru attālumā no Rīgas centra un aptuveni 5 kilometru attālumā no topošā “Rail Baltica” Salaspils Intermodālā loģistikas centra.

Intensīvs darbs pie “KORE” attīstības plānots tuvāko piecu gadu laikā, kopumā industriālā parka izveidē investējot vairāk nekā 150 miljonu eiro.

“KORE” ir industriālai lietošanai paredzēta teritorija, kas veicina ilgtspēju, integrējot sociālos, ekonomiskos un vides kvalitātes (ESG) aspektus gan tā izvietošanā un plānošanā, gan pārvaldībā un darbībā. Par “KORE” nomniekiem var kļūt dažāda lieluma uzņēmumi, kas vēlas gūt labumu no industriālās simbiozes, savstarpēji apmainoties ar resursiem un tādējādi saimniekojot ekonomiski un samazinot CO2 emisijas, ūdens un izejmateriālu patēriņu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumprojektu.

Likuma mērķis ir veicināt "uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai".

Virzot uzticamas un drošas mākslīgā intelekta inovācijas nozarēs, jaunais likums noteic mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmas izveidi, tās tiesisko ietvaru publiskā un privātā sektora un augstskolu sadarbībai, atbalstot mākslīgā intelekta tehnoloģiju atbildīgu pielietošanu un attīstību.

Likums noteic izveidot Mākslīgā intelekta centru, tajā apvienojot valsts, pētniecības un digitālās jomas pārstāvjus, lai sekmētu savstarpējo partnerību, inovāciju ieviešanu un attīstību, veicinātu mākslīgā intelekta iniciatīvu īstenošanu jomās ar augstu potenciālu atbilstoši nacionālajām interesēm un valsts konkurētspēju.

Eksperti

Iespējamā Tet un LMT apvienošana sagraus konkurenci un būs slogs valsts budžetam

Mindaugas Rakauskas, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes loceklis,29.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju gadu valdības līmenī un publiskajā telpā tiek apspriesta iespējamā divu telekomunikāciju tirgus spēlētāju, Latvijas valstij un Zviedrijas līdzīpašniekiem piederošā SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (turpmāk – LMT) un SIA “Tet” apvienošana – jautājums, kas skar ne tikai abu uzņēmumu turpmāko likteni, bet var arī būtiski apdraudēt visas telekomunikāciju nozares līdzsvaru un konkurences nosacījumus.

Uzskatu, ka šī iespējamā apvienošanās būs “beigu sākums” godīgai tirgus konkurencei, monopolizētam uzņēmumam valsts azotē atstājot postošu ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku darbību. Lai izvairītos no šāda scenārija, jaunizveidotajam uzņēmumam ir jābūt neatkarīgam no valsts. Vienlaikus ir būtiski īstenot strukturālas pārmaiņas – stratēģiski nozīmīgā pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra ir jānodala no “Tet” un LMT, nodrošinot visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgu piekļuvi šim resursam.

Potenciālā LMT un “Tet” apvienošanās ir kā bumba ar laika degli telekomunikāciju tirgū

“Tet” ir vēsturiski izveidojies kā fiksētā tīkla operators ar monopola pazīmēm, un tā pārziņā ir valstiski nozīmīga pazemes kabeļu kanalizācijas infrastruktūra. Savukārt LMT šobrīd ir vadošais tirgus spēlētājs mobilo sakaru jomā. Potenciālā abu uzņēmumu apvienošanās ir kā bumba ar laika degli, kas var radīt katastrofālus satricinājumus tirgum. Un tam ir vairāki argumenti.

Ekonomika

2025.gada prioritātes - atbalsts uzņēmējiem, investīciju piesaiste, administratīvā sloga un pārtikas cenu mazināšana

Db.lv,30.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Ekonomika

EM: Kopējiem ieguldījumiem Latvijas ekonomikā šogad jāsasniedz 3,7 miljardi eiro

LETA,22.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējiem ieguldījumiem Latvijas ekonomikā šogad jāsasniedz 3,7 miljardi eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

Lai to panāktu, tiks būtiski uzlabota finansējuma pieejamība komersantiem un aktīvi piesaistītas investīcijas tautsaimniecībai, skaidro EM.

Tostarp izvirzīts mērķis, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai investīciju projektos jāpiesaista viens miljards eiro, bet kreditēšanā un privātajās investīcijās jāpiesaista 1,5 miljardi eiro.

EM ziņojumā teikts, ka rīcības plāns kapitāla tirgus attīstībai un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā paredz līdz 2029.gadam palielināt nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikumu no 14% līdz 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un dubultot uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjomu Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā līdz 32 miljardiem eiro.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB,18.03.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Diskusijā piedalās AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža un LZA Ekonomikas institūta direktore Ņina Linde.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.marta numurā lasi:

Statistika

Valsts aparātā slodzes aug, bet cilvēku mazāk

Tēma

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija ir pasaules līdere minerālmēslu importā, bet Lietuva - to eksportā

Minerālmēslu kaujas cērt robus zemnieku makos

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi, parāda, ka Latvijai pēdējo divu gadu laikā ir izdevies būtiski vērst par labu ārvalstu investoru viedokli par Latvijas pievilcību investīcijām. Proti, ja 2023. gadā vairākums jeb 51% ārvalstu investoru sagaidīja, ka Latvijas pievilcība tuvāko 3 gadu laikā pasliktināsies, tad šī gada pētījumā tā domā vairs tikai 18% investoru.

Savukārt, 42% ārvalstu investoru uzskata, ka tuvāko trīs gadu laikā Latvijas pievilcība ieguldījumiem uzlabosies. 2023. gadā tā domāja 37% aptaujas dalībnieku.

“Gan pozitīvi investīciju piesaistes dati, gan uzlabojies sentiments parāda, ka Latvija var būt svarīgs un veiksmīgs ārvalstu tiešo investīciju galamērķis, it sevišķi pakalpojumu, izpētes un tehnoloģiju uzņēmumiem. Mums nekad nebūs lielākais iekšējais tirgus, kas pats par sevi vilina investorus, bet redzam, ka Latvijas piedāvājums ir konkurētspējīgs ar citiem faktoriem. Pētījumā, piemēram, 40% investoru norāda, ka tiem ir svarīgs tirgus lielums un arī vietējās ekonomikas izaugsmes temps, taču 34% kā nākamo investīciju valsts izvēles faktoru norāda enerģijas izmaksas, kam ar 30% seko dzīves kvalitāte, drošība, kultūra un dažādība. Nākamie būtiskie faktori ir zinoša darbaspēka pieejamība, nodokļu sistēmas pievilcība un infrastruktūras kvalitāte. Latvija var būt ļoti konkurētspējīga ar visiem šiem faktoriem un mums pie tā ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai tos pastāvīgi uzlabotu,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Eksperti

Jaunuzņēmumi Latvijā: Kas kavē un kas veicina to izaugsmi?

Imants Martinsons, LTRK padomes loceklis, Jaunuzņēmumu padomes priekšsēdētājs,12.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim jaunuzņēmumu vide Latvijā ir bijusi dinamiska un daudzsološa. Dati liecina, ka Latvijas jaunuzņēmumi nodokļos valsts budžetā gadā iemaksā vairāk nekā 70 miljonus eiro, tomēr, par spīti stiprajām pusēm, ir arī virkne izaicinājumu.

Pie mums ir izveidota aktīva ekosistēma ar spēlētājiem no publiskā un privātā sektora, kas atbalsta jaunos uzņēmējus, taču ir vairāki faktori, kas kavē straujāku jaunuzņēmumu izaugsmi. To vidū ir ierobežota piekļuve talantiem un speciālistiem ar specifiskām kompetencēm, ierobežoti resursi uzņēmumu attīstībai, kā arī nepieciešamība pēc efektīvākām starptautiskās sadarbības platformām.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas stiprās puses

Latvijā darbojas daudzas organizācijas un institūcijas, kas sniedz informatīvu un finansiālu atbalstu jaunuzņēmumiem. To vidū ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija Startin.LV, ir izveidots arī inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs “Startup House Riga”. Starptautiskie eksperti arī norāda, ka Latvijas normatīvais regulējums attiecībā uz jaunuzņēmumiem ir labi sakārtots. Piemēram, Vācijas finanšu ministrs ir apmeklējis Latviju, lai smeltos pieredzi jaunuzņēmumu attīstībai. Papildus tam jāmin, ka Latvija, kā neliels tirgus, var būt nosacīta testēšanas vide, kur uzņēmēji var aprobēt un pilnveidot savus produktus pirms ieiešanas starptautiskajos tirgos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group emitēs obligācijasPavisam neilgi pēc akciju emisijas Nasdaq Riga fintech uzņēmums Eleving Group nolēmis piedāvāt investoriem jaunu obligāciju laidienu. Dienas Biznesa jautājumi par un ap piesaistīto un vēl nepieciešamo naudu, kā arī par kompānijas darbības rezultātiem grupas izpilddirektoram Modestam Sudņum.

Sāksim ar nelielu atskatu uz pagājušo gadu. Ko Eleving Group ir sasniegusi 2024. gadā?

Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti veiksmīgs ne tikai no operacionālā viedokļa, bet arī tādēļ, ka esam spējuši ielikt fundamentālus pamatus turpmākai izaugsmei. Pirmkārt, varam lepoties, ka Eleving Group sākotnējais akciju piedāvājums (IPO), ko īstenojām aizvadītā gada rudenī, sasniedza kā pašu nospraustos finansējuma piesaistes mērķus, tā arī kļuva par lielāko IPO Nasdaq Rīga vēsturē un vienu no lielākajiem, ko īstenojis privāta kapitāla uzņēmums Baltijā. Turklāt šis IPO bija īpašs ar to, ka akcijas vienlaikus tika kotētas divās biržās – Nasdaq Rīga un Frankfurtes biržas regulētajos tirgos. Latvijas uzņēmumu vidū tā ir pilnīgi jauna pieredze. Tāpat esam ļoti apmierināti, ka Baltijas un Rietumeiropas investori augstu novērtēja mūsu izaugsmes rādītājus, izraudzīto attīstības stratēģiju un arī pašu IPO piedāvājumu, kas papildus uzņēmuma izaugsmei paredz dividenžu izmaksu divas reizes gadā 50% apmērā no neto peļņas. Ja runājam par biznesa rezultātiem, tad 2024. gadā atkal esam pārspējuši mūsu vēsturiskos rekordus visos nozīmīgākajos biznesa rādītājos. Kompānijas divpadsmit mēnešu operatīvā peļņa jeb EBITDA ir sasniegusi 90 milj. eiro, kas ir pieaugums par 16% attiecībā pret 2023. gadu, tikmēr neto peļņa ir palielināta līdz 29,6 milj. eiro jeb par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus esam palielinājuši arī ieņēmumus, kas pārskata periodā ir sasnieguši 217 milj. eiro, kamēr neto portfelis ir pieaudzis līdz 371,6 milj. eiro. Būtiski uzsvērt, ka šī izaugsme nenotiek uz biznesa rentabilitātes rēķina.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Politika

Kas būs Trampa administrācijā un cik gatava ir Latvija ar to sadarboties? 2.daļa

Jānis Goldbergs,13.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.

Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.

"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: unsplash.com/Marvin Mayer

Pārskats par digitālās reklāmas priekšrocībām un tās nozīmi konkurences apstākļos.

Digitālā reklāma jau labu laiku kļuvusi par vienu no izšķirošajiem faktoriem uzņēmumu panākumu nodrošināšanā. Tehnoloģiju attīstība un patērētāju paradumu izmaiņas biznesa vidē radījušas jaunu realitāti, kurā tradicionālie mārketinga risinājumi vairs nav pietiekami efektīvi.

Uzņēmumi, kas vēlas saglabāt konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi, nevar ignorēt digitālās reklāmas sniegtās iespējas. Sevišķi nozīmīga šī transformācija ir tieši jaunajiem uzņēmumiem, kuriem digitālā vide sniedz iespēju konkurēt ar pieredzējušākiem amata brāļiem.

Digitālās reklāmas revolūcija mūsdienu tirgū

Ekonomika

Latvijai jāpaātrina atlikušo Atveseļošanas fonda reformu un investīciju īstenošanas temps

LETA,09.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Ekonomika

ES samazinot uzņēmumiem administratīvo slogu par 25%, kopējās administratīvās izmaksas saruks par 37,5 miljardiem gadā

LETA,07.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) sasniedzot mērķi samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem par 25%, kopējās administratīvās izmaksas gadā samazināsies par vismaz 37,5 miljardiem eiro, pirmdien žurnālistiem teica ES ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš stāstīja, ka šobrīd ES dienaskārtībā galvenās prioritātes ir drošības un aizsardzības spēju stiprināšana un ES ekonomikas konkurētspējas stiprināšana.

Tāpat Dombrovskis skaidroja, ka ES ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai ir jārisina daudz uzdevumu, piemēram, zinātnē un inovācijās, jo ES ieguldījumi šajās jomās būtiski atpaliek no citām lielajām ekonomikām. Tāpat jāveic pasākumi attiecībā uz enerģijas cenām, kas ir augstākas nekā citās lielajās ekonomikās.

Savukārt attiecībā uz administratīvā sloga samazināšanu mērķis ir par 25% samazināt administratīvo slogu visiem uzņēmumiem un par 35% mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Pēc Dombrovska sacītā, šobrīd "Eurostat" veikts novērtējums liecina, ka Eiropā administratīvais slogs veido 150 miljardus eiro ik gadu, tādējādi, samazinot administratīvās izmaksas par 25%, tas būtu 37,5 miljardu eiro samazinājums gadā.

Eksperti

Veselības aprūpes inovācijām ir potenciāls kļūt par Latvijas veiksmes stāstu

Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors,16.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks” – ar šādu manifestējošu skaitāmpantu gandrīz katrs latvietis bērnībā tika modināts Pūpolsvētdienas rītā. Labu veselību piesaucam dažādos tautas ticējumos, bet pie kādiem rezultātiem esam nonākuši?

Mūsu sabiedrība un politikas veidotāji gadu gaitā pielietojuši vienus vai otrus līdzekļus veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanā, un šobrīd ir skaidrs, ka cilvēkresursu trūkums ir primārais izaicinājums, kas steidzami jārisina.

Daudzas Eiropas valstis sastopas ar ārstu un citu ārstniecības personu trūkumu, ko vēl vairāk pastiprinājusi ģeopolitiskā situācija – par to vienisprātis bija starptautiskie un vietējie eksperti, kas pagājušonedēļ pulcējās Veselības ministrijas rīkotajā konferencē "Veselības aprūpes cilvēkresursu krīze: Mazās valstis nākotnes risku priekšā". Latvijā ne tikai ir viens no zemākajiem ārstu un medmāsu īpatsvariem Eiropas Savienībā (ES) , bet mūsu jau tā mazais medpersonāla skaits ir arī viens no gados vecākajiem - 47% ārstu un 39% medmāsu ir vecumā virs 55 gadiem, tātad, pēc mazāk nekā 10 gadiem dosies pensijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā trešdien pirmo reizi norisināsies aizsardzības inovāciju samits "Drone Summit 2025", vienuviet pulcējot vairāk nekā 1500 augsta līmeņa politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm, informēja Aizsardzības ministrija.

Tāpat pasākumā plkst.11.30 notiks Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), Nīderlandes aizsardzības ministra Rubena Brekelmana, Beļģijas aizsardzības ministra Teo Frankena, Ukrainas aizsardzības ministra vietnieka Valērijs Čurkina, kā arī Lielbritānijas Bruņoto spēku ministra Lūka Polarda ministru preses konference, kura būs skatāma tiešraidē "Latvijas armija" Youtube kontā.

Dronu samits būs vienas dienas pasākums, kur uz divām skatuvēm - Militārās stratēģijas un Zinātnes un inovāciju - norisināsies paneļdiskusijas starp aizsardzības industriju, politiskajiem līderiem un pētniekiem, lai veicinātu inovācijas un stiprinātu aizsardzības spējas reģionā.

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Māris Ķirsons,15.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Ekonomika

Vienojas par cilvēkkapitāla pārvaldības modeli darba tirgus vajadzību nodrošināšanai

Db.lv,12.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē ceturtdien Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija (LM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vienojās par vienotu cilvēkkapitāla pārvaldības modeli darba tirgus vajadzību nodrošināšanai, informēja EM.

Tāpat tika nolemts papildināt Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānu 2025.-2027.gadam ar papildu pasākumiem, kā arī tika panākta vienošanās tuvākajā laikā valdībā iesniegt grozījumus Darba likumā, kas radītu elastīgu darba tirgu, sekmējot darbinieku nonākšanu darbavietās, kuras spēj piedāvāt konkurētspējīgāku atalgojumu.

NTSP sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas veido stabilu pamatu Latvijas nākotnei - mazāk birokrātijas, efektīvāka pārvalde bez liekiem dublējumiem un atbalsts ikvienam cilvēkam visā darba dzīves laikā.

"Katram, kurš nonāk atbalsta sistēmā, jāsaņem nevis tikai padoms, bet reāls ceļš uz darbu. Strādājam ar darba devējiem un arodbiedrībām, lai veidotu cilvēkcentrisku sistēmu, jo Latvijai ir svarīga moderna, uz zināšanām balstīta ekonomika," NTSP sēdē pauda Siliņa.