Jaunākais izdevums

Skanstē pabeigti jaunā parka būvdarbi un rīdziniekiem tagad pieejama jauna teju 18 hektāru plaša teritorija, kas piedāvā dažādus atpūtas un aktīvās izklaides elementus – ūdens ainavas, pastaigu takas, skeitparku, volejbola laukumus, bērnu rotaļu laukumus, informē Rīgas dome.

Parka oficiālā atklāšana paredzēta pavasarī.

Skanste ir viena no pašvaldības prioritāri attīstāmām teritorijām apkaimes un uzņēmējdarbības attīstībai, un līdz ar parka izbūvi izveidots labiekārtots un ērts savienojums ar citām pilsētas daļām. Šī pilsētas daļa, kas kādreiz bija aizaugusi un degradēta, ir pārtapusi par sakoptu, pieejamu un labiekārtotu vidi.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver projekta vērtību: “Skanstē esam radījuši jaunu un ilgtspējīgu vietu mūsu pilsētā – ne tikai vietu jauniem mājokļiem un biznesa attīstībai, bet arī skaistu un mūsdienīgu parku, kas būs atpūtas vieta visiem Rīgas iedzīvotājiem. Šis ir vēl viens solis uz priekšu, lai Rīga kļūtu zaļāka un pievilcīgāka ikvienam, jo, labiekārtojot vidi, mēs radām apstākļus, kuros attīstās uzņēmumi un cilvēki vēlas dzīvot un strādāt.”

“Īstenotais Skanstes teritorijas revitalizācijas projekts ir viens no priekšnosacījumiem turpmākai Skanstes apkaimes ilgtspējīgas teritorijas attīstības nodrošināšanai, kas izriet no Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Skanstes apkaimes pēdējo gadu attīstības dinamika sevi ir pierādījusi kā vieta, kurā tiek stiprināta Rīgas ekonomiskā izaugsme, veidojot Rīgas jauno biznesa centru. Tādēļ pilsētas atbilde uz šo ir kvalitatīvas publiskās ārtelpas pieejamības nodrošināšana, tai skaitā izbūvējot daudzfunkcionālu parku un jaunus ielu tīkla savienojumus. Vienlaikus, gan jāatzīst, ka projekta īstenošana bijusi pilna dažādiem izaicinājumiem, taču mūsu komanda ir gandarīta par panākto rezultātu,” norāda Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale.

Centrālā vieta ir jaunais Skanstes parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā 7 hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa, kur brīvo laiku tajā varēs pavadīt dažāda vecuma bērni un pieaugušie, jo ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, kā arī ierīkoti āra trenažieri. Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām, uzstādīti velosipēdu statīvi. Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Projekta laikā veikta arī četru jaunu ielu izbūve, kā arī izbūvēti jauni inženiertīkli. Lapeņu, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa un Jāņa Daliņa ielās izbūvēti ūdensapgādes, lietus kanalizācijas, elektronisko sakaru tīkli, ielu apgaismojums, kā arī ieklāts jauns asfalta segums.

Projekta teritorijā izbūvēta Skanstei un Rīgai tik nepieciešamais ilgtspējīgs lietus ūdens savākšanas sistēmas modelis dīķu un kanālu veidā, jo vēsturiski šajā vietā atradās palieņu pļavas, kas pasargās teritoriju no applūšanas spēcīgās lietusgāzēs, uzlabos publisko ārtelpu, regulēs pilsētas mikroklimatu un dzesēs karstajās dienās, kā arī nodrošinās bioloģisko daudzveidību.

Zaļā teritorija veidota, lai maksimāli pielāgotu to dabiskiem apstākļiem. Gar lietus ūdens savākšanas sistēmu ir izveidota apzaļumota teritorija ar atpūtas soliņiem, kas veicinās arī bioloģisko daudzveidību.

Projekts “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta” realizēts ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21 723 645 eiro, no tām, Eiropas Reģionālās attīstība fonda finansējums - 4 601 880 eiro, Valsts budžeta dotācija 670 334 eiro; Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums - 16 451 431 eiro.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.645 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.3. pasākuma “Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” īstenošanas noteikumi”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstē topošajā jaunajā luksusa daudzdzīvokļu projektā Skanstes Rezidences aizvadīts pamatakmens iemūrēšanas pasākums. Projektu, kurā tiks investēti 14 miljoni eiro, īsteno Igaunijas attīstītāji Invego un Reterra, un to plānots pabeigt 2026. gada pavasarī.

“Mēs ticam, ka Rīga ir pilsēta ar lielu potenciālu. Skanste ir viens no perspektīvākajiem un dinamiskākajiem rajoniem Rīgā, un mūsu vīzija ir radīt pasaules līmeņa arhitektūru un augstākās kvalitātes mājokļus aktīva dzīves ritma cienītājiem. “Skanstes Rezidences” piedāvā ne tikai modernu dzīves vidi, bet arī labu iespēju privātajiem investoriem,” stāsta Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Pasākuma laikā uzrunu teica arī Rīgas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, akcentējot Skanstes nozīmi pilsētas attīstībā: “Jūsu izvēle attīstīt projektu šajā vietā ir bijusi stratēģiski pareiza – iedzīvotāju skaits šeit aug, un apkārt veidojas arvien dzīvīgāka apkaime. Arī no pilsētas puses mēs Skansti uzskatām par daļu no jaunā centra, un pilsēta turpina ieguldīt šajā rajonā – drīzumā tiks uzsākta Grostonas ielas rekonstrukcija un jauna bērnudārza būvniecība. Soli pa solim Skanste kļūst par vienu no redzamākajām attīstības sejām galvaspilsētā.”

Eksperti

Kliedējot mītu par "mirušo" Rīgas centru

Neils Balgalis, pilsētplānotājs, „MadCity” galvenais organizators,06.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sabiedrībā pastāv uzskats, ka iedzīvotāju skaits Rīgas centrā samazinās, un galvaspilsētas centru mēdz dēvēt par „izmirušu”, tomēr CSP dati rāda pavisam citu ainu – centrā dzīvo septītā daļa visas Rīgas iedzīvotāju un šī gada sākumā vairumā centra apkaimju iedzīvotāju skaits bija audzis, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2024. gada sākumā Rīgas centrā, ieskaitot tādas apkaimes kā Avoti, Brasa, Centrs, Grīziņkalns, Pētersala-Andrejsala, Skanste un Vecpilsēta, dzīvoja gandrīz 83 tūkstoši cilvēku, kas ir apmēram septītā daļa no visas Rīgas iedzīvotāju skaita. Pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits šeit ir pieaudzis par 5,7 %, un vislielākais pieaugums, salīdzinājumā ar 2014. gadu, novērots Skanstē (109,8 % pieaugums), Centra (10,6 %) un Pētersalas-Andrejsalas (11,5 %) apkaimē. Turklāt iedzīvotāju skaita pieaugus Skanstes apkaimē ir visdinamiskākais visā Rīgas teritorijā.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB,08.10.2024

Dalies ar šo rakstu

Vajadzības pēc finansējuma pārsniedz Latvijas valsts budžeta iespējas, vienlaikus salīdzinoši vājas ekonomiskās izaugsmes apstākļos nav iespējas ne būtiski palielināt nodokļu ieņēmumus, ne arī ievērojami kāpināt valsts parādu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.oktobra numurā lasi:

Statistika

Labāk algotie rīdzinieki dzīvo Skanstē, Ķīpsalā un Vecpilsētā

Tēma

Latvijas dzimstības katastrofa nav prioritāte valdošajai koalīcijai

Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Karjera

Prakse kā karjeras sākumpunkts – kādam nākamā darbavieta

Konkurence

Reforma būtiskas pārmaiņas pašvaldību darbībai komercsektorā nav radījusi

Portrets

Evita Lune, Pedersen &Partners globālā partnere

Brīvdienu ceļvedis

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, zemnieku saimniecības Vilciņi1 un restorāna Rožmalas vadītāja

Eksperti

Medicīnas pakalpojumu sniedzēji nostiprinās biznesa centros

Anna Lalova, Colliers Baltics Biroju platību nodaļas direktora vietniece,11.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmeklētājus vairs neizbrīna laboratorijas vai medicīnas konsultāciju pieejamība tirdzniecības centros, daudz redzamāk ārstniecības iestādes piesaka savu klātbūtni biroju kompleksos, un sagaidāms, ka šī aktivitāte pieaugs.

Visā Eiropā, un Latvija nav izņēmums, cilvēku vidējais vecums palielinās. Pakāpeniski vairojas arī Latvijas iedzīvotāju ienākumi un uzlabojas pirktspēja. Tas ietekmē cilvēku paradumus – kur un kam viņi tērē naudu. Paralēli paaugstinās izpratnes līmenis par savu ķermeni, veselību un cilvēki ir gatavi rīkoties preventīvi – veikt izmeklējumus, regulāri pārbaudīties, ne tikai reaģēt uz saslimšanas faktu. Tas viss rada priekšnoteikumus pieprasījuma kāpumam pēc veselības aprūpes pakalpojumiem.

No citas puses raugoties, veselības aprūpes sektors Latvijā ir viens no lielākajiem darbadevējiem – ap 7% no kopējā valsts darbaspēka. Gan šī sektora darbinieku skaits, gan to proporcija pret kopējo darbaspēku Latvijā turpina kāpt. Turklāt kopējais augstskolās uzņemto studentu skaits Latvijā samazinās, bet tieši veselības aprūpes nozarē ir vērojama kontrastējoša tendence ar studentu skaita pieaugumu ik gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa klases dzīvojamais kvartālā “Arena Garden Towers”, ko Arēnas ielā Skanstē attīsta nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas”, jau pirms būvniecības uzsākšanas, pirmās kārtas A1 ēkā tika rezervēti 62% dzīvokļu, tostarp visi ekskluzīvie penthouse tipa dzīvokļi.

Projekta pirmās kārtas A1 ēkas būvniecība tiks uzsākta jau šī gada novembrī. “Mēs redzam, ka Skanstes rajons, pateicoties jaunizveidotajiem biznesa centriem, strauji top par vienu no dinamiskākajām Rīgas daļām. To parāda arī lielā pilsētnieku interese par jauno dzīvojamo kvartālu – jau 62% dzīvokļu ir rezervēti vēl pirms būvniecības sākuma. Mēs redzam tendenci izvēlēties savu dzīvesvietu tā, lai efektīvi plānotu ikdienu un mazāk laika pavadītu ceļā uz darbu un citām aktivitātēm, tādējādi veicinot darba un privātās dzīves līdzsvaru,” skaidro “Merks mājas” valdes loceklis Roberts Rēboks.

“Arena Garden Towers” projekts ir pirmais “Merks mājas” dzīvojamais kvartāls, kurā tiks izmantoti videi draudzīgie energo termopāļi. Šī tehnoloģija ļauj apkures un dzesēšanas sezonu pāreju periodos izmantot tikai dabā atjaunojamos energoresursus, kas samazina ikdienas uzturēšanas izmaksas un padara projektu energoefektīvāku.

Alternatīvās finanses

Uzņēmumi konkurē par talantiem

Db.lv,07.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc zinošiem profesionāļiem kreditēšanas nozarē pašlaik pārsniedz piedāvājumu, kā rezultātā piesaistīt jaunus speciālistus kļūst arvien sarežģītāk.

Latvijā talantīgu speciālistu piesaiste un noturēšana ir kļuvusi par nopietnu izaicinājumu, jo konkurence starp uzņēmumiem un nozarēm ir augsta, atzīmē Marta Smila, “VIA SMS Group” valdes locekle. “Lielais pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem motivē darba devējus piedāvāt ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī izaugsmes iespējas, elastīgus darba nosacījumus un pievilcīgu darba vidi. Mēs aktīvi piesaistām speciālistus gan no banku sektora, gan no tehnoloģiju nozares, lai sinerģiski apvienotu finanšu ekspertīzi un inovāciju potenciālu. Konkurence par šāda profila talantiem ir īpaši intensīva, jo līdzīgas prasmes ir pieprasītas arī citās nozarēs. Lai efektīvi piesaistītu un noturētu augsti kvalificētus profesionāļus, uzņēmumiem ir būtiski stratēģiski ieguldīt darbinieku attīstībā,” norāda M.Smila.

Vide

FOTO: Par teju 22 miljoniem eiro īstenota Skanstes revitalizācijas 1.kārta

Db.lv,16.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstē atklāta teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta – izveidota teju 15 hektārus plaša, labiekārtota teritorija ar pastaigu takām, ūdens ainavām, skeitparku, volejbola laukumiem, āra trenažieriem un bērnu rotaļu laukumiem.

Projektā izbūvētas četras jaunas ielas un inženiertīkli. Centrālā vieta ir jaunais Skanstes parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā 7 hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa. Ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, kā arī ierīkoti āra trenažieri. Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām. Uzstādīti 46 velosipēdu statīvi. Viens no galvenajiem parka elementiem ir skeitparks. Kopumā parkā izveidotas pastaigu takas vairāk kā divu kilometru garumā un jaunie celiņi izbūvēti gan ar betona bruģa segumu, gan ar virskārtu, kas piemērota skriešanai. Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Nekustamais īpašums

Top Baltijā iespaidīgākais biroju komplekss

Jānis Goldbergs,10.06.2025

Capitalica valdes priekšsēdētājs Andrius Barštis (no labās) un Capitalica Investoru attiecību vadītājs Latvijā Jānis Rībens.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar strauju izaugsmi un stabilu peļņu noslēdzot aizvadīto gadu, biroju komplekss VERDE un tā attīstītāji – investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management (Capitalica) – sper nākamo soli attīstībā. Capitalica komanda ir apņēmības pilna lauzt stereotipus par A klases biroju trūkumu Rīgā un pierādīt, ka augstākās klases biroju segments ir dzīvotspējīgs un augsti pieprasīts arī Latvijas galvaspilsētā.

Par VERDE attīstību, Capitalica ilgtermiņa redzējumu nozares attīstībā, Rīgas biroju tirgus potenciālu un investīciju iespējām Dienas Biznesam stāstīja Capitalica valdes priekšsēdētājs Andrius Barštis un Capitalica Investoru attiecību vadītājs Latvijā Jānis Rībens.

Latvijā uzņēmēji Capitalica pazīst kā VERDE biroju kompleksa attīstītāju ar vairākām veiksmīgām obligāciju emisijām 50 miljonu eiro apmērā kopumā. Pirms runāt par to, ko mēs varam apskatīt tepat, Rīgā, pastāstiet par Capitalica darbību, ieguldījumu stratēģiju un jūsu specializāciju 10 gadu pastāvēšanas laikā! Sākāt taču Lietuvā. Kādi bija jūsu pirmie projekti? Kā izveidojās tās uzņēmuma vērtības, kādas ir šobrīd?