Jaunākais izdevums

2025.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada 1. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 5,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 6,5%, un lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis pieauga par 5,5%.

2025.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada 4. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 1,2%. Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 0,2%, bet lietoti mājokļi bija par 1,4% dārgāki.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2025.gada 1. ceturksnī bija par 104,3% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 110,5%, bet lietotiem mājokļiem - par 101,7%.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2025.gada 2. ceturksnī tiks paziņota 2025.gada 12.septembrī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Finanses

Altum izstrādās jaunu programmu mazo hipotekāro kredītu ņēmējiem reģionos

LETA,11.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) plāno izstrādāt jaunu hipotekārās kreditēšanas programmu, lai risinātu tirgus nepilnības "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem reģionos, otrdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē par mājokļa pieejamību un atbalsta rīkiem ģimenēm ar bērniem informēja "Altum" pārstāvji.

Programmas mērķis būtu novērst tirgus nepilnības, kuras rada fakts, ka reģionos nav attīstīta finanšu tirgus "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem.

Plānotā "Altum" mājokļu kreditēšana fiziskām personām jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Plānots, ka atbalsta programma tiks izstrādāta un nodota saskaņošanai šī gada otrajā ceturksnī.

"Altum" šobrīd piedāvā atbalsta programmas mājsaimniecībām pēc to ienākumiem. Atsevišķas programmas paredzētas sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu sociālo mājokļu būvniecībai, zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Tāpat tiek nodrošināts mājokļa iegādes pabalsts jaunajiem speciālistiem līdz 35 gadiem, kā arī vienreizēja subsīdija līdz 10 000 eiro mājokļa iegādei vai būvniecībai "Balsts" daudzbērnu ģimenēm. Vienlaikus "Altum" piedāvā arī atsevišķu mājokļa garantiju ģimenēm ar bērniem un programmu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājies par vairāk nekā 33% un veidoja 3280 mājokļu, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Savukārt īres dzīvokļu piedāvājums veidoja 2430, kas ir par 19% mazāk, salīdzinot ar decembri.

Nepilnus 40% iegādei un 77% īrei pieejamo īpašumu veidoja dzīvokļi Rīgas sērijveida projektos. Cenas segmentā saglabājušās nemainīgas - dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida ēkā apkaimēs janvārī maksāja 1010 eiro, bet centrā sasniedza 1410 eiro par kvadrātmetru.

Pēc "Latio" apkopotajiem tirgus datiem, pirmo reizi ilgākā laika periodā dzīvokļu piedāvājums jaunajos projektos janvārī pārsniedza piedāvājumu apkaimju sērijveida ēkās. Janvārī iegādei pirmreizējā tirgū bija pieejami 1570 dzīvokļu jeb 48% no visiem pārdošanā esošajiem mājokļiem. Īpatsvara izmaiņas "Latio" skaidro ar sarūkošo sērijveida dzīvokļu skaitu, nevis krasu jauno projektu mājokļu pieaugumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.

Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.

“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:

  • 55 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (56 – jūnijā; 57 – maijā; 58 – aprīlī; 60 – martā);

  • 16% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (15% – jūnijā; 14% – maijā; 14% – aprīlī; 13% – martā);

  • 15% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (15% – jūnijā; 15% – maijā; 14% – aprīlī; 14% – martā);

  • 19% darījumu Rīgā notikuši ar mājokļiem jaunbūvēs (22% – maijā; 22% – aprīlī; 25% – martā; 24% – februārī; 20% – janvārī).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot savu pozīciju mājokļu kredītu tirgū Latvijā, “Bigbank” 2025. gadā plāno dubultot izsniegto hipotekāro kredītu apjomu, īpaši koncentrējoties uz reģioniem, otrreizējo mājokļu tirgu un īpašumiem, kuriem nepieciešama renovācija, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

2024. gadā “Bigbank” Latvijā uzrādīja pieaugumu hipotekāro kredītu jomā – jauno līgumu apjoms palielinājās par 187,47 % un vidējā kredīta summa vienam klientam sasniedza 64 246 eiro.

“Pērnā gada izaugsmi veicināja vairāki faktori, tostarp “Euribor” likmes pazemināšanās. Ja pirms tam liela daļa atlika pirkumus augstās likmes dēļ, tad jau brīdī, kad Eiropas Centrālā banka paziņoja par iespējamo likmju samazināšanu, tirgus aktivizējās un pieprasījums pēc mājokļu finansējuma strauji pieauga,” skaidro Surgofts.

Līdztekus tam, ar likuma izmaiņām, kas stājās spēkā pērn pavasarī un atļāva hipotekārā kredīta reklamēšanu, iedzīvotājiem bija plašākas iespējas salīdzināt dažādu kredītiestāžu piedāvājumus. Tāpat arī algu pieaugums, kas pērn apsteidza inflāciju, sekmēja mājsaimniecību spēju iegādāties mājokļus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī bankas dati par aizvadīto gadu liecina, ka Latvijas hipotekārais tirgus ir aktivizējies, tomēr 2025. gadā jāievēro piesardzīgs optimisms, jo Baltijas valstu atvērtās ekonomikas ietekmē ārpolitiskie notikumi un patlaban ir daudz nezināmā, analizē “Bigbank” eksperti.

“Bigbank” Latvijas filiāles apkopotie dati liecina, ka Latvijā 2024. gada novembrī no jauna noslēgto mājokļu kredītu līgumu skaits pieaudzis par 116 %, kamēr Lietuvā un Igaunijā minētajā periodā pieaugums attiecīgi bija 65 % un 62 %.

Pieauga arī vidējā izsniegtā kredīta summa vienam klientam. Latvijā 2024. gada novembrī tā bija par 39 % augstāka nekā pērnā gada novembrī. Tas ir saistīts gan ar izmaiņām mājokļu cenās, gan klientu pamatprasību un kvalitātes standartu celšanos. Līdzīga tendence vērojama arī Igaunijā, kur vidējā kredīta summa gadā palielinājusies par 47 %, tikmēr Lietuvā novērots neliels kritums (-2 %).

“Pērn hipotekāro kredītu tirgū bija vērojama atgūšanās, ko sekmēja arī “Euribor” kritums. Šobrīd “Euribor SONIA” līknes liecina, ka līdz 2025. gada decembrim “Euribor” līmenis varētu kristies līdz aptuveni 1,95 %, ir analītiķi, kas sagaida pat vēl zemāku līmeni. Tikmēr “Bigbank” eksperti ir piesardzīgāki savā prognozē – mūsuprāt, “Euribor” nākamā gada beigās būs aptuveni 2 %,” komentē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms 2024.gadā Latvijā bija ap pieciem miljardiem eiro, kas ir par 5-6% vairāk nekā 2023.gadā, piektdien dzīvojamās vides kvalitātes un mājokļa pieejamības forumā sacīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Viņš uzsvēra, ka bankas ir spējīgas kreditēt un to dara, jo bankām ir pietiekami daudz kapitāla un likviditātes.

Saskaņā ar FNA apkopotajiem datiem, patlaban otrreizējā tirgū ģimene var atļauties 89 kvadrātmetrus plašu vidējas kvalitātes dzīvokli, bet pirmreizējā tirgū mājsaimniecība ar vidējiem ienākumiem var atļauties tikai 40 kvadrātmetru dzīvokli.

Cērps sacīja, ka jauno mājokļu tirgus kļūst arvien mazāk pieejams, jo īpašumu cenas un būvniecības izmaksas ir ļoti strauji augušas. Pieaugums sācies ap 2020.gadu, un tas bijis tikai nedaudz lēnāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Vienlaikus Cērps norādīja, ka Latvijas iedzīvotājs par mājokli vidēji nemaksā vairāk kā Eiropas Savienībā (ES), taču Latvijā iedzīvotāji mājokļos dzīvo diezgan lielā saspiestībā, tāpēc arī izmaksas uz vienu cilvēku ir zemākas. Cērps atzina, ka mājokļu izmaksas paaugstina zemā energoefektivitāte un zemā vidējā mājokļa kvalitāte.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā šā gada pirmajā pusē Rīgā pārdots vairāk jauno mājokļu nekā Tallinā, atsaucoties uz Colliers Latvia datiem, secina uzņēmuma Invego vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi.

Atsaucoties uz Colliers Latvia datiem, Invego vadītājs norāda, ka šā gada pirmajā pusē Rīgā pārdots 761 jauns mājoklis, bet Tallinā – 601. “Tas nav nekas pārsteidzošs, jo Rīgā dzīvo aptuveni par 200 000 cilvēku vairāk, un pēdējā gada laikā nekustamo īpašumu tirgū vērojama aktivitāte. Tajā pašā laikā Tallinai šie skaitļi nav nekas dramatisks, jo latvieši tikai pamazām sāk samazināt lielo starpību, kas uzkrājusies šo gadu laikā,” stāsta Kristjans-Tūrs Vahi.

Pēc viņa teiktā, nozīmīgs iemesls ir pieejamāka cena. “Ja Tallinā cenu kāpumu veicināja algu pieaugums, tad Rīgā situācija ir citāda: algas un līdz ar to arī kredītspēja auga straujāk nekā cenas. Latvijā jauno mājokļu cenas joprojām ir par 30% zemākas,” skaidro Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka arī procentu likmju vide šogad veicināja nekustamā īpašuma tirgus atdzīvošanos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka 2024. gada ceturtā ceturkšņa finanšu pārskats ar provizoriskiem gada noslēguma rezultātiem uzrāda pieaugumu hipotekārajā kreditēšanā un noguldījumu apjomā, kā arī uzlabotu kredītportfeļa kvalitāti un augošu klientu apmierinātību aizvadītajā gadā, informē banka.

Luminor peļņa Baltijā pēc nodokļiem 2024. gadā sasniedza 202,2 miljonus eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Neto ienākumi no komisijas maksām pieauga par 5,9%, sasniedzot 89,6 miljonus eiro, vienlaikus šajā periodā saglabājot labu izmaksu disciplīnu. Izmaksu un ienākumu attiecības koeficients sasniedza 54,3%, savukārt bankas izlīdzinātā pašu kapitāla atdeve bija 11,7%.

Luminor saglabāja spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas un uzlaboja kredītportfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošiem kredītiem samazinoties līdz 1,8% no bruto aizdevumiem.

Bankas atjauninātais piedāvājums sekmēja privātpersonu aizdevumu pieaugumu par 2,9%, savukārt Baltijā izsniegto mājokļu kredītu apjoms pieauga par 36%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Eksperti

Dzīvoklis kā pakalpojums: Rietumeiropas tendences mājokļu izīrēšanā arī Latvijā

Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs,07.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada sākums iezīmējis strauju aktivitātes kāpumu mājokļu tirgū – gan cenas, gan darījumu skaits pieaug, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati.

Saskaņā ar OECD datiem, pašlaik vidēji vienai Latvijas mājsaimniecībai, lai iegādātos 100 m2 mājokli, būtu jāstrādā 9 gadus, visu nopelnīto naudu liekot “zeķē” un neveicot nekādus liekus tēriņus. Turpretī pirms 12 gadiem mājsaimniecībai būtu jāstrādā 9,6 gadi. Pēdējo divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju ienākumi auguši ievērojami straujāk nekā mājokļu cenas, un ņemot vērā tirgus dinamiku, šī labvēlīgā situācija nebūs mūžīga – šobrīd, iespējams, ir pēdējais, salīdzinoši labvēlīgākais, posms tiem, kas plāno iegādāties īpašumu dzīvošanai vai investīcijām.

Pētot citas Eiropas valstis, lai iegādātos 100 m2 mājokli, Somijā vienai mājsaimniecība būtu jāstrādā 6,6 gadus, Lietuvā – 7,5, bet Igaunijā – 10,3, neveicot liekus tēriņus, piemēram, ceļot, ēst restorānos, doties uz koncertiem, bet noguldot visu uzkrāto peļņu īpašuma iegādei. Īrijā un Luksemburgā — pat virs 16 gadiem.

Eksperti

Pieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs,21.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati . Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējā gada laikā cenas palielinājušās par 8,1 %.

Vērojot tendences, potenciālie mājokļu pircēji uzdod jautājumu, vai nogaidīt ar mājokļa iegādi cerībā uz cenu kritumu nākotnē ir pārdomāta stratēģija?

Pieprasījums aug, piedāvājums ierobežots

Kā liecina Valsts zemes dienesta dati, starp mājokļiem vecajos un jaunajos projektos pastāv būtiskas cenu atšķirības: pēc 2000. gada būvētu dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru sasniedz 2616 eiro, savukārt pirms 2000. gada celtajās ēkās – aptuveni 1335 eiro. Gandrīz divkāršā cenu starpība skaidrojama ar būtiskām atšķirībām kvalitātē, energoefektivitātē un ilgtermiņa uzturēšanas izmaksās.

Iedzīvotāju vēlme dzīvot modernā, drošā un finansiāli sakārtotā vidē kļūst arvien izteiktāka. Pieaug izpratne par to, cik būtiska ir atšķirība starp mājokli, kurā jau sākotnēji integrēti ilgtspējīgi risinājumi, un dzīvokli, kur tuvākajā laikā nepieciešami dārgi remonti vai renovācija. Jaunie mājokļi piedāvā ne tikai zemākas ekspluatācijas izmaksas, bet arī augstāku komforta līmeni – sākot no siltuma, rekuperācijas un skaņas izolācijas līdz pārdomātām koplietošanas telpām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā aizdevuma summa 2025. gada laikā bijusi par 25–35 % zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā, kas galvenokārt skaidrojams ar zemāku mājokļu cenu līmeni, liecina bankas Citadele dati.

Vienlaikus vidējā hipotekārā aizdevuma summa Latvijā gada laikā pieaugusi par aptuveni 10 000 eiro, jo EURIBOR likmes kritums par 2 % padarījis mājokļa aizdevumu tirgu pieejamāku un izdevīgāku patērētājiem, ļaujot iedzīvotājiem atļauties dārgākus īpašumus.

Bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa norāda, ka Rīgā saglabājas pieejamākas mājokļu cenas, kamēr Tallinā un Viļņā mājokļu dārdzība palielina ikmēneša kredītu summas. Iemesls kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstākas hipotekārā aizdevuma summas ir cieši saistīts ar augstāku īpašumu cenu, kas visizteiktāk vērojama Igaunijā, īpaši Tallinā. Tur līdzvērtīga īpašuma cena galvaspilsētas centrā var būt pat par 60 % augstāka nekā Rīgā, tādēļ arī hipotekārie kredīti tiek izsniegti lielākās summās.

Eksperti

Kamēr procentu likmes krīt, mājokļu cenas kāpj

Rauls Eametss, “Bigbank” galvenais ekonomists,01.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu pieauguma paātrināšanās mājokļu tirgū liecina, ka zemākas procentu likmes jau ietekmē tirgu – tās ir veicinājušas kreditēšanas aktivitāti.

Atbilstoši jaunākajiem Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, dzīvokļu cenas 2025. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 5,8 %. Jauno dzīvokļu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 6,6 %, savukārt otrreizējā tirgus dzīvokļu cenas – par 5,5 %.

Jāatzīmē, ka, lai gan jauno dzīvokļu cenu pieauguma temps kopš 2024. gada beigām pastāvīgi samazinās, cenu pieaugums otrreizējā tirgū sāka palēnināties daudz agrāk – jau 2022. gada sākumā. Tomēr tas atkal ir sācis paātrināties kopš 2024. gada otrā ceturkšņa. Svarīgi atzīmēt, ka šeit mēs nerunājam par cenu kāpumu vai kritumu, bet gan par cenu pieauguma tempa paātrināšanos vai palēnināšanos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 8,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 4,1%, un lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis pieauga par 9,2%.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada 3. ceturksni, mājokļu cenas samazinājās par 0,2%. Jauniem mājokļiem cenas samazinājās par 2,8%, bet lietoti mājokļi bija par 0,6% dārgāki.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2024.gada 4. ceturksnī bija par 103,3% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 109,8%, bet lietotiem mājokļiem - par 100,8%.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2025.gada 1. ceturksnī tiks paziņota 2025.gada 13.jūnijā.

2024.gada 4. ceturkšņa dati ir provizoriski. Galīgie dati tiks publicēti kopā ar 2025.gada 1. ceturkšņa provizoriskajiem datiem 13.06.2025.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2025.gada 1. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 3,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 3,1%, bet lietoti mājokļi bija par 3,2% dārgāki.

2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 6,7%. Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 1,2%, un lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis pieauga par 8,3%.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2025.gada 2. ceturksnī bija par 110,2% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 116,9%, bet lietotiem mājokļiem - par 107,5%.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2025.gada 3. ceturksnī tiks paziņota 2025.gada 15.decembrī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Eksperti

Ir signāli, ka šogad nekustamo īpašumu tirgus izrausies no stagnācijas

Andris Božē, SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis,20.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis Andris Božē prognozē, ka šogad nozare izrausies no stagnācijas, ko sekmēs pagājušajā gadā uzsāktais Euribor procentu likmes samazinājums.

Tas nozīmē, ka palielināsies Latvijas tirgū pārdoto jauno dzīvokļu skaits, tai skaitā īpašumi ar lielāku platību. Tiesa gan, tas var nest jaunus izaicinājumus - gatavu jauno dzīvokļu deficītu, pieprasījumam pēc jaunajiem projektiem kļūstot lielākam par tirgus piedāvājumu.

Decembrī Eiropas Centrālās bankas 12 mēnešu Euribor procentu likme tika samazināta par 0,25 procentpunktiem, un paredzams, ka tā šogad turpinās krist un jau vasarā sasniegs līmeni zem 2% atzīmes.

Andris Božē uzsver, ka laikā, kad strauji kāpa Euribor procentu likme un līdz ar to ikmēneša maksājumi, jauno projektu dzīvokļu klienti vairāk raudzījās ekonomiskāku un nelielāku mājokļu iegādes virzienā, bet šobrīd sāk iezīmēties cita tendence - klienti arvien biežāk izrāda interesi par lielākiem mājokļiem, piemēram, atgriezies pieprasījums pēc četru istabu dzīvokļiem. Turklāt banku pievienotās likmes samazinājums veido arvien pievilcīgākas hipotekāro kredītu gala likmes pircējiem. Papildus tam viņš uzsver, ka cilvēku pieaugošie ienākumi, zemā inflācija, pieņemamās cenas energoresursiem, radījuši cilvēkos pārliecību veikt darījumus jauno dzīvokļu iegādē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Colliers Baltics publicējusi savu ikgadējo Rīgas mājokļu tirgus pārskatu, izceļot galvenās nozares attīstības tendences, izaicinājumus un izaugsmes iespējas 2025. gadā. Neskatoties uz neseno tirgus svārstīgumu, mājokļu segments Rīgā demonstrē stabilizācijas pazīmes.

Pārskata autori atzīmē, ka 2024. gadā Rīgas jauno dzīvokļu tirgū aktivitāte sasniedza zemāko punktu pēdējo piecu gadu laikā, un darījumu skaits saruka par 27%. Galvenais iemesls bija augstās procentu likmes, kas samazināja pircēju maksātspēju un padarīja finansējuma piesaisti sarežģītāku. Tā rezultātā liela daļa mājsaimniecību atlika mājokļu iegādes plānus, un rezervāciju apjoms jaunajos projektos saglabājās zems.

Tomēr, neskatoties uz tirgus vājumu, reģistrētās dzīvokļu cenas pieauga. Vidējā jaunā dzīvokļa cena palielinājās par 8%, sasniedzot 2 770 EUR/m², bet renovētajos projektos cenu kāpums bija 7%. Pirmreizējā tirgū iegādāto dzīvokļu vidējā platība katru gadu turpina samazināties – pēdējo piecu gadu laikā vidējā dzīvokļa platība ir samazinājies par 3,6 m2. Tirgū vispopulārākie ir divistabu dzīvokļi, kam ļoti tuvu seko trīsistabu dzīvokļi, saglabājot līdzīgu proporciju no kopējā darījumu apjoma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

Eksperti

Vai pēdējā iespēja iegādāties dzīvokli jaunajā projektā?

Arturs Miezis, Hanseatic Alternative Investments AIFP vadošais partneris,03.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pēdējos divos gados ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Augošās procentu likmes, augstās būvniecības izmaksas un pircēju piesardzība ir būtiski ietekmējušas jauno projektu attīstību, īpaši ekonomiskajā segmentā, kur pieprasījums kritās visstraujāk. Tā rezultātā palielinājās nepārdoto dzīvokļu apjoms, taču tagad situācija mainās. EURIBOR līmenis sāk samazināties, hipotekāro kredītu pieejamība uzlabojas, un jauno projektu dzīvokļu piedāvājums strauji sarūk.

EURIBOR kritums un tā ietekme uz nekustamo īpašumu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc ilgstošas procentu likmju celšanas ir sākusi tās mazināt. 6 mēnešu EURIBOR likme ir nokritusies no augstākā punkta 4,1% līdz 2,4%, un sagaidāms, ka kritums turpināsies. Tas nozīmē, ka hipotekāro kredītu procentu maksājumi kļūst pieejamāki, palielinot pircēju interesi un veicinot darījumu skaita pieaugumu.

Īpaši svarīgi tas ir jauno projektu ekonomiskajā segmentā, kur iepriekš daudzi potenciālie pircēji atlikuši lēmumu iegādāties dzīvokli augsto aizdevuma izmaksu dēļ. Pašlaik mēs novērojam, ka tie, kuri bija nogaidījuši, sāk atgriezties tirgū.

Kāpēc rīkoties tagad?

Nekustamais īpašums

Pērn darījumu skaits ar jauniem nekustamajiem īpašumiem Igaunijā pieaudzis par 23%

LETA/BNS,14.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn jauno nekustamo īpašumu darījumu skaits Igaunijā palielinājās par 23%, un lielākais pieaugums bija vērojams jaunu dzīvokļu otrreizējā tirgū, liecina dzīvojamo ēku attīstītāja "Bonava" un nekustamā īpašuma portāla "Kinnisvara24" dati.

Visvairāk darījumu noslēgts ar jaunbūvēm Hābersti, jo šajā Tallinas priekšpilsētā cenas ir pieejamākas un piedāvājums lielāks, taču pircēji augstu vērtē arī pilsētas centra un Tallinas ziemeļu rajonus.

Lai gan ierasti jaunu mājokļu rezerves atbilst gada pārdošanas apjomam, kā liecina "Bonava" dati, pašlaik mājokļu rezerves atbilst vairāku gadu pārdošanas apjomam.

"Attīstītāji aktīvi strādā, taču trešais ekonomikas lejupslīdes gads un augstās procentu likmes neizbēgami liek pircējiem kļūt piesardzīgākiem, kā rezultātā jauno projektu rezerves ir palielinājušās," sacīja "Kinnisvara24" vadītājs Urmass Uibomē, vienlaikus piebilstot, ka tas sniedz iespējas pircējiem, jo "ir plaša izvēle starp dažādiem rajoniem un plāniem".

Reklāmraksti

Unikāli investīciju NĪ projekti: no slēpošanas kūrortiem līdz Vidusjūras piekrastei. Ko meklē Baltijas valstu iedzīvotāji?

Sadarbības materiāls,25.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.