Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Tostarp "Rail Baltica" prioritārajām aktivitātēm Latvijā piešķirti 153,5 miljoni eiro, Lietuvā - 94,9 miljoni eiro, bet Igaunijā - 47,1 miljons eiro, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, ņemot vērā pieejamos budžeta ierobežojumus. Šogad jūlijā ir plānots sākt diskusijas par finansēšanas līguma tvērumu un tajā iekļautajām aktivitātēm.

"RB Rail" norāda, ka piešķirtais finansējums nodrošina projekta turpmāku virzību. Patlaban būvdarbi notiek aptuveni 160 kilometru garos pamattrases posmos, vienlaikus turpinās darbs pie dzelzceļa apakšsistēmu ieviešanas - elektrifikācijas iepirkuma process ir noslēdzies un līgums ir parakstīšanas stadijā, savukārt kontroles-komunikācijas un vadības sistēmu iepirkumi vēl notiek.

Baltijas valstu kopuzņēmumam AS "RB Rail" šogad izdevumu segšanai no Latvijas puses nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), norādīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka šogad kopējais "RB Rail" budžets veido 37,966 miljonus eiro PVN, no kuriem Latvijas daļa veido 8,542 miljonus eiro bez PVN.

Patlaban no Latvijas puses ir nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, bet 3,236 miljonus eiro veido izmaksas PVN segšanai. Abas pārējās Baltijas valstis ir apstiprinājušas kopuzņēmuma budžetu.

""RB Rail" budžetu nosaka starptautiskais Projektu vadības līgums, kurā ir noteiktas funkcijas, ko "RB Rail" nodrošina "Rail Baltica" projektam. Šīs funkcijas veido budžetā iekļautās izmaksas, un tās ir iespējams samazināt tikai pie nosacījuma, ja visas Baltijas valstis par to vienojas," piebilda Kivila.

Vienlaikus viņš minēja, ka "RB Rail", pamatojoties uz Latvijas valdības lēmumu 11.februārī, saņēma 3,345 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no nepieciešamā finansējuma, bet par otru pusi līdzfinansējuma aptuveni četru miljonu eiro apmērā notiek diskusijas.

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica pamattrases būvnieks ERB Rail parakstījuši aktu par plaša mēroga būvdarbu uzsākšanu Rail Baltica pamattrasē.

Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā sākas dienvidu posmā Misa-Lietuvas robeža, kas ir sadalīts posmos - kopumā 11 būvatļaujās. Šodien parakstīti akti par būvdarbu uzsākšanu pirmajās četrās būvatļaujās, kas iekļauj tādus darbus kā teritorijas nesprāgušās munīcijas pārbaudes, dzelzceļa uzbēruma būvniecību, pievadceļu un pagaidu ceļu būvdarbus, kā arī jauna dzelzceļa pārvada un tilta pār Iecavas upi būvniecību. Tāpat tiek turpināts darbs pie projekta izmaksu optimizācijas.

Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Jānis Naglis: "Parakstot šo dokumentu, noslēdzas apjomīgi un laikietilpīgi priekšdarbi, kas "sagatavoja augsni", lai varam "iedurt lāpstu zemē" un sākt liela apjoma būvdarbus - Rail Baltica pamattrases izbūvi. Mēs apņēmīgi virzāmies uz priekšu ar konkrētiem un praktiskiem soļiem šī projekta īstenošanā: ir pieejami dienvidu posma izbūvei nepieciešamie nekustamie īpašumi, pieejams finansējums pirmajiem 45 kilometriem trases. Nupat Eiropas Komisijas piešķirtie 153.3 miljoni eiro Rail Baltica projektam Latvijā ļaus virzīties tālāk pamattrases izbūvē."

Baltijas valstīm ir jāvienojas par noteiktu summu Baltijas valsts kopuzņēmuma AS "RB Rail" finansēšanai, intervijā sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila uzsvēra, ka šī gada kopuzņēmuma budžets pēc būtības nav mainījies, vienkārši, sākoties "Rail Baltica" pamata trases būvniecībai, Eiropas Savienības (ES) finansējums primāri tiek novirzīts būvdarbiem, bet Baltijas valstīm vairāk ir jāsāk maksāt par projekta vadīšanu un koordinēšanu.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka kopuzņēmums šogad darīja visu iespējamo, lai samazinātu budžetu, tostarp "RB Rail" pārtrauca darbā ņemt cilvēkus, kā arī, ja cilvēki aizgāja, netika pieņemti aizvietotāji. Tāpat liela daļa darbu tika pārvirzīti uz 2026.gadu, cerot, ka varbūt tas būs labāks.

"Patlaban trūkstošais finansējums ir aptuveni 900 000 eiro, kas Latvijas valdībai vēl jāiegulda 2025.gadā. Mēs ceram, ka sadarbībā ar Latvijas Satiksmes ministriju šoreiz mūsu vajadzības tiks iekļautas 2026.gada reālajā budžetā, jo tas bija visas šīs dilemmas avots pagājušajā reizē - vajadzības bija daudz lielākas, nekā varēja gada beigās segt ar līdzekļu pārpalikuma pārdalīšanu," minēja Kivila.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā pie Iecavas turpinās zemes darbi un iekšējās infrastruktūras izbūve, informēja "Rail Baltica" pamattrases būvnieka "E.R.B. Rail JV" pārstāvji.

Būvnieki uzsver, ka Iecavas objekts ir pirmais aktīvais lielapjoma būvniecības posms "Rail Baltica" pamattrasē Latvijā.

Patlaban teritorijā tiek izbūvēti vairāk nekā divi kilometri iekšējo piekļuves ceļu, kā arī notiek augsnes virskārtas noņemšana zonā, kur paredzēta pastāvīgā "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta dienvidu reģionālā biroja ēka. Otrs apkopes punkts paredzēts Skultē, pamattrases ziemeļu daļā.

Tāpat vienam no galvenajiem piekļuves ceļiem patlaban tiek veikti uzbēruma darbi un ieklāta salaizsardzības kārta, bet citā piekļuves posmā darbi ir pabeigti, informē būvnieks.

Vienlaikus pēc "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) veiktajiem pamattrases un infrastruktūras apkopes punkta teritorijas atmežošanas darbiem pamattrases būvnieks ir veicis koku un krūmu attīrīšanu 13 000 kvadrātmetru platībā. Vienlaikus līdz šim būvlaukumā likvidēti celmi aptuveni 70 000 kvadrātmetru apmērā, kā arī noņemts vairāk nekā 43 000 kubikmetru augsnes virskārtas.

Ja man jautātu, kādas problēmas pēdējā gada laikā ir ļoti satraukušas visu Latvijas sabiedrību, noteikti kā vienu no galvenajām tēmām būtu jāmin Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras projekta realizācijas gaita. Šis temats ilgstoši ir dominējis gan sabiedrības un politiķu, gan arī mediju dienaskārtībā.

Neapšaubāmi, šis ir ļoti apjomīgs un nozīmīgs infrastruktūras projekts, kas aptver visas trīs Baltijas valstis un ne tikai. Tomēr, ja salīdzinām to, kādas emocijas virmo ap Rail Baltica Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šķiet, ka tieši Latvijā situācija ir visnokaitētākā un politizētākā.

Gaidas un realitāte

Varētu rasties jautājums, kāpēc tā? Iespējams, ka viens no iemesliem varētu būt saistīts ar cerībām, ko iedzīvotāji un politiķi katrā valstī saista ar šo projektu. Ļoti iespējams, ka gaidas no šī dzelzceļa projekta Latvijā ir daudz augstākas nekā kaimiņvalstīs. Tāpēc arī jebkura sabremzēšanās, jebkuras izmaiņas tiek uztvertas daudz sakāpinātākā gaisotnē. Piemēram, Lietuvā Rail Baltica projekts tiek uztverts daudz piezemētāk un dzelzceļš vienkārši tiek būvēts.

Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" posms līdz Viļņai tiks būvēts pēc 2030.gada, kad būs pabeigta pamata līnijas būvniecība, paziņoja Lietuvas Satiksmes ministrija.

Kā norādīja ministrijā, līdz Eiropas standarta sliežu platuma posma izbūvei starp Viļņu un Kauņu tiks izmantots maināmu sliežu mehānisms.

Satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis sacīja, ka "Rail Baltica" posms uz Viļņu tiks izbūvēts, tiklīdz būs nodrošināts nepieciešamais finansējums pēc pamattrases pabeigšanas.

Viņš apliecināja, ka Viļņa ir būtiska "Rail Baltica" daļa, taču primāri ir jānodrošina Lietuvas savienojums ar Rietumeiropu caur Kauņu.

Lietuva jau ir nodrošinājusi 1,6 miljardu eiro finansējumu "Rail Baltica" projektam līdz 2030.gadam un centīsies iegūt vēl četrus miljardus eiro.

Pašlaik Lietuvā tiek būvēts 46,3 kilometru garš "Rail Baltica" posms starp Kauņu un Panevēžu, un paredzams, ka līdz gada beigām darbi tiks pabeigti 114 kilometru garā posmā.

Latvija no Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" darbības nodokļos gūst vairāk nekā iegulda, intervijā aģentūrai LETA sacīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Daugavietis uzsvēra, ka patiesībā "RB Rail" šogad apstiprinātais budžets, neierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir 38 miljoni eiro, no kā Latvijas līdzfinansējums veido 6,9 miljonus eiro, bet "RB Rail" Latvijā nodokļos šogad plāno samaksāt 7,2 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka patiesībā Latvijas ieguvums no "RB Rail" darbības šogad ir 0,4 miljoni eiro.

Kivila papildināja, ka pērn Latvijas "RB Rail" līdzfinansējums bija 1,7 miljoni eiro, bet nodokļos Latvijā "RB Rail" samaksāja 5,1 miljonu eiro, līdz ar to Latvijas ieguvums bija 3,4 miljoni eiro. "Tas ir pavisam citādāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kuras tikai iemaksā līdzfinansējumu, bet neko nesaņem nodokļos, jo "RB Rail" ir reģistrēts Latvijā un visi, kas šeit strādā, no Eiropas Savienības (ES) finansētajām algām nodokļus maksā Latvijā," piebilda Kivila.

Topošā Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta būvlaukumā Iecavas tuvumā uzsākta reģionālā biroja būvniecība, kas būs galvenais koordinācijas centrs pamattrases dienvidu posma būvniecībai no Lietuvas robežas līdz Misai.

Ar betona plāksnēm ir izbūvēta reģionālā biroja pamatne, tiek piegādāti un uzstādīti moduļi vairākos stāvos. Paredzēts, ka, būvdarbu gaitai uzņemot tempu, reģionālajā birojā pie Iecavas tiks nodrošinātas aptuveni 200 darba vietas.

Reģionālajā birojā atradīsies ne vien Rail Baltica pamattrases būvnieka ERB Rail un tā apakšuzņēmēju komandas, bet arī Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas, – inženiera un autoruzraudzības pārstāvji – pilna projekta vadības reģionālā komanda.

Ziemeļu posmā infrastruktūras apkopes punkta izbūve plānota Skultē, kur nākotnē tiks uzbūvēts līdzīgs birojs Rail Baltica ziemeļu posma būvniecības komandas izvietošanai.

Rīgas loks ir plānots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" otrajā kārtā, intervijā sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka "Rail Baltica" pirmā kārta ietver visas pamata trases izbūvi līdz 2030.gadam, savukārt otrās kārtas īstenošanas laika grafiks vēl nav saskaņots ar Baltijas valstu atbildīgajām ministrijām.

"Patlaban visi strādā, lai īstenotu pirmo kārtu. Kad pirmā kārta jau būs stabilā īstenošanas posmā, es domāju, būs vairāk laika, lai apspriestu jau otro kārtu," minēja Kivila.

Viņš apstiprināja, ka ir bijis ministrijas pieprasījums veikt izmaksu un ieguvumu analīzi abiem Rīgas dienvidu un ziemeļu savienojuma variantiem ar "Rail Baltica" pamata trasi, bet pagaidām tam nav paredzēts finansējums, tādēļ pašlaik tas ir atlikts.

"Latvijai patlaban ir jākoncentrējas, lai izbūvētu savienojumu līdz Lietuvas robežai un tad tiltu pāri Daugavai uz Salaspili, lai varētu izveidot savienojuma mezglu ar 1520 milimetru platuma sliežu ceļiem un palaist atspoles vilcienu uz Rīgas stacijām, lai savienotu Rīgu ar "Rail Baltica" pamata trasi pēc iespējas ātrāk," skaidroja Kivila.

Rail Baltica būvniecība Igaunijā ir sasniegusi nozīmīgu atskaites punktu – būvniecības līgumi tagad aptver pusi no pamattrases, kas stiepjas no Īlemistes stacijas līdz Tootsi Pērnavas apriņķī.

Piektdien Järvakandi, Raplas apriņķī, Rail Baltica nacionālais ieviesējs Rail Baltic Estonia parakstīja līgumu ar AS TREV-2 Grupp par projektēšanas un būvniecības darbiem vēl 14 kilometru garumā, kas aptver posmu Kärpla-Selja Raplas apriņķī.

"Rail Baltica nav tikai jauns transporta koridors, kas savienos Igauniju, Latviju un Lietuvu ar pārējo Eiropu, tas ir būtisks ieguldījums mūsu ekonomikā un drošībā," sacīja Rail Baltic Estonia izpilddirektors Anvars Salomets (Anvar Salomets). "Rail Baltica ir stratēģiskas nozīmes projekts, kas atver jaunus tirgus Igaunijas uzņēmumiem un stiprina reģionālo drošību."

TREV-2 Grupp veiks gan projektēšanas, gan būvniecības darbus dažādiem infrastruktūras elementiem šajā posmā. Tas ietver Ahekõnnu un Nõlva viaduktus, kas nodrošinās vietējos transporta savienojumus ar jauno dzelzceļa koridoru, kā arī Kärpla ekoduktu un Kootja zaļo tiltu, lai savvaļas dzīvnieki varētu droši pārvietoties. Tāpat līgums paredz dzelzceļa tiltu izbūvi pār Velises un Nurtu upēm, kā arī Lihuveski dzīvnieku tuneli, mazinot dzelzceļa ietekmi uz vidi. Šīs būves tiks īstenotas kā daļa no pamattrases projektēšanas un būvniecības darbiem, nodrošinot Rail Baltica atbilstību gan tehniskajiem, gan vides standartiem.

Satiksmes ministrijā (SM) otrdien, 19.augustā, darbu noslēgs valsts sekretāra vietniece Rail Baltica projekta jautājumos Kristīne Malnača, kura šajā amatā strādāja kopš 2024.gada jūnija.

Lēmums pieņemts abām pusēm vienojoties.

"Vēlos izteikt pateicību Kristīnei Malnačai par nozīmīgo un apjomīgo ieguldījumu, kas stiprinājis Satiksmes ministrijas stratēģisko lomu Rail Baltica projekta vadībā. Malnačas kundzes ilggadējā pieredze un padziļinātās zināšanas transporta nozarē ir sniegušas nozīmīgu pienesumu virzībā uz mūsu kopīgo mērķi - izveidot ātru un videi draudzīgu savienojumu ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Novēlu veiksmi un panākumus arī turpmākajās darba gaitās," uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.

K. Malnačas vadībā ir panākta nozīmīga virzība Rail Baltica projekta īstenošanā, stiprinot sadarbību ar projektā iesaistītajām pusēm un nodrošinot atbalstu starpnozaru jautājumos. Ir izstrādāts Latvijas finanšu iespējām atbilstošākais projekta ieviešanas scenārijs, un valdībā apstiprināts projekta pirmās kārtas tvērums.

Rail Baltica nacionālā projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL) – valdes locekle Baiba Zauere pārstāj pildīt amata pienākumus ar 18. martu, jo ir pieņēmusi jaunus karjeras izaicinājumus, informē EDZL.

Viņas vietā Satiksmes ministrija iecels pienākumu izpildītāju.

B. Zauere amata pienākumus EDZL pildīja kopš 2024. gada 9. maija, pārņemot krīzes vadību projektam izaicinošā laikā, bet kopumā ar Rail Baltica projektu bijusi saistīta astoņus gadus. Atstājot amatu, viņa norāda, ka pēdējā gada laikā nācies strādāt Rail Baltica projektā ļoti stratēģiski nozīmīgā posmā. "Šis ir būtisks gads projekta turpmākajai attīstībai Latvijā, jo ne tikai jāuzsāk lielapjoma pamattrases būvdarbi un jāpalielina projekta attīstības temps, bet arī, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, Rail Baltica nozīme ir kļuvusi vēl svarīgāka, īpaši militāri stratēģiskajā kontekstā."

Jonavas rajonā oficiāli sākta sliežu ceļa izbūve Rail Baltica posmā, kas iezīmē nozīmīgu nākamo soli Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa attīstībā Lietuvā. Šis būvniecības posms ir viens no redzamākajiem projekta attīstības rādītājiem – līdz šī gada beigām plānots pabeigt 8,8 kilometru garu sliežu ceļa posmu starp Šveicarijas un Žeimju apdzīvotajām vietām.

„Dzelzceļa būvniecība pāriet no plānošanas uz reālu darbu – no vīzijas uz sliežu klāšanu. Rail Baltica nav tikai mūsdienīgs transporta projekts, bet arī drošības garants visam Baltijas reģionam. Katrs Eiropas dzelzceļa posms stiprinās mūsu valsts un Eiropas Savienības austrumu robežas drošību, nodrošinot, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir ātri un ērti savienojumi ar Rietumeiropu,” uzsver Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Juras Tamiņskas.

Katrs sliežu posms, kura garums ir 25 metri, tiks savienots un precīzi izlīdzināts, izmantojot modernākās tehnoloģijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Lai veiktu šos darbus, Lietuvas valsts projekta īstenotājs LTG Infra ir iegādājies 86 200 tonnas šķembu, 29 500 dzelzsbetona gulšņu un 42 kilometrus sliežu.

Līdz šā gada beigām būvniecībai vajadzētu notikt 43% no dzelzceļa "Rail Baltica" pamattrases, intervijā aģentūrai LETA sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila informēja, ka Igaunijā patlaban aktīvi notiek būvdarbi aptuveni 105 kilometru uzbēruma un ar to saistīto infrastruktūras objektu izbūvē, bet Lietuvā būvdarbi līdz gada beigām sasniegs 114 kilometrus.

Savukārt Latvijā pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 10 kilometri, ar mērķi līdz gada beigām sasniegt 45 kilometrus.

Viņš skaidroja, ka pirms uzbēruma veidošanas lielākajā daļā teritoriju jāveic būtiski sagatavošanas darbi - atmežošana, pievedceļu izbūve, zemes līdzināšana, kā arī atmīnēšanas darbi, kas Latvijā ir īpaši nozīmīgi, jo jaunā dzelzceļa līnija šķērso teritorijas, kurās joprojām tiek atrasta nesprāgusi munīcija no Pirmā un Otrā pasaules kara.

RB Rail AS paziņo par izmaiņām uzņēmuma valdes sastāvā, kas stājas spēkā šodien, 30.maijā. Kitija Gruškevica pēc savstarpējas vienošanās nolēmusi atstāt savu amatu.

Kitija Gruškevica pievienojās RB Rail AS 2021.gada beigās kā Latvijas filiāles vadītāja, kur viņas pienākumos ietilpa Rail Baltica projekta īstenošanas uzraudzība nacionālajā līmenī un ieinteresēto pušu vadība. 2023.gada septembrī viņa tika iecelta par valdes locekli un ilgtspējas direktori (Chief ESG Officer).

"Esmu pateicīga par iespēju būt daļai no Rail Baltica projekta - stratēģiski nozīmīgas ilgtermiņa iniciatīvas visām trim Baltijas valstīm. Latvijai, kas atrodas reģiona vidū, ir īpaša atbildība ne tikai pret saviem iedzīvotājiem, bet arī pret mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā nodrošināt ciešu integrāciju ar pārējo Eiropu. Rail Baltica ir būtisks projekts gan militārās mobilitātes uzlabošanai, gan ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes veicināšanai Baltijas reģionā," saka Kitija Gruškevica.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta ietvara summu un iespējamos finansēšanas avotus uz Ministru kabinetu (MK) plānots virzīt septembrī, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš atturējās no konkrētas summas nosaukšanas, jo tas ir "ārkārtīgi svarīgs un atbildīgs lēmums finansiāli" un attiecas uz valsts budžetu. "Man ir atbildība nosaukt arī finansēšanas avotu. Būtu bezatbildīgi, tāpat kā pagātnē bija darīts, nosaukt dažādus ciparus pilnīgi bez seguma," sacīja ministrs.

Jautāts, kādus finanšu instrumentus varētu piesaistīt "Rail Baltica" pamattrasei, Švinka skaidroja, ka "Rail Baltica" infrastruktūrai ir paredzēti diezgan daudz līdzekļu no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), tomēr sarežģītība ir tajā, ka tvērums ir diezgan plašs, iekļaujot vairākas nozares.

"Zināms, ka notiek arī Kohēzijas fonda līdzekļu pārdales, kas attiecas uz Rīgas lidostas staciju, Rīgas Centrālo staciju, savienojumu starp Rīgas lidostu, Imantu, Centrālo staciju un Salaspili. Zinot sarežģītību ar šāda finansējuma piesaisti, saprotam, ka ir jāskatās arī uz citiem fondiem," piebilda Švinka.

Rail Baltica projekta ietvaros uzsākta Iecavas infrastruktūras apkopes punkta uzbēruma izbūve, kas atrodas tieši blakus atmežotajai Rail Baltica pamattrases vietai, kā arī norit pievedceļu izveide un pamattrases būvnieka ERB Rail pagaidu biroja labiekārtošanas darbi.

Pēc nesprāgušās munīcijas meklēšanas un neitralizēšanas darbu pabeigšanas Iecavas infrastruktūras apkopes punkta teritorijā Rail Baltica pamattrases dienvidu posma būvniecības sagatavošanās darbi pie Iecavas pakāpeniski uzņem tempu.

Līdz šim Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvlaukuma teritorijā ir veikti plānotie atmežošanas darbi un uzsākti celmu raušanas darbi. Ir sagatavota pamatnes konstrukcija pagaidu biroja izvietošanai, piegādāti 16 biroja moduļi un šobrīd notiek to iekārtošana.

Zemes darbi arvien plašāk aptver būvlaukuma teritoriju. Ir uzsākta zemes virskārtas noņemšana, uzbēruma izveide, kā arī pamatnes nesošo konstrukciju izbūve.

Igaunijas būvuzņēmums "Merko Ehitus Eesti" un Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenotājs "Rail Baltic Estonia" parakstīja līgumu par Ilemistes starptautiskā pasažieru termināļa būvniecību Tallinā.

Būvniecības grupa "Merko Ehitus" Tallinas biržu informēja, ka grupas uzņēmums ar "Rail Baltic Estonia" noslēdzis līgumu, kura vērtība ir 85 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa un izpildes termiņš ir 2028.gada oktobris.

Līgums noslēgts par Ilemistes termināļa ēkas projektēšanas un būvniecības darbiem. Termināļa ēka ar nosaukumu "Linda" tiks būvēta pēc starptautiski atzītā arhitektūras uzņēmuma "Zaha Hadid Architects" projekta.

Terminālis daļēji iekļaus "Rail Baltica" sliedes un esošo Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Eesti Raudtee" infrastruktūru.

Termināļa ēkas daļa, kas aptvers dzelzceļu, būs aptuveni 180 metrus gara, un tās augstums virs ielas līmeņa būs aptuveni 20 metri jeb apmēram sešstāvu ēkas augstumā. Piekļūšanai vilcieniem blakus sliežu ceļiem tiks izbūvētas trīs platformas ar kopējo garumu aptuveni 1250 metri, no kurām aptuveni puse būs zem jumta. Ēka atbildīs visiem Eiropas dzelzceļa satiksmes standartiem un tiks būvēta, nepārtraucot esošo dzelzceļa satiksmi.

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa "Rail Baltica". Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus "Rail Baltica", Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS "Pasažieru vilciens" (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.

"Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem," norādīja Švinka.

Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un "tieši tās pašas summas ir".

Finansējums dzelzceļa projekta "Rail Baltica" turpināšanai Latvijai noteikti pietiek vēl vairākiem gadiem, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka Latvijā šobrīd notiek projektēšana Igaunijas virzienā, kas ir ļoti labi, piebilstot, ka Igaunijas pusei esot licies, ka Latvija vēl nav tikusi pat līdz šai stadijai.

Siliņa arī pauda, ka visas trīs Baltijas valstis ir cietušas kādas citas Eiropas valsts dēļ, kura esot izgāzusi visu projektēšanu. Viņa gan nenosauca, kas tā ir par valsti. "Līdz ar to visās trijās Baltijas valstīs projektēšana ieilga," teica premjere.

Kā norādīja premjere, šobrīd ir skaidrs, ka ir pārdalīts Eiropas Savienības (ES) finansējums, lai pabeigtu abas stacijas - Rīgas lidostas un Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju. Valdībā, pēc Siliņas teiktā, vēl ir jāvienojas par cenu griestiem. Šobrīd pēc aptuvenā aprēķina Latvijai izmaksas ir vislielākās, bet valdības uzstādījums ir būt "vidējai starp Lietuvu un Igauniju", tāpēc jāvienojas, kādi ir kopējie projekta griesti, klāstīja premjere.

AS "Rīgas starptautiskā autoosta" iecere par viesnīcas būvniecību potenciāli blakus autoostas ēkai Prāgas ielas pusē ir apturēta dzelzceļa "Rail Baltica" projekta dēļ un Rīgas centra kultūrvēsturisko ierobežojumu dēļ, aģentūrai LETA norādīja autoostas pārstāvji.

Autoostā skaidroja, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nesaskaņoja iesniegto būvprojektu minimālā sastāvā ar argumentāciju, ka plānotā apbūves attīstība neatbilst Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" pieminekļa daļas saglabāšanas principiem, kā arī būvniecība pazeminātu Vecrīgas kultūrvēsturiskās pilsētvides uztveres iespējas.

Tāpat projekta attīstību aptur arī sāktie "Rail Baltica" celtniecības darbi autoostas teritorijā. Autoostas ieskatā attīstība iespējama pēc "Rail Baltica" projekta realizācijas papildu pasažieru apkalpošanai, izmantojot jauniegūto telpu zem dzelzceļa estakādes.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Baiba Zauere pievienojusies "Vindr Latvia" SIA komandai un kļuvusi par atjaunīgās enerģijas uzņēmuma vadītāju Latvijā.

“Vindr” attīsta nozīmīgus saules un vēja enerģijas projektus Ziemeļeiropā un Baltijā, veicinot ilgtspējīgu un drošu atjaunīgās enerģijas izmantošanu reģionā.

"Mēs ar prieku sveicam Baibu Zaueri "Vindr Latvia" komandā. Viņas plašā pieredze enerģētikas un infrastruktūras projektos, kā arī juridiskajās un korporatīvās pārvaldības jomās, būs nenovērtējams pienesums mūsu uzņēmuma attīstībai Latvijā. Ar Baibas pievienošanos "Vindr Latvia" turpinās attīstīt ilgtspējīgus un inovatīvus enerģētikas risinājumus, kas mūs tuvina mērķim – kļūt par vadošo atjaunīgās enerģijas ražotāju Ziemeļeiropā," sacīja "Vindr" AS izpilddirektors un līdzdibinātājs Jans-Olavs Ederuds.