Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.
Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.
Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.
Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”
„Rail Baltica ir vairāk nekā tikai infrastruktūra – tā ir ekonomiska un drošības saikne ar Rietumiem. Šis līgums ir īpaši svarīgs mūsu integrācijai Eiropas dzelzceļa tīklā, nodrošinot pasažieru un kravu pārvadājumus, vienlaikus stiprinot Baltijas reģiona noturību. Tas ir mūsu stratēģiskais ceļš uz nākotni,” sacīja Lietuvas transporta un komunikāciju ministra pienākumu izpildītājs Euģenijs Sabutis (Eugenijus Sabutis).
„Šis ir izšķirošs brīdis Rail Baltica projektam: esam parakstījuši vienu no pasaulē lielākajiem dzelzceļa elektrifikācijas līgumiem, kas līdz 2030. gadam ļaus izveidot tiešo savienojumu ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Elektrifikācija padarīs Rail Baltica par patiesi funkcionālu un ilgtspējīgu transporta risinājumu. Šodienas līgums pierāda, ka Baltijas valstis var kopīgi īstenot liela mēroga sarežģītus projektus – pateicoties ministriju, nacionālo ieviesējorganizāciju un RB Rail kopīgajiem centieniem,” uzsvēra Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss (Kuldar Leis).Marko Kivila (Marko Kivila), RB Rail AS izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs, uzsvēra projekta stratēģisko nozīmi: „Elektrifikācija nav tikai vilcienu apgāde ar enerģiju – runa ir par ilgtspējīgu mobilitāti un savienojamību ar Eiropas dzelzceļa tīklu, un ilgtermiņa energoefektivitāti visam reģionam. Vienlaikus šī ir ļoti sarežģīta vienošanās. Lai nodrošinātu, ka tiek sperti visi nepieciešamie soļi un laika grafiks atbilstu kopējai Rail Baltica attīstībai, elektrifikācijas darbi tiks īstenoti līdztekus projekta ieviešanai.”
„Šis līgums iezīmē vēsturisku pagriezienu Baltijas valstu sadarbībā un atbalsta mūsu pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta risinājumiem, kas samazinās ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas un mazinās klimata pārmaiņas. Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. pašlaik elektrificē Viļņas–Klaipēdas dzelzceļa posmu, tāpēc darbuzņēmējs ir labi iepazinies ar darbu Lietuvā. Tas dod mums pārliecību, ka process noritēs gludi un efektīvi,” sacīja LTG Group izpilddirektors Egidijs Lazausks (Egidijus Lazauskas).Jānis Naglis, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis uzsvēra: „Rail Baltica elektrifikācija ir viens no sarežģītākajiem un nozīmīgākajiem projekta posmiem, kas nodrošinās drošu un efektīvu elektroapgādi visā Rail Baltica Latvijas koridorā. Tas sniegs praktiskus ieguvumus gan pasažieriem, gan tautsaimniecībai, ilgtermiņā samazinot izmaksas un emisijas. Jau šī gada jūnijā Ministru kabinets apstiprināja ietvara līguma parakstīšanu ar apvienību Cobelec Rail Baltica, un šis lēmums kalpoja par pamatu šodienas starptautiskajam līgumam, kas nostiprina Latvijas lomu projekta kopējā īstenošanā, kura pirmo posmu īstenos, izmantojot piešķirto CEF finansējumu.”
„Tallinā un Mūgā – nulles kilometrā – sākas Rail Baltica. Elektrifikācija nodrošina, ka šis sākuma punkts Igaunijā ir ne tikai simbolisks, bet arī reāli vārti, kas savieno Baltijas reģionu ar Eiropas ekonomiku,” sacīja Anvars Salomets (Anvar Salomets), Rail Baltic Estonia izpilddirektors.Rail Baltica projektā starptautiskā konkursa uzvarētājs 870 kilometru trasē elektrificēs 2403 kilometrus sliežu ceļu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, padarot to par lielāko dzelzceļa elektrifikācijas projektu Eiropā un vienu no lielākajiem pasaulē. Tas būs arī pirmais solis plaša mēroga statiskās frekvences pārveidotāja (SFC) tehnoloģijas izmantošanā apvienojumā ar 2x25kV 50 Hz sistēmā, ko darbina desmit vilces apakšstacijas. Šī pieeja nodrošinās ilgtermiņa uzticamību, efektivitāti un labus vides rādītājus.
„Elektrifikācijas līgums ir nozīmīgs solis Rail Baltica projektam. Izvēloties vienu darbuzņēmēju gan projektēšanai, gan būvniecībai, mēs nodrošinām efektivitāti, konsekvenci un izmaksu kontroli. Šī pieeja ļauj mums samazināt projekta dzīves cikla izmaksas, uzlabot energoefektivitāti un sniegt skaidrus ieguvumus videi,” sacīja Aiga Benfelde, RB Rail AS vecākā līgumu vadītāja un Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja.
Cobelec Rail Baltica pārstāvji pauda kopuzņēmuma apņemšanos: „Šis līgums iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu Rail Baltica attīstībā, un mēs lepojamies, ka varam vadīt Eiropas lielāko dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Cobra un Elecnor ir apliecinājuši pieredzi pielāgotu, augstas kvalitātes risinājumu sniegšanā. Mūsu uzņēmumiem ir ievērojama vēsture sarežģītu projektu īstenošanā atbilstoši augstākajiem standartiem. Mēs esam apņēmušies atbalstīt Rail Baltica stratēģisko lomu reģionālās savienojamības un ES integrācijas stiprināšanā.”Līguma izpilde uzvarētājam tika uzticēta pēc 2022. gada maijā uzsāktās iepirkuma procedūras. Konkursā pieteicās četri starptautiski konsorciji, un 2023. gadā tika atlasīti trīs no tiem. Cobra un Elecnor veidotais kopuzņēmums tika izvēlēts tā tehnisko risinājumu, izmaksu efektivitātes un ilgtspējības rādītāju dēļ. Šīs simboliskais līguma parakstīšanas pasākums notiek pēc tam, kad 2025. gada 31. jūlijā līgums jau tika parakstīts elektroniski, iezīmējot lielākā dzelzceļa elektrifikācijas projekta Eiropā oficiālo uzsākšanu.
Rail Baltica projekta būvniecība pilnā apjomā notiek Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, un strauji virzās uz priekšu galveno dzelzceļa līniju, starptautisko staciju, tiltu un pārbrauktuvju būvniecība.
Igaunijā būvē vairāk nekā 100 kilometru dzelzceļa apakšbūvju, tostarp nozīmīgajā Īlemistes (Ülemiste) terminālī.
Latvijā prioritāte piešķirta dienvidu posmam, kur notiek liela mēroga būvniecības darbi netālu no Iecavas, iezīmējot progresu Rail Baltica pamattrases izbūvē, kā arī norisinās aktīva būvniecība Rail Baltica Rīgas Centrālajā mezglā un pie RIX Rīgas lidostas.
Lietuvā turpinās būvniecība Kauņas–Paņevežas posmā, kur pašlaik izbūvē 77 kilometrus trases ar uzbērumiem un inženiertehniskām konstrukcijām. Līdz 2025. gada beigām darbi plānoti 114 kilometru garumā, tostarp sliežu ceļu ieklāšana un jauna tilta pār Neres upi, kas būs garākais valstī, būvniecība.
Līdz 2025. gada beigām 43 % no Rail Baltica dzelzceļa līnijas norisināsies aktīva būvniecība, kas iezīmē nozīmīgu pavērsienu ceļā uz Eiropas vērienīgāko pārrobežu dzelzceļa projektu.
#1/6
#2/6
#3/6
#4/6
#5/6
