Ļoti skaidri un noslīpēti kā dārgakmeņi - tā par biznesa mērķiem teic Elita Moiseja. Runājot konkrētāk, nākamgad industriālo parku attīstītājs NP Properties grib noturēties pašreizējā līmenī.

«Būtu labi, ja spētu apgrozījumu palielināt par 5 - 10 %, bet to mēs vēl redzēsim,» NP Properties valdes priekšsēdētāja E. Moiseja piebilst. Šogad apgrozījums ir krities - par aptuveni piekto daļu salīdzinājumā ar 2008. gadu, tomēr tas esot krietni labāk nekā vidēji nekustamā īpašuma tirgū, kur samazinājums ir 25 - 30 %. Kā tas panākts? Elita Moiseja stāsta, ka, krīzei sākoties, uzņēmums rīkojās diezgan strauji. «Jau 2008. gada vidū samazinājām visu, ko varēja. Kopumā izmaksas samazinājām par gandrīz 30%. Bijām diezgan gatavi visam, kas būs, tomēr tas bija kā cunami, kas nāk virsū, un tu neko nevari izdarīt.»

Šajā laikā, iespējams, izdzīvos radošākie un veiksmīgākie, domā "Balzambāra" līdzīpašnieks Andris Reizenbergs.

Līdz ar bāra slēgšanu, līdzšinējais bārmenis kļuvis par mājražotāju un piegādā klientiem siļķi kažokā, auksto zupu un asiņaino, nevainīgo Mēriju.

Pirmās piegādes Rīgā un Pierīgā viņš uzsāka 20.martā un mēneša laikā izpildīti jau aptuveni 100 pasūtījumi. Uzņēmējs stāsta, ka pabijis dažādās, interesantās vietās, par kurām, dzīvojot Rīgā, pat nav zinājis, taču visbiežāk piegādes tiek veiktas uz biroju telpām Rīgas centrā. A.Reizenbergs atzīst, ka pieprasītākā šobrīd ir siļķe kažokā.

Ideja par šo salātu piegādi gaisā virmojusi jau kādu laiku. "Redzēju, ka mana sieva uz dažādiem svētkiem gatavo siļķi kažokā un es teicu - kūkas var pasūtīt, kāpēc lai siļķi kažokā nevarētu. Bet šī ideja palika kaut kur gaisā. Tagad, sēžot mājās, izdomājām, ka jāpamēģina. Viss ļoti labi aizgāja. Cena arī ir pieklājīga un nav augsta. Protams, ka es nopelnu un desai sanāk," stāsta A.Reizenbergs.

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Ja celtniecības «buma» laika Igaunijas celtniecības kompānijās strādāja 86 tūkstoši cilvēku, tad pašlaik tiek prognozēts, ka ziemā celtniecībā strādās vien 40 tūkstoši cilvēku, raksta dv.ee.

Igaunijas būvuzņēmēju savienības izpilddirektors Indreks Petersons uzskata, ka tagad sāk piepildīties drūmās prognozes, kas tika izteiktas pavasarī. Saskaņā ar šīm prognozēm, šogad rudens un ziemas laikā celtniecības nozare sasniegs savu zemāko punktu, bet tas arī nenozīmē, ka uzreiz pēc tam atkal sāksies uzplaukums.

I. Petersons norādīja, ka šogad rudenī - ziemā celtniecības apjomi atgriezīsies līdz 2004./2005. gada līmenim.

Vai visi iepirkšanās centri pārcietīs pandēmiju, ir miljona vērts jautājums un neapšaubāmi – visnotaļ kutelīgs.

Covid-19 pandēmija un ieviestie ierobežojumi nāca strauji un negaidīti, daudziem sagriežot kājām gaisā dzīvi un biznesu, parādot arī vājos punktus pašmāju tirdzniecības centru darbībā. Nevienam no tiem nebija sagatavots plāns B, nemaz nerunājot par plānu C, kā strādāt un rīkoties situācijā, kad tirgū parādās daudz neaizpildītu komerctelpu, kad pieprasījums pēc tām strauji krīt.

Vērts atgādināt, ka tieši pirms pandēmijas, 2019. gadā un 2020. gadā, pabeigti vairāki vērienīgi projekti (atklāta Akropole, paplašināta Alfa, atvērta Sāga, VIA Jūrmala Outlet, kam sekoja Origo nākamā kārta, arī Domina paziņoja par attīstības plāniem). Tobrīd tirgū “ieplūda” tūkstošiem kvadrātmetru jaunu tirdzniecības telpu. Un tā tirgus bija sācis sliekties uz nomnieku pusi. Zīmoliem, kas stāvēja rindā, gaidīja parādāmies brīvas telpas sava biznesa attīstībai, šāda izdevība radās, tika aizpildīti gandrīz visi tirdzniecības centri.

Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļiņu no eiro procentu likmēm nost. Tas būtu pirmais eiro procentu likmju pazeminājums kopš 2019. gada rudens. 2019. gada septembrī ECB pazemināja eiro depozīta procentu likmi no -0,40% uz -0,50%, bet pēc tam no 2022. gada jūlija sekoja 10 likmes paaugstinājumi kopumā par 450 bāzes punktiem.

Kas atbalsta likmju pazemināšanas ideju? Pēc ECB vārdiem: “Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās.”

Bet pie horizonta ir arī negaisa mākoņi – piegādes ķēžu izaicinājumi, kari un energoresursu cenu kāpums (naftas cena aprīlī pakāpās virs 90 dolāriem par barelu), kaut arī mērenāks, tomēr algu kāpums un joprojām augstais pakalpojumu cenu kāpums (martā šajā segmentā gada inflācija 4%).

Tirgus dalībniekus bažīgus dara arī ASV inflācijas rādītāji, pēc kuru publicēšanas 10. martā pakāpās gan dolāra vērtība, gan ilgtermiņa procentu likmes abās okeāna pusēs. Lai arī ECB pieņem lēmumus neatkarīgi, rūpējoties par eiro zonas monetāro politiku, notikumi ASV ar laiku var veicināt inflācijas importu, ja turpināsies dolāra vērtības kāpums (sadārdzinot izejvielu un citu lietu, kurām pasaulē cenas nosaka dolāros, importa vērtību).

Par vienu no redzamākajām un pat populārākajām institūcijām pēdējā laikā ir kļuvusi Satversmes tiesa (ST). Iemesls tam ir vienkāršs — noteiktas Latvijas iedzīvotāju grupas ir sapratušas, ka šajā institūcijā var meklēt savu taisnību, lai atgrieztos pie tāda savas dzīves līmeņa, kāds tas bija pirms viena vai otra Ministru kabineta un Saeimas lēmuma pieņemšanas.

Pensionāri jau šādā veidā ir panākuši, ka viņu pensijas netiek apcirptas, bet jau šodien, visticamāk, ST paziņos, ka arī attiecībā uz tiesnešiem taupības politika nav piemērojama. Jāatzīst gan, ka šeit veidojas ļoti interesanta situācija. Piemēram, kad Saeimas deputāti paši nolēma, ka nav samazināmas ne viņu algas, ne arī daudz dažādās piemaksas, daudzi īpaši nekautrējās izteikties par politiķu «solidaritāti» ar pārējo sabiedrību. Taču īpaši netiek runāts par to, ka arī par tiesnešu algu jautājumu ir lēmuši tiesneši. Turklāt nevar, protams, apstrīdēt to, ka tiesnešiem ir jābūt neatkarīgiem un labi apmaksātiem, lai viņi spētu spriest objektīvi. Tomēr ne mazāk svarīgs sabiedrībai ir arī, piemēram, iekšlietu struktūru vai mediķu godprātīgums. Taisnības labad gan arī jāteic, ka grūti ir iedomāties kādu citu struktūru, kas varētu spriet par tiesnešu algām, un šis aspekts padara minēto situāciju jo sarežģītāku.

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Tekstilnozare ir neperspektīva, un nav pareizi, ka Latvija to joprojām saglabā — šādus pārmetumus esam izdzirdējuši no Eiropas Komisijas ierēdņiem. Jāteic uzreiz — galvenais ir «neuzķerties» uz šādiem stāstiem, lai nesanāk tā, kā jau sanāca ar cukura nozari.

Proti, cukuru pērkam no ārvalstu ražotājiem, bet pašu cukurbiešu audzētāji domā, kā pārkvalificēties, bet dažs labs jau lolo sapni par «reanimēšanos».

Protams, var teikt, ka pastāv vienots ES tirgus, un ir efektīvāk, ja kāds konkrēts produkts tiek ražots vienā vai divās valstīs, ar to apgādājot visas pārējās. Taču realitāte ir tāda, ka valstis, kas vēlas, lai to teritorijā valdītu ekonomiskā stabilitāte, lai būtu pietiekami augsts labklājības līmenis, cīnās par to, lai ražotāji nekur nepazust. Respektīvi, diez vai, piemēram, Vācija piekristu, ka tiek slēgtas tajā strādājošās alus darītavas, un turpmāk šis produkts tiktu ievests no Latvijas un Lietuvas. Vēl jo vairāk — nav noslēpums, ka pašreizējās ekonomikas krīzes apstākļos ne viena vien Eiropas valsts nodarbojas ar sava iekšējā tirgus protekcionismu, tādējādi, iespējams, prasmīgi apejot dažu labu ES normatīvo aktu. Protams, Latvija nevar atļauties subsidēt savus uzņēmējus tik lielā mērā, kā to var, piemēram, Vācija, Zviedrija vai Somija.

Varis Toys bija pirmā firma no Austrumeiropas, kas saņēma balvu pasaules lielākajā rotaļlietu izstādē. Kā tas izdevās, stāsta uzņēmuma vadītāja Sandra Peiča.

Varis Toys ir ģimenes uzņēmums, un Sandra sarunā daudzreiz piemin savu vīru Māri, kurš esot īstais «uzņēmuma mugurkauls». «Mēs, pārējie ģimenes locekļi, esam tikai atbalsta funkcijas,» smaida Sandra, kura arī šoreiz uzņēmusies sev jau ierasto «runassievas» lomu. Tikmēr Māris Peičs acīmredzami daudz ērtāk jūtas pie sava darba galda.

Tā nu sanāk, ka Peiču ģimenes uzņēmums ir viens no vecākajiem Latvijā, un tas sākās 1988. gadā ar kooperatīvu Saime. «Puķes nebija mūsu bizness, mēs sākām ar elektrības kabeļu ražošanu. Vīrs pēc profesijas ir inženieris enerģētiķis, un tā viņam bija pirmā doma, ar ko varētu nodarboties. Es tobrīd audzināju bērnus un strādāju kolhozā. Pirmo gadu, kamēr kabeļu cehs tika organizēts, mēs dzīvojām tikai no manas darba algas. Protams, bija sava tiesa baiļu, uzsākot kaut ko jaunu, tomēr nevienam no mums nekad nav bijis sapnis par vienkāršu, klusu eksistenci.»

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās izšķirsies vai Baltā nama saimnieka godu saglabās republikāņu pārstāvis Donalds Tramps, vai arī viņu nomainīs demokrātu izvirzītais bijušais viceprezidents Džo Baidens.

Tomēr, kampaņai beidzoties, tā arī nav skaidrs, kad kļūs zināmi galīgie vēlēšanu rezultāti, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ krasi pieaugušo balsošanu pa pastu, kā arī iespējamo rezultātu apstrīdēšanu tiesā.

Gan šie faktori, gan nepieredzētā ASV sabiedrības polarizācija radījusi bažas arī par iespējamajiem nemieriem.

Kamēr neparasti asās debates novedušas pie šķelšanās pat atsevišķu ģimenes locekļu starpā, dažviet veikalnieki jau steidz aizklāt skatlogus ar dēļu vairogiem.

Apliecinājums tam, cik lielas emocijas šoreiz raisījušas vēlēšanas, kā arī, iespējams, tam, cik lielā mērā amerikāņus ir iebiedējusi pandēmija, iepriekšējā balsošanā šogad gan pa pastu, gan iecirkņos nobalsojuši vairāk nekā 93 miljoni vēlētāju.

Lai iegūtu papildu naudu pilsētas budžetā Pļaviņu novada dome apsver iespēju ieviest maksu par iebraukšanu pilsētā līdzīgi kā tas darbojas Jūrmalā, ziņo Diena.

Pašvaldības uzdevums ir uzturēt Daugavas ielu kārtībā, kas ir galvenais tranzīt ceļš caur Pļaviņām, tomēr tai neesot tādas naudas, lai visu septiņu kilometru garumā atjaunotu laika gaitā faktiski izzudušos trotuārus, ierīkotu norobežojošās barjeras un veiktu citus darbus, lai padarītu ielu drošāku.

Ja citas iespējas nebūs, deputāti ir gatavi lemt par šādu variantu, laikrakstam sacīja pilsētas domes priekšsēdētāja Gunta Žilde.

Pašvaldība saņēmusi atteikumu piešķirt valsts finansējumu noslogotās ielas sakārtošanai, noraidīts arī satiksmes drošības uzlabošanas projekts, kam bija plānots piesaistīt ERAF līdzekļus. ERAF projekts noraidīts, jo projektu vadītājam nebija pietiekamas pieredzes, savukārt Satiksmes ministrija valsts naudas nedošanu pamato ar to, ka Daugavas iela pieder pašvaldībai un tās pienākums ir rūpēties par to pašai, ministrijas skatījumā tā nav tranzītiela.

Uzņēmumu reģistra – vienas no retajām valsts iestādēm, kuras ienākumi pārsniedz izdevumus – funkcijas varētu nodot privātajam partnerim, atzīst LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende. Viņa norāda, ka labums no tā būšot tāds, ka privātais bizness vienmēr orientēsies uz klientu un viņa vajadzībām.

«Ar Uzņēmuma reģistra funkcijām varētu nodarboties LTRK, šādi piemēri ir citās valstīs, taču iespējami arī citi modeļi,» LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

«Tikpat labi varētu deleģēt privātajam sektoram rūpēties par drošību ielās, robežu apsardzību vai tiesu vešanu,» Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

«Mums ir jāizmanto tās iespējas, kuras mums šī krīze piedāvā, stiprinot ES. Mums jāstrādā ciešāk, lai pārvarētu šo krīzi,» norāda Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, skaidrojot, ka Eiropas Savienība (ES) ir mūsu dzīvības apdrošināšana globalizācijas apstākļos.

Pēc viņa domām, neskatoties uz krīzes laikā strauji pieaugošo eiroskepticismu, ir jāstājas pretim nacionālisma idejām, dodot priekšroku dziļākai integrācijai.

Vestervelle uzskata, ka ES nepieciešama efektīvāk pārvaldīta Eiropas Komisija, proti, komisijas prezidents būtu jāievēl tiešās vēlēšanās, kā arī ES būtu vajadzīga konstitūcija.

«Es aicinātu neaizmirst, ka ES ir kas vairāk nekā atbilde mūsu vēstures tumšākajai nodaļai. ES - tā ir mūsu dzīvības apdrošināšana globalizācijas apstākļos. [..] Nākamo desmit gadu laikā mēs redzēsim, vai Eiropa joprojām būs lielvara, vai arī mēs zaudēsim savas pozīcijas,» saka ministrs.

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma galvenie izaicinājumi būs Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās un drošība, tādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) ES programmas vadītāja, RSU vieslektore Aleksandra Palkova.

Kleinberga atzīmēja, ka ir virkne Rietumbalkānu valstu, kuras ir diezgan tuvu iestāšanās sarunu noslēgumam. Tādēļ runa ir par ES spēju uzņemt jaunas dalībvalstis, kas būs jāatrisina ja ne nākamo piecu gadu laikā, tad noteikti ir jāsāk debates, kā ES uzņems jaunas dalībvalstis un kas ir nepieciešams, lai to izdarītu. Tostarp tas radīs arī jautājumus par pašas ES institucionālo reformu - par to, cik vietas katrai valstij būs EP, kā pieņems lēmumus Eiropadomē, vai nepieciešams paplašināt kvalificēto balsu vairākumu kādos noteiktos jautājumos.

"Turklāt viena lieta ir Rietumbalkānu valstis un to atbilstības izvērtēšana un potenciālā uzņemšana, bet otra - mēs paši esam lieli Ukrainas, Moldovas un Gruzijas atbalstītāji dalībai ES. Protams, būs jāseko līdzi situācijas attīstībai Gruzijā. Debates par pirmsiestāšanās palīdzību finansiālā vai citu programmu veidā, par iespējamiem atvieglojumiem šīm trīs valstīm paliks, un tas ir jautājums, par ko EP būs jādiskutē," sacīja RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece.

Tuvākā pusgada laikā izšķirsies, vai brīvprātīgā veselības apdrošināšana paliks kā apdrošināšanas veids, vai beigs eksistēt. Tā intervijā Db prognozēja nedzīvības apdrošināšanas tirgū lielākā spēlētāja BTA līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gints Dandzbergs.

Šobrīd apdrošinātāji kopumā uzrāda peļņu ? Kā tas nākas laikā, kad citās nozarēs uzņēmumi uzrāda zaudējumus?

Apdrošināšanas nozares uzņēmumu bilances atšķiras no citām nozarēm. Kad apdrošināšanas tirgus samazinās, tostarp parakstītās prēmijas, tad nav jāveido tik lielas nenopelnīto prēmiju rezerves un parādās peļņa. Piem., ja nopērk polisi par 100 Ls, tās ir parakstītās bruto prēmijas, tās parādās nenopelnīto prēmiju rezervē un nosacīti 1/365 daļa katru dienu pāriet uz nopelnītām prēmijām, ja vien nav jāveic atlīdzības izmaksa.

Pagājušā gadā brīvprātīgā veselības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 55 miljonus latu, bet izmaksātās atlīdzības – 28 miljonus latu. Tā ir nauda, ko saņēma ārstniecības iestādes, ģimenes ārsti, utt. Šobrīd tirgū notiek būtiska patērētāju uzvedības maiņa, piem., cilvēkiem ieslēdzas īstermiņa domāšana un tie sāk tērēt veselības apdrošināšanas polises nevajadzīgi, kad paziņo, ka, iespējams, atlaidīs. Tad tie vairs nedomā, ka veselības apdrošināšanas polises būs dārgākas. Savukārt viens no līdzšinējiem galvenajiem tirgus bīdītājiem – valsts sektors, strauji samazinājies. Šobrīd valsts sektors kļuvis bīstams, bet ārstniecības iestādes šobrīd mēģina nodarboties ar finanšu jaunradi, lai kompensētu valsts finansējuma samazinājumu.

Eiropā nepilnas divas trešdaļas (61 %) apzināto banku no pašreizējām maksājumu karšu sistēmām plāno pāriet uz drošākiem, elastīgākiem un modernākiem risinājumiem, secināts informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma “Tietoevry Banking” veiktajā pētījumā.

Atsaucoties uz pētījumu, kurā apzināts kredītiestāžu vadītāju viedoklis par maksājumu sistēmām, secināts, ka vismaz puse (52 %) Eiropas banku patlaban izmanto 10 līdz 20 gadus vecas karšu sistēmas. Secīgi, šādām sistēmām vairumā gadījumu trūkst arī elastības, lai pielāgotos jaunu digitālo produktu iespējām.

“Daudzām Rietumeiropas bankām karšu sistēmas vienkārši nav gatavas digitālās pasaules izaicinājumiem, kas orientēti uz digitāliem maksājumiem. To sarežģītība tikai palielināsies, tāpēc bankām vajadzētu izsvērt stratēģiskas sekas un riskus, ja tās neveiks atbilstošus modernizācijas pasākumus,” aktualizē IT uzņēmuma “Tietoevry Banking” maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs Valdis Janovs.

ASV akcijas pēc šīs valsts prezidenta vēlēšanām strauji pieaugušas. Tāpat šim procesam palīdzējušas cerības uz efektīvu vakcīnu pret Covid-19 vīrusu.

Kopumā gan vēl tālāka akciju pieauguma ziņā viss nemaz tik viennozīmīgi neizskatās, teic ieguldījumu eksperti.

Neskatoties uz minētajām cerībām, joprojām ikdiena pasaulē paiet pandēmijas zīmē, kas šajā ziņā turpina uzturēt pietiekami lielu neskaidrību. Diemžēl epicentrs šajā ziņā ir Eiropa.

Nebeidzamā pandēmija

Tiek izcelts, ka Covid-19 situācija Eiropā sāka kļūt nekontrolējama jau septembra vidū, kad vienā dienā reģistrēto jauno saslimšanas gadījumu skaits sasniedza rekordaugstu līmeni, ja salīdzina ar attiecīgajiem mērījumiem pavasarī. Sākumā gan Eiropas valstu valdības nesteidza ieviest stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, jo hospitalizēto pacientu un nāves gadījumu skaits joprojām bija daudz zemāks nekā gada sākumā. Taču oktobra beigās, gaisa temperatūrai pazeminoties un slimībai vēršoties plašumā, statistikas dati par smagi slimiem pacientiem un nāves gadījumiem atkal kļuva satraucoši.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP), žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Šādu lēmumprojektu atbalstīja deviņi deputāti, bet pret bija četri. Par šo jautājumu vēl jālemj Saeimas sēdē, un paredzēts, ka balsojums notiks ceturtdien, 31.janvārī.

Komisijas sēdē šodien pret lēmumprojektu par Juraša izdošanu balsoja deputāti Normunds Žunna (JKP), Andris Skride (AP), Artuss Kaimiņš (KPV LV) un Linda Ozola (JKP).

Komisija šo jautājumu sāka skatīt pagājušajā nedēļā, un turpināja diskutēt par to šodien slēgtajā sēdē, kas ilga teju trīs stundas.

Kursīte-Pakule norādīja, ka komisijai būtu jāizšķir, vai šī lieta varētu būt politiskā izrēķināšanās, tomēr daudzi jautājumi bija ne par to, līdz ar to diskusija bija ļoti gara. Politiķe uzsvēra, ka viņa šajā lietā nesaskata politisko izrēķināšanos, tāpēc atbalstīja lēmumprojektu par izdošanu.

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Aģentūrai LETA zināms, ka atbildīgās iestādes patlaban aktīvi gatavo priekšlikumus piektdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.

Aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Vācu autoražotāja Opel liktenis un tālākā uzņēmuma attīstības stratēģija, visticamāk oficiāli izsķirsies septembrī notiekošajā Frankfurtes autoizstādē, vēsta Automobilwoche.

Austriešu kanādiešu uzņēmums Magna ir paziņojis, ka visas domstarpības par Opel uzņēmuma pārņemšanu ar General Motors (GM) esot atrisinātas, vienlaikus nesniedzot konkrētu informāciju par līguma nosacījumiem. Vācu autoražotāja Opel pārstāvji par to neesot priecīgi, jo apmeklētājus daudz vairāk interesēs šī darījuma nianses nevis jauni modeļi un tehnoloģijas, ar kuriem Opel ir paredzējis informēt ekspertus un apmeklētājus.

Frankfurtes starptautiskā autoizstāde notiks no 17. līdz 27. septembrim.