Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Igaunijas dronu tehnoloģiju uzņēmums Meridein Grupp OU, mātesuzņēmums Latvijā reģistrētajam Baltic Drone Group SIA, paziņojis par plāniem izveidot lielāko dronu ražošanas rūpnīcu Baltijā.

Jaunā rūpnīca plānota kā augstas kapacitātes ražošanas centrs ar jaudu līdz 2000 dronu dienā, nodrošinot stratēģisku atbalstu reģiona aizsardzības un drošības sektoriem.

Meridein Grupp jau ilgstoši darbojas Baltijas tirgū ar preču zīmēm Droni.lv, Droon.ee un Dronai.lt, piedāvājot inovatīvus dronu risinājumus pārdošanai, testēšanai un apkalpošanai.

Jaunā ražotne būs solis nākotnē - tajā tiks ražoti:

● FPV triecien­droni

● munīcijas nomešanas droni

● ISR izlūkošanas droni

Ražošana paredzēta gan vietējām aizsardzības vajadzībām, gan eksportam uz starptautiskajiem tirgiem.

Meridein Grupp jau ir parakstījis sadarbības līgumus ar vairākiem Ukrainas dronu ražotājiem, kā arī Eiropas industrijas pārstāvjiem.

Nākotnē ir plānots masveidā mācīt valsts aizsardzības dienesta karavīriem lietot dronus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku mācību centra komandieris, majors Modris Kairišs.

Patlaban ir eksperimentālais kurss, kurā valsts aizsardzības dienesta karavīri tiem apmācīti dronu lietošanā. Šogad tas darīts pirmo reizi un eksperiments bijis veiksmīgs, secināja Kairišs.

Dronu nozīmē kaujas laukā palielinās ar katru dienu, viņš sacīja, norādot, ka patlaban 90% izlūkinformācijas par notiekošo kaujas laukā tiek iegūta tieši no droniem.

Tāpat droni pārņēmuši "letālo sadaļu", proti, pretinieka iznīcināšanu. Aptuveni 70% zaudējumus pretiniekiem nodara tieši droni, viņš skaidroja.

"Ja kaujas laukā satiktos divas armijas - viena ar droniem, otra bez - tad viena armija principā būtu akla," pauda Kairišs.

Ļoti nozīmīgu lomu spēlē arī komerciālie droni, kas skaitliski daudz pārstāvēti tieši priekšējās līnijās, skaidroja majors. Tie ir dažādu pazīstamu zīmolu droni, kurus bieži vien izmanto, piemēram, pasākumu iemūžināšanā, viņš stāstīja, vēlreiz uzsverot, ka tie arī spēlē nozīmīgu lomu, ne vien militāras nozīmes droni.

Nākamnedēļ Rīgā atvērs specializētu dronu veikalu "Droni.lv", kas fokusēsies tikai uz droniem un dronu tehnoloģijām, informēja SIA "Baltic Drone Group" uzņēmuma pārstāvji.

Investīciju apjomu Rīgas veikala izveidē uzņēmuma pārstāvji neatklāj.

Veikala mērķis ir nodrošināt labākos dronu risinājumus gan profesionāla mēroga dronu pilotiem, gan hobija līmeņa lietotājiem, ieviešot tirgū inovatīvus un kvalitatīvus produktus.

Atklāšanas dienā notiks paraugdemonstrējumi, kuros specializēti dronu eksperti demonstrēs dronu iespējas un sniegs praktiskus padomus dronu lietošanai. Apmeklētāji varēs izpētīt tehnoloģiski progresīvus dronus, piemēram, lauksaimniecības dronu "Agras T50", kas izstrādāts, lai uzlabotu lauksaimniecības uzdevumu izpildi, kā arī "DJI Dock 2" risinājumu, kas ļauj veikt automatizētus dronu lidojumus un piedāvā lielāku autonomiju dažādās operācijās.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

“Tele2” sadarbībā ar Zviedrijas vadošo q-commerce jeb ātrās piegādes uzņēmumu “foodora” sācis ēdienu piegādi ar droniem Stokholmas piepilsētās Vērmdē un Gustavsbergā.

Dronu piegādes galvenā zona ir aptuveni 10 km diametrā, un lidojuma ilgums ir aptuveni 10 minūtes, savukārt kopējais piegādes laiks nepārsniedz 30 minūtes.

Dronus izstrādājis Norvēģijas uzņēmums “Aviant”, un tie ir paredzēti mazu un vidēja izmēra kravu piegādēm. Tuvākajā laikā šie droni tiks izmantoti ne tikai ēdiena, bet arī pārtikas preču piegādēm. Lai izmantotu šo pakalpojumu, klientiem ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa, kas ļauj pārbaudīt, vai piegādes adrese atbilst dronu piegādes iespējām konkrētajā teritorijā.

Šī sadarbība, kurā tiek izmantoti elektriskie droni, ir nozīmīgs solis ne tikai ātrākām un efektīvākām preču piegādēm, bet ir arī videi draudzīgs risinājums, jo tā samazina ietekmi uz apkārtējo vidi. Ēdienu piegāde ar droniem ir iespējama, pateicoties 5G mobilo sakaru tīklam, kas nodrošina stabilu un drošu savienojumu dronu vadībai.

Uzņēmuma "Belss" meitasuzņēmums "Eraser" sācis jaunu attīstības virzienu - militāro dronu ražošanu, informē uzņēmumā.

"Eraser" koncentrēsies uz bezpilota lidaparātu izstrādi tieši militāram pielietojumam ciešā sadarbībā ar gala lietotājiem. Droni tiek veidoti atbilstoši reālām kaujas situācijām, nodrošinot tehnoloģiju pielāgošanu konkrētām operacionālām vajadzībām.

Bezpilota lidaparātu ražošana notiks Latvijā, nodrošinot ātru prototipu attīstību, lokālu servisu un konkurētspējīgu piedāvājumu aizsardzības sektoram. "Eraser" droni ir ar modulāru dizainu, augstas kvalitātes komponentēm un pielāgojami dažādām taktiskām situācijām - izlūkošanai, mērķu iezīmēšanai, kravnesībai vai specializētām operācijām, arī bez globālās navigācijas satelītsistēmas (GNSS) atbalsta.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija otrdien apstiprināja bruņojuma pārdošanu Taivānai 360 miljonu dolāru (336 miljoni eiro) vērtībā, teikts Valsts departamenta paziņojumā.

Taivānai tiks piegādāti vairāk nekā 290 droni "Altius-600M" un 720 droni "Switchblade", ka arī cits bruņojums.

Šī bruņojuma pārdošana Taivānai "kalpo ASV nacionālajām, ekonomiskajām un drošības interesēm, atbalstot saņēmēja nepārtrauktos centienus modernizēt savus bruņotos spēkus un uzturēt uzticamas aizsardzības spējas", norāda Valsts departaments.

Tas "palīdzēs uzlabot saņēmēja drošību un palīdzēs uzturēt politisko stabilitāti, militāro līdzsvaru un ekonomisko progresu reģionā", piebilst Valsts departaments.

Taivānai ir neatkarīga valdība kopš 1949.gada, tomēr komunistu pārvaldītā Ķīna to uzskata par savu teritoriju un draud atgūt ar spēku.

ASV ir apņēmušās atbalstīt Taivānas aizsardzības spējas.

15. maijā tika prezentēts Latvijas uzņēmuma “BELSS” jaunais attīstības virziens – militāro dronu izstrāde un ražošana jaunuzņēmumā “ERASER”. Doni tiks ražoti Latvijā, liekot uzsvaru uz izpēti un inovāciju izstrādi.

Izmantojot militārās industrijas uzņēmuma “BELSS” uzkrāto pieredzi, darbinieku zināšanas kā arī materiāltehnisko bāzi, tika radīts jaunuzņēmums “ERASER”, kura darbības pamatā ir militāro bezpilota lidaparātu jeb dronu pētniecība un izstrāde. Ražošana noris Latvijā, izmantojot uzņēmumā radītās komponentes un ciešā sadarbībā ar gala lietotājiem – bruņoto spēku vienībām un ekspertiem, pielāgojot tehniskos risinājumus reāliem darbības scenārijiem un lietotāju vajadzībām. “ERASER” ir piedalījies Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas organizētajā iepirkumā Dronu koalīcijas ietvaros.

“Ņemot vērā dronu pieaugošo lomu mūsdienu karalaukā, uzņēmumā “ERASER” esam apvienojuši spēcīgu inženieru komandu, lai kopīgi attīstītu šo militārās industrijas nozari Latvijā, vienlaikus veicinot arī valsts ekonomiku. Lai Latvijas uzņēmums šajā nozarē pasaules tirgū varētu būt konkurētspējīgs un spētu pielāgoties aizsardzības nozares straujajai attīstībai un prasībām, kā galveno “ERASER” prioritāti esam noteikuši izpēti un attīstību, lai spētu nodrošināt efektīvu dronu darbību laukā,” norāda “ERASER” izpilddirektors Edgars Gauručs.

Nākamo divu gadu laikā valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu plāno izveidot bezpilota gaisu kuģu jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu Latvijā.

Pieejamais kopējais attiecināmais KF projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveide”” finansējums ir 1 764 705,88 eiro, no kuriem 1 500 000,00 eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, bet 264 705,88 eiro privātais jeb CAA finansējums.

Sistēma paredz dronu lietotājiem ērtā, viegli saprotamā un digitālā veidā pieprasīt un saņemt pakalpojumus, kā arī nodrošināt datu apmaiņu ar dronu jomu saistītām valsts institūcijām, pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Tāpat paredzēts iegādāties infrastruktūru dronu uztveršanai starptautiskās lidostas “Rīga” un lidostas “Liepāja” tuvumā.

Lai izveidotu dronu pārvaldības un uzraudzības sistēmu, sākotnēji tiks izstrādāts kopējais sistēmas koncepts, tad izveidota IT infrastruktūra. Tā būs dronu lietotājiem un uzraugošajām institūcijām draudzīga un vienota informācijas sistēma, kas ļaus ērti izpildīt normatīvā regulējuma prasības un saskaņot lidojumus, tādejādi uzlabojot kopējo lidojumu drošuma un drošības līmeni.

Rīgā trešdien pirmo reizi norisināsies aizsardzības inovāciju samits "Drone Summit 2025", vienuviet pulcējot vairāk nekā 1500 augsta līmeņa politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm, informēja Aizsardzības ministrija.

Tāpat pasākumā plkst.11.30 notiks Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), Nīderlandes aizsardzības ministra Rubena Brekelmana, Beļģijas aizsardzības ministra Teo Frankena, Ukrainas aizsardzības ministra vietnieka Valērijs Čurkina, kā arī Lielbritānijas Bruņoto spēku ministra Lūka Polarda ministru preses konference, kura būs skatāma tiešraidē "Latvijas armija" Youtube kontā.

Dronu samits būs vienas dienas pasākums, kur uz divām skatuvēm - Militārās stratēģijas un Zinātnes un inovāciju - norisināsies paneļdiskusijas starp aizsardzības industriju, politiskajiem līderiem un pētniekiem, lai veicinātu inovācijas un stiprinātu aizsardzības spējas reģionā.

Latvijas mobilo tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums LMT piegādājis pirmos 770 viedos ūdens skaitītājus Valmieras un Strenču iedzīvotājiem. Viedie ultraskaņas NB-IoT ūdens skaitītāji tiek uzstādīti pakāpeniski, nodrošinot datu pārraidi licencētā mobilajā lietu interneta tīklā un šo datu analīzi lietu interneta platformā.

Viedie ultraskaņas skaitītāji ļaus “Valmieras ūdenim” automātiski ģenerēt rēķinus, ietaupīt laiku, kas iepriekš bija jāpatērē manuālai skaitītāju rādījumu nolasīšanai, optimizēt administratīvo procesu ikmēneša rēķinu sagatavošanā un savlaicīgi pamanīt dažādas tehniskas trauksmes. Kopumā Valmieras un Strenču iedzīvotājiem 4 gadu laikā plānots piegādāt 4040 viedos ūdens skaitītājus.

“Esam gandarīti par šo sadarbību ar LMT, kas ļaus uzlabot ikdienas administratīvos procesus. Viedie ūdens skaitītāji Valmierā un Strenčos ir lielisks piemērs tam, kā, gudri izmantojot internetu, ir iespējams panākt virkni uzlabojumu sadzīvē un centralizēto pakalpojumu sniegšanā. Savukārt vietējiem iedzīvotājiem tas ļaus saņemt vēl kvalitatīvāku pakalpojumu un atvieglos skaitītāju rādījumu nodošanas procesu,” saka SIA “Valmieras ūdens” Klientu daļas vadītājs Dagnis Muižnieks.

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Izraēla naktī uz piektdienu veikusi triecienus Irānas kodolobjektiem un citiem militārajiem mērķiem, paziņoja Izraēlas amatpersonas.

Domājams, ka Izraēlas triecienos nogalināts Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieks Mohammads Bageri un augsta ranga kodolzinātnieki, žurnālistiem sacīja avots Izraēlas drošības struktūrās, kas vēlējās palikt anonīms.

Irānas valsts televīzija ziņoja, ka starp nogalinātajiem ir Irānas Revolucionārās gvardes komandieris Hoseins Salami un bijušais Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Fereiduns Abasi, kā arī kodolzinātnieks Mohammads Mehdi Tehranči.

Televīzija vēstīja, ka Irānas galvaspilsētā Teherānā bija dzirdami sprādzieni un izcēlies ugunsgrēks Irānas Revolucionārās gvardes štābā.

Televīzija ziņoja arī par sprādzieniem Natanzā 225 kilometrus uz dienvidiem no Teherānas. Tur atrodas kodolobjekts ar urāna bagātināšanas centrifūgām.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) šogad plāno strādāt ar 471,6 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir lielākais visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Peļņa tiek plānota 163,1 miljonu eiro apmērā.

To paredz LVM padomes apstiprinātais 2022. gada budžets. No uzņēmuma ienākumiem 2022. gadā 96% jeb 454,7 miljonus eiro veidos koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldu – pārdošana. 2022. gadā plānots kopumā realizēt 6,95 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,78 milj. m3 apjomā.

Kontrolskaitļi pārspēj rekordus

"Uzņēmuma valdes sagatavotais 2022. gada budžets paredz līdz šim uzņēmuma vēsturē apjomīgāko apgrozījumu un peļņu, tomēr netrūks arī dažādu izaicinājumu. Mainīgā biznesa vide prasa vēl ciešāku sadarbību ar mūsu pircējiem, piegādātājiem un nozares interešu organizācijām,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Lietuva pirks saviem Bruņotajiem spēkiem iekārtas, kas ļaus atklāt, identificēt un neitralizēt komerciālos un militāros bezpilota lidaparātus, slāpējot to navigācijas, attēla pārraidīšanas un vadības signālus, pirmdien paziņojusi Aizsardzības ministrija.

Aizsardzības resursu aģentūra pagājušajā nedēļā parakstījusi līgumu ar Lietuvas uzņēmumu "NT Service" par šādu iekārtu iegādi gandrīz četru miljonu eiro vērtībā.

"Pēdējā laikā droni tiek aktīvāk izmantoti gan izlūkošanai, gan transportējot kravas, kuras var radīt tiešu apdraudējumu gan cilvēkiem, gan svarīgiem infrastruktūras objektiem un armijas vienībām. Arī karā, kas pašlaik norisinās Ukrainā, vērojama aktīvāka Krievijas spēku bezpilota lidaparātu izmantošana un to radītie apdraudējumi," norādījis aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

Paredzēts iepirkt dažādas konfigurācijas sistēmas, kas domātas armijas vienību, objektu, svarīgākās infrastruktūras un vajadzības gadījumā arī īpaši svarīgi personu apsardzībai.

Latvijas jaunuzņēmums “SUBmerge Baltic” radījis zemūdens uzdevumiem piemērotu dronu, ko plāno sākt eksportēt tuvākajos divos gados.

Zemūdens droniem paredzēti divi galvenie uzdevumi – robežkontrole un zemūdens infrastruktūras aizsargāšana, kā arī nākotnē tos varētu izmantot uzbrukumam kā kaujas dronus. “Pasaulē tas būs unikāls produkts, kas palīdzēs būt īpaši modriem ne tikai uz zemes un gaisā, bet arī zem ūdens,” uzsver zemūdens drona autors Kārlis Bērziņš.

Jaunuzņēmums ūdens tehnoloģiju inovācijai – aizsardzības nozarei radītajiem zemūdens droniem kā pirmos eksporta tirgus apzinājis ASV, Apvienoto Karalisti, Skandināvijas valstis un vairākas Centrāleiropas valstis ar jūras robežām, cerot pirmos eksemplārus pārdot jau tuvāko divu gadu laikā.

Iegūtā 2.vieta un 7000 eiro naudas balva biznesa idejas attīstībai konkursā “Ideju kauss 2023” bija kā papildu atspēriens, lai “SUBmerge Baltic” turpinātu attīstīt savu radīto zemūdens dronu “Līdaka” (Pike) un jau tuvākajā laikā varētu nonākt Latvijas un pasaules tirgū.

Lai veicinātu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu atbildīgu lietošanu gan tautsaimniecības, gan izklaides nolūkos un turpinātu attīstīt dronu atbalsta infrastruktūru, LMT Mācību centrs saņēmis atļauju ne tikai apmācīt, bet arī eksaminēt dronu pilotus.

Tādējādi tas ir kļuvis par pirmo Civilās aviācijas aģentūras (CAA) atzīto privāto struktūru dronu pilotu apmācībā un eksāmenu pieņemšanā. Kopš aprīļa LMT visiem interesentiem piedāvā ne tikai vairāku kategoriju dronu pilotu apmācību, bet arī eksāmenus un sertifikāciju.

“Bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir ļoti augstas, un to izmantošana kļūs arvien biežāka gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Tāpēc ir svarīgi, lai jau no pirmsākumiem dronu ieviešana vispārējā transporta infrastruktūrā notiktu atbildīgi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Esam gandarīti, ka LMT pēc divu gadu veiksmīgas dronu pilotu apmācības ir saņēmis CAA atļauju pieņemt arī eksāmenus, tā kļūstot par pirmo privāto struktūru dronu pilotu eksāmenu pieņemšanā Latvijā un pirmo mobilo operatoru Eiropā ar šādu funkciju,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Lai efektīvāk cīnītos ar vandalismu, tajā skaitā vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu, pasažieru vilciena pārvadātājs “Vivi” no oktobra savu teritoriju apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Jaunais apsardzes risinājums spēj darboties 24/7 režīmā, nodrošinot daudz plašākas iespējas teritoriju monitorēšanā, kā arī savlaicīgāku operatīvās informācijas sniegšanu un reaģēšanu.

Neskatoties uz vadalisma gadījumu skaita nelielu kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vilciena pārvadātājs “Vivi” joprojām saskarās ar situācijām, kad atsevišķas personas, nesankcionēti iekļūstot pārvadātāja apsaimniekotajās teritorijās, mēģina veikt tajās novietoto vilcienu nelikumīgu apzīmēšanu. Lai arī daļā gadījumu apsardzes darbinieki savlaicīgi pamana pārkāpējus un novērš noziedzīga nodarījuma paveikšanu, vandaļiem vēlme atgriezties un īstenot iecerēto nereti saglabājas. Tādēļ, lai nodrošinātu pārvadātāja teritoriju efektīvāku uzraudzīšanu un daudz operatīvāku informācijas nodošanu apsardzes darbiniekiem un policijai, ”Vivi” savu objektu apsargāšanai sācis izmantot dronu tehnoloģijas.

Ukrainā līdz 2025.gada augustam plānots uzbūvēt rūpnīcu, kurā tiks ražoti Turcijas droni "Bayraktar", ceturtdien pavēstīja uzņēmuma "Baykar" vadītājs Haluks Bairaktars.

"Mēs esam pabeiguši būvniecību 80% apmērā, un šobrīd tiek pasūtītas iekārtas," ziņu aģentūrai "Reuters" Stambulā aizsardzības industrijas izstādē "Saha Expo" sacīja uzņēmuma vadītājs.

"Ražošanas uzsākšanas datumus būs atkarīgs no kara gaitas, bet ražotne būs gatava 2025.gada augustā," piebilda Bairaktars.

Februārī uzņēmuma vadība paziņoja, ka "Baykar" sākusi rūpnīcas būvniecību netālu no Kijivas, kur tā plāno ražot modeļu TB2 vai TB3 dronus.

"Rūpnīca Ukrainā ir liela, mēs plānojam pieņemt darbā aptuveni 500 cilvēku," aģentūrai "Reuters" toreiz sacīja Haluks Bairaktars.

Ukraiņu karavīri aktīvi izmanto Turcijas dronus pret Krievijas bruņutehniku un artilēriju kopš 2022.gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Mārupē otrdien aizdegusies "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā iesaistīti plaši glābēju spēki, bet iedzīvotāji aicināti sargāties no dūmiem.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), otrdienas pēcpusdienā pēc plkst.15 VUGD saņēma informāciju, ka Mārupes pagastā ražošanas ēkā ir izcēlies ugunsgrēks. Notikuma vietā glābēji konstatēja, ka ēka deg ar atklātu liesmu un tās strauji izplatās, turklāt veidojas spēcīgs sadūmojums.

Dzēšanas darbos iesaistīti plaši VUGD spēki - gandrīz 50 ugunsdzēsēji, deviņas autocisternas, trīs autokāpnes un ķīmijas auto, kā arī starptaustikās lidostas "Rīga" ugunsdzēsēju komanda ar autocisternu un personālu.

Lidostas "Rīga" pārstāve Ilze Salna teica, ka ugunsgrēka dzēšanā iesaistīta viena no piecām lidostas ugunsdzēsēju brigādēm. Lidostas darbību ugunsgrēks neietekmē.

Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

Ugunsgrēkā cietušās dronu ražotnes SIA “Edge Autonomy Riga” pārstāvis Dzintars Neimanis norāda, ka uzņēmums šobrīd ļoti aktīvi strādā, lai notikusī uguns nelaime atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz uzņēmuma operatīvo darbību.

Vienlaikus viņš atzīst, ka zaudējuma apmērus vēl ir pāragri noteikt.

Mārupē plaši deg Edge Autonomy dronu ražotne

Mārupē otrdien aizdegusies "Edge Autonomy" bezpilota lidaparātu ražošanas ēka, dzēšanā iesaistīti...

“Mūsu prioritāte ir uzņēmuma darbinieki un viņu veselība. Ugunsgrēkā ir cietuši 3 mūsu darbinieki, no kuriem 2 ir hospitalizēti. Uzticamies operatīvajiem dienestiem, kas strādā notikuma vietā un noskaidros notikušā cēloņus. Tāpēc, lai netraucētu izmeklēšanas gaitai, atturēsimies paust minējumus par iemesliem,” informē Dz. Neimanis.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābējiem otrdien īsi pēc plkst.19 izdevās ierobežot liesmu izplatīšanos, bet konstrukciju jaukšanas un liešanas darbi trešdien vēl turpinājās. Šodien plkst.13.30 glābēji pabeidza darbu notikuma vietā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Kopumā divstāvu ražošanas ēka dega 600 kvadrātmetru platībā, bet blakus novietotā produkcija - 20 kvadrātmetru platībā. Karstuma ietekmē bojātas trīs automašīnas.

"Edge Autonomy" (iepriekš "UAV Factory") ražo bezpilota sistēmu tehnoloģijas, kas tiek piegādātas valdības, komerciāliem un akadēmiskiem klientiem gandrīz 70 valstīs. Uzņēmums tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem pasaules līmeņa bezpilota lidaparātu tehnoloģiju ražotājiem. "Edge Autonomy" droni tiek piegādāti arī Ukrainas armijas vajadzībām.

"Edge Autonomy" 2021.gadā strādāja ar 8,661 miljona eiro apgrozījumu un guva 546 356 eiro peļņu.

Uzņēmums dibināts 2009.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1 041 505 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir ASV uzņēmums "Edge Autonomy Holdings, LLC".

Igaunija pastiprina centienus atklāt un cīnīties pret bezpilota lidaparātiem gar valsts austrumu robežu, ap lielākajām pilsētām un kritiskās vai jutīgās infrastruktūras zonās, trešdien vēstīja sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Tā kā naidīgais austrumu kaimiņš arvien vairāk izmanto dronu tehniku ne tikai hibrīddarbībām, bet arī tādām noziedzīgām darbībām kā kontrabanda, Igaunija sākusi īstenot valdības atbalstītu "dronu mūra" projektu, kuram nākamajos trīs gados paredzēti nepilni 12 miljoni eiro.

Tas nozīmē, ka Igaunijai ir frontes līnijas spējas, lai atklātu un nepieciešamības gadījumā notriektu dronus.

Tomēr Policijas un robežsardzes departamenta Robežu pārvaldības biroja vadītāja Eve Kalmusa pauda pārliecību, ka šīs spējas vēl nebūt nav pietiekamas šim uzdevumam.

"Austrumu pierobežā lido kontrabandas droni, un plašsaziņas līdzekļos esam dzirdējuši par dronu konstatēšanu virs mūsu kritiskās infrastruktūras," viņa teica, uzsverot, ka tas liecina par nepieciešamību uzlabot pretdronu spējas.