Latvijā ik gadu tiek renovēts salīdzinoši neliels ēku skaits, taču pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences, tajā skaitā arvien vairāk tiek domāts arī par veselīga mikroklimata nodrošināšanu mājokļos.
Viens no veidiem, kā iespējams veicināt ēku ilgmūžību un energoefektivitāti, ir pilnvērtīga siltummezglu automātikas iespēju izmantošana, norāda Kalvis Kalniņš, AS Rīgas Siltums valdes loceklis. Gudra siltummezgla pārvaldība nozīmē ne tikai lielāku komfortu, bet arī ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu, mājokļa aizsardzību, veselīgāku mikroklimatu un ilgtermiņa ekonomiju, atzīmē K.Kalniņš. Viņš atgādina, ka, lai gan šobrīd apkures sezona jau praktiski noslēgusies, mūsdienu siltummezgli automātiski pielāgojas āra gaisa temperatūrai, ļaujot arī vasarā saglabāt apkures režīma iespēju gaidīšanas režīmā.
Risinājums pielāgojas
Pēdējā laikā arvien vairāk ēku īpašnieku izvēlas arī vasarā neatslēgt apkuri, ļaujot siltummezglam strādāt pēc vajadzības, tādā veidā sabalansējot dzīvokļu īpašnieku maksātspēju un komforta līmeni telpās, stāsta K.Kalniņš. “Turklāt svarīgi atzīmēt, ka gaidīšanas režīmā siltumenerģija netiek patērēta, jo apkure tiek aktivizēta tikai tad, kad āra gaisa temperatūra noslīd zem noteiktās robežvērtības, ļaujot saglabāt pastāvīgu komforta temperatūru dzīvoklī. Šis risinājums ir īpaši piemērots Latvijas klimatam, kad gan pavasarī, gan brīžiem arī vasarā iespējamas krasas temperatūras svārstības,” teic K.Kalniņš, atzīmējot, ka šobrīd automatizētie siltummezgli ir uzstādīti praktiski visās Rīgas ēkās, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Viņš norāda, ka šis risinājums palīdz ne tikai paaugstināt iedzīvotāju komforta līmeni, bet sniedz būtisku ieguldījumu arī ēku ilgmūžībā un energoefektivitātē. Atdzisušu ēkas konstrukciju uzsildīšana prasa vairāk siltumenerģijas, nekā uzturot komforta temperatūru telpās. Piemēram, ja 100 m² dzīvoklī telpas atdziest līdz +12°C, to uzsildīšanai līdz komforta līmenim nepieciešamas apmēram 50 kilovatstundas (kWh) siltumenerģijas. Savukārt, ja telpa saglabā vismaz +18°C, nepieciešamais siltumenerģijas daudzums ir par aptuveni 60% mazāks. Tādējādi, uzturot minimālu temperatūru, ilgtermiņā tiek ietaupīti gan resursi, gan izmaksas,” norāda K.Kalniņš.
Ieguldījums veselībā
Ja telpas atdziest, uz logiem un sienām rodas kondensāts, kas var veicināt pelējuma veidošanos, stāsta AS Rīgas Siltums valdes loceklis. “Pelējuma veidošanās ilgtermiņā var būtiski negatīvi ietekmēt ēkas konstrukcijas – tas var sabojāt apdares materiālus, koksni un pat ietekmēt sienu nestspēju, īpaši, ja mitrums ilgstoši iesūcas konstrukcijā. Turklāt pelējums var veicināt koroziju arī metāla detaļām un apgrūtināt citu remontdarbu veikšanu nākotnē. Turklāt - laicīgi neatklāts un nenovērsts pelējums var ne tikai samazināt ēkas ilgmūžību un pasliktināt iekštelpu gaisa kvalitāti, bet arī radīt ilgstošas problēmas gan ēkas tehniskajam stāvoklim, gan iemītnieku veselībai,” teic K.Kalniņš.
Visu rakstu lasiet 6.maija žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
