Pārdošanā par 480 000 eiro izlikta Eižena Laubes projektēta vasaras rezidence "Neiburgu Baltais nams" Bulduros, Jūrmalā, liecina kompānijas "Neiburgu īpašumi" publicētā informācija.

Īpašuma zemes platība ir 3449 kvadrātmetri, esošās ēkas platība 695 kvadrātmetri, jaunbūvējamās ēkas platība 461 kvadrātmetrs.

Ēka ilgu laiku nav tikusi apdzīvota, tai nepieciešams kapitālais remonts. Arhitektu birojs "Mailītis arhitekti" sadarbībā ar arhitektu Andreju Andersonu 2025.gadā ir izstrādājis arhitektonisko koncepciju ēkas atjaunošanai un jaunas palīgēkas būvniecībai. Tās vadlīnijas ir saskaņotas būvvaldē.

Vīzija paredz iespēju būtiski palielināt ēkas apjomu un izmantot to ne tikai kā rezidenci, bet arī biroja, labbūtības vai medicīnas iestādes izveidei.

Īpašums celts 1926.gadā. Ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.

"Neiburgu īpašumi" 2023.gadā strādāja ar 1,286 miljonu eiro apgrozījumu un guva 105 582 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par iespējām izbeigt karadarbību Ukrainā viņam paredzēta otrdien.

Kremlis šorīt apstiprināja, ka notiek gatavošanās Putina un Trampa telefonsarunai, bet nekomentēja, par ko tiks runāts. Tā būs Putina un Trampa otrā oficiālā telefonsaruna kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā.

Tramps par gaidāmo sarunu svētdienas vakarā (pirmdienas rītā pēc Latvijas laika) pastāstīja žurnālistiem prezidenta lidmašīnā, ar kuru viņš atgriezās Vašingtonā no Floridas, kur pavadīja nedēļas nogali savā rezidencē "Mar-a-Lago".

"Redzēsim, vai mums būs kaut kas, ko paziņot, varbūt līdz otrdienai. Es runāšu ar prezidentu Putinu otrdien," sacīja Tramps.

"Nedēļas nogalē ir paveikts liels darbs. Mēs gribam redzēt, vai mēs varam izbeigt šo karu," piebilda ASV prezidents.

Viens no Baltijas lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem AS Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistīja finansējumu 23 miljonu eiro apmērā ar fiksētu procentu likmi 10%.

Šī ir līdz šim apjomīgākā obligāciju emisija uzņēmuma vēsturē, kas izpelnījās rekordlielu investoru interesi īpaši no Latvijas. Vairāk nekā 1600 privātie un arī institucionālie investori izvēlējās piedalīties Storent izaugsmes stāstā. Tas apliecina pieaugošu uzticību uzņēmuma stratēģiskajam virzienam un liecina par investoru bāzes paplašināšanos.

Par AS Storent Holding obligācijām ievērojama interese bija no jaunajiem investoriem – no kopējā pieprasījuma apjoma 16 miljoni eiro bija jaunie rīkojumi, savukārt 7 miljoni eiro nāca no obligāciju apmaiņas piedāvājuma. Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc rīkojumu skaita, vislielākā aktivitāte bija no Igaunijas – 40% no visiem rīkojumiem, kamēr no Latvijas tika saņemti 37% un no Lietuvas – 23%. Savukārt, ģeogrāfiski pēc ieguldījumu apjoma vislielāko daļu veidoja Latvijas investori ar 73% no kopējā pieprasījuma, kam sekoja Lietuvas investori ar 15% un Igaunijas investori ar 13%. Kopumā investori bija no 17 valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējo obligāciju emisiju 2024. gada martā, kad uzņēmums piesaistīja 10 miljonus eiro, šī emisija izpelnījās būtiski lielāku interesi no investoriem – gan piesaistītā finansējuma apjoma, gan investoru skaita, gan arī institucionālo investoru pieprasījuma ziņā. No kopējā pieprasījuma 22% veidoja tieši institucionālie investori. Tas apliecina investoru pieaugošo uzticību Storent izaugsmes plāniem.

Obligācijas šobrīd ir viens no pieprasītākajiem investīciju instrumentiem Baltijas valstīs – īpaši tās, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu, piedāvājot iespēju dažādot ieguldījumu portfeli ar ko atšķirīgu no svārstīgajiem akciju tirgiem. Kamēr Latvijas iedzīvotāji joprojām tur ievērojamus līdzekļus noguldījumos ar zemu ienesīgumu – 2024. gada beigās kopējais noguldījumu apjoms Latvijas bankās pārsniedza 23 miljardus eiro –, tikmēr lietuvieši un igauņi daudz aktīvāk izmanto investīciju iespējas.

Obligāciju tirgus uzplaukums Baltijā

Šī brīža ekonomiskajos apstākļos obligācijas kļūst par vienu no populārākajiem investīciju veidiem Baltijā. Pieprasījumu veicina gan salīdzinošie augstās procentu likmes – līdz pat 10–11 % gadā, gan arī lielāka pieejamība privātajiem investoriem.

„Atbildot uz tirgus pieprasījumu un pateicoties regulējuma uzlabojumiem, aizvien vairāk uzņēmumu izvēlas piesaistīt kapitālu ar obligāciju palīdzību, nevis izmantojot tradicionālos banku aizdevumus. Līdz ar to tirgū parādās arvien vairāk uzņēmumu obligācijas, tostarp tādas, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu. It īpaši Igaunijā un Lietuvā pēdējā laikā gan valsts, gan privātās obligācijas ir ļoti pieprasītas, kas liecina par lielu investoru interesi,“ norāda “Artea” bankas tirgus daļas vadītāja Egle Džiugīte (Eglė Džiugytė).

Latvijā tuvāko divu gadu laikā durvis vērs uzņēmuma “Baltic Photonics” militārās klases nakts redzamības ierīču rūpnīca.

Uzņēmums aktīvu darbību Latvijā sāka jau pērn un sagatavošanas darbi norit pilnā sparā. Šī gada sākumā Berģu industriālajā zonā pilnvērtīgi sākusi darboties “Baltic Photonics” laboratorija, kas uzņēmumā nodarbojas ar jaunu iekārtu un tehnoloģiju izstrādi un pētniecību, kā arī produktu komplektāciju un servisu. Tas nozīmē, ka Latvijā trešās paaudzes nakts redzamības iekārtas ne tikai tiks ražotas, bet arī tiks izstrādātas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas.

“Uzņēmums “Baltic Photonics” šobrīd ir viens no 16 investīciju projektiem, kuri tiek īstenoti duālā pielietojuma un militārajā jomā. Kopējais plānoto investīciju apjoms šajos projektos ir tuvu miljardam eiro, kas apliecina šīs nozares potenciālu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece Laura Štrovalde.

Slavenais teiciens “Diversifikācija ir aizsardzība pret neziņu” pieder ne mazāk slavenajam investoram Vorenam Bafetam, kurš ir vairākkārt runājis par ieguvumiem no plaša investīciju sadalījuma. Tomēr Omahas orākula domu pārfrāzētu nedaudz citādāk: izglītība, izpēte un rūpīga analīze pasargā mūs no neziņas, ļaujot pieņemt labus ieguldījumu lēmumus.

Savukārt diversifikācija kalpo kā būtiska aizsardzība pret neparedzamiem notikumiem, ko pat visrūpīgākie aprēķini nespēj paredzēt.

Nozares līderi pastāvīgi mainās: vakardienas tirgus favorīti bieži kļūst par “autsaideriem”. Vēsturē ir daudz šādu piemēru. Piemēram, “Nifty Fifty” – stabilu un strauji augošu uzņēmumu akcijas, kas 60.–70. gados tika uzskatītas par īpaši uzticamām jeb tā saucamajiem “Blue-Chip” uzņēmumiem, 2000. gada “dot-com” tirgus zvaigznes, vai arī finanšu giganti un nekustamā īpašuma sektora līderi pirms 2008. gada krīzes.

Ir arī nesenāki, ne mazāk spilgti šādu kāpumu un kritumu piemēri. Starp tiem ir Intel (INTC) nesenais stāsts. Izpilddirektors Pets Gelsingers 2021. gadā atgriezās amatā ar ambiciozu plānu pārveidot kompāniju par lielāko līgumražošanas mikroshēmu rūpnīcu. Uzņēmumam tika piešķirtas subsīdijas 7,9 miljardu dolāru apmērā no valsts, taču tas saskārās ar tehniskām grūtībām un konfliktiem ar galvenajiem partneriem, jo īpaši ar TSMC. Izrādījās, ka viens no nozares līderiem vairs nespēj konkurēt ar NVIDIA AI mikroshēmu jomā. Rezultātā Intel ieņēmumi samazinājās par aptuveni 33% salīdzinājumā ar 2021. gadu, un pirmo reizi kopš 1986. gada tika reģistrēti gada tīrie zaudējumi. Korporācijai nācās atlaist aptuveni 15 000 darbinieku, un akciju cena saruka vairāk nekā par 60%. 2024. gada beigās Gelsingers, zaudējis investoru uzticību, atkāpās direktoru padomes spiediena rezultātā.

Līdzšinējais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs atkāpies no amata, informēja RAKUS.

Staņēvičs, kurš slimnīcu vadīja kopš 2023.gada 27.aprīļa, norāda, ka šādu lēmumu pieņēmis, neatrodot pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi, kā arī atšķirīgas veselības nozares nākotnes vīzijas dēļ. Par amata atstāšanu viņš vienojies ar slimnīcas padomi.

Padomes priekšsēdētājs Edgars Labsvīrs norāda, ka šī bijusi abpusējā vienošanās, un bijusi rūpīgi apsvērta un saskaņota. Viņš arī padomes vārdā pateicas Staņēvičam par ieguldījumu un darbu valdes priekšsēdētāja amatā, to vērtējot atzinīgi. Slimnīcas padomē strādā arī Valts Ābols un Jolanta Roze.

Padome uzsver, ka līdz jauna valdes priekšsēdētāja iecelšanai valde turpinās darbu trīs cilvēku sastāvā ar pastiprinātu padomes atbalstu. Slimnīcas valdē darbu turpina Haralds Plaudis, Kaspars Plūme un Vadims Beļuns.

Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskai neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.

Taču ir vēl kāda priekšrocība, par kuru nav zināms pietiekami daudz. Proti, ražotājiem “zaļās enerģijas” izmantošana var dot iespēju pārdot un eksportēt vairāk, vai pārdot par labāku cenu. Un svarīgi, ka tam nav vajadzīgs pašiem savs saules vai vēja parks. Turklāt uzņēmumi, kas var apliecināt ilgtspējīgu principu ievērošanu savā darbībā, saņem arvien vairāk dažādu priekšrocību, piemēram, bankas jau šobrīd piedāvā labākus finansēšanas nosacījumus uzņēmumu attīstībai.

Zaļās enerģijas sertifikāti ļauj jebkuram uzņēmumam vai institūcijai pierādīt, ka visa elektroenerģija, ko tas izmanto ikdienā, ir ražota ilgtspējīgi no atjaunīgiem enerģijas resursiem. Savukārt ilgtspējīgi ražotas enerģijas izmantošana uzņēmuma darbībā var būt kā svarīgs mārketinga un komunikācijas aspekts ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur patērētāji pievērš pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem.

Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) pievienot Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru (VTUA), tādējādi it kā ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Biedrība uzsver, ka šāds priekšlikums ir pārsteidzošs, jo līdz šim nav notikusi diskusija ar nozari un Zemkopības ministriju par šādu Satiksmes ministrijas ieceri. Saskaņā ar biedrības rīcībā esošo informāciju VTUA un tās sniegtie pakalpojumi lauksaimniekiem netiek subsidēti vai kā savādāk finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to šīs aģentūras pievienošana CSDD valsts budžetam noteikti nedotu pozitīvu finansiālu pienesumu.

“Šādas būtiskas izmaiņas, kas skar nozari, nevar tikt virzītas vienpusēji un bez diskusijas ar lauksaimniekiem. Šobrīd Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra nav finansēta no valsts budžeta, un tās pakalpojumi lauksaimniekiem ir pašfinansēti. Šī pievienošana CSDD nedotu nekādu reālu ieguvumu ne valsts budžetam, ne lauksaimniekiem,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. “Mēs aicinām Satiksmes ministriju kā arī citas ministrijas rūpīgi izvērtēt šādu priekšlikumu publiskošanu, pirms tie ir apspriesti un saskaņoti ar nozari”.

Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati . Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējā gada laikā cenas palielinājušās par 8,1 %.

Vērojot tendences, potenciālie mājokļu pircēji uzdod jautājumu, vai nogaidīt ar mājokļa iegādi cerībā uz cenu kritumu nākotnē ir pārdomāta stratēģija?

Pieprasījums aug, piedāvājums ierobežots

Kā liecina Valsts zemes dienesta dati, starp mājokļiem vecajos un jaunajos projektos pastāv būtiskas cenu atšķirības: pēc 2000. gada būvētu dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru sasniedz 2616 eiro, savukārt pirms 2000. gada celtajās ēkās – aptuveni 1335 eiro. Gandrīz divkāršā cenu starpība skaidrojama ar būtiskām atšķirībām kvalitātē, energoefektivitātē un ilgtermiņa uzturēšanas izmaksās.

Iedzīvotāju vēlme dzīvot modernā, drošā un finansiāli sakārtotā vidē kļūst arvien izteiktāka. Pieaug izpratne par to, cik būtiska ir atšķirība starp mājokli, kurā jau sākotnēji integrēti ilgtspējīgi risinājumi, un dzīvokli, kur tuvākajā laikā nepieciešami dārgi remonti vai renovācija. Jaunie mājokļi piedāvā ne tikai zemākas ekspluatācijas izmaksas, bet arī augstāku komforta līmeni – sākot no siltuma, rekuperācijas un skaņas izolācijas līdz pārdomātām koplietošanas telpām.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" martā uzsācis kvartāla “Mārpagalmi” trešā nama būvniecību Āgenskalnā, kuru plānots pabeigt 2026. gada rudenī.

Trešais “Mārpagalmu” nams tiek attīstīts pēc tāda paša koncepta kā kvartāla otrais nams – daļai ēkas sekciju saglabāti 5 stāvi, bet daļai – 6. Kopumā ēkā paredzēti 123 dzīvokļi, sākot no vienistabas līdz četru istabu dzīvokļiem ar iekštelpu platību no 41,3 līdz 87 m2.

Katram dzīvoklim paredzēts izbūvēts balkons, savukārt pirmā stāva iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties dzīvokli ar terasi. Daļai dzīvokļu pircēju būs iespēja iegādāties arī pagalma vai pazemes autostāvvietu ar elektrouzlādes iespējām, kā arī noliktavas telpu, bet papildus ērtībām katrā kāpņu telpā būs ierīkotas ratiņu novietnes koplietošanas vajadzībām. Dzīvokļu cenas paredzētas no 2330 līdz 3059 eiro/m2. Dzīvokļu rezervācija sāksies jau maija sākumā.

Saskaņā ar auto dīleru tīkla “Moller Auto” šī gada pirmo četru mēnešu pārdošanas rezultātiem, Latvijā dubultojies (+ 99%) pieprasījums pēc jaunām “Audi” automašīnām, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā.

Tikmēr lietotu “Audi” segmentā pieprasījums Latvijā kāpis par 11 %, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu. Kā stāsta Izīda Gerkena, “Moller Mobility Group” Baltijas reģiona vadītāja, “Audi” šobrīd ir pieprasītākais premium klases spēkratu zīmols, un to lielākoties izvēlas autovadītāji, kuri ikdienas mobilitātē sniedz priekšroku inovācijām un modernām tehnoloģijām.

Kopumā “Moller Auto” jauno “Audi” segmentā šogad līdz maijam Latvijas iedzīvotājiem visvairāk piegādāti “Audi Q5”, “Audi Q7” un “Audi Q3” modeļi. Savukārt lietotu “Audi” vidū populārākie bijuši – “Audi Q5”, “Audi A4” un “Audi Q7” modeļu spēkrati.

Izīda Gerkena kļūs par Møller Mobility Group Baltijas reģiona vadītāju

No 2025. gada 1. aprīļa “Møller Mobility Group” Baltijas reģiona vadītāja un...

Turpina Izīda Gerkena, “Moller Mobility Group” Baltijas reģiona vadītāja: “Salīdzinot ar 2024. gadu, šī gada pirmajos mēnešos “Audi” segmentā Latvijā novērots ievērojams pieaugums piegādāto jauno auto skaita ziņā, sasniedzot rekordaugstu līmeni. Līderpozīcijas saglabājis pieprasītākais premium klases modelis “Audi Q5”, kam seko “Audi Q7”, kā arī viens no iepriekšējā gada līderiem – “Audi Q3”. Šie rezultāti uzskatāmi apliecina Latvijas pircēju pārliecinošo izvēli, īpaši par labu daudzpusīgiem apvidus automobiļiem, kas nodrošina augstu komforta un mobilitātes līmeni gan pilsētvidē, gan uz lauku ceļiem.”

Jāuzsver, ka kopumā Latvijā 2025. gada pirmajos mēnešos “Audi” ir ierindojies pirmajā vietā Latvijā reģistrēto vieglo premium automobiļu sadalījumā pēc markām.

Skaidrojot straujā pieauguma iemeslus, Izīda Gerkena uzsver: “Pircēju izvēlē noteicoša loma ir zīmola vērtību saderībai ar viņu pašu dzīves skatījumu. “Audi” automobiļi ne tikai nodrošina komfortablu un drošu pārvietošanos dažādos ceļa apstākļos, bet arī īpaši uzrunā tos iedzīvotājus, kuri augstu novērtē jaunākās tehnoloģijas un inovācijas – dažādas autovadīšanas palīgsistēmas, sensoru vadītas funkcijas, savienojamību u.tml. Šo zīmolu bieži izvēlas cilvēki ar dinamisku dzīvesveidu, kuri meklē balansu starp eleganci, jaudu un ilgtspējīgu domāšanu, vienlaikus vēloties investēt pirkumā ar ilgtermiņa tirgus vērtību.”

Viņa papildina, ka Baltijas iedzīvotāju izvēles, iegādājoties automašīnu, ir ļoti līdzīgas. Vispieprasītākais “Audi” modelis Baltijas valstīs jauno un lietoto auto kategorijā ir “Audi Q5”.

Šobrīd, kad uzņēmējdarbības vide kļūst arvien neprognozējamāka, izdzīvo nevis stiprākie, bet gan tie, kas spēj ātrāk pielāgoties. Maksātnespējīgi klienti un pēkšņas parādsaistību problēmas var kļūt par šķērsli pat visambiciozākajiem biznesa plāniem. Vai jūsu uzņēmums ir gatavs šiem riskiem?

Jau rīt, ceturtdien, 15. maijā, no plkst. 10:00 līdz 10:45, vadošais tirdzniecības kredītu apdrošināšanas brokeris Baltijā Credeo sadarbībā ar starptautisko risku pārvaldības ekspertu Coface rīko bezmaksas vebināru: “Kā izvairīties no maksātnespējīgiem klientiem un kāda loma ir tirdzniecības kredītu apdrošināšanai?”

Reģistrācija šeit: https://attendee.gotowebinar.com/register/5256635797003576409

Vebinārā uzzināsiet:

• Cik dārgi patiesībā izmaksā klienta nenorēķināšanās?

• Kādas ir brīdinošās pazīmes, kas liecina par partnera riskiem?

Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, tā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Nekustamo īpašumu tirgus ir ekonomikas spogulis - cik spēcīga būs mūsu lokālā ekonomika, tik spēcīgs būs arī tirgus, un tirgum tuvāko gadu laikā noteikti ir jāaug, pārliecināts ir G.Cauna. Viņš prognozē, ka 2030. gadā jauna nekustamā īpašuma produkta vidējā cena Latvijā pietuvosies 4000 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2) atzīmei. Šobrīd būvniecības tirgus ir iedragāts, taču brīdī, kad tas atveseļosies, būvniecības izmaksas un arī nekustamo īpašumu cenas atkal palielināsies, spriež G.Cauna, norādot, ka īstais izmaksu kāpums mums vēl varētu būt tikai priekšā.

Kā kopumā vērtējat nekustamo īpašumu tirgu Latvijā - kādas tendences novērojamas pēdējos gados?

Ja agrāk elektroauto bija nišas izvēle, tad 2025. gadā tie kļūst par jauno standartu – un pārmaiņas notiek straujāk, nekā daudzi būtu gaidījuši. Pieprasījums pēc lietotiem elektroauto Latvijā pēdējā gada laikā ir gandrīz dubultojies, mainot gan tirgus dinamiku, gan pircēju paradumus.

Kāpēc tagad ir īstais brīdis apsvērt elektroauto iegādi – un kas slēpjas aiz šīs pēkšņās izmaiņas?

No 80% dīzeļiem līdz 40% – pārmaiņas, kuras vairs nevar ignorēt

Pirms dažiem gadiem lielākā daļa pircēju izvēlējās dīzeļdzinējus – tie veidoja aptuveni 80% no visiem darījumiem. Elektroauto tirgus bija margināls. Šobrīd aina ir pilnīgi cita.

"Pašlaik elektroauto veido ap 60% no mūsu pārdošanas," stāsta Elite Cars pārstāvis Oskars. "Iekšdedzes dzinēji vairs nav dominējošie – tie veido tikai kādus 40%. Lielu lomu spēlē valsts atbalsts lietotu elektroauto iegādei, kas darbojas jau trīs gadus."

EKII programma nav tikai efektīva – tā ir arī vienkārši izmantojama. Klientam atliek tikai parakstīt dokumentus elektroniski, un pārējo uzņēmums nokārto pats. Tā ir viena no galvenajām priekšrocībām, kāpēc šobrīd aizvien biežāk tiek izvēlēti lietoti auto ar garantiju.

Populārākā produktu grupa Līgo svētku periodā tradicionāli ir grādīgie dzērieni - alus un sidrs, pieprasīts ir arī Jāņu siers un saldējums, liecina “LaTS” tirdzniecības dati.

Pircēju izvēles svētku priekšvakarā skaidri atspoguļo pieprasījuma pieaugumu pēc tradicionālajiem sezonas produktiem – atspirdzinošiem dzērieniem, saldētiem našķiem un klasiskiem vasaras saulgriežu kārumiem. Saskaņā ar “LaTS” tirdzniecības datiem, grādīgie dzērieni veido vairāk nekā trešdaļu jeb 34,5% no kopējā apgrozījuma svētku periodā. Šī tendence gadu no gada saglabājas stabila, atspoguļojot pastāvīgus patēriņa ieradumus un sabiedrībā dziļi iesakņojušos svētku tradīcijas.

Nākamie nozīmīgākie preču segmenti, vērtējot pēc apgrozījuma, ir saldētā pārtika (3,8%), piens un piena produkti (3,2%), kā arī tabakas izstrādājumi (3,1%). Šie dati apliecina, ka, līdzās tradicionālajiem Līgo svētku produktiem, “LaTS” klienti joprojām izvēlas arī ikdienā iecienītas preces, kombinējot tās ar sezonai raksturīgām svētku galda sastāvdaļām.

Nav redzams, ka norma, kas prasa uz cenu zīmēm norādīt preču ražotājvalsts karodziņu vai nosaukumu, būtu veicinājusi Latvijas ražojumu noietu veikalos, taču veikali saskaras ar pastiprinātām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudēm, intervijā sacīja SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine.

Viņa minēja, ka daļā "Elvi" franšīzes tīkla veikalu ar norādēm viss ir kārtībā, bet daļā veikalu cenu zīmēs valsts nosaukuma izmērā pietrūkst apmēram viens milimetrs.

Vārtukapteine atzina, ka pēc tam, kad tika atklāta šī kļūda ar izmēriem, tika aplēsts, ka pārprogrammēšana izmaksās vairākus desmitus tūkstošus eiro, jo tas ir ārpakalpojums.

"Domājām, lai nu paliek, jo kas ir viens milimetrs... Šobrīd PVD staigā pa veikaliem ar lineālu, mēra un draud mums ar sodiem. Protams, šobrīd mēs strādājam, investīcijas ieguldīsim un palielināsim izcelsmes valsts nosaukumu cenu zīmē par 1,2 milimetriem, bet man ir jautājums - kas tās par muļķībām? Vai tiešām nav ko darīt?" sašutusi bija "Elvi" tīkla pārstāve.

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Maija beigās parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir atbalstāms solis, taču tajā joprojām ir būtiski trūkumi.

Jebkura iniciatīva, kas vērsta uz pircēju labklājību, ir apsveicama, taču parakstītajā memorandā ir vairākas neskaidrības gan attiecībā uz tā saturu, gan praktisko ieviešanu. Memoranda galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem zemākas cenas noteiktām pārtikas preču grupām un vienlaikus palielināt vietējo produktu pieejamību veikalu plauktos. Šī iniciatīva izraisījusi plašas diskusijas gan politiķu, gan nozares pārstāvju vidū, izgaismojot vairākus praktiskus izaicinājumus tās ieviešanā.

Ietekmēs daudz plašāk

Lai gan memoranda parakstīšana ir simbolisks solis pretī pieejamākai pārtikai, jāatzīmē, ka daudzus tajā ietvertos principus tirgotāji īsteno jau gadiem. Piemēram, veikalu tīkla “LaTS” regulāri rīko akcijas, nodrošinot maksimāli zemākās produktu cenas, taču tirgotāju vidū joprojām nav vienotas izpratnes par to, kas tad īsti ir “zemākā cena. Katram mazumtirdzniecības tīklam ir savas iepirkumu cenas, un tās nosaka arī iespējas piemērot atlaides. Tas, kas vienā veikalā uzskatāms par zemu cenu līmeni, citā var būt grūti sasniedzams.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Viens no Igaunijas lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Everaus Kinnisvara AS 14. maijā uzsāka pirmo publisko uzņēmuma obligāciju emisiju. Piedāvājuma kopējā vērtība ir 3 miljoni eiro. Ja pieprasījums pārsniegs piedāvājumu, emisijas apjoms var tikt palielināts līdz 5 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas termiņš - 04.06.2028. Obligāciju fiksētā procentu likme ir 11% gadā, procentu maksājumi tiks veikti katru ceturksni. Obligāciju iegāde iespējama līdz 27. maijam.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma izaugsmi gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu sektorā, kā arī piesaistīt līdzekļus būvniecības stadijā esošo nekustamo īpašumu projektu papildu finansēšanai. Projektu attīstībai jau ir iegādāta zeme, un būvniecība ir uzsākta vai tiks uzsākta tuvākajā laikā. Everaus Kinnisvara obligāciju emisija piedāvā investoriem iespēju droši ieguldīt uzņēmumā, kas ir veiksmīgs un ilgtspējīgs tirgus dalībnieks.

Vairāk informācijas par obligāciju piedāvājumu iespējams atrast uzņēmuma un Nasdaq Tallinas mājaslapās.

Daudzdzīvokļu projektam “Heart of Hanza” 3.aprīlī nosvinēti spāru svētki, iezīmējot nozīmīgu pavērsienu šī ambiciozā projekta attīstībā.

Projekts jau guvis ievērojamu interesi pircēju vidū – vairāk nekā 50 % dzīvokļu ir rezervēti vai pārdoti, un tie iegādei pieejami sākot no 160 000 eiro.

Topošais “Heart of Hanza” dzīvojamais komplekss būs ar A klases energoefektivitāti, piedāvājot 127 dzīvokļus ar platību no 49 līdz 350 kvadrātmetriem. Īpašu pievienoto vērtību nodrošinās plašās un saulainās terases, kas izvietotas visos stāvos. Pirmajā stāvā atradīsies biroji 354 m² platībā, kā arī veikali un kafejnīcas, kas papildinās kvartāla dzīvi. Projekta kopējās plānotās izmaksas sasniedz 35 miljonus eiro, no kuriem 17 miljoni eiro ir piesaistīti ar “BluOr Bank” finansējumu.

“Šo projektu attīstām ar mērķi radīt dzīvesvietu, kas apvieno dinamisku pilsētas dzīves ritmu ar mierpilnu un harmonisku vidi. Dzīvojot pašā Rīgas sirdī, iedzīvotāji varēs baudīt ērtu piekļuvi kultūras un izklaides vietām, izglītības iestādēm, biznesa centriem un parkiem, vienlaikus izbaudot slēgtā pagalma priekšrocības ar atpūtas zonām un zaļo vidi. Šis projekts ir radīts tiem, kuri izvēlas ne tikai mājokli, bet arī dzīvesveidu,” stāsta “LNK Properties” valdes locekle Aleksandra Strode.

Rīgā, Skanstē topošajā jaunajā luksusa daudzdzīvokļu projektā Skanstes Rezidences aizvadīts pamatakmens iemūrēšanas pasākums. Projektu, kurā tiks investēti 14 miljoni eiro, īsteno Igaunijas attīstītāji Invego un Reterra, un to plānots pabeigt 2026. gada pavasarī.

“Mēs ticam, ka Rīga ir pilsēta ar lielu potenciālu. Skanste ir viens no perspektīvākajiem un dinamiskākajiem rajoniem Rīgā, un mūsu vīzija ir radīt pasaules līmeņa arhitektūru un augstākās kvalitātes mājokļus aktīva dzīves ritma cienītājiem. “Skanstes Rezidences” piedāvā ne tikai modernu dzīves vidi, bet arī labu iespēju privātajiem investoriem,” stāsta Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Pasākuma laikā uzrunu teica arī Rīgas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, akcentējot Skanstes nozīmi pilsētas attīstībā: “Jūsu izvēle attīstīt projektu šajā vietā ir bijusi stratēģiski pareiza – iedzīvotāju skaits šeit aug, un apkārt veidojas arvien dzīvīgāka apkaime. Arī no pilsētas puses mēs Skansti uzskatām par daļu no jaunā centra, un pilsēta turpina ieguldīt šajā rajonā – drīzumā tiks uzsākta Grostonas ielas rekonstrukcija un jauna bērnudārza būvniecība. Soli pa solim Skanste kļūst par vienu no redzamākajām attīstības sejām galvaspilsētā.”

Kaut arī praksei iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu Latvijā nav ilgu vēsturisku tradīciju, pēdējo gadu tendences rāda, ka līdz ar valsts labklājības celšanos arvien vairāk cilvēku apsver šādu iespēju.

Par to, vai ar nekustamā īpašuma izīrēšanu Latvijā var pelnīt un kādi ir pirmie soļi, riski un ieguvumi no šādas uzņēmējdarbības, diskutē Kaspars Ekša (“Bonava Latvija”), Marika Toma (“Swedbank”), juriste nekustamo īpašumu jomā Nataļja Kurčanova un KPMG Latvijā partnere un nodokļu konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Berga.

“Aptuveni 10 % no katra mūsu jauno mājokļu projekta dzīvokļiem šobrīd tiek pārdoti investoriem, kuri dzīvokļus iegādājas ar mērķi nodot ilgtermiņa īres tirgū. Dažiem tas ir pirmais, citiem – jau otrais un trešais dzīvoklis. Turklāt 50 % šādu pircēju jau ir visa dzīvokļa iegādei nepieciešamā summa,” komentē Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš piebilst, ka dzīvokļus pērk arī uzņēmumi, kas tos izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai vai gūst peļņu izīrējot.

Rīgā 28.maijā norisinājās “Dronu samits 2025” – starptautisks forums, kurā pulcējās dronu tehnoloģiju uzņēmumi, investori, zinātnieki un politikas veidotāji no vairāk nekā 20 valstīm. Samita mērķis bija veidot jaunas starptautiskas partnerības, veicināt inovācijas un stiprināt sadarbību aizsardzības tehnoloģiju un divējāda pielietojuma risinājumu jomā.

“Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālu līderi aizsardzības un duālā pielietojuma tehnoloģiju attīstībā. LIAA komandai izdevās uz Rīgu atvest aptuveni 300 nozares profesionāļu no vadošajām Eiropas valstīm un Austrālijas. Šāda mēroga forumi ceļ Latvijas uzņēmumu starptautisko atpazīstamību un veicina uzticības veidošanu investoru vidū. Šobrīd mēs koordinējam 16 aktīvus investīciju projektus aizsardzības nozarē ar kopējo vērtību miljarda eiro apmērā, un esmu pārliecināta, ka pēc šī samita projektu skaits pieaugs,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Dienu pirms foruma, 27. maijā, LIAA sadarbībā ar Aizsardzības ministriju organizēja slēgtu dronu tehnoloģiju paraugdemonstrējumu Ādažu poligonā, kurā piedalījās vairāk nekā 150 nozares profesionāļu, investoru un iestāžu pārstāvju. Demonstrējumu laikā Latvijas uzņēmumiem bija iespēja prezentēt savus modernākos risinājumus potenciālajiem sadarbības partneriem.