Jaunākais izdevums

Tā dēvētajā bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietā prokuratūra cēlusi apsūdzību vienai personai.

Prokuratūra informēja, ka apsūdzība celta par amata pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Vienlaikus prokuratūrā apliecināja, ka pati persona otrdien ir iepazīstināta ar apsūdzību. Prokuratūrā gan nekomentēja, vai šajā lietā tiek vērtēta iespējama apsūdzību celšana vēl citām personām.

Kriminālprocesu virza Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra.

Patlaban lietā izmeklēšana tiek turpināta, tāpēc prokuratūra plašākus komentārus nesniedz.

Iepriekš medijos izskanējis, ka lietā tiesības uz aizstāvību ir toreizējiem Valsts kancelejas darbiniekiem, tostarp bijušajam Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim. Patlaban nav zināms, vai apsūdzība celta Citskovskim vai kādai citai no tā laika amatpersonām.

Citskovskis otrdien teica, ka neesot redzējis prokuratūras preses paziņojumu un šobrīd viņš neko nevarot komentēt. Vaicāts, vai bijis prokuratūrā uz apsūdzības uzrādīšanu, viņš atbildēja, ka esot iepriekš bijis pie likumsargiem uz daudzām darbībām un liecību sniegšanu. "Man jāredz, ko prokuratūra izplatījusi. Es šobrīd nevaru neko..." piebilda Citskovskis.

Vēlreiz lūgts precizēt, vai viņam nav zināms, vai apsūdzība ir celta viņam vai kādai citai personai, Citskovskis atbildēja: "Tas jums jāprasa prokuratūrai, tā labāk nokomentēs, par ko ir runa".

Jau ziņots, ka prokuratūra iepriekš nolēma pārņemt no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera komandējumos.

Ar virsprokurora lēmumu šis kriminālprocess ir izņemts no izmeklēšanas iestādes un nodots prokuroram kā procesa virzītājam.

2024.gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos.

Ģenerālprokuratūras pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem, kas tika organizēti no 2021. līdz 2023.gadam, tika izlietotas lielākas summas, nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu.

Ņemot vērā minēto, prokurore nolēmusi sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā.

Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā esot radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Kā norādījusi Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Citskovskis.

Sākotnēji saistībā ar Kariņa lidojumu skandālu no amata uz laiku tika atstādināts Citskovskis. Vēlāk Citskovskis darbu Valsts kancelejā pameta.

Jau ziņots, ka iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs šopavasar ierosināja pārbaudi, vai ir pamats toreizējā ģenerālprokurora Stukāna atlaišanai. Ziņojumu bija rakstījusi Kariņa lidojumu lietas bijusī uzraugošā prokurore Viorika Jirgena. AT plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nesaskatīja pamatu atlaist no amata ģenerālprokuroru Stukānu.

Stukāns šovasar nesekmīgi kandidēja uz vēl vienu termiņu ģenerālprokurora amatā.

Politika

Pašvaldību deputātu polittūrisms – desmitkārt mazāks nekā Saeimas deputātiem

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,11.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izdevumi ārvalstu komandējumiem ir ievērojami mazāki, salīdzinot ar līdzīgiem izdevumiem valsts pārvaldes institūcijās, liecina Valsts kases apkopotie valsts iestāžu un pašvaldību pārskati.

Nevienā no Latvijas pašvaldībām 2024. gadā izdevumi ārvalstu komandējumiem nesasniedza 0,6% no kopējo izdevumu apjoma, un ārvalstu komandējumu izdevumi nerada būtisku slodzi pašvaldību budžetiem.

Ārvalstu komandējumu izdevumi

2024. gadā vislielākie ārvalstu komandējumu izdevumi bija Valmieras novadā, kur tie veidoja 5,5 tūkstošās daļas (0,55%) no kopējiem 2024. gada izdevumiem. Tālāk sekoja Gulbenes novads ar 5,2 tūkstošām daļām un Jelgavas novads ar 5,1 tūkstošo daļu. Salīdzinājumam 2023. gadā Tieslietu ministrijas izdevumi ārvalstu komandējumiem bija 6,45 tūkstošās daļas no kopējiem Tieslietu ministrijas izdevumiem. Saeimas izdevumi ārvalstu komandējumiem 2023. gadā bija ievērojami lielāki – 17 tūkstošās daļas pret kopējiem Saeimas izdevumiem. Savukārt Valsts kancelejas izdevumi ārvalstu ceļojumiem 2023. gadā pārsniedza 3,1% no visiem Valsts kancelejas izdevumiem. Tiesa, tas bija laikā, kad iepriekšējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aizrāvās ar ārvalstu ceļojumiem, izmantojot īrētu privāto lidmašīnu. Latvijas pašvaldības īrētās privātās lidmašīnas ārvalstu ceļojumiem neizmantoja, tāpēc 2024. gadā pašvaldību kopējie izdevumi ārvalstu komandējumiem nesasniedza pat 1,9 tūkstošās daļas pret visiem pašvaldību izdevumiem. 2024. gadā septiņpadsmit pašvaldībās ārvalstu ceļojumiem tērēja mazāk par vienu tūkstošo daļu no kopējiem pašvaldību izdevumiem.

Eksperti

Valdības dāvana iedzīvotājiem - bedres

Andris Bērziņš, biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) valdes priekšsēdētājs,02.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas iecere par 12,5 miljoniem eiro nākamajā gadā samazināt finansējumu valsts ceļu remontiem, kā arī papildus atņemt 4,17 miljonu eiro dotāciju pašvaldību ceļiem, nozīmē, ka autobraucējiem jārēķinās, ka ceļi turpmāk būs vēl grūtāk izbraucami, bedru būs vairāk, ceļā nāksies pavadīt ilgāku laiku.

Ministrijas iecere samazināt finansējumu autoceļiem ir radusies, meklējot iespēju samazināt budžeta izdevumus, kas tās ieskatā ir nelietderīgi.

Satiksmes ministrija nav spējusi izdomāt neko oriģinālāku, kā gandrīz 72 procentus no savu izdevumu ietaupījuma atrast, nogriežot skābekli ekonomikas un lauku rajonu dzīvības artērijām – autoceļiem. Tajā pašā laikā nav ziņu, ka kritiski būtu izvērtēta, piemēram, nepieciešamība piešķirt gandrīz 80 miljonu eiro lielo dotāciju “Latvijas Dzelzceļam”, kam pārvadājumu apjoms no gada uz gadu konsekventi samazinās.

Jāatzīst, ka Satiksmes ministrijas un valdības prioritāte ir atbalstīt tādus nozares uzņēmumus kā “Latvijas Dzelzceļš” un “Air Baltic”, naudu atņemot Latvijas ekonomikas attīstībai vitāli svarīgām nozarēm.

Ekonomika

LDDK prezidents Siliņas valdības divu gadu darbu novērtē ar atzīmi "3" piecu ballu skalā

LETA,15.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā, kopš Ministru prezidente ir Evika Siliņa (JV), paveiktas vairākas labas lietas, tomēr kopumā viņas vadītajai valdībai būtu liekama atzīme "3" piecu ballu skalā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Šodien aprit divi gadi valdībai, ko vada Siliņa.

Tikmēr TV3 pasūtītajā "Kantar" aptaujā, kurā aptaujāti ap 800 cilvēki vecumā no 18 līdz 65 gadiem, vidējā atzīmē Siliņas valdībai bijusi 3,9 punkti no 10, tostarp 15% likuši 7 līdz 10 punktus, 20% - 5 vai 6 punktus, 47% - tikai 1 līdz 4 punktus, bet pārējiem nav bijis viedokļa.

Bite pie pozitīvajām lietām minēja to, ka Latvijas valdība nav nekādā veidā mainījusi savu nostāju attiecībā uz palīdzību kara nomāktajai Ukrainai.

"Tas ir labi, jo nav jau nekāds noslēpums, ka atsevišķas valstis rietumu pasaulē neuzskata, ka tur notiekošais ir kaut kas tāds," sacīja Bite. Turpretim Latvija skaidri turpina paust savu atbalstošo nostāju Ukrainai, kā arī palīdz tai finansiāli un citos veidos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu vair­ākums šodien noraidīja opozīcijas deputātu demisijas pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).

Pret demisiju balsoja 46 deputāti, par - 38, bet balsojumā atturējās viens deputāts - Uldis Augulis (ZZS). Savukārt Andrejs Ceļapīters izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.

Deputāte Agnese Krasta (JV) pirms balsojuma Saeimā informēja, ka premjere pašlaik tiekas ar Eiropas līderiem, tāpēc nevarēja ierasties uz Saeimas sēdi, kurā tiek skatīts viņas demisijas pieprasījums.

Deputāte īsumā atskaitījās par Siliņas paveikto, paužot vērtējumu, ka premjeres vadītā valdība ir darījusi daudz, lai stiprinātu valsts aizsardzību, dažādu aizliegumu noteikšanu Krievijas pilsoņiem un iekšējo drošību. Nozīmīgs darbs paveikts, lai palīdzētu Ukrainai, akcentēja Krasta, aicinot deputātus demisijas pieprasījumu noraidīt.