Sabiedrības domāšana mainās – agrāk kiberdrošība tika uzskatīta par IT speciālistu atbildību, taču šobrīd kļūst skaidrs: kiberdrošība ir mūsu visu kopīga atbildība.

Šī gada Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konference izgaismoja būtiskus virzienus – sākot no Eiropas kiberdrošības stratēģijas līdz atvērto datu drošības jautājumiem. Kā norādīja eksperti, nav jautājums, vai kāds kļūs par kiberuzbrukuma upuri, bet gan kad tas notiks. Tāpēc arī ir būtiski runāt par draudiem, dalīties pieredzē un veidot standartus.

Kiberuzbrukumi vairs nav ārkārtas gadījumi – tie notiek nepārtraukti un kļuvuši par daļu no mūsu digitālās ikdienas. Sabiedrībā parasti uzzinām tikai par skaļākajiem incidentiem, un nereti arī tikai tad, ja to publisko pats cietušais. Iemesli, kādēļ par šādiem incidentiem netiek ziņots, ir dažādi, bet kopējās kiberdrošības labā būtu ieteicams to darīt. Kā zināms, realitātē uzbrukumi notiek nepārtraukti, nereti pat ilgstoši, gadiem ilgi, paliek pat neievēroti. Kiberuzbrukumi var ietekmēt jebkuru – uzņēmumus, valsts institūcijas, un arī privātpersonas.

Kiberdrošība vairs nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā kļuvusi par būtisku organizācijas pārvaldības un riska vadības daļu. Pieaugot kiberapdraudējumiem un normatīvajām prasībām, uzņēmumiem jāstiprina ne tikai tehniskā aizsardzība, bet arī sistēmiska kiberdrošības pārvaldība, kas ietver skaidru atbildību, procesu kontroli un ilgtermiņa stratēģiju. Pieaug pieprasījums pēc kiberdrošības vadītājiem, kuri spēj savienot tehniskās zināšanas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Šie speciālisti vada risku analīzi, politiku izstrādi, incidentu pārvaldību un darbinieku apmācības, nodrošinot organizācijas drošību kopumā.

„Kiberdrošība šodien ir neatņemama pārvaldības sastāvdaļa, kas prasa ne tikai tehniskas zināšanas, bet arī spēju koordinēt drošības procesus visā organizācijā,” uzsver profesors Mihails Savrasovs no Transporta un sakaru institūta. „Tas vairs nav tikai IT nodaļas jautājums – tas ir visa uzņēmuma kopīgs uzdevums.”

Likumdošana un jaunās prasības

No 2024. gadā 1. septembra Latvijā ir spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, kas nosaka jaunas prasības gan publiskā, gan privātā sektora organizācijām. Līdz 2025. gada 1. oktobrim jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks un jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums. Likums nosaka arī minimālās prasības – iekšējo politiku izstrādi, incidentu ziņošanu, risku vadību un darbības nepārtrauktības plānu.

Pasaulē 2023. gadā kopumā piedzīvoti 2635 kibernoziegumi, kā rezultātā cieta vairāk nekā 343 miljoni cilvēku, kas nozīmē, ka šādi noziegumi kļūst arvien populārāki un ietekmē lielu daļu sabiedrības.

To, atsaucoties uz Forbes datiem, intervijā DB norāda pasaulē atzītais kiberdrošības speciālists Miko Kentele (Mikko Kenttälä). Viņš veicis tehniskās drošības auditus, meklējis programmatūrās ievainojamības par atlīdzību un tagad kā SensorFu izpilddirektors izstrādā drošības produktus. Viņš atgādina, ka par kiberdrošību un datu aizsardzību mūsdienās būtu jādomā ikvienai kompānijai. Uzņēmējiem ir jārūpējas par šīm pamata lietām, jo tās tiešā veidā ir saistītas gan ar biznesa darbību, gan rezultātiem, teic M.Kentele, uzsverot, ka mūsdienās kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki, tāpēc arī sabiedrībai kopumā jābūt piesardzīgai.

Kiberdrošība ir kļuvusi par būtisku ikdienas sastāvdaļu, jo digitālajā vidē pavadām arvien vairāk laika. Ja salīdzinām, kāda kiberdrošības joma ir šobrīd un kāda tā bija pirms desmit gadiem - kas ir nozīmīgākās lietas, kas ir mainījušās?

No 13. līdz 17. oktobrim ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadībā uz Vašingtonu dosies Latvijas uzņēmēju delegācija aptuveni 50 cilvēku sastāvā, lai piedalītos vienā no lielākajām aizsardzības industrijas izstādēm “AUSA Annual Meeting & Exposition”, kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LACC) konferencē “Spotlight Latvia”.

Misijas fokuss ir uz aizsardzības, enerģētikas un IKT industrijas uzņēmumiem un tās galvenais mērķis ir kāpināt Latvijas duālā pielietojuma un aizsardzības industrijas eksportu uz Ziemeļameriku kā arī tuvāko trīs gadu laikā piesaistīt investīciju projektus 1 miljarda eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Mērķis ir Latvijas aizsardzības industrijas eksporta pieaugumu uz ASV palielināt vismaz par 20% trīs gadu laikā. Šī misija ir solis, lai Latvija piesaistītu vismaz 1 miljardu eiro jaunu investīciju aizsardzības, enerģētikas un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris gan drošības, gan ekonomikas jomā, un tieši tagad ir īstais brīdis stiprināt šo sadarbību. Latvijas uzņēmumi piedāvā pasaules līmeņa risinājumus dronu tehnoloģijās, kiberdrošībā un zaļajā enerģētikā, un mēs vēlamies, lai šie risinājumi tiktu izmantoti arī ASV tirgū. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūst par Baltijas inovāciju un tehnoloģiju centru duālā pielietojuma industrijai, kur top gan jaunas ražošanas jaudas, gan pētniecības projekti ar globālu ietekmi.”

Līdz 2025. gada 1. aprīlim uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par atbilstību jaunā Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām, kas attiecas uz transporta, komunikāciju, enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī dažādu nozaru institūcijām.

Vienlaikus pētījumu centra SKDS un elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” veiktā pētījuma dati liecina, ka 33 % uzņēmumu apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu, pat, ja uz tiem jaunais regulējums neattiecas.

Kā norāda “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers, tendences apliecina, ka kiberdrošība biznesa vidē vairs nav tikai juridisks pienākums – tas ir kļuvis par stratēģisku lēmumu, nodrošinot gan uzņēmuma, gan klientu informācijas drošību.

Kopumā 33 % uzņēmumu, uz kuriem tieši neattiecas jaunais Nacionālā kiberdrošības likums (turpmāk – NKDL), apsver kiberdrošības prasību ieviešanu, lai uzlabotu uzņēmuma kiberdrošību, kā arī savu un klientu datu aizsardzību. No tiem 22,7 % aptaujāto norādīja, ka drīzāk apsvērtu ieviest kiberdrošības prasības, savukārt 10,3 % – sniedza pārliecinošu atbildi. 34 % uzņēmumu šādu iespēju neapsver, 22,7 % atbildēja drīzāk, nē, un 11,3 % atzina, ka noteikti to neplāno. Tikmēr vēl 33 % uzņēmumu nav konkrētas atbildes šajā jautājumā, iespējams, gaidot papildu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kiberdrošības prasību ieviešanu.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Vidējā termiņā - no 2026. līdz 2028. gadam - valsts budžeta izdevumus plānots samazināt par 844,1 miljonu eiro, ko nodrošina izdevumu pārskatīšana un optimizācijas pasākumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pārskatot nākamā gada budžetu, valsts parāda vadības pozīcija uz otro lasījumu samazināta papildus par 10 miljoniem eiro katru gadu, trīs gados kopā veidojot 30 miljonu eiro ietaupījumu, un tas papildina kopējo konsolidāciju, informē FM.

Valsts budžeta izdevumu samazinājums vidējā termiņā veidojas pakāpeniski. Attiecīgi 2026. gadā izdevumi tiks samazināti par 243,4 miljoniem eiro, 2027. gadā - par 304,6 miljoniem eiro un 2028. gadā - par 296,1 miljonu eiro.

Tostarp nākamgad budžeta bāzes izdevumu samazinājums ir 50 miljonu eiro apmērā, nozaru ministrijas identificējušas un samazinājušas izdevumus par 181 miljonu eiro, bet vēl 12,4 miljonus ir izdevies ietaupīt, gatavojot budžeta likumprojektu.

Ārvalstu investīciju piesaistes rādītāji Latvijā turpina stabili augt, un valdība dara visu, lai Latvijā būtu vieglāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, pirmdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) organizētajā konferencē "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" teica Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Latvija ir atvērta investīcijām, inovācijām un sadarbībām. Es ticu, ka Latvija ir droša un stabila vieta, kur investēt," teica premjerministre, norādot, ka Latvija novērtē ilgtermiņa sadarbības un investīcijas.

Viņa arī izteica pateicību FICIL par stratēģiskajiem pārskatiem un ikgadējām atskaitēm, norādot, ka tie ir kā gids par to, kas ir jādara Latvijā, lai palielinātu investīciju apmēru un uzlabotu investīciju vidi.

2024.gada beigās kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā sasniedza vairāk nekā 26 miljardus, kas ir 65% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), norādīja Siliņa, piebilstot, ka, salīdzinot ar 2023.gada beigām, tas ir pieaugums par 2,1%. "Tas parāda lielo nozīmi, ko ārvalstu kapitāls spēlē Latvijas ekonomikā," teica Siliņa, uzsverot, ka kopumā Latvijas investīciju piesaistes rādītāji turpina stabili augt.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem.

AST nodrošinājis tarifu konkurētspēju Baltijā un ilgtermiņa stabilitāti, vidējam tarifam AST lietotājiem samazinoties par 10%, salīdzinot ar spēkā esošo. Katrai lietotāju grupai AST tarifu samazinājums būs atšķirīgs, mājsaimniecību lietotājiem izmaksas par elektroenerģijas pārvadi paliks nemainīgas. Atbilstoši SPRK metodikai izstrādātie pārvades tarifi stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra.

Elektroenerģijas pārvades tarifu stabilitāti AST ir izdevies saglabāt, neskatoties uz izaicinājumiem esošajā regulatīvajā periodā, kā arī ambiciozajiem attīstības plāniem energosistēmas drošumam un tīkla pastiprināšanai nākamajos gados. 2025. gada 9. februārī – gandrīz gadu agrāk nekā sākotnēji plānots, Baltijas pārvades sistēmas operatori veiksmīgi īstenoja Baltijas energosistēmu pievienošanos kontinentālās Eiropas energosistēmai. Pāreja uz darbību sinhronā režīmā ar Eiropu, kā arī straujā atjaunīgo energoresursu attīstība būtiski paplašinājusi AST pienākumus un atbildību elektroenerģijas pārvades sistēmas režīmu plānošanā, vadībā, ekspluatācijā un attīstībā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā energosistēmas noturībai un stabilitātei Baltijā, tai skaitā Latvijā, ir būtiski turpināt investēt kritiskās infrastruktūras fiziskajā drošībā un kiberdrošībā.

Latvija, Lietuva un Igaunija īsteno atbilstošu politiku, lai stiprinātu savu ekonomiku noturību, un Baltijas valstīm ir daudz priekšrocību investīciju piesaistei un saglabāšanai, šodien Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā pasākumā "Beyond Borders: Investment & Security in the Baltics" Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Dombrovskis teica, ka šobrīd Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbība ir tikpat svarīga kā tad, kad mūsu valstis atguva neatkarību.

"Mūsu turpmākie panākumi ir atkarīgi no reģionālās vienotības, politikas skaidrības un spēcīga Eiropas Savienības (ES) atbalsta, jo īpaši reaģējot uz ģeopolitiskajām pārmaiņām un ekonomisko nenoteiktību," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš teica, ka ieguldījumi ir katalizators, kas veicina izaugsmi, produktivitāti, inovāciju un darbvietu radīšanu, taču, lai ieguldījumi darbotos pilnvērtīgi, ir jābūt stabilitātes un drošības pamatam. Tomēr šī brīža ģeopolitiskajā realitātē šis pamats šķiet vājāks nekā jebkad agrāk šajā gadsimtā.

Kiberdraudu līmenis šobrīd ir sasniedzis vēsturiski augstāko punktu. Kiberincidenti kļūst arvien sarežģītāki un postošāki, ietekmējot gan informācijas tehnoloģiju sistēmas, gan iestāžu nepārtrauktas darbības nodrošināšanu, un rezultātā – sabiedrības ikdienu.

Lai arī no pašvaldībām tiek sagaidīts augsts kibernoturības līmenis, atstāt tās vienas cīņā ar kiberdraudiem būtu īstermiņa domāšana. Valsts aizsardzības un drošības budžeta pieaugumam ir jāietver arī pašvaldību digitālās aizsardzības stiprināšana – tas nav lieks tēriņš, bet gan ieguldījums kopējā valsts drošībā.Pat šķietami neliels kiberuzbrukums pašvaldībā var radīt būtiskus traucējumus – apturēt siltumapgādi, ūdens padevi vai komunālo norēķinu sistēmas. Vienlaikus šādi incidenti grauj iedzīvotāju uzticēšanos vietējai pārvaldei.

Digitālā drošība – valsts drošības neatņemama daļa

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, speciālistu trūkumu un ierobežotos resursus, risinājums ir kopīga pieeja kritiskās IT infrastruktūras aizsardzībai. Pašvaldību digitālā drošība ir daļa no valsts drošības sistēmas – un šobrīd tieši tās ir visbiežāk vājākais posms.

Šā gada 24. jūnijā Hāgā, Nīderlandē, dienu pirms NATO samita, norisinājās NATO Industrijas forums, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas – kā alianse raugās uz sadarbību ar industriju, lai stiprinātu drošību un aizsardzību.

Ja agrāk NATO ietvaros uzmanība tika pievērsta galvenokārt militāro spēju pilnveidei, tad tagad skaidri redzams – investīcijas aizsardzībā nozīmē arī ieguvumus tautsaimniecībā, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības kopējo spēju pielāgoties un vadīt ārkārtas situācijas. Tas ir svarīgi arī Latvijai, kas jau kopš 2019. gada strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības principu iedzīvināšanas, paverot jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumus mūsu aizsardzības un drošības industrijai, kā arī pastiprinot rīcību kibertelpā, kosmosā un civilmilitārajā sadarbībā.

Runa nav tikai par ieročiem, sakariem un tankiem, bet arī par kritisko izejvielu pieejamību, piegādes drošības ķēžu pārskatīšanu un ražošanas kapacitātes kāpināšanu. Kā savulaik uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Industrijas forumā Stokholmā 2023. gadā – “Nav aizsardzības bez industrijas.”

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma visus 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, lai sāktu skatīt likuma par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.

Deputāti darbu pie nākamā gada budžeta sāka 3. decembrī.

Likumam par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīti vien daži priekšlikumi nākamā gada budžetā, kurus iesniedza opozīcijas deputāti.

Saeimas deputāti cita starpā pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Lai arī laika apstākļi par to neliecina, strauji tuvojas vasaras vidus, kas tradicionāli ir "karstākais" atvaļinājumu periods un vienlaikus arī klusākais laiks daudzās darbavietās.

Aizvadīto gadu statistika rāda, ka jūlija nogalē izmantoto brīvdienu kopējais apjoms dienā ir 2,5 reizes lielāks nekā vidēji gadā. Tas nozīmē, ka šajās vasaras nedēļās atpūšas teju trīsreiz vairāk strādājošo nekā citkārt. Darba vietās tam ir atšķirīgas sekas. Dažos uzņēmumos strādājošajiem nākas krietni nopūlēties, pildot ne vien savus, bet arī kolēģu pienākumus, savukārt citās darba apjoms krietni samazinās un darbošanās notiek mierīgākā "vasaras režīmā".

Šoreiz vēlos pievērsties tieši otrajiem. Proti, paanalizēt, kā jēgpilni piepildīt šo pieklusuma periodu, lai rudenī uzņēmums būtu labākās pozīcijās nekā patlaban. No neskaitāmām iespējām vēlos vērst uzmanību uz trīs aktuāliem virzieniem, kas palīdzēs uzņēmumam kļūt stiprākam konkurences cīņā un pragmatiskāk izlietot resursus.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.

2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.

2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

2026. gada valsts budžets ir valstiski atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu nākotnes drošību, Saeimā pirms balsojuma par nākamā gada budžetu teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš pateicās deputātiem par debatēm un norādīja, ka budžets sastāvēja no 490 deputātu priekšlikumiem un gandrīz 100 ministriju priekšlikumiem.

Politiķis atzīmēja, ka budžets veido drošāku Latvijas valsts iedzīvotāju nākotni. Viņš sacīja, ka iedzīvotāji noticējuši valsts drošības politikai, ekonomiskajai politikai, un to rādot ekonomiskās izaugsmes dati. Tagad svarīgākais nākotnē esot "nesalaist to visu dēlī", teica Ašeradens.

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki.

Drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi ir nodibinājuši kompetences centru "DefInno" un tas ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.

Tā dibinātāji ir Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija), SIA "Armgate", SIA "Belss", SIA "Energolukss", SIA "DATI Group", SIA "Pelegrin", SIA "TETERS" un SIA "VIZULO".

SIA "DefInno" mērķis kā inovāciju klasterim ir paaugstināt drošības un aizsardzības nozarēs strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī uzņēmumu un izglītības un pētniecības iestāžu sadarbību jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju attīstībā atbilstoši nacionālā, Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas līmenī noteiktajām prioritātēm iekšējai un ārējai drošībai. Tam tiks piesaistīts privātais un publiski pieejamais finansējums.

Kiberdrošības jautājumi turpina virzību augšup Latvijas uzņēmumu dienaskārtībā – vismaz divas trešdaļas aptaujāto organizāciju algo informācijas tehnoloģiju drošības speciālistu vai izmanto ārpakalpojuma sniedzēju palīdzību, noskaidrots biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījumā.

Vispopulārākais risinājums kiberdrošības jautājumos ir kvalificētu speciālistu piesaistīšana no ārpuses. Ārpakalpojumu izmanto 47% no visiem 440 aptaujātajiem uzņēmumiem. 15,9% uzņēmumu IT drošība ir kāda štata darbinieka papildu atbildība. Parasti tas ir uzņēmuma datorspeciālists, kurš ticis apmācīts arī kiberdrošības jautājumos. Vēl 6,4% organizāciju tiek algots pilnas slodzes IT drošības speciālists, kura pamatpienākums ir pasargāt uzņēmuma datorsistēmu no kiberuzbrukumiem, datu zādzības un citiem digitālā vidē veiktiem noziegumiem.

No aptaujas izriet, ka šobrīd tikai 30,7% no visiem uzņēmumiem neviens nav tieši atbildīgs par IT drošību, un lielākoties tie ir mazi uzņēmumi bez izvērstām datorsistēmām vai kompānijas, kas pamatdarbībā minimāli izmanto datorus un datorsistēmas. Šādi uzņēmumi bieži vien aprobežojas ar nepieciešamo digitālo risinājumu, piemēram, grāmatvedības sistēmas, izmantošanu mākonī, kur par drošību rūpējas pakalpojuma sniedzējs.

Darbinieki vienmēr ir bijuši galvenā uzņēmuma vērtība, neatkarīgi no tā, ar kādu mērķi tas ir dibināts un kādu saimniecisko darbību tas veic. Vienlaikus daudzas organizācijas un uzņēmumi joprojām neapzinās, ka darbinieki var kļūt par to lielāko draudu un kiberdrošības ķēdes vājāko posmu.

Mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība pēdējos gados ir mainījusi organizāciju darbību, taču vienlaikus tā likusi piemirst par būtiskāko — cilvēka lomu organizācijā. Arvien mazāk tiek ieguldīts dabīgajā intelektā, lai gan tieši cilvēks ir katras organizācijas dzīves cikla pamatsastāvdaļa. No lēmuma dibināt uzņēmumu līdz pārvaldības un personāla atlases procesiem — ikvienā no šiem soļiem ir iesaistīts cilvēks. Arī lēmumu par to, kādus MI rīkus ieviest (vai tomēr neieviest), pieņem cilvēks. Organizācijas kļūst tehnoloģiski advancētākas, vienlaikus arī ievainojamākas, neapzinoties, kādu postu uzņēmumam var radīt laikus neapzināti riski.

Cilvēkfaktora riski — no vienkāršas kļūdas līdz apzinātam kaitējumam

Augstskolas RISEBA studentiem durvis vērusi jauna, mūsdienīgām multimediju tehnoloģijām aprīkota datorklase, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 120 000 eiro.

Jaunajā mācību telpā RISEBA Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes un Arhitektūras un dizaina fakultātes studentiem tagad ir pieejamas 25 darba vietas, kas aprīkotas ar Apple Mac Studio M2 datoriem, kas komplektēti ar monitoriem, multimediju aprīkojumu un optisko tīklu.

Izmantojot šo tehnisko aprīkojumu, studentiem paveras iespēja veidot kvalitatīvu multimediju saturu. Jaunie monitori palīdz precīzi un niansēti atspoguļot saturu un formu – jo monitori nodrošina precīzas kalibrācijas krāsu atspoguļojumu. Telpa ir aprīkota ar daudzkanālu skaņas sistēmu kuras skaņas arhitektūrā izmantoti Marantz Soundun un Acoustic Energy tehniskie risinājumi kuru kopums papildināts ar profesionālu akustisko izolāciju, kā arī augstas izšķirtspējas lāzerprojecijas iekārtu.

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludinājis nākamā gada valsts budžetu un 46 pavadošos likumus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Valdība 2026. gada valsts budžetu atbalstīja 14. oktobrī, bet Saeima to pieņēma 4. decembrī.

Nākamā gada valsts budžetā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi - par 804,3 miljoniem eiro lielāki.

Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta, un tā pieaugumu salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9% apmērā šogad galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā.

Miljardieru bagātība pasaulē pēdējos desmit gados palielinājusies par 121%, liecina Šveices bankas UBS veiktā pētījuma rezultāti.

Šajā pētījumā teikts, ka 2024.gada aprīlī pasaulē bija 2682 miljardieri, kas ir par aptuveni 50% vairāk nekā 2015.gada martā, bet viņu bagātība šajā periodā sasniegusi 14 triljonus dolāru.

Miljardieru bagātība stabili pieaugusi ASV, bet Eiropā kāpums bijis mazāks. Savukārt Ķīnā bija novērojami strauja kāpuma periodi līdz 2020.gadam, taču kopš tā laika pieauguma temps palēninās.

UBS norāda, ka visstraujāk pēdējos desmit gados pieaugusi tā dēvēto tehnoloģiju miljardieru bagātība, kas trīskāršojusies līdz 2,4 triljoniem dolāru, pateicoties tādām jaunām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība, finanšu tehnoloģijas un 3D printēšana.

Bankas veiktajā 82 miljardieru aptaujā noskaidrots, ka 40% respondentu nākamajos 12 mēnešos vēlas vairāk investēt nekustamajos īpašumos un vērtspapīros rūpnieciski attīstītās valstīs. Tikmēr 40% miljardieru vēlas palielināt savus ieguldījumus tādos tā dēvētajos droša patvēruma aktīvos kā zeltā un citos dārgmetālos, bet 31% vēlas palielināt skaidras naudas uzkrājumus.

“ZZ Dats” atver vienoto pašvaldību informācijas sistēmu Latvijas IT uzņēmums “ZZ Dats” paziņo, ka no 2026. gada 1.janvāra tā izstrādātā vienotā pašvaldību informācijas sistēma tiks licencēta zem EUPL (European Union Public Licence) atvērtā koda licences.

Tas nozīmē, ka turpmāk sistēmas kods būs pašvaldībām pieejams, un ar tās uzturēšanu, pielāgošanu un attīstīšanu varēs nodarboties jebkura ieinteresēta persona vai organizācija, norāda uzņēmuma direktors Edžus Žeiris.

“Pēdējo gadu laikā vairākas valsts mēroga IT sistēmas ir veidotas, izmantojot atvērtā koda principus. Šis solis iezīmē būtisku pagrieziena punktu Latvijas pašvaldību digitalizācijā – valsts un pašvaldību datu pārvaldība kļūs caurspīdīgāka, ilgtspējīgāka un drošāka. Mēs ticam, ka atvērtā koda risinājumi ir nākotne. Tie stiprina sabiedrības uzticību un veicina inovācijas publiskajā sektorā,” uzsver E. Žeiris.

Atvērtā koda modelis ļaus pašvaldībām, uzņēmumiem un akadēmiskajām institūcijām kopīgi attīstīt digitālos rīkus, nodrošinot to efektīvāku izmantošanu un drošības pārbaudi. Tā ir arī iespēja veidot spēcīgāku digitālo kopienu, kur publiskā sektora inovācijas tiek radītas sadarbībā ar sabiedrību.