Jaunākais izdevums

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus pirmkārt valsts iestādēm un institūcijām, kas ir definētas Elektronisko sakaru likumā. Ņemot vērā to, kā mainījusies kibersituācija Latvija un reģionā, pakalpojumu saņēmēju klāsts paplašināts līdz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lokam, jo arī virkne kapitālsabiedrību sniedz pakalpojumus un uztur informācijas sistēmas, kurās tiek glabāti sensitīvi dati, kuru integritāte ir ārkārtīgi svarīga. Tie ir dažādi reģistri un informācija, kas nodrošina valsts suverenitāti, jo suverenitāte jau sen vairs nav tikai fiziskas robežas. Tieši šī iemesla dēļ pakalpojumi valsts institūcijām un iestādēm ir primāri vai saraksta augšdaļā.Tāpat sistēmu nepārtraukta pieejamība ir būtiska iedzīvotāju ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Piemēram, nevaram iedomāties, ka kāds no sadzīves pakalpojumiem nav pieejams kiberuzbrukuma dēļ.

Starp citu, katrai ministrijai taču bija - ir savi serveri? Vai šobrīd viss jau ir vienuviet?

Vēl viss nav vienā vai tikai dažās vietās, bet centralizācija ir viens no galvenajiem vektoriem IKT jomā tieši šobrīd. Tā ir taisnība, ka, sākoties digitalizācijai 90-tajos, valstī bija sabūvēti daudzi sakaru centri, bija mazi datu mākoņi, kas darbojās lokāli. Neviena no šīm vienībām, atsevišķi strādājot, nepārtrauktību un mērogojamību nodrošināt nevarēja. Bija arī Valsts kontroles analīze par to, ka, katram atsevišķi rūpējoties gan par datu nepārtrauktību, gan drošību, tas viss ir dārgāk un nesasniedz rezultātu. Efektu var panākt tikai centralizēti. Pirms vairākiem gadiem VARAM, kas ir valsts IKT politiku veidojošā iestāde un pārraugošā ministrija, arī noteica, ka valstī ir nepieciešams centralizēt IKT sistēmas. Tika izveidoti četri kompetenču centri, kas var sniegt Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra pakalpojumus. LVRTC to dara jau piekto gadu.

Noteikt jau var, bet kas motivē realizēt?

Pašreizējā ES fondu plānošanas periodā līdz 2027. gadam ir skaidrs noteikums, ka valsts pārvaldē vairs jaunus dzelžus nepērk, lai izmitinātu savas informācijas sistēmas. Iestāde fokusējas uz savas sistēmas attīstību, bet izmitināšanu atstāj speciālistiem.

Proti, ministrijas vairs nepērk serverus, bet tikai lietotāju datorus?

Tieši tā, datorus iestāžu vai ministriju darbiniekiem sagādā darba devējs, bet datu drošība, sistēmu uzturēšana un kiberaizsardzība jānodrošina centralizēti, jo, būsim godīgi, esošo speciālistu trūkuma apstākļos organizācijām arvien sarežģītāk kļūst nodrošināt komandās visu IKT komponentu ekspertus. Jaunās, izstrādē esošās informācijas sistēmas, kas šobrīd tiek būvētas, ir paredzētas mākoņdatošanai, kas nozīmē, ka dati būs arī vieglāk savietojami. Arī pašā mākonī tiek paredzēta datu konteinerizācija, kas vienkāršoti nozīmē, ka sastrēguma stundās atsevišķām plūsmām ir lielāka vieta.

Vai tas nozīmē, ka beidzot būtu daudz vieglāk iespējams dažādas valsts sistēmas savietot programmatūras ziņā?

Protams, bet tas diemžēl nav vienas dienas uzdevums, jo arī informācijas sistēmas šobrīd valstī ir ļoti dažādas - dažas bārdainas, citas mūsdienīgi hipsterīgas, radītas īsos tempos un noteiktiem specifiskiem pielietojumiem. Ja visas valsts sistēmas ir izvietotas mākoņos jeb virtuālajos datu centros, tad programmu saskartnes ir daudz parocīgāk un lietotājam ērtāk veidojamas. Neizbēgami nākamais solis ir pašu datu klasifikācijas salāgošana. Piemēram, ielas nosaukums vienā sistēmā ir ar vienu klasifikatoru, bet citā - ar citu. Rezultātā, apmainoties datiem, var rasties divi ieraksti datu bāzē. Tas būs jāizslēdz pašām iestādēm. Lai kopumā visas sistēmas arī programmatūras līmenī būtu savietojamas, ir jāpaiet laikam. Mums vēl mantojumā ir sistēmas ar kodoliem no 90-tajiem. To ekspluatācijai pienāks beigas, un tās tiks nomainītas, bet tas nav iespējams uzreiz. Šobrīd VESPC pakalpojumus izmanto 27 iestādes un organizācijas, arī virkne kapitālsabiedrību, kopumā izmitinot teju pusotru simtu informācijas sistēmu. Tas apliecina, ka pakalpojuma attīstība ir uz pareizā ceļa.

Vai atstājat arī vietu privātiem uzņēmumiem darboties tirgū? Piemēram, pašvaldību mājaslapas, cik zinu, datus glabāja privātos serveros!

Jā, vēl aizvien tā ir. Runa ir par ministrijām un iestādēm, kurām noveco serveri. Ja ir pienācis laiks tos mainīt, tad jāmigrē uz centru mākoņplatformām, kur piedāvājam pilnu servisu, iekļaujot datu drošību, rezerves kopijas un visu citu.

Ja servera mūžs ir ap pieciem gadiem, tad tas nozīmē, ka visas valsts sistēmas būs pie jums līdz 2027. gadam?

Tas nozīmē, ka visas valsts sistēmas būs kādā no četriem valsts IKT kompetenču centriem, kas sniedz VESPC pakalpojumus. Mēs cīnāmies par katru klientu, bet pastāv izvēles brīvība - arī ministrijām un iestādēm. Jebkurai valsts pārvaldes iestādei ir iespēja salīdzināt šo centru piedāvājumu un izvēlēties labāko. Un iestādes to arī dara! Mūsu klienti ir pietiekami prasīgi un izvērtē visus aspektus, jo lēmums par informācijas sistēmu glabāšanu un aizsargāšanu ir ļoti nozīmīgs.

Kādēļ ir svarīgi, ka nozīmīgas informācijas sistēmas tiek glabātas valsts kontrolē esošos virtuālos un fiziskos datu centros?

Runa ir par glabājamo datu sensitivitāti. Privātam uzņēmumam pēc būtības patiesā labuma guvējs var mainīties. Tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās, jo sevišķi patlaban. Datu nepareiza izvietošana ir valsts suverenitātes risks. Dati nepareizajās rokās mūs var padarītu ievainojamus.

Vai uzņēmumi arī var glabāt datus VESPC?

Mums ir ierobežojumi, jo ir valsts deleģējums un ir līdzekļi centru izbūvei, ko esam saņēmuši no ERAF. Tomēr tas nenozīmē, ka dzenam prom privātos klientus. Mums ir datu centri, kas ir nošķirts no VESPC, un tur datus glabāt var arī privāti uzņēmumi. Tāpat LVRTC ir optiskais tīkls datu pārraidei, kas tieši paredzēts arī komersantiem. Un, visbeidzot, tieši pie mums ir vislielākais elektronisko sakaru pakalpojumu centru kolokācijas jeb savienojuma punkts, kas mūsu pakalpojumus padara pievilcīgus gan pašmāju, gan lieliem ārvalstu komersantiem.

Kas tas ir par zvēru – DDoS uzbrukumi?

Pakalpojumu atteices uzbrukums jeb saīsinājumā DDos. Inficētas elektroniskās ierīces, datori, telefoni, gudrie ledusskapji ģenerē pieprasījumus kādai valsts interneta vietnei. To var būt tik daudz, ka vietne tiek pārslogota un apstājas. No mūsu puses ir īpaša tehnoloģija, kas pieprasījumu plūsmu attīra no sintētiskiem pieprasījumiem, un tā neļauj pārslogot valsts sistēmas. Jāatzīst, ka astoņu gadu laikā, kopš sniedzam šos pakalpojumus, arī būtiski mainījies kiberuzbrucēja profils un mainās arī uzbrukumu veidi. Pērn katrs uzbrukums ilga vidēji 10 stundas, bet ilgākais uzbrukums bija 160 stundas.

Kas ir uzbrucēji?

Uzbrucējs pamatā ir centralizēti vadīts, visbiežāk apmaksāts vai politiski motivēts kiberkareivis. Uzbrukuma budžets apmaksā gan kareivju darbu, gan noteiktu resursu izmantošanu – piemēram, komerciālos VPN. Tāpat viens no motivatoriem ir ziņkārība un vēlme pierādīt savas vai sava robota spējas. Uzbrukumi ir organizēti vadīti. Ja vēsturiski iepriekš pārliecinošais vairākums uzbrukumu tika realizēti kā nespecifiski, uz apjoma bāzes, tad šobrīd arvien vairāk sākam novērot centienus uzbrukumus pielāgot konkrētiem resursiem un to atsevišķai jeb konkrētai funkcionalitātei.

Kā tendenci redzam, ka pirms uzbrukumiem tiek veikta izpēte, tiek meklētas iestādes resursa vājās vietas. Tiek atrasta kāda funkcionalitāte organizācijas mājaslapā, piemēram, kalendārs, meklētājs, lapa, kura kādu iemeslu dēļ prasa serverim vairāk resursu, un tad uzbrukums tiek mērķēts tieši caur šo vietu, nevis visu resursu kopumā.

Klasiskās aizsardzības metodes, kad uzbrukums nāca no noteiktām valstīm, bija iespējams atslēgt konkrētos kanālus un ierobežot uzbrukumu, vairs nedarbojas. Iestāžu un komersantu drošībniekiem šis kļūst arvien izaicinošāk, tāpēc kiberdrošības pakalpojumi kļūst arvien pieprasītāki.

Kādi pakalpojumi ir pieprasīti?

Papildus DDoS aizsardzībai LVRTC nodrošina padziļinātu kiberincidentu noteikšanas un novēršanas pakalpojumu, kā arī mākoņpakalpojumu drošības un pārvaldības pakalpojumu, kas spēj samazināt nesankcionētas attālinātas kibernoziedznieku piekļuves iespējas resursiem, jo to turētājiem ir nepareiza resursa konfigurācija. Šādas nepilnības vai ievainojamības lietotāji nespēj laicīgi novērst, un šis pakalpojums ļauj klientiem identificēt problēmas un nepilnības agrīnā stadijā, vēl pirms noticis kritisks incidents. Šos pakalpojumus nodrošinām arī komercsektoram.

Redzot aizvien pieaugošos kiberapdraudējuma riskus, LVRTC ir izstrādājis pikšķerēšanas uzbrukuma simulācijas pakalpojumu, lai mūsu klientiem un jebkuram citam interesentam palīdzētu identificēt un mazināt ar pikšķerēšanas uzbrukumiem saistītos riskus, jo ir svarīgi regulāri trenēt darbiniekus jaunajiem apstākļiem, kad uzbrukums var nākt no pirmšķietami nevainīga e-pasta. Tāpēc ir svarīgi apmācīt, un arī šo mēs piedāvājam iestādēm un komersantiem.

Atliek lietotājs parastais! Vai arī šajā gadījumā ir runa tikai par valsts darbiniekiem?

Nē! Te nav nekādu ierobežojumu. Par kiberdrošību varam stāstīt visiem, varam apmācīt un parādīt. Primāri fokusējamies uz būtiskajiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem kiberdrošība noteikti ir svarīga.

Piemēram, vai varat minēt konkrēti?

Piemēram, jau minētais mākoņpakalpojumu drošības un pārvaldības pakalpojums nepieļauj novecojušu sistēmu ekspluatāciju, vismaz šādu rīcību neapzināti. Proti, pats sistēmas īpašnieks līdz galam nav informēts, ka viņa sistēma ir ievainojama. Sistēmas nereti ir ļoti komplicētas, un atjauninājumi var radīt riskus. Mēs, no iekšpuses monitorējot sistēmu, šādus iespējamos caurumus sistēmās ātri pamanām un varam par tiem brīdināt īpašnieku. Pats īpašnieks var izvērtēt riskus. Ja sistēma ir pilnībā noslēgta, tad nav būtiski, bet, ja tā ir atvērta ar ārēju piekļuvi, tad domāšanai laika nav daudz.

Kā jūs trenējat iemaņas atpazīt pikšķerēšanas uzbrukumus?

Cilvēkam vajag 16 reizes atkārtot, lai kaut kas nosēstos motorikas līmenī. Mēs trenējam darbinieku uzmanību. Šo uzdevumu pasūta konkrēta organizācija. Pielāgojam pikšķerēšanas uzbrukumu šīs organizācijas darba specifikai un elektroniskajai darba videi. Tad izsūtām pikšķerēšanas e-pastus darbiniekiem. Mūsu mērķis nav iegūt datus, un nekas slikts nenotiek, bet varam parādīt cilvēkiem viņu neuzmanību un uzskatāmi pastāstīt, kā būtu darīt pareizi. Pēc tam, kad darbinieki ir uzķērušies, ir daudz vieglāk izskaidrot, kādas sekas tas radītu, ja tas būtu pa īstam, ja datus būtu centies iegūt reāls pikšķerētājs. Mēs to darām no drošas, kontrolētas platformas. Pēc tam uzņēmums saņem arī atskaiti, cik no pikšķerēšanas e-pastiem ir sasnieguši mērķi, cik izdzēsti.

Cilvēki taču zina, ka nevajag atvērt neatpazīstamus e-pastus, solījumus par arābu prinča mantojumu vai vēl kādus brīnumus

Tā jau vairs nav, ka atsūta lielu baneri ar uzrakstu “Spied šeit”. Cenšas noķert ar mazām niansēm. Tiek prasīta rīcība, neļaujot iedziļināties, un dara to samērā rafinēti. Ir zināms, ka var pārtvert e-pastu sarakstes, var e-pastu veidot no līdzīgas personas vai iestādes. Krāpnieki bieži atdarina kaut ko reālu. Maģiskie stāsti par Arābijas princi, kas atstājis mantojumu, vairs nav modē. Tas jau ir atstrādāts materiāls, lai arī vēl aizvien sastopams. Cits jautājums ir – kā tā var gadīties, ka ienāk e-pasts, kas ļoti līdzinās nesen notikušai sarakstei.

Arābu prinča piemērs ir vairāk masveidīgs pasākums. Vai ir sastopamas krāpšanas, kas vērstas uz konkrētu personu?

Aizvien biežāk ir tieši šādas krāpšanas mēģinājumi arī korporatīvajā vidē. Šādos gadījumos kiberuzbrukums būs daudz rafinētāks. Tiek veikta priekšizpēte, tiek profilēti cilvēki, to uzvedība, un, ja ir šis mērķis iegūt konkrētus datus no konkrēta uzņēmuma, tad arī šādi rīkojas. Runa vairs nav par vieglu un ātru peļņu, bet par skaidru interesi, ko pasūtītājs vēlas sasniegt. Tam arī tiek veltīta nauda un resursi. Tieši šādā gadījumā organizācijas darbiniekam ir nepieciešama šī īpašā uzmanība un spēja atšķirt īsto no šķietamā. Turklāt runa ir ne tikai par e-pastiem, bet arī sociālo tīklu kontaktiem un sarunām. Mērķtiecīgs uzbrukums, kuru ilgstoši plāno, var būt arī izstiepts laikā.

Vai konsultējat par kiberdrošību kopumā, ne tikai veicat darbinieku apmācību, bet arī palīdzat ar tehnoloģiski pareizu darba organizāciju tīmeklī?

Jā! Tas ir vesels kopums, sākot no VPN pieslēgumiem un beidzot ar darbinieku uzmanību. Kiberdrošība nav tiešus ieņēmumus ģenerējoša lieta, bet pasargājoša lieta. Tieši šī iemesla dēļ vienam uzņēmumam kiberdrošības programmatūra neatmaksājas, nerunājot par to, ka viena daļa organizāciju nevar tādas atļauties. Tā arī ir mūsu pakalpojuma atslēga, jo varam šo aizsardzību nodrošināt vairāk nekā vienam klientam, būtiski pazeminot kiberdrošības izmaksas organizācijām. Arī izglītošanā ir tas pats. Ja ir jāizglīto IT sistēmu speciālisti un vēl papildus visi darbinieki, tam nav kapacitātes. Mūsu pakalpojumi gan valsts organizācijām, gan uzņēmējiem ļauj fokusēties uz saviem tiešajiem uzdevumiem, biznesu.

Vai var apgalvot, ka patlaban ir brīdis, kad par kiberdrošību ir jādomā īpaši? Proti, Ukrainas kara ietekme skar ne tikai valsts organizācijas, bet arī uzņēmējus?

Protams! Ukrainas karš kiberdrošības jomā nesākās 2022. gada 24. februārī, bet krietni ātrāk. Interese par Latvijas elektroniskajām ierīcēm arī ir bijusi jau ievadā. Metodes ir tās pašas. Meklē vecākus datorus vai telefonus, kuriem vairs nav atjauninājumu. Otrs vājais punkts ir cilvēki. Tā tas ir bijis iepriekš un arī pēdējā gada laikā, tikai šobrīd uzbrukumu ir krietni vairāk. Tas, ko vēlos uzsvērt, - karš nav tikai konvencionāls, bet arī digitāls, un digitālā jomā karam robežu nav. Tā ir neredzamā daļa. Kamēr viss iet un strādā, sabiedrībai šķiet, ka viss ir labi. Tas ir mānīgi. Tas, uz ko vēlos uzņēmējus aicināt, – izmantojiet mūsu piedāvāto palīdzību izglītot darbiniekus kiberdrošības jomā! Turklāt piebildīšu, ka mediju darbinieki ir fokusā un viņu datus cenšas iegūt. Pilnīgi noteikti pret žurnālistiem var tikt vērsti mērķēti un sagatavoti kiberuzbrukumi.

Ekonomika

Kāpēc uz Telia daļām piesakās nekvalificēts pircējs?

Edžus Ozoliņš,23.01.2025

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols uzsvēra, ka LVRTC nav nedz lēmis, nedz arī publiski komunicējis gatavību iegādāties Telia piederošās daļas Tet.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības par LVRTC stratēģiju attiecībā uz Tet un LMT kapitāla daļu iespējamo iegādi.

Pēdējos mēnešos aktualizēts jautājums par iespējamo darījumu, kura rezultātā Latvijas valsts vai kāda no tās kapitālsabiedrībām varētu izpirkt Skandināvijas telekomunikāciju milzim Telia piederošās Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu SIA Tet un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) kapitāla daļas.

Tas gan ir pretrunā ar valdības deklarāciju atvērt kapitālsabiedrības privātajiem investoriem, nevis tās mēģināt izpirkt. Vēl interesantāku šo parādību padara fakts, ka par pircēju piesakās VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), uzņēmums, kurš, pēc pieejamās informācijas, nekvalificējas, jo diez vai spēs atvēzēties 0,5 miljardiem eiro, cik varētu maksāt Telia daļas LMT un Tet. 2023. gada bilancē LVRTC naudas pozīcijā bija vērojams cipars 24,71 miljons eiro, kas ir vairāk nekā nepietiekami.

Pakalpojumi

LVRTC valdes pienākumus turpmākos septiņus mēnešus pildīs divi valdes locekļi

Db.lv,20.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības domāšana mainās – agrāk kiberdrošība tika uzskatīta par IT speciālistu atbildību, taču šobrīd kļūst skaidrs: kiberdrošība ir mūsu visu kopīga atbildība.

Šī gada Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konference izgaismoja būtiskus virzienus – sākot no Eiropas kiberdrošības stratēģijas līdz atvērto datu drošības jautājumiem. Kā norādīja eksperti, nav jautājums, vai kāds kļūs par kiberuzbrukuma upuri, bet gan kad tas notiks. Tāpēc arī ir būtiski runāt par draudiem, dalīties pieredzē un veidot standartus.

Kiberuzbrukumi vairs nav ārkārtas gadījumi – tie notiek nepārtraukti un kļuvuši par daļu no mūsu digitālās ikdienas. Sabiedrībā parasti uzzinām tikai par skaļākajiem incidentiem, un nereti arī tikai tad, ja to publisko pats cietušais. Iemesli, kādēļ par šādiem incidentiem netiek ziņots, ir dažādi, bet kopējās kiberdrošības labā būtu ieteicams to darīt. Kā zināms, realitātē uzbrukumi notiek nepārtraukti, nereti pat ilgstoši, gadiem ilgi, paliek pat neievēroti. Kiberuzbrukumi var ietekmēt jebkuru – uzņēmumus, valsts institūcijas, un arī privātpersonas.

Tehnoloģijas

Nozares nākotne: kiberdrošības vadītāji būs pieprasītākie speciālisti

TSI,24.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberdrošība vairs nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā kļuvusi par būtisku organizācijas pārvaldības un riska vadības daļu. Pieaugot kiberapdraudējumiem un normatīvajām prasībām, uzņēmumiem jāstiprina ne tikai tehniskā aizsardzība, bet arī sistēmiska kiberdrošības pārvaldība, kas ietver skaidru atbildību, procesu kontroli un ilgtermiņa stratēģiju. Pieaug pieprasījums pēc kiberdrošības vadītājiem, kuri spēj savienot tehniskās zināšanas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Šie speciālisti vada risku analīzi, politiku izstrādi, incidentu pārvaldību un darbinieku apmācības, nodrošinot organizācijas drošību kopumā.

„Kiberdrošība šodien ir neatņemama pārvaldības sastāvdaļa, kas prasa ne tikai tehniskas zināšanas, bet arī spēju koordinēt drošības procesus visā organizācijā,” uzsver profesors Mihails Savrasovs no Transporta un sakaru institūta. „Tas vairs nav tikai IT nodaļas jautājums – tas ir visa uzņēmuma kopīgs uzdevums.”

Likumdošana un jaunās prasības

No 2024. gadā 1. septembra Latvijā ir spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, kas nosaka jaunas prasības gan publiskā, gan privātā sektora organizācijām. Līdz 2025. gada 1. oktobrim jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks un jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums. Likums nosaka arī minimālās prasības – iekšējo politiku izstrādi, incidentu ziņošanu, risku vadību un darbības nepārtrauktības plānu.

Eksperti

Droša, jaudīga un iekļaujoša digitālā Latvija

Ģirts Ozols, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs,11.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās vides attīstība ir priekšnosacījums drošībai, noturībai un arī valsts finansiālai izaugsmei. Tas viss nav iespējams bez spēcīgiem pamatiem jeb kritiskās infrastruktūras, par ko jau simts gadus rūpējas un domā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Vairāku gadu garumā bez skaļiem saukļiem un paštīksmināšanās Latvija ir izbūvējusi un paplašina sakaru un apraides tīklu, nodrošina Latvijas un NATO ārējās robežas drošības stiprināšanu, sniedz ērtus un uzticamus digitālās identitātes pakalpojumus, šobrīd testē 5G tehnoloģiju TV un radio apraides nodrošināšanai. Kurš par to maksā un kas liecina par LVRTC panākumiem?

LVRTC peļņu veido IKT infrastruktūras nomas un saistīto pakalpojumu ienākumi, LMT dividendes, ieņēmumi no valsts deleģēto uzdevumu izpildes un komercproduktu - piemēram datu centru, kā arī datu tranzīta pakalpojumu tirgošanas pašmāju un ārvalstu komersantiem. Īstenojot dažādus projektus, akcionāra noteikta daļa iegūtās peļņas tiek iemaksāta valstij, bet daļa - ieguldīta simts procentus valstij piederošā LVRTC infrastruktūras attīstībā, lai veicinātu nākotnes tehnoloģisko projektu īstenošanu. Atkārtoti ieguldot peļņu, mēs veicinām ne tikai mūsu attīstību, bet arī valsts tehnoloģisko un finansiālo izaugsmi. Šāda efektīva resursu pārvaldība ļauj mums īstenot inovatīvus projektus, kas atbalsta valsts ekonomiskās intereses, nodrošinot iedzīvotājus un organizācijas ar drošu un ātru informācijas saņemšanu un tās pārraidi.

Tehnoloģijas

LVRTC pauž gatavību finansiāli iesaistīties Tet kapitāldaļu izpirkšanā

LETA,23.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Būvniecība un īpašums

Izsludināts iepirkums Rīgas televīzijas torņa pārbūvei ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro

LETA,09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) 2022.gadā strādājis ar uzņēmuma vēsturē lielāko neto apgrozījumu – 25.2 miljoni eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat par 1.8 miljoniem eiro pārsniegti prognozētie ieņēmumi, sasniedzot 37.3 miljonus eiro.

2022. gadā uzņēmuma izmaksas un nodokļu izdevumi sasniedza 30.5 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaksas un nodokļu izdevumi ir palielinājušies par 1.01 miljoniem eiro.

Par finanšu jomu atbildīgā LVRTC valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere norāda: “Neskatoties uz izaicinājumiem piegādes ķēdēs, inflāciju un izmaksu pieaugumu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, 2022. gadu LVRTC ir noslēdzis ar peļņu 5.72 miljonu eiro apmērā, kas ir radusies gan no pamatdarbības neto peļņas budžeta pārpildes, gan arī no lielākiem ieņēmumiem no līdzdalības asociēto sabiedrību kapitālā”.

Būtiskākais neto apgrozījuma pieaugums ir LVRTC nodrošinātajiem mākoņpakalpojumiem. Tāpat pieauguši ieņēmumi no Datu centru pakalpojumiem un optisko dzīslu nomas. Apgrozījumus samazinājies apraides biznesa virzienā. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2022.gada LVRTC nodrošināja valstiska mēroga projektu realizāciju un pakalpojumu sniegšanu. No šādiem projektiem vai pakalpojumiem LVRTC gūst minimālu peļņu, nedrīkst gūt peļņu vai pat cieš zaudējumus, kā tas ir ar platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenošanu, kā arī uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu nodrošināšanu.

Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs,13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" vadība pozitīvi vērtē lēmuma pieņemšanu par uzņēmumu nākotni. Tas veicinās uzņēmumu un nozares izaugsmi, norāda LMT un "Tet".

LMT pozitīvi vērtē to, ka ilga procesa rezultātā beidzot ir pieņemts lēmums, kā virzīties tālāk jautājumā par uzņēmuma nākotni, norādīja LMT prezidents Juris Binde, komentējot valdības lēmumu SIA "Tet" un LMT daļu izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" iesaistīt AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC).

Binde uzsvēra, ka LMT vienmēr ir bijis vērsts uz izaugsmi un attīstību, ko apliecinot arī uzņēmuma pirmā pusgada apgrozījuma pieaugums par 8,5%.

"Arī izaugsmes mērķis ir noteikts - attīstot jau identificētās iespējas aizsardzības jomā, ieguldot apjomīgākas investīcijas lietu interneta produktos un pakalpojumos un paplašinot eksportu, uzņēmuma apgrozījums piecos gados varētu pieaugt par 60% un sasniegt 500 miljonus eiro," norādīja Binde.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstākajos sakaru torņos šodien pacelti valsts karogi un, ja laikapstākļi ļaus, karogi 15 torņos plīvos līdz pat 19.novembrim, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Valsts un Eiropas Savienībā augstākajā karoga mastā Rīgā, Zaķusalā, karogs tiks pacelts 18.novembra rītā, klātesot Valsts robežsardzes priekšniekam ģenerālim Guntim Pujātam.

Karogi Vidzemē plīvo Siguldas, Valmieras, Viesītes un Cesvaines torņos. Latgalē karogi pacelti LVRTC torņos Daugavpilī, Rēzeknē, Viļānos, Preiļos un Līvānos. Kurzemē karogi plīvo Tukuma, Ventspils, Liepājas un Dundagas torņos. Karogs pacelts arī LVRTC tornī Jelgavā. Tāpat karogs plīvo arī Rīgā – vienīgajā pilsētas vēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā.

Karogu pacelšana kļuvusi par skaistu tradīciju, ko LVRTC īsteno 18.novembrī un 4.maijā. Tradīcija aizsākta 2014.gadā, kad pirmo reizi Zaķusalas TV tornī - 368m augstumā – tika pacelts 3x6 metrus plašs valsts karogs. Četrus gadus vēlāk LVRTC aprīkoja ar karoga mastiem un izgaismojumu arī citus savus augstākos torņus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" daļu izpirkšanas sakaru uzņēmumos SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un stratēģiskā investora piesaistes, visām darījumā iesaistītajām pusēm - AS "Latvenergo", Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") un stratēģiskajam investoram - varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Tā intervijā pauda "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

"Mēs redzam, ka paritāte perspektīvā varētu būt daudzmaz vienādās četrās daļās, ar to saprotot LVRTC, "Latvenergo", "Possessor" un stratēģisko investoru, kuram, pēc mūsu redzējuma, būtu jāiegūst 25% kapitāldaļu," norādīja Ozols, piebilstot, ka pašlaik runā nevis atsevišķi par LMT un "Tet", bet gan par šī biznesa kopumu.

Pašlaik "Latvenergo", LVRTC un "Possessor" ir izveidojuši darba grupu, kura mēneša laikā izvēlēsies konsultantus, kas palīdzēs ar stratēģiskā investora piesaisti, ar padziļināto izpēti jeb "due diligence", kā arī ar darījuma strukturēšanu. Tālāk plānots, ka divu divarpus mēnešu laikā pakāpeniski tiks saņemta informācija no konsultantiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš minēja, ka ir jāpiesaista jauns privātais investors, taču valdības ieskatā valstij būtu jāsaglabā vairākums. Tāpat minētie uzņēmumi būtu jāvirza akciju publiskajam piedāvājumam, lai Latvijas pensiju fondiem būtu iespēja ieguldīt līdzekļus vietējos uzņēmumos.

"Šie ir ļoti labi uzņēmumi, kuros var ieguldīt Latvijas pensionāru naudu, lai to nesūtītu projām, bet varētu pelnīt tepat uz vietas un palīdzētu uzņēmumiem attīstīties," sacīja Valainis.

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un LMT akciju pārdošanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) daļu pilnīgā izpirkšanā no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" tiks iesaistīti valstij piederošie uzņēmumi AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), otrdien nolēmusi valdība.

Līdz šim sarunas ar "Telia" par LMT un "Tet" nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteiks valstij pilnībā piederošie "Latvenergo" un LVRTC.

Nav gan zināms, vai "Telia" piekritīs piedāvājumam.

Par darījuma summu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) solīja informēt tuvākajā laikā, jo esot jāievēro zināms process, bet tā būšot tirgus cenai atbilstoša.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.

Valainis sacīja, ka tiks arī meklēts starptautisks finanšu investors, un šo procesu plānots sākt no rītdienas. Tāpat arī nākotnē tiks strādāts pie tā, lai uzņēmumi tiktu kotēti biržā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sāktu bojātā VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) zemūdens optisko šķiedru kabeļa remontdarbus, šodien uz bojājuma vietu dosies remontdarbu kuģis, aģentūru LETA informēja LVRTC pārstāvji.

Tāpat cita LVRTC inženieru komanda pirmdien dosies uz Gotlandi, lai sniegtu tehnisku atbalstu un veiktu regulārus mērījumus ar LVRTC iekārtām, kurām jūras kabelis pieslēgts Gotlandē.

LVRTC parstāvji arī vērsa uzmanību, ka remontdarbu iespējamību un norisi var ietekmēt laika apstākļi jūrā, piebilstot, ka patlaban tie darbiem ir labvēlīgi, taču, ievērojot gadalaika noteikto meteoroloģisko apstākļu specifiku Baltijas jūrā, situācija var mainīties un remontdarbus var nākties atlikt, kuģim nogaidot tuvākajā ostā.

Jau vēstīts, ka 26.janvāra agrā rītā tika bojāts Baltijas jūrā esošais LVRTC zemūdens optisko šķiedru kabelis posmā Ventspils-Gotlande. Kabelim bojājums konstatēts Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas uzņēmums "Telia Company" ("Telia") parakstījis saprašanās memorandu ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo fiksēto tīklu operatora "Tet" un mobilo sakaru operatora LMT akciju pārdošanu, teikts "Telia" paziņojumā uzņēmuma interneta mājaslapā.

Pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026.gada pirmajā pusgadā.

"Esam gandarīti, ka esam panākuši vienotu viedokli par labāko turpmāko rīcību attiecībā uz šiem lieliskajiem Latvijas uzņēmumiem. Esam vienojušies turpināt iecerēto darījumu, kurā mūsu piedāvājums pārdot mūsu akcijas atspoguļo "Tet" un LMT patieso tirgus vērtību. Sarežģītā "Tet" un LMT līdzdalības struktūra ir palēninājusi vērtības radīšanu. Tāpēc šis saprašanās memorands ir pagrieziena punkts gan mums, gan "Tet" un LMT, kuriem tagad būs iespēja turpināt attīstību jaunā īpašumtiesību modeļa ietvaros, kas savukārt dos labumu to klientiem un visām ieinteresētajām pusēm," paziņojumā pauž "Telia" prezidents un izpilddirektors Patriks Hofbauers.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvenergo”, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), kā arī “Telia Company AB” noslēdza saprašanās memorandu, kas paredz tai piederošo SIA “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” daļu iegādes procesa uzsākšanu.

Iesaistītās puses veiks padziļināto izpēti vai tā dēvēto due diligence, kā arī citus sagatavošanās darbus, lai izvērtētu darījuma iespējamību. Iespējamā darījuma rezultātā Latvenergo un LVRTC kopā ar SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” un starptautisku investoru iegūtu pilnīgu kontroli abos telekomunikāciju uzņēmumos. Lai to paveiktu, paredzēts piesaistīt starptautisku investoru ar būtisku pieredzi tehnoloģiju jomā. Investora piesaistei atklātā konkursā tiks piesaistīts starptautisks konsultants, kura uzdevums būs piedāvāt labāko iespējamo darījuma risinājumu un finanšu investoru.

Tiks izstrādāta uzņēmumu tālākā stratēģija un attīstības plāns ar mērķi ilgtermiņā daļu no valstij piederošajām daļām publiski kotēt biržā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas varasiestādes svētdien arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

Eksperti

Blokķēdes un stingrākas ilgtspējas prasības: ko vēl nesīs loģistikā šis gads?

Dmitrijs Čebajevskis, “Kreiss” izpilddirektors,15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka 2023. gada otrā pusē transporta un uzglabāšanas nozares kopējā pievienotā vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies, ekonomisti uz 2024. gadu raugās ar piesardzīgu optimismu.

Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams.

Tehnoloģijas

Kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki

Armanda Vilciņa,07.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē 2023. gadā kopumā piedzīvoti 2635 kibernoziegumi, kā rezultātā cieta vairāk nekā 343 miljoni cilvēku, kas nozīmē, ka šādi noziegumi kļūst arvien populārāki un ietekmē lielu daļu sabiedrības.

To, atsaucoties uz Forbes datiem, intervijā DB norāda pasaulē atzītais kiberdrošības speciālists Miko Kentele (Mikko Kenttälä). Viņš veicis tehniskās drošības auditus, meklējis programmatūrās ievainojamības par atlīdzību un tagad kā SensorFu izpilddirektors izstrādā drošības produktus. Viņš atgādina, ka par kiberdrošību un datu aizsardzību mūsdienās būtu jādomā ikvienai kompānijai. Uzņēmējiem ir jārūpējas par šīm pamata lietām, jo tās tiešā veidā ir saistītas gan ar biznesa darbību, gan rezultātiem, teic M.Kentele, uzsverot, ka mūsdienās kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki, tāpēc arī sabiedrībai kopumā jābūt piesardzīgai.

Kiberdrošība ir kļuvusi par būtisku ikdienas sastāvdaļu, jo digitālajā vidē pavadām arvien vairāk laika. Ja salīdzinām, kāda kiberdrošības joma ir šobrīd un kāda tā bija pirms desmit gadiem - kas ir nozīmīgākās lietas, kas ir mainījušās?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās kiberdrošība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem uzņēmumiem, it īpaši finanšu sektorā. Pieaugošie kiberuzbrukumi un IT sistēmu sarežģītība rada nepieciešamību pēc stingrākām drošības prasībām un operacionālās noturības. Šajā kontekstā Eiropas Savienība ir ieviesusi DORA regulu (Digital Operational Resilience Act), kas paredz uzlabot digitālo noturību uzņēmumiem un iestādēm, kas darbojas finanšu sektorā. Šajā rakstā aplūkosim, kas ir DORA regula un kā tā ietekmē uzņēmumu kiberdrošību.

Kas ir DORA regula?

DORA (Digitālās operacionālās noturības akts) ir Eiropas Savienības regula, kuras mērķis ir stiprināt finanšu sektora noturību pret digitālajiem riskiem. Tā paredz, ka finanšu iestādēm, piemēram, bankām, apdrošināšanas kompānijām un ieguldījumu fondiem, ir jāievieš visaptveroši pasākumi, lai aizsargātu savas IT sistēmas un nodrošinātu darbības nepārtrauktību.

DORA regula ir tieša atbilde uz pieaugošajiem kiberapdraudējumiem un digitālo traucējumu draudiem, kas var ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti. Tā nosaka vienotus standartus un prasības visām finanšu iestādēm ES, nodrošinot, ka tās ir pietiekami sagatavotas dažāda veida digitālajiem incidentiem.

Tehnoloģijas

Pētījums: Katrs trešais uzņēmums apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu

Db.lv,20.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2025. gada 1. aprīlim uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par atbilstību jaunā Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām, kas attiecas uz transporta, komunikāciju, enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī dažādu nozaru institūcijām.

Vienlaikus pētījumu centra SKDS un elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” veiktā pētījuma dati liecina, ka 33 % uzņēmumu apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu, pat, ja uz tiem jaunais regulējums neattiecas.

Kā norāda “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers, tendences apliecina, ka kiberdrošība biznesa vidē vairs nav tikai juridisks pienākums – tas ir kļuvis par stratēģisku lēmumu, nodrošinot gan uzņēmuma, gan klientu informācijas drošību.

Kopumā 33 % uzņēmumu, uz kuriem tieši neattiecas jaunais Nacionālā kiberdrošības likums (turpmāk – NKDL), apsver kiberdrošības prasību ieviešanu, lai uzlabotu uzņēmuma kiberdrošību, kā arī savu un klientu datu aizsardzību. No tiem 22,7 % aptaujāto norādīja, ka drīzāk apsvērtu ieviest kiberdrošības prasības, savukārt 10,3 % – sniedza pārliecinošu atbildi. 34 % uzņēmumu šādu iespēju neapsver, 22,7 % atbildēja drīzāk, nē, un 11,3 % atzina, ka noteikti to neplāno. Tikmēr vēl 33 % uzņēmumu nav konkrētas atbildes šajā jautājumā, iespējams, gaidot papildu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kiberdrošības prasību ieviešanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos portālos notikuši krāpnieku mēģinājumi iegūt "eParaksta" lietotāju datus, informēja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pārstāvji.

Kā norāda centrā, sadarbojoties ar iesaistītajām pusēm, konstatēts, ka mēģinājums iegūt "eParaksta" lietotāju datus noticis vairākos portālos, izmantojot integrēto un uzņēmuma "Dokobit" nodrošināto personu elektronisko identifikāciju ar "eParaksts mobile".

Konkrētajās vietnēs atspējota piekļuve ar "eParaksts mobile", informē centrā. Savukārt iesaistīto portālu uzturētājs ir informēts par situāciju un veic incidenta izpēti, lai izzinātu detaļas un portālā veiktās darbības.

LVRTC skaidro, ka konkrētajos gadījumos "eParaksts mobile" lietotāji saņēma aicinājumu savās viedierīcēs apstiprināt identitāti ar "eParaksts mobile", lai gan šādus pieprasījumus nebija veikuši.

Sakaru tehnoloģijas

IUB apturējis LVRTC konkursu par mobilo telefonu sarunu un pakalpojumu nodrošināšanu

LETA,06.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Tehnoloģijas

Plānots noslēgt līgumus ar Tet un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma konsultantiem

LETA,22.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī AS "Latvenergo" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno noslēgt līgumus ar konsultantiem, kuri palīdzēs darījumā ar Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanu un stratēģiskā investora piesaisti.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka konsultantu palīdzība ir nepieciešama trijos virzienos - "Tet" un LMT padziļinātajā izpētē jeb "due diligence", stratēģiskā investora piesaistē un darījuma strukturēšanā.

"Šobrīd mēs darba grupā, kurā ir "Latvenergo", LVRTC un "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"", esam izgājuši cauri procesam ar konsultantu uzrunāšanu, un šie uzņēmumi var sākt strādāt pie piedāvājuma sagatavošanas. Tos mēs sagaidām salīdzinoši ātri, pilnīgi noteikti vēl līdz augusta beigām. Tad attiecīgi mēs strādāsim pie izvērtējuma, lai nonāktu pie līgumiem," sacīja Ozols.

Pēc līguma noslēgšanas ar konsultantiem divu divarpus mēnešu laikā tiek sagaidīts, ka tiks saņemta informācija, ar kuru tālāk strādāt, lai noslēgtu darījumu ar "Telia".