Šā gada pirmajos mēnešos aktualizējušās runas, ka Ķīna līdz gada beigām (vai pat ātrāk) varētu palielināt savas valūtas – juaņas vērtību. Patlaban Ķīnas valūtas kurss ir ne tikai ekonomikas, bet arī politikas jautājums, komentē Hipo Fondu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Ķīna ir bijusi pirmā no lielajām valstīm, kas veiksmīgi pārvarēja krīzi un sasniegusi pirmskrīzes attīstības tempus. Pagājušajā gadā Ķīnas IKP pieauga par 8,7%, bet šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru (6,825 juaņas par 1 dolāru).

Pieaugot eksporta apjomiem no Ķīnas, juaņas vērtība nepieaug. Rezultātā Ķīnas iedzīvotāju algas ārvalstu valūtu izteiksmē paliek salīdzinoši zemas, kas neveicina iekšējā patēriņa pieaugumu Ķīnā, uztur preču cenas zemā līmenī salīdzinājumā ar analoģiskām precēm ārzemēs, kā arī ierobežo patēriņa preču importu uz Ķīnu, piezīmē A. Marčenko.

Piektdien Ķīna kārtējo reizi noraidīja ASV pārmetumus, ka pasaulei nepieciešama stiprāka juaņa, lai izlīdzinātu pasaules tirdzniecības nesabalansētību. Ķīna joprojām norāda, ka saglabās juaņas kursu stabilu.

«Krīzes laikā, noturēt stabilu juaņas valūtas kursu ir svarīgi ne tikai Ķīnai, bet arī pārējai pasaulei. Mums ir jābūt atbildīgiem. Ja valūtu kursi būs mainīgi, tirdzniecībai nebūs enkura. Tad savukārt radīsies jūklis kapitāla ieplūdē un izplūdē. Tā mums kā atbildīgai, lielai nācijai jāsaglabā relatīva valūtu kursu stabilitāte,» norādījis Ķīnas komunistiskās partijas pārstāvis.

Jāpiebilst, ka aprīļa vidū ASV lems vai atzīt Ķīnu par valūtas manipulatoru un noteikt tai tirdzniecības sankcijas. Ķīna jau atbildējusi ka uz ASV sankcijām atbildēs ar pretpasākumiem.

Pašlaik daudzi analītiķi uzskata, ka Ķīnas juaņai realitātē vajadzētu pret ASV dolāru būt par aptuveni 25% stiprākai. Tiek sagaidīts, ka Ķīnas CB juaņas vērtībai pret ASV dolāru tuvāko 12 mēnešu laikā tomēr ļaus kāpt par 3%, norādījusi Reuters veikā analītiķu aptauja šajā sakarā.

Šodien ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka Ķīna nav darījusi pietiekami, lai liktu celties savas valūtas – juaņas vērtībai, raksta Reuters.

«Pašlaik juaņas vērtība ir krietni zemāka nekā tai vajadzētu būt, un tas dod Ķīnai tirdzniecības priekšrocības. Mēs esam viņiem (Ķīnai) teikuši, ka vajadzētu pieļaut juaņas vērtības stiprināšanos, ņemot vērtā to, ka Ķīnas ekonomika aug, eksporta apjomi palielinās un iedzīvotāji tur paliek turīgāki. Būtu jābūt juaņas kursa korekcijai balstītai uz tirgus apstākļiem. Teorētiski viņi ir teikuši «jā» (juaņas revalvācijai), tomēr realitātē nav darīts pietiekami,» norāda B. Obama.

Obama arī draudēja ieviest papildus pasākumus tirdzniecībai ar Ķīnu, kas būšot daudz efektīvāki nekā pagātnē. Arī ASV finanšu ministrs Timotijs Geitenrs solījis iegūt citu pasaule valdību atbalstu Ķīnas valūtas reformas sakarā.

Ķīnas nacionālās valūtas juaņas kurss pret dolāru šodien sasniedzis rekordaugstu līmeni – 6,3556 juaņas par dolāru, raksta Reuters.

Šogad kopumā dolāra cena Ķīnas juaņās ir sarukusi par 3,68%. Savukārt kopš pagājuša gada jūnija, kad Ķīna pēc ilgstošākas pauzes pieļāva pakāpenisku savas valūtas stiprināšanos, dolāra cena juaņās ir sarukusi par 7,4%.

Jāteic, ka Ķīnas juaņas kurss ilgstoši bija piesaistīts ASV dolāram (pie kursa 6.83 juaņas par ASV dolāru), lai aizsargātu valsts ražotājus (Ķīnas eksporti ir lētāki). Šāda mākslīgi vājā Ķīnas valūta dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret citām pasaules ekonomikām un ļauj izveidot milzīgus ārvalstu rezervju krājumus, kurus pēc tam parasti Ķīna investē ASV obligācijās. Ķīna juaņai stiprināties pēc ilgāka pārtraukuma atļāva pagājušā gada vasarā.

Novembra beigās Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē, ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja un Luksemburgas finanšu ministrs Žans Klods Junkers dosies uz Ķīnu, lai spriestu par pašreizējiem valūtu kursu līmeņiem, raksta Reuters.

Ķīnas juaņas vērtība pēc strauja vērtības pieauguma 2008. gada otrajā pusē kopš šā gada marta ir piedzīvojusi krasu cenas kritumu pret eiro (līdzīgi kā ASV dolārs).

Eiropas amatpersonas uzskata, ka juaņas vērtībai milzīgās Ķīnas tirdzniecības bilances pārpalikuma dēļ būtu jābūt daudz lielākai. Līdzīgu viedokli pauž arī ASV, Japāna un Kanāda (turklāt ASV vājās juaņas dēļ Ķīnu sauc par vienu no finanšu krīzes izraisītājiem).

«Mēs runāsim ar Ķīnas varas iestādēm par daudz elastīgāku valūtas kursu maiņas likmju nepieciešamību,» tā reportieriem ziņojis H. Almunja.

Mākslīgi vājā Ķīnas valūta dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret ASV un eiro zonu (Ķīnas eksporti ir lētāki) un ļauj izveidot milzīgus ārvalstu rezervju krājumus, kurus pēc tam parasti Ķīna investē ASV obligācijās. Pašlaik Ķīnas ārvalstu rezervju apjoms sasniedzis 2.27 triljonus ASV dolāru un apmēram divas trešdaļas no tām ir investētas dolāros cenotos aktīvos, raksta Bloomberg.

Ķīnas juaņas vērtības kāpums vai kritums nepalīdzētu pasaules ekonomikai laikā, kad tā sākusi atveseļoties no recesijas, tā šodien paziņojis Ķīnas tirdzniecības ministrs Čens Demings, raksta Reuters.

«Ķīnas valūtai, juaņai, nepieciešams saglabāt savu stabilitāti. Tas ir labi arī pārējai pasaulei,» norādījis Ķīnas tirdzniecības ministrs.

Jāatgādina, ka Ķīnas banka juaņas vērtību piesaistījusi ASV dolāram (pie kursa 6.83 juaņas par ASV dolāru), lai aizsargātu valsts ražotājus (Ķīnas eksporti ir lētāki). Ķīnas valdība izpelnījusies lielu kritiku no citu valdību puses, kuras grib juaņas vērtības stiprināšanos.

Juaņas kurss attiecībā pret ASV dolāru tika revalvēts 2005. gadā (juaņas cenai atļāva kāpt par 2.1 %). Kopš tā laika Ķīnas valdība juaņas cenai attiecībā pret dolāru ir ļāvusi pakāpties vēl par 19 %. Pašlaik Ķīnas juaņas cena ir piesaistīta ASV dolāram, un tai Ķīna atļauj svārstīties 0.5 % robežās no punkta (pret ASV dolāru), ko katru dienu nosaka Kīnas centrālā banka (turklāt jau vairāk nekā gadu Ķīnas CB juaņas kursam pret ASV dolāru kustēties praktiski neatļauj).

«Pašlaik Ķīnas valūtas - juaņas vērtība pret daudzām pasaules valūtām ir krietni vien zemāka, kā tai būtu jābūt realitātē. Taču finanšu krīzes rezultātā Ķīnas ekonomikas modelis sācis mainīties uz tradicionālāku, kas varētu tuvāko mēnešu laikā nozīmēt Ķīnas valūtas stiprināšanos,» šodien paziņojis Starptautiskā Valūtas fonda vadītājs Dominiks Štrauss Kāns.

Ķīnas virzīšanās uz tradicionālāku ekonomiku, pēc SVF šefa vārdiem, ietu roku rokā arī ar Ķīnas juaņas revalvāciju.

Jāpiebilst, ka juaņas kurss attiecībā pret ASV dolāru tika revalvēts 2005. gadā (juaņas cenai atļāva kāpt par 2.1 %). Kopš tā laika Ķīnas valdība juaņas cenai attiecībā pret dolāru ir ļāvusi pakāpties vēl par 19%. Pašlaik Ķīnas juaņas cena ir piesaistīta ASV dolāram, un tai Ķīna atļauj svārstīties 0,5 % robežās no punkta (pret ASV dolāru), ko katru dienu nosaka Ķīnas centrālā banka. Turklāt jau gandrīz divus pēdējos gadus Ķīnas Banka juaņas kursam pret ASV dolāru kustēties praktiski neatļauj. Šāda mākslīgi vājā Ķīnas valūta dod lielu priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret ASV un eiro zonu (Ķīnas eksporti ir lētāki) un ļauj izveidot milzīgus ārvalstu rezervju krājumus, kurus pēc tam parasti Ķīna investē ASV obligācijās. Ķīna par savu juaņas kursa politiku regulāri saņem asu kritiku – sevišķi no ASV.

Ņemot vērā Ķīnas ekonomikas pieaugošo svaru, SVF lēmums par šīs valsts valūtas rezervju statusu šķiet visai loģisks

Nav šaubu, ka Ķīnas ekonomikas nozīme pasaules tautsaimniecībā pēdējo dažu desmitu gadu laikā strauji pieaugusi, un ir nomanāmas prognozes, ka šāds process turpināsies, kā rezultātā pasaules ekonomikas epicentrs galu galā no rietumvalstīm pārvietosies uz šo reģionu. Par to, ka Ķīnas vēlmes vairs nevar neņemt vērā, liecina arī Starptautiskā Valūtas fonda lēmums iekļaut šīs valsts valūtu SDR valūtu grozā. Lēmumam ir liela simboliska nozīme – Ķīna kļuvusi par vienu no pasaules ekonomikas pīlāriem, bet kādi reāli efekti vismaz īstermiņā izjusti tiks maz.

Zīmīgi, ka Ķīnas valūtas iekļaušana SDR grozā pamatā notiks uz eiro rēķina. Eiro īpatsvars šajā grozā saruks no 37,4% līdz 30,93%, kas, iespējams, tuvāko gadu laikā var pastiprināt kopējās valūtas pārdošanas spiedienu no atsevišķu rezervju pārvaldnieku puses, kuri nākotnē savukārt savos krājumos atvēlēs vietu juaņās nominētiem aktīviem. Katrā ziņā var sagaidīt, ka starptautiskajā arēnā līdz ar šādu lēmumu turpinās palielināties Ķīnas juaņas loma, un pastāv pat viedoklis, ka tā nākotnē var ieņemt eiro lomu un būt otra nozīmīgākā rezervju valūta aiz ASV dolāra (daži šādu ainu bur jau 2030. gadā).

Lielbritānijas Centrālā banka (Bank of England) samazinājusi mārciņas bāzes procenta likmi par 0.5 procenta punktiem līdz jaunam rekordzemam līmenim, 1%.

Šāds lēmums jau tik gaidīts, jo Centrālā banka pielieto visus spēkus, lai dabūtu Lielbritānijas ekonomiku "atpakaļ kājās", ziņo Associated Press.

Nesen publicētie pārskati par Lielbritānijas ekonomiku liecina, ka valsts ir nonākusi dziļākajā reccesijā kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Lielbritānijas ražošanas apjomi 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu samazinājušies par 1.5%.

Ķīnas nacionālās valūtas juaņas kurss pret dolāru šonedēļ sasniedzis rekordaugstu līmeni – 6,31 juaņa par dolāru, vēsta Reuters.

Šogad kopumā dolāra cena Ķīnas juaņās ir sarukusi par 4,3%, tomēr daudzi eksperti uzskata, ka juaņas stiprināšanās varētu pierimt, jo Ķīnas valdība, visticamāk, būs saudzīga pret saviem ražotājiem, kurus negatīvi ietekmēs vājāki eksporta tirgi. Jāteic, ka Ķīnas juaņas kurss ilgstoši bija piesaistīts ASV dolāram (pie kursa 6,83 juaņas par ASV dolāru), lai aizsargātu valsts ražotājus un eksportētājus.

Ķīna juaņai stiprināties pēc ilgāka pārtraukuma atļāva pagājušā gada vasarā (kopš tā laika dolāra cena juaņās ir sarukusi par 7,5%). Tiek lēsts, ka nākamgad dolāra cena Ķīnas juaņās varētu sarukt par 3%.

DB jau rakstījis, ka stiprāka juaņa pasaules ekonomiku varētu ietekmēt caur eksporta un importa kanāliem - turklāt ietekme var būt samērā būtiska, jo Ķīna kā nekā ir otra pasaules lielākā ekonomika. Līdz ar dārgāku vietējo valūtu var samazināties Ķīnas eksporta priekšrocības (tās eksportētais kļūs dārgāks), kā rezultātā vieglāki laiki var pienākt ražotājiem un eksportētājiem citur pasaulē, kuriem nākas nepārtraukti konkurēt ar Ķīnas ražojumiem. Mākslīgi lētā Ķīnas juaņa ilgstoši ir bijusi par iemeslu asām diskusijām ASV un Ķīnas politiķu vidū. Pastāv viedoklis, ka juaņas sadārdzināšanās varētu mazināt nesabalansētību pasaules ekonomikā, jo mazinātos Ķīnas eksporta konkurētspēja, un radītu darbavietas citos pasaules reģionos.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Latvijā pagājušā gada trešajā ceturksnī bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 18 ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta deficīts pērn jūlijā-septembrī bija 0,4% no IKP. Tāds pats deficīts bijis arī Bulgārijā, bet mazāks tas bijis vien Igaunijā un Austrijā (abās valstīs -0,2%).

Lielāko budžeta deficītu trešajā ceturksnī uzrādījusi Beļģija (-3,8% no IKP), Lielbritānija (-3,7%) un Francija (-3,5%).

Kopumā budžeta deficīts reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, bet pārējās četrās valstīs, par kurām pieejami dati, fiksēts pārpalikums: Čehijā (+1,3% no IKP), Zviedrijā (+0,9%), Nīderlandē (+0,4%), kā arī Vācijā (visās valstīs +0,3%).

Salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju valsts budžeta bilance uzlabojusies septiņās valstīs, par kurām pieejami dati: Austrijā (+0,7 procenta punkti), Slovākijā un Somijā (abās valstīs +0,6 procenta punkti), Čehijā (+0,5 procenta punkti), Zviedrijā (+0,4 procenta punkti), kā arī Latvijā un Lielbritānijā (+0,3 procenta punkti).

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Ķīna savas valūtas juaņa reformu veiks ļoti pakāpeniski, pār notiekošo procesu saglabājot lielu kontroli, pirmdien norādījusi Ķīnas tirdzniecības ministrija.

Veicot Ķīnas valūtas reformas tikšot ņemts vērā valsts ekonomikas stāvokļa izmaiņas sevišķi izmaiņas Ķīnas tirdzniecības bilancē. Ķīnas Tirdzniecības pārstāvji arī izteica pārliecību, ka arī pie stiprākas juaņas sagaida, ka valsts ražotāji spēs saglabāt savu konkurenci.

Ķīnas banka juaņas vērtību jau 23 mēnešus pēc kārtas bija piesaistījusi ASV dolāram (pie kursa 6.825 juaņas par vienu ASV dolāru), lai aizsargātu valsts ražotājus (Ķīnas eksporti ir lētāki). Ķīnas valdība tādējādi bija izpelnījusies lielu kritiku no citu valdību puses, kuras grib juaņas vērtības stiprināšanos. Jāpiebilst, ka šā gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, Ķīnas IKP pieaudzis par 11,9%. Ķīnas ekonomikas atlabšana lielā mērā notika pateicoties eksporta apjomu pieaugumam, ko būtiski veicina fakts, ka Ķīnas juaņas kurss ir fiksēts pret dolāru.

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Ķīnas juaņas valūtas pozīcija varētu būt pievilcīga peļņas gūšanas iespēja, uzskata Mandatum Life Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Pauls Lukka.

Ķīna ir saglabājusi savas valūtas piesaisti un uzturējusi zemu vērtību salīdzinājumā ar ASV dolāru; juaņas zemā vērtība ir sniegusi priekšrocības Ķīnas eksportētājiem. Šī bija viena no metodēm, ko Ķīna izmantoja savas ekonomikas atbalstam krīzes laikā.

Patlaban Ķīnas ekonomika pārkarst, un Ķīna īsteno pasākumus tās atdzesēšanai – ļaut veikt valsts valūtas revalvāciju šajā ziņā būtu viena no efektīvākajām metodēm. Tas būtu izdevīgi arī ASV, jo to eksporta preces kļūtu konkurētspējīgākas. ASV un citas valstis jau ir asi kritizējušas Ķīnu par tās pasākumiem valūtas kursa fiksēšanai.

«Nedēļas nogalē tika dotas pirmās zīmes, ka Ķīna ļauj notikt savas valūtas revalvācijai. Ķīnas centrālā banka sestdien izplatītā paziņojumā norādīja uz nostājas maiņu, lai ieviestu elastīgāku politiku, tādejādi acīmredzot izlemjot pārtraukt divus gadus ilgušo piesaisti dolāram.

Ķīna īsteno straujāko juaņas cenas samazināšanos 20 gadu laikā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās acīmredzot sabiedējusi šīs valsts vadošas amatpersonas, kuras šīs nedēļas sākumā realizējušas strauju vietējās valūtas - juaņas – vērtības samazināšanos. Rezultātā ASV dolāra vērtība šo otrdien juaņās palielinājās par 1,9%, līdz 6,325 juaņu atzīmei, kas ir straujākais pieaugums divdesmit gadu laikā.

Juaņas stiprināšanās ar lielākiem un mazākiem pārtraukumiem ļoti pakāpeniski notiek jau kopš 2005. gada vasaras. Tiesa gan, šī stiprināšanās apstājās līdz ar pagājušā gada sākumu, un kopš tā brīža ASV dolāra cena juaņās ir pieaugusi par 4,5%. Jāatgādina, ka Ķīnas centrālā banka tradicionāli ļoti stingri regulē juaņas vērtību un ASV dolāra cenai šajā valūtā atļauj svārstīties vien ļoti ierobežotā koridorā, kura viduspunktu tā nosaka katru dienu.

Straujā Ķīnas ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī skaļākas padarījusi runas par iespējamu Ķīnas valūtas – juaņas revalvāciju šogad.

Ceturtdienas ekonomikas dati atklājuši, ka Ķīnas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir augusi par 11,9%, kas ir straujākā minētās Āzijas ekonomikas izaugsme pēdējo 3 gadu laikā (ceturkšņa laikā). «Šādi dati bija vēl viens mīklas pavediens. Mēs gaidījām, ka juaņas revalvācija notiks aptuveni gada vidū, taču tagad domājam, ka tas notiks jau otrajā ceturksnī,» tā Credit Suisse analītiķi.

Ķīnas ekonomikas straujā izaugsme būtu labs arguments stiprākai Ķīnas valūtai, piebilduši vairāki analītiķi. Uz Juaņas vērtības revalvēšanu tiek liktas cerības, ka šis process pasargās Ķīnas ekonomiku no pārkaršanas. Daudzi pasaules analītiķi jau izteikuši bažas par Ķīnas mājokļu tirgus burbuļa plīšanu. Jāpiebilst, ka Ķīnas banka šogad jau ieplānojusi, ka par 22% mazāk nekā 2009. gadā tiks izsniegti jaunie kredīti. Divas reizes šogad arī tikušas paaugstinātas obligātās banku rezervju prasības.

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Ķīna karo valūtu kaujā – neizpaliks ietekme uz globālo tautsaimniecību, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ par galveno ziņu pasaules ekonomikai parūpējusies Ķīna, kas daudziem par pārsteigumu nav kautrējusies devalvēt savu valūtu. Rezultātā ASV dolāra vērtība Ķīnas juaņās pieaugusi par 3%. Nosacīti tas it kā neizskatās daudz, lai gan tik strauji ASV dolāra vērtība juaņās nav pieaugusi jau vairāk nekā 20 gadus. Jāpiebilst, ka šīs valūtas cenas kritums īpaši labi neizskatās arī uz jau ilgstoši aktuālo runu fona, ka juaņas vērtība tiek mākslīgi uzturēta pārāk zema, lai nodrošinātu priekšrocības Ķīnas ražotājiem un eksportētājiem.

Valūtu kari

Ķīnas Centrālā banka norādījusi, ka tas ir solis valūtas kursa režīma liberalizācijas virzienā, kur tiek pieļautas straujākas vietējās valūtas cenas izmaiņas. Zināmi jautājumi gan ir par to, kāpēc šis solis sperts tieši tagad, kad bremzējas valsts tautsaimniecības izaugsme. Būtībā šādā veidā Ķīna vēl vairāk saasina tā saucamos valūtu karus. Jau vairākkārt rakstīts, ka daudzviet pasaulē vērojams vispārējs ekonomikas izaugsmes un inflācijas deficīts, kur palīdzību var sniegt vājāka valūta. Nav izslēgts, ka tālākus pasākumus, lai ierobežotu savu valūtu vērtību pieaugumu, pēc šāda Ķīnas soļa veiks arī citi pasaules monetārās politikas noteicēji (sevišķi Āzijā). Liels jautājums ir arī tas, kā Ķīnas un daudzu citu valūtu vērtību kritums iespaidos ASV Federālo rezervju politiku. Vispārēji arvien dārgāks dolārs ASV ekonomikai ir gluži kā zobusāpes.

Mājokļu kredītu ņēmējiem šobrīd nav izdevīgi kustināt kredīta nosacījumus, jo tad jārēķinās ar banku noteikto likmju kāpumu.

Lai gan Euribor likme šogad kļuvusi vairāk nekā divas reizes mazāka nekā 2008. gada sākumā, kredītņēmējiem, kas vēlas kaut ko mainīt savos kredītlīgumos, tostarp atmaksas termiņu, likmes veidu, jārēķinās, ka banka mainīs arī savu noteikto likmi, to palielinot. Tas tāpēc, ka bankām ir jāpērk jauni finanšu resursi, kuru cena tirgos ir vairākkārt pieaugusi. Šādu banku rīcību var salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem, kad bankām bija pieeja lētiem resursiem, tāpēc tās klientiem, piem., 2007. gadā varēja samazināt savas pievienotās likmes pat zem 1 %. «Tendences kopējai kredītu procentu likmei ir nepieaugt, jo pieaugošos riskus kompensē Eiropas centrālās bankas aktivitātes, samazinot eiro bāzes likmi (tā veido Euribor likmi - red.),» tā SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.

Pasaules lielāko Centrālo banku pārstāvji februāra sākumā pēc pārtraukuma pulcēsies uz 2023. gada pirmajām sēdēm. Lai arī kopš rudens sākuma ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā Banka (ECB) uzturēja vienādus likmju celšanas tempus, spriežot pēc banku pārstāvju paziņojumiem un finanšu tirgus prognozēm, februārī šī dinamika varētu mainīties.

Jaunākās prognozes liecina, ka FRS februāra sākumā varētu pacelt dolāru likmi par 0.25 procenta punktiem, tādējādi samazinot iepriekš pieredzēto likmju celšanas soli no 0.50 procenta punktiem, kas tika fiksēts decembrī. Tikmēr ECB varētu saglābāt nemainīgu ātrumu, turpinot celt eiro likmes par 0.50 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme februārī varētu sasniegt 2.5 %, savukārt refinansēšanas likme - 3 % apgabalu.

Pie kādām likmēm ASV un Eiropa varētu apstāties?

Tuvākajā laikā ECB varētu saglabāt agresīvāku stāju nekā FRS. Saskaņā ar nākotnes darījumu tirgus prognozēm dolāru likmes augstāko līmeni varētu sasniegt jau drīz - pie 4.75 - 5.00 % (patlaban - 4.25 - 4.50 %). FRS plāno apstāties pie 5.00 - 5.25% apgabala. Tikmēr eirozonā likmes vēl kādu laiku varētu turpināt kāpt. Pēc prognozētās pacelšanas februārī par 0.50 procenta punktiem tirgus paredz, ka eiro likmes martā tiks celtas par līdzīgu apmēru un vēl vienu vai divas reizes par 0.25 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme vasarā varētu uzkāpt līdz 3.25 - 3.50 % (patlaban – 2 %). Atbilstoši arī starpbanku procentu likmes savu maksimumu varētu sasniegt tuvu šiem līmeņiem.

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.