Finanses

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā

LETA,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi palielināti 441 miljona eiro apmērā 2026.gadam un 784,2 miljonu eiro apmērā 2027.gadam.

Savukārt 2028.gadam izdevumi noteikti 12,406 miljardu eiro apmērā un 2029.gadam - 12,461 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2027.gadam palielināti 431,7 miljonu eiro apmērā 2028.gadam un 487 miljonu eiro apmērā 2029.gadam.

Izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2026.gadam paredzēti 10,267 miljardu eiro apmērā, 2027.gadam - 10,648 miljardu eiro apmērā, 2028.gadam - 10,892 miljardu eiro apmērā un 2029.gadam - 11,196 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai palielināti 218,6 miljonu eiro apmērā 2026.gadam un 417,4 miljonu eiro apmērā 2027.gadam. Savukārt izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2028. un 2029.gadam salīdzinājumā ar ietvaru 2027.gadam palielināti 661,8 miljonu eiro apmērā 2028.gadam un 965,5 miljonu eiro apmērā 2029.gadam.

Izdevumi Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 2026.gadam paredzēti 2,699 miljardu eiro apmērā, 2027.gadam - 2,111 miljardu eiro apmērā, 2028.gadam - 1,514 miljardu eiro apmērā un 2029.gadam - 1,265 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 222,3 miljonu eiro apmērā, 2027.gadam izdevumi palielināti 366,7 miljonu eiro apmērā, 2028.gadam izdevumi samazināti 230,2 miljonu eiro apmērā un 2029.gadam izdevumi samazināti 478,6 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 5,069 miljardu eiro apmērā, 2027.gadam - 5,477 miljardu eiro apmērā, 2028.gadam - 5,842 miljardu eiro apmērā un 2029.gadam - 6,21 miljarda eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru 2026.gadam izdevumi samazināti 84,8 miljonu eiro apmērā, 2027.gadam izdevumi samazināti 22,4 miljonu eiro apmērā. Izdevumi 2028. un 2029.gadam salīdzinājumā ar ietvaru 2027.gadam palielināti 342,6 miljonu eiro apmērā 2028.gadam un 710,7 miljonu eiro apmērā 2029.gadam.

Vienlaikus FM ziņojumā teikts, ka izdevumi 2026.gadā samazināti par 171,1 miljonu eiro. Kā ik gadu izdevumu pārskatīšanas procesā tika pārskatīts iepriekš piešķirtais finansējums prioritārajiem pasākumiem, konstatējot potenciālo iekšējo resursu 2026.gadam 14,1 miljona eiro apmērā. Savukārt, analizējot grāmatvedības funkcijas centralizāciju, konstatēts potenciālais iekšējais resurss 2026.gadam ir 5,4 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā akcentēts, ka ne tikai kārtējā gadā veiktā izdevumu pārskatīšana sniedz rezultātu nākamajam gadam, bet arī iepriekš veiktās izdevumu pārskatīšanas atstāj ietekmi uz vidēja termiņa budžetu. Piemēram, 2026.gadam potenciālais resurss ir konstatēts, veicot arī 2022., 2023. un 2024.gada izdevumu pārskatīšanu, līdz ar to 2026.gada budžetam no iepriekš veiktajām izdevumu pārskatīšanām ir ieviesti 188,8 miljoni eiro.

FM informē, ka, sagatavojot 2026.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2026.-2028.gadam ir aktualizētas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognozes pie nemainīgas politikas un konstatēts, ka nodokļu reforma ir īstenota ar labākiem rezultātiem un to ietekme uz pašvaldību budžetiem ir daudz zemāka, nekā tas tika sākotnēji prognozēts. Tas dod iespēju precizēt valsts budžeta dotāciju 2026.gadā par 58 miljoniem eiro, 2027.gadā par 62 miljoniem eiro, bet 2028.gadā un 2029.gadā katrā par 57 miljoniem eiro.

Ņemot vērā veiktās izmaiņas, pašvaldībām tiek prognozēts IIN ieņēmumu pieaugums 2026.gadam par 6,7% un turpmākos gados pie nemainīgas politikas - ap 5% ik gadu. Turklāt IIN ieņēmumu prognozes tiek garantētas.

Tāpat paredzēts iesaldēt vēlēto amatpersonu atalgojumu 2026.gadā, kas nodrošina ietaupījumu četru miljonu eiro apmērā. Plānots samazināt arī līdzekļus atlīdzības palielināšanai tiešās valsts pārvaldes iestādēm sešu miljonu eiro apmērā, kā arī citi papildu pasākumi.

Vienlaikus arī neatkarīgās institūcijas tika aicinātas solidāri ar pārējām valsts pārvaldes iestādēm izvērtēt iespējas iesniegt priekšlikumus savas iestādes administratīvo izdevumu efektivizēšanai un samazināšanai, piedāvājot strukturālus risinājumus ar pozitīvu ilgtermiņa efektu. Atsaucoties uz FM aicinājumu, neatkarīgās institūcijas iesniegušas priekšlikumus izdevumu samazināšanai 2026.gadā 1,2 miljonu eiro apmērā, 2027.gadā - 2,5 miljonu eiro apmērā, bet 2028.gadā - 4,1 miljona eiro apmērā un 2029.gadā - 4,2 miljonu eiro apmērā.

Atbilstoši valsts budžeta sagatavošanas grafikam FM bija uzdevums veikt valsts budžeta programmu horizontālu pārskatīšanu. Attiecīgi tika veikta 250 pamatfunkciju programmu un apakšprogrammu izdevumu neizpildes analīze un ietekmes uz 2026.gada budžetu novērtējums. Rezultāti rāda, ka 13% no šīm programmām izdevumi tika apgūti pilnā apmērā, bet 12% gadījumos konstatēta nebūtiska neizpilde.

Papildus veikts arī piešķirtā finansējuma prioritāro pasākumu izvērtējums. Analīze tika veikta, vērtējot elastību, efektivitāti, aktualitāti, sabiedrības intereses un valdības lomu. Kopumā pārskatīti 208 prioritārie pasākumi, no kuriem 48 atzīti par tādiem, kur iespējama resursu pārdale aktuālākām ministriju vajadzībām. Prioritāro pasākumu pārskatīšanā potenciālais resurss veido 14,1 miljonu eiro 2026.gadam, 13,4 miljonus 2027.gadam, 13,2 miljonus eiro 2028.gadam un 13 miljonus eiro 2029.gadam.

Budžeta izdevumu efektivizēšanai būtiska arī valdības īstenoto funkciju un pakalpojumu centralizācija, norāda FM. No 2025.gada sākuma virkne iestāžu jau saņem centralizētus grāmatvedības un personāla lietvedības pakalpojumus, un no 2026.gada 1.janvāra šis process turpināsies, iekļaujot arī Tieslietu ministriju (TM), Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un to padotības iestādes. FM skaidro, ka centralizācija ilgtermiņā samazina izmaksas, uzlabo finanšu datu kvalitāti un veicina vienotu valsts budžeta pārvaldību.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka ministrijas kopumā ir iesniegušas priekšlikumus izdevumu samazinājumam 2026.gadam 98,9 miljonu eiro apmērā, 2027.gadam - 78 miljonu eiro apmērā, 2028.gadam - 79,3 miljonu eiro apmērā un 2029.gadam - 79,2 miljonu eiro apmērā.

Ziņojumā teikts, ka Aizsardzības ministrija samazina administratīvos izdevumus, tostarp pārskata plānotos komandējumu braucienus, organizēto konferenču apjomu un "Cert.lv" finansējumu Drošības operāciju centra tālākajai attīstībai, kopumā 2026.gadā samazinot izdevumus par 439 199 eiro.

Ārlietu ministrija samazina izdevumus ministrijas, diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbības nodrošināšanai, kā arī iemaksām starptautiskajās organizācijās, kopumā par 3,836 miljoniem eiro 2026.gadā.

Ekonomikas ministrija samazina izdevumus ministrijas un padotības iestāžu darbības nodrošināšanai, kā arī pārskata valsts atbalsta programmu īstenošanas nosacījumus, kopumā par 9,552 miljoniem eiro.

FM samazina ministrijas un padotības iestāžu administratīvos izdevumus, tostarp veicot reformas un samazinot amata vietas Valsts ieņēmumu dienestā un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, kopumā 2026.gadā samazinot izdevumus par 17,108 miljoniem eiro.

Iekšlietu ministrija samazina administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus atlīdzībai (pamatā nodarbināto materiālajai stimulēšanai - naudas balvām paredzēto finansējumu), pārskata amatpersonām sniedzamos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un samazina iekārtu uzturēšanas izdevumus, kā arī izdevumus atsevišķām kapitālajām iegādēm. Kopumā izdevumu samazinājums 2026.gadā veido 521 275 eiro.

IZM samazina finansējumu savu un padotības iestāžu administratīvajiem izdevumiem, tostarp likvidējot vakantās amata vietas, kā arī piedāvā likvidēt Augstākās izglītības padomi, jo tās pamata funkcijas zaudēs aktualitāti līdz ar institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanu. Tāpat IZM samazina finansējumu iepriekšējos gados atbalstītajiem prioritārajiem pasākumiem, kuru īstenošanas nav attaisnojusi sākotnējo mērķi, atsakās no dublējošu zinātnisko datu bāžu abonēšanas, pārskata zinātnisko projektu īstenošanas apjomu. Kopumā izdevumu samazinājums 2026.gadā veido 817 384 eiro.

Klimata un enerģētikas ministrija samazina izdevumus pētījumiem un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanas administrēšanai, kopumā samazinot izdevumus par 2,493 miljoniem eiro.

Kultūras ministrija samazina finansējumu izdevumiem, kurus tās padotībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības var aizstāt ar maksas pakalpojumu un pašu ieņēmumu palielinājumu, kopumā ietaupot 3,014 miljonus eiro.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs samazina amata vietas un tām plānotos izdevumus, kā arī izdevumus prēmijām, ietaupot 516 700 eiro.

Labklājības ministrija (LM) samazina atlīdzības fondu (galvenokārt izdevumus novērtēšanas prēmijām un atvaļinājuma pabalstiem) LM un padotības iestādēm un samazina administratīvos izdevumus, kopējam izdevumu samazinājumam 2026.gadā veidojot 2,028 miljonus eiro LM pamatbudžetā un 587 143 eiro speciālajā budžetā.

MK samazina administratīvos izdevumus, pārskatot plānotos pētījumus un programmas, veicot strukturālas reformas un samazinot amata vietas, ietaupot 1,272 miljonus eiro.

Sabiedrības integrācijas fonds samazina finansējumu iestādes arhīva administrēšanas procesiem, pārraugāmo programmu administrēšanas izdevumiem, kā arī finansējumu komerciālo mediju kapacitātes stiprināšanas projektiem, ietaupot 223 898 eiro.

Satiksmes ministrija samazina administratīvos izdevumus, izdevumus apsardzes pakalpojumiem un izdevumus alternatīvās degvielas infrastruktūras izveidošanai un attīstībai, kopumā samazinot izdevumus par 3,9 miljoniem eiro.

TM paredz Konfiskācijas fonda iesaldēšanu uz četriem gadiem, Uzturlīdzekļu garantiju fonda dotācijas daļas samazinājumu saistībā ar ieņēmumu palielinājumu no regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem. Tāpat TM samazina finansējumu saistībā ar piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, samazina izdevumus atlīdzībai un samazina četras amata vietas, kā arī 2026.gadam paredz samazināt finansējums Liepājas cietuma būvniecībai, ņemot vērā tā pabeigšanu 2025.gadā. Kopējais TM izdevumu samazinājums ir 27,413 miljoni eiro.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) samazina izdevumus rekonstrukcijas darbiem, remontdarbiem un iestāžu uzturēšanas darbiem attiecībā uz Latvijas Nacionālā botāniskā dārza, Latvijas Nacionālā dabas muzeja, Dabas aizsardzības pārvaldes infrastruktūru. Tāpat VARAM samazina izdevumus vairāku informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai, izdevumus valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla uzturēšanai, izdevumus atbalstam plānošanas reģioniem, kā arī komandējuma izdevumus. Kopējais izdevumus samazinājums 2026.gadam ir 3,535 miljoni eiro.

Veselības ministrija (VM) samazina administratīvos izdevumus, atlīdzības fondu VM un padotības iestādēm un optimizē izdevumus augstākajai izglītībai Rīgas Stradiņa universitātē, ietaupot 4,597 miljonus eiro.

Zemkopības ministrija samazina amata vietas un atlīdzības izdevumus padotības iestādēs, izdevumus par informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem, komandējumiem un ēku/telpu remontdarbiem un telpu nomai, ietaupot 7,48 miljonus eiro.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma izdevumi samazināti par 9,549 miljoniem eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Finanses

Valdība atbalsta budžeta projektu ar 16 miljardu eiro ieņēmumiem un 18 miljardu eiro tēriņiem

LETA,14.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".

Saskaņā ar ziņojumā teikto, 2026.gadā vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 19,135 miljardu eiro apmērā, bet vispārējās valdības izdevumi - 20,461 miljarda eiro apmērā.

Valsts kopbudžetā 2026.gadā tiek prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi.

Budžeta deficīta prognozē ir ietverta vispārējās valdības sektorā klasificētās VAS "Latvijas dzelzceļš" ietekme - 2026.gadā mīnus 17,6 miljoni eiro, 2027.gadā ‑ mīnus 25,6 miljoni eiro, 2028.gadā ‑ mīnus 25,9 miljoni eiro un 2029.gadā ‑ mīnus 28 miljoni eiro.

"Latvijas dzelzceļam" atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" nepieciešams saņemt Ministru kabineta (MK) piekrišanu negatīvās ietekmes pārsniegšanai 2026. un 2027.gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē piektdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir "absolūts drošības budžets" un ir spēts nodrošināt nepieciešamo finansējumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, virzoties uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ašeradens pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka aizsardzības resoram ir iedots nepieciešamais resurss 5% apmērā, un nu Aizsardzības ministrijas ziņā ir tas, kā tas tiks izmantots, jo situācija nozarē mainās ļoti strauji.

Finanses

FDP: Finansējums aizsardzībai ir atrasts uz valsts parāda pieauguma rēķina

Db.lv,14.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā papildu finansējums aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. - 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu.

FDP atzīst, ka budžeta projektā gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti, tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš - finansējums aizsardzībai palielināts, audzējot parādu.

FDP savā uzraudzības ziņojumā aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas.

Padomē norāda, ka budžeta projekts tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas noteikumiem, palielinot izdevumus aizsardzībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā valsts budžeta deficīts nākamajā gadā plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) paziņoja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš informēja, ka valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2026. gadā plānoti 17,945 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā.

Tajā pašā laikā Latvijas IKP 2026. gadā plānots 43,953 miljardu eiro apmērā.

Paredzēts, ka valsts parāds nākamgad nepārsniegs 55% no IKP.

Ašeradens uzsvēra, ka vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% no IKP šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Tāpat Ašeradens norādīja, ka nākamgad izdevumi pieaugs četrām ministrijām, bet visām pārējām izdevumi samazināsies.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp 448,3 miljoni eiro - aizsardzībai un drošībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Savukārt LDDK prezidents Andris Bite uzsvēra, ka valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu ir daudz par mazu un darba devēji joprojām uzstāj uz valdības izdevumu samazināšanu 850 miljonu eiro apmērā.

Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā.

"Tāpat mēs turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies un tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro, kas, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas budžets," teica Bite.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, pēc uzņēmēju teiktā, situācija eksporta tirgos attīstās daudz sliktāk nekā pesimistiskākajās Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, tāpēc ir jāgatavojas daudz sliktākiem apstākļiem ekonmikā nekā līdz šim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iesniedzis nākamā gada valsts budžetu Saeimā.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) no finanšu ministra saņēmusi 2026. gada valsts budžeta projektu. Tradicionālajā budžeta portfeļa iesniegšanas pasākumā piedalījās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Līdz šim ar budžeta portfeli aiznesti jau 27 valsts budžeta likumprojekti, un šogad portfelis tiks nests jau 28. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA). Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 14. oktobrī, atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus nākotnē, jau šobrīd jāsāk plānot reformas, kas vērstas uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju, atsevišķu valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram un izmaksu lietderīguma analīzi valsts resoros, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot nākamā gada valsts budžeta projektu.

Viņš pauda, ka šī brīža apstākļos drošība ir prioritāra un šajā jomā nedrīkst taupīt - aizsardzības spēju stiprināšanai jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi.

"Iedzīvotāju pārliecība par drošu nākotni ir arī būtisks faktors, kas ietekmē ekonomiku. Šajā ziņā budžets sper nopietnus soļus uz priekšu," uzsver Rutkaste.

Viņš arī piebilda, ka vienlaikus pēdējo gadu laikā budžeta izdevumu apjoms ir būtiski pieaudzis, un tuvākajos gados ierobežot budžeta deficītu kļūs vēl izaicinošāk. Rutkaste uzsver, ka, nemazinot budžeta izdevumu vajadzības, nodokļu palielināšana nākotnē kļūs neizbēgama, un tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku.

"Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka politiskajā procesā, kas neietver nopietnas strukturālas reformas, vienoties par pietiekamu un ilgtspējīgu budžeta izdevumu samazināšanu nav iespējams," pauda Rutkaste, skaidrojot, ka Latvijas Bankas ieskatā jau šobrīd jāsāk darbs pie reformu plānošanas, kas mazinās valsts budžeta izdevumu nepieciešamību nākotnē.

Eksperti

Euribor minimums – jau pavisam tuvu. Ko gaidīt tālāk?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists,18.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Euribor krituma fāze tuvojas noslēgumam un tuvākajā laikā gaidāmas izmaiņas gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārajā politikā, gan Euribor likmēs. Tiek prognozēts, ka 6 mēnešu Euribor stabilizēsies 1,75–2,00 % līmenī, un iespējas tālākam samazinājumam ir ļoti ierobežotas.

Eirozona pāriet monetārās politikas pauzes fāzē, līdz ar ko sagaidāma arī Euribor likmju stabilizēšanās. Starpbanku Euribor procentu likmes ir viens no svarīgākajiem finanšu rādītājiem, no kura tieši ir atkarīgas gala kredītu izmaksas. Tās pēdējā laikā ir piedzīvojušas īpaši nestabilu periodu, kam bijusi tieša ietekme arī uz aizdevumu procentu likmēm. No 2015. gada rudens līdz pat 2022. gada jūnijam Euribor bija negatīvs, taču, ECB uzsākot cīņu ar inflāciju un īstenojot stingrāku monetāro politiku, situācija krasi mainījās – 2023. gada rudenī 6 mēnešu Euribor pārsniedza psiholoģisko 4 % robežu. Tas tieši ietekmēja gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību aizņemšanās izmaksas, kā arī noveda pie aizdevumu pieprasījuma samazināšanās visā eirozonā. Inflācijai eirozonā mazinoties un ekonomikai stagnējot, ECB ir sākusi monetārās politikas mīkstināšanu. Bāzes procentu likmju samazināšana eirozonā ir veicinājusi arī Euribor likmes kritumu – ja 2023. gada beigās 6 mēnešu Euribor bija tuvu 4 %, tad šobrīd tā ir ap 2 %, tātad gandrīz uz pusi zemāka nekā augstākajā punktā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokļi alkoholam un tabakai un azartspēļu nodokļus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, sākot no 2026.gada 1.janvāri piedāvāts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katra azartspēļu automātu no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā, bet ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā.

Azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām paredzēts paaugstināt no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, azartspēļu nodokļa likmi bingo plānots celt no 10% uz 12%, bet azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm - no 12% uz 15%.

FM plāno, ka šīs izmaiņas dos papildus 9,2 miljonu eiro ieņēmumus, tostarp valsts budžetam 9,025 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetiem - 175 000 eiro.

Ekonomika

FDP: Konsolidētā kopbudžeta bilancē maija beigās bija deficīts 1,03% apmērā no IKP

LETA,27.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas konsolidētā kopbudžeta bilancē šogad maija beigās bija deficīts 1,03% apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 419,8 miljoni eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Gadu iepriekš šajā periodā kopbudžeta bilancē bija pārpalikums 253,2 miljonu eiro apmērā.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 7,223 miljardu eiro apmērā, kas ir 2024.gada attiecīgā perioda līmenī, bet konsolidētā kopbudžeta izdevumi veidoja 7,643 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem ir pieaugums par 9,7% jeb 672,636 miljoniem eiro.

FDP norāda, ka straujāku izdevumu pieaugumu veicināja kapitālie izdevumi, kas palielinājās par 21,1%, izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas auga par 17,7%, un procentu izdevumi, kas palielinājās par 14,1%.

FDP informācija liecina, ka 2025.gada maija beigās veidojās pārpalikums valsts speciālajā budžetā 170,4 miljonu eiro apmērā un pašvaldību budžetā 120,8 miljonu eiro apmērā, bet valsts pamatbudžetā bija deficīts 757 miljonu eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība trešdien atbalstīja valsts budžetu nākamajam gadam, informēja valdības preses dienestā.

Nākamgad Igaunijas valsts budžeta ieņēmumi paredzēti ap 18,6 miljardiem eiro, savukārt izdevumi - 19,5 miljardi eiro. Plānotās investīcijas sasniegs 1,3 miljardus eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kas atbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajam izņēmumam attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas, 2026.gadā aizsardzībai saskaņā ar NATO kritērijiem tiks atvēlēti vismaz 5% no IKP, kas nozīmē par 844,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Lielāki ieguldījumi plānoti gaisa un pretraķešu aizsardzībā, dronu spējās, kā arī tālās darbības un precīzu triecienu veikšanā. Tiks izveidota pretgaisa aizsardzības brigāde un jauni kaujas inženieru bataljoni, tiks attīstītas artilērijas sistēmas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, paplašināti poligoni un mācību teritorijas. Turklāt tiks turpināta aizsardzības rūpniecības parku attīstība. Pērnavas apriņķa aizsardzības industriālā parka projektēšanai un sagatavošanai ir paredzēti aptuveni 50 miljoni eiro.

Finanses

Valsts kapitālsabiedrību budžetā būs jāmaksā dividendes 90% apmērā no peļņas

LETA,01.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrībām 2026.gadā un divos turpmākajos gados valsts budžetā būs jāiemaksā dividendes 90% apmērā no peļņas, liecina otrdienas valdības sēdē izskatīšanai sagatavotais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem".

Informatīvais ziņojums ir ar ierobežotas pieejamības statusu, tāpēc tā saturs nav pieejams.

Likumā par valsts budžetu 2025.gadam noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks jeb akcionārs, minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, 2025.gadā ir 70% no pārskata gada peļņas.

Sagatavotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā teikts, ka Finanšu ministrijai (FM) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas gaitā jāņem vērā, ka minētajām kapitālsabiedrībām minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir 90% no pārskata gada peļņas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Pakalpojumi

Conexus 2027.-2028.gadā ik gadu investīcijās plāno vidēji 14,309 miljonus eiro

LETA,18.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") investīcijas 2023.-2026.gadā vidēji gadā veido 10,097 miljonus eiro, 2027.-2028.gadā plānotas vidēji 14,309 miljonu eiro apmērā gadā, bet 2029.-2031.gadā - vidēji 18,557 miljonu eiro apmērā gadā, teikts "Conexus" Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam.

Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam skaidrots, lai nodrošinātu dabasgāzes pārvades sistēmas efektīvu darbību, 10 gadu attīstības plānā ir ietverti ieguldījumi gan esošās sistēmas atsevišķu sastāvdaļu atjaunošanā, gan arī jaunu pārvades sistēmas elementu izveidē.

Lai nodrošinātu finansējuma piesaisti investīcijām, "Conexus" izvērtē iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) attīstības programmu līdzfinansējumu, kā arī izmanto aizņēmumus no kredītiestādēm. Sistemātiski plānojot pārvades sistēmas aktīvu nomaiņu, atjaunošanu un izbūvi, "Conexus" mērķis ir sabalansēt ieguldījumus sistēmas attīstībā ar to radīto ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem.

Budžets

FDP: Konsolidētā kopbudžeta bilancē jūlija beigās bija deficīts 1% apmērā no IKP

LETA,28.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas konsolidētā kopbudžeta bilancē šogad jūlija beigās bija deficīts 1,03% apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 419,9 miljoni eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Gadu iepriekš šajā periodā kopbudžeta bilancē bija pārpalikums 590 miljonu eiro apmērā.

FDP norāda, ka, salīdzinot šā gada septiņu mēnešu ieņēmumus un izdevumus ar 2024.gada attiecīgā perioda ieņēmumiem un izdevumiem, ir novērojams ieņēmumu samazinājums par 1,3% jeb 137,7 miljoniem eiro.

Ieņēmumu samazinājumu FDP skaidro ar par 31,5% mazākiem ieņēmumiem no Eiropas Savienības (ES) fondiem un par 11,7% mazākiem nenodokļu ieņēmumiem. Savukārt izdevumi pieauguši par 8,8% jeb 872,3 miljoniem eiro.

FDP informē, ka 2025.gada jūlija beigās valsts speciālajā budžetā veidojās pārpalikums 299,2 miljonu eiro apmērā un pašvaldību budžetā 61,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt valsts pamatbudžetā veidojās deficīts 887,1 miljona eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litrā, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par diviem Latvijas transporta nozarei būtiskiem likumprojektiem - "Par piesārņojumu" un "Transporta enerģijas likumu". Abi šie likumprojekti tiek virzīti no ES institūciju puses ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

Likumprojekts "Par piesārņojumu" paredz to, ka Eiropas transporta nozare, sākot ar 2027. gadu, tiks iekļauta Emisiju tirdzniecības sistēmā 2 (ETS2), kā rezultātā degvielas tirgotājiem būs jāiegādājas oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas par katru tirgū realizēto kaitīgo emisiju tonnu. Vēsturiski emisiju kvotu cenas ir būtiski svārstījušās, un ir grūti prognozēt šo kvotu cenu līmeni nākotnē, tomēr ES institūciju sākotnējās aplēses par emisiju kvotu cenu līmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka tās tiks definētas ar cenas griestu līmeni 45 eiro tonnā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) joprojām uzskata, ka nākamā gada valsts budžetā var rast ietaupījumu 850 miljonu eiro apmērā.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē LDDK prezidents Andris Bite savu uzrunu sāka ar pārmetumiem, ka valdības sociālajiem partneriem nav bijis iespējams laicīgi iepazīties ar budžeta dokumentiem, jo informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam" publiski pieejams kļuva tikai dažas minūtes pirms NTSP sēdes sākuma.

Viņš uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat Ministru kabineta doto uzdevumu - samazināt budžetu 150 miljonu apmērā un efektivizēt valsts pārvaldi.

"Ambīciju līmenis par budžeta izdevumu samazināšanu ir nepietiekams," teica Bite.

Pēc viņa teiktā, nav līdz galam skaidrs, uz kā rēķina visas vajadzības valsts budžetā tiks segtas. Ārējais parāds turpinās pieaugt, un palielināsies parāda apkalpošanas izdevumi, Bite norādīja. Viņaprāt, plaisas nesamazināšana starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem nākamajos gados radīs ļoti smagu efektu uz sabiedrību kopumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Pakalpojumi

Triju klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi kopā šogad sasniedz 45 miljonus eiro

LETA,08.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība ceturtdien panākusi principiālu vienošanos par nākamā gada valsts budžetu, kas paredz atteikties no plānotās ienākuma nodokļa paaugstināšanas, kā arī ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus.

Budžeta deficīts nākamgad plānots 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kas atbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajam izņēmumam attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu. Tiek prognozēts, ka līdz 2029.gadam deficīts samazināsies līdz 3,6%.

Ienākuma nodokļa likme uzņēmumiem un privātpersonām saglabāsies 22% apmērā un netiks paaugstināta līdz 24%, kā bija plānots līdz šim. Premjerministrs Kristens Mihals preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka kopā ar iepriekš pieņemto lēmumu paaugstināt neapliekamo minimumu šo izmaiņu dēļ valsts nodokļos iekasēs par 780 miljoniem eiro mazāk.

Pēc Mihala teiktā, jaunā budžeta pirmā prioritāte ir palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai sasniegtu šo mērķi, valsts aizsardzībai tiks tērēti par 844,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, un valsts ņems aizdevumu, lai segtu izdevumus, skaidroja Mihals.