Rīgas pilsētas tiesa otrdien, 9.septembrī pirmajā instancē sāks skatīt krimināllietu par mēģinājumu 2021.gadā izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērto zāļu ražotājas AS "Olainfarm" (tagad - AS "Olpha") akciju kontrolpaketi, liecina informācija tiesu kalendārā.

Šajā krimināllietā apsūdzētie ir "Olainfarm" kādreizējie padomes locekļi, "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Haralds Velmers, SIA "Olmafarm" (tolaik "Olainfarm" vairākuma daļu turētāja) bijusī valdes locekle Milana Beļēviča, kā arī Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pārstāvji Tibors Bokors un Vojteks Kačena.

Portālā "Elieta.lv" pieejamais tiesu kalendārs liecina, ka krimināllietu Rīgas pilsētas tiesa sāks iztiesāt mutvārdu procesā 9.septembrī plkst.10. Sēde paredzēta atklāta.

Apsūdzības lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas jeb par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Rīgas pilsētas tiesa pēc vairāku gadu tiesvedības atzinusi, ka 2021.gada 26.aprīlī noslēgtais līgums par zāļu ražotājas AS "Olainfarm" (tagad - AS "Olpha") akciju pārdošanu starp SIA "Olmafarm" un Čehijas kompāniju "Black Duck Invest", ar kuru tika mēģināts iegūt uzņēmuma daļas vairāk nekā 40 miljonu eiro vērtībā, ir spēkā neesošs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Rīgas pilsētas tiesas spriedums pirmajā instancē.

Tāpat tiesa atzinusi, ka "Olmafarm" bijušās valdes locekles Milanas Beļevičas rīcība, parakstot attiecīgo līgumu, bijusi prettiesiska, pārkāpjot "Olainfarm" iepriekšējā īpašnieka Valērija Maligina līdzmantinieču tiesības un uzņēmuma intereses.

Rīgas pilsētas tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka Beļeviča ir pārsūdzējusi pirmās instances spriedumu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Beļeviča ir iesniegusi pārsūdzību, bet nav pareizā apmērā samaksājusi valsts nodevu un attiecīgi apelācijas lieta šobrīd nav ierosināta.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijā aģentūru LETA informēja, ka apgabaltiesa šā gada 16.oktobrī vērtēs civillietas atbildētāju iesniegto blakussūdzību.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati par krāpšanas apjomiem četrās lielākajās bankās Latvijā liecina, ka krāpnieku aktivitāte nav mazinājusies. Tieši pretēji – vasarā viņi izmantojuši iedzīvotāju atslābuma brīžus savā labā.

Jūlijā bankām izdevies pasargāt klientu līdzekļus 1 598 950 eiro apmērā, novēršot 1999 krāpšanas mēģinājumus. Visbiežāk klientus izdevies pasargāt no investīciju krāpniekiem, taču lielākās naudas summas joprojām saistās ar telefonkrāpniekiem – šeit bankām izdevies nosargāt vairāk nekā 862 tūkstošus eiro. Diemžēl krāpniekiem izdevies izkrāpt naudas līdzekļus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā jeb 1 306 431 eiro. Nemainīgi visvairāk ir telefonkrāpnieku upuri – jūlijā šādi izkrāpti vairāk nekā 797 tūkstoši eiro.

Finanšu nozare Latvijā turpina mērķtiecīgu cīņu pret dažāda veida finanšu krāpšanas shēmām. FNA dati liecina, ka šī gada pirmajos septiņos mēnešos bankām izdevies novērst būtiskus naudas zaudējumus – kopumā no krāpniekiem pasargāti vairāk nekā 7,2 milj. eiro, novēršot vairāk nekā 10 tūkstošus krāpšanas gadījumu. No tiem:

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pārstāvji informēja, ka tagad Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Uzņēmums Enlight Research, kas veic Baltijas valstīs publiski kotētu uzņēmumu analīzi, ir sarindojis uzņēmumus ar šī gada augstāko dividenžu ienesīgumu.

Tabulas vadošo pozīciju ieņem "Eleving Group", kas Baltijas fondu biržā ir kotēta jau gandrīz gadu, līdz ar to investori ir iepazinušies ar divu ceturkšņu finanšu rezultātiem un 2024. pilna gada pārskatu. Pašreizējā akcijas cena – 1,68 eiro – ir par 1% zemāka nekā akciju sākotnējā piedāvājuma (IPO) cena, kas bija 1,70 eiro. Ieskaitot no 2024. gada peļņas izmaksātās dividendes 0,13 eiro apmērā uz vienu akciju, IPO investoru ienesīgums ir pozitīvs – 6%.

Salīdzinājumam – kopš "Eleving Group" IPO 2024. gada 16. oktobrī Baltic Benchmark Index akciju indeksa ienesīgums ir sasniedzis 14%. Šo starpību no indeksa ir grūti izskaidrot, jo IPO laikā publiski paziņotie solījumi ir izpildīti.

Dailes teātra pārbūvētā Jaunā zāle savus pirmos skatītājus aicina uz izrādēm septembrī.

Būvniecība Jaunajā zālē tuvojas noslēgumam, un Jaunās zāles pirmā jauniestudējuma pirmizrāde notiks 20.septembrī.

Dailes teātra direktors Juris Žagars: "Mazās zāles pārbūves projektu mēs iesākām uzreiz pēc tam, kad mums 2020.gadā tika uzticēta Dailes vadība. Visus šos gadus tā ir bijusi viena no prioritātēm - pabeigt Mazās zāles pārbūvi un izbūvēt "black box" mēģinājumu zāli. Un tas nav nekāds luksuss, tās ir pamatvajadzības. Skatītāji mūsdienās vairs nedrīkst sēdēt mazā, 140 vietu teātra zālē ar zemiem griestiem un sliktu skatuves pārredzamību, un kur nu vēl bez modernas ugunsdrošības sistēmas. Beidzot Dailei būs moderna, skaista Jaunā zāle ar balkonu un 340 vietām. Beidzot aktieri varēs mēģināt Lielās zāles izrādes normālā mēģinājumu zālē. Taču galvenais ieguvējs būs Dailes skatītājs. Un par to paldies arhitektiem, celtniekiem un finansējuma devējiem. Mēs varam lepoties ar to, ka izmaksu ziņā uz vienu kvadrātmetru šī ir viena no visekonomiskākajām sabiedrisko ēku pārbūvēm Latvijā pēdējos gados. Un mēs lepojamies ar lielisku rezultātu gan dizainā, gan funkcionalitātē."

Uzņēmumu grupas AS "APF Holdings" akcionāri kārtējā sapulcē šodien lems par jaunu dematerializētu akciju emisiju līdz trīs miljonu apmērā, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga" par akcionāru kārtējās sapulces lēmumu projektiem.

Akciju emisijā plānots piesaistīt līdz 39,87 miljoniem eiro, emitējot līdz trim miljoniem jaunu dematerializētu akciju ar vienas akcijas pārdošanas cenu robežās no 5,11 eiro līdz 13,29 eiro, ieskaitot akcijas nominālvērtību, kas ir viens eiro, un akciju emisijas uzcenojumu, kas būs robežās no 4,11 eiro līdz 12,29 eiro.

Akcionāri plāno arī pilnvarot "APF Holdings" valdi noteikt jaunemitējamo dematerializēto akciju skaitu un vienas jaunās emisijas dematerializētās akcijas pārdošanas cenu attiecīgajās robežās.

Jaunās akcijas plānots iekļaut "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Šobrīd kompānijas pamatkapitālu veido 5 727 930 akciju ar vienas akcijas nominālvērtību viens eiro, bet pēc pamatkapitāla palielināšanas "APF Holdings" pamatkapitāls būs 8 727 930 eiro apmērā, kuru veidos 8 727 930 akciju ar vienas akcijas nominālvērtību viens eiro.

Telefonkrāpnieki kļuvuši par kaitinošu un diemžēl neizbēgamu digitālā laikmeta sērgu. To centienus izmānīt internetbankas paroles vai izspiest naudu piedzīvojuši vismaz 85 % Latvijas iedzīvotāju, liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma Norstat Latvija veiktās aptaujas rezultāti.

Turklāt pētījums apgāž mītu, ka naudu zaudējuši tikai mazizglītoti cilvēki ar vājām digitālajām prasmēm. Pēc apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) pasūtījuma veiktajā aptaujā noskaidrots, ka telefona zvanus no naudas kāriem svešiniekiem nav piedzīvojuši vien 15 % respondentu. Visus pārējos kaut reizi caur tālruni vai kādu saziņas kanālu uzrunājuši svešinieki, uzdodoties par investoriem, izmeklētājiem, policistiem, bankas darbiniekiem vai tamlīdzīgu profesiju pārstāvjiem un ar dažādām metodēm cenšoties izkrāpt naudu.

Lielākoties viņu centieni bijuši lemti neveiksmei. 77% aptaujāto ilgās sarunās ar svešiniekiem neielaižas un pārtrauc saziņu. Taču 8 % atzinuši, ka vismaz reizi ir noticējuši zvanītājam un sākuši pildīt viņu norādījumus. Trīs ceturtdaļas no šiem cilvēkiem jeb 6% no visiem sarunas gaitā gan sākuši šaubīties par zvanītāja patiesajiem nodomiem un pārtraukuši sarunu, savukārt 2% pabeiguši iesākto un tikai pēc tam attapušies, ka ir apkrāpti.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās bez vienotas tendences, stājoties spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem desmitiem valstu preču importam.

"Šis tarifu jautājums vēl nomāc tirgu, kas savā ziņā pārdomā, ko tas varētu nozīmēt inflācijas ziņā un ko tas varētu nozīmēt peļņas ziņā," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pieauga, pateicoties Trampa solījumam neattiecināt 100% tarifu mikroshēmām uz kompānijām, kas ievērojami investē ASV vai apņemas to darīt.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās.

"Apple" akcijas cena kāpa par 3,2%, turpinot pieaugt pēc "Apple" vadītāja Tima Kuka trešdien paustā solījuma par jaunām investīcijām ASV.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS Indexo, AS Indexo Atklāto Pensiju Fondu, AS Indexo Banku un pēc nesen iesāktā darījuma pabeigšanas arī pensijas pārvaldes uzņēmumu VAIRO, plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu Latvijā lielākā nebanku kreditēšanas uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāriem ar mērķi izveidot vienu no spēcīgākajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā.

Piedāvājuma izteikšanai ir nepieciešams uzraudzības institūciju saskaņojums un IPAS Indexo akcionāru lēmums par akciju emisiju.

Plānots, ka darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt katru tiem piederošo DelfinGroup akciju pret 0.136986 Indexo akcijām. Pēc pašreizējās Indexo cenas biržā šis akciju apmaiņas piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas par aptuveni 1,41 eiro. Kā otra iespēja DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1,30 EUR par 1 akciju. Līdz ar to gan akciju apmaiņas, gan akciju iegādes piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas virs to šī brīža un arī pēdējā laika biržas cenas. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Igaunija jebkādus lēmumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi pieņems tikai pēc tam, kad būs saņēmusi oficiālu piedāvājumu no Latvijas puses, paziņoja Igaunijas reģionālo lietu un infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.

Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.

Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.

Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.

Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.

Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Kā liecina atzīme Uzņēmumu reģistra sistēmā, saistībā ar uzņēmumu SIA “VVS Catering” ir ierosināts kriminālprocess, kura ietvaros pēc Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļas prasības (turpmāk - VP) UR ir reģistrēts VP lēmums kriminālprocesā, uzliekot vairākus liegumus rīcībai ar “VVS Catering”.

Proti, VP izmeklētajā kriminālprocesā Nr. 15170007223, kas ierosināts pēc Krimināllikuma 218. panta 2. daļas (Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā), ir piemērots aizliegums veikt uzņēmuma pāreju, nosakot SIA "VVS Catering" aizliegumu bez procesa virzītāja atļaujas pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, tostarp veikt darbības vai pieņemt lēmumus, kuru rezultātā cita persona pārņems SIA "VVS Catering", reorganizāciju, likvidāciju, amatpersonu, dalībnieku vai akcionāru maiņu, komercķīlas reģistrāciju, pārjaunošanu un grozījumus, saistības pret bankām u.c.

Tieslietu padome ir izsludinājusi atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu.

Šoreiz konkursā iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.

No ģenerālprokurora amata kandidātiem tiek sagaidīta atbilstība Prokuratūras likuma un likuma "Par valsts noslēpumu" prasībām. Konkrētie Prokuratūras likuma panti paredz, ka kandidātiem jābūt vismaz 40 gadus veciem Latvijas pilsoņiem, kuri prot valsts valodu augstākajā līmenī, ir ieguvuši augstāko izglītību un jurista kvalifikāciju un ir ar nevainojamu reputāciju.

Tāpat no kandidātiem tiek prasīts, lai tie ne mazāk kā piecus gadus ir strādājuši Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājuši apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai arī tiem ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.

Uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēmusi izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Viņš skaidroja, ka tāds lēmums pieņemts, jo neviens no trīs kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu. Vienlaikus nevienam no šiem kandidātiem nav liegts piedalīties atkārtoti konkursā.

Prokurors Uvis Kozlovskis aģentūrai LETA teica, ka atkārtoti konkursā nepiedalīsies. Savukārt Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko apliecināja, ka apsvēršot atkārtoti startēt uz ģenerālprokurora amatu. Stukāna viedokli patlaban nav izdevies noskaidrot, jo viņš pēc uzklausīšanas padomē devās piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdē.

Padomes balsojums notika sēdes slēgtajā daļā. Pirms tam kandidātu uzklausīšana aizņēma aptuveni trīs stundas. Strupišs žurnālistiem skaidroja, ka bijusi ļoti nopietna apspriede, kurā vērtēts gan kandidātu profesionālais sniegums, gan vēsture.

Iepriekšējais ģenerālprokurors Juris Stukāns atkārtoti plāno pieteikties konkursā uz ģenerālprokurora amatu, pirmdien ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Raidījums norādīja, ka Stukāns pašreiz atrodas izdienas pensijā, tomēr viņš LTV apliecinājis, ka plāno atkārtoti pieteikties konkursā uz ģenerālprokurora amatu.

Jau vēstīts, ka Tieslietu padome jūlija vidū izsludināja atkārtotu konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Konkursā iespējams pieteikties līdz 1.septembrim.

Ģenerālprokuratūra pašlaik ir palikusi bez ģenerālprokurora, jo līdzšinējam iestādes vadītājam Stukānam 11.jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās.

Uz ģenerālprokurora amatu pretendēja Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par plāniem noteikt 50% muitas tarifu Brazīlijas precēm, sākot no 1.augusta, un kritizēja prāvu pret bijušo Brazīlijas prezidentu Žairu Bolsonaru kā "raganu medības".'

Tramps vēstulē Brazīlijas prezidentam Luīsam Ināsiu Lulam da Silvam nosauca izturēšanos pret Bolsonaru par "starptautisku negodu", piebilstot, ka šai prāvai "nevajadzētu notikt".

Tramps arī paziņoja, ka Vašingtona sāks izmeklēt Brazīlijas tirdzniecības praksi.

Brazīlija trešdien pavēstīja, ka ir izsaukusi ASV pilnvaroto lietvedi diplomātiskā strīdā par Trampa agrāk paustu Bolsonaru prāvas kritiku.

Brazīlijas Augstākā tiesa martā nolēma, ka Bolsonaru jātiesā par apvērsuma mēģinājumu, un šī lieta var sagraut viņa cerības uz atgriešanos pie varas.

Brazīlijā šī ir pirmā prāva pret bijušo valsts vadītāju, kas apsūdzēts mēģinājumā ar spēku pārņemt varu, kopš Brazīlijā 1985.gadā tika atjaunota demokrātija pēc divus gadu desmitus ilgas militāras diktatūras.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, norimstot globālai obligāciju izpārdošanai un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cenai palielinoties pēc labvēlīga tiesa sprieduma.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, investoriem turpinot bažīties par augošu valdības parādu. Japānas obligāciju ienesīgums sasniedza jaunu augstāko līmeni.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 1,0% pēc tam, kad ASV federālais tiesnesis otrdien noraidīja valdības prasību tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

"Alphabet" akcijas cena pieauga par aptuveni 9%, bet "Apple" akcijas cena kāpa par apmēram 4%.

"Investori kopumā uzskatīja šo [tiesas] iznākumu kā lielos tehnoloģiju uzņēmumus atbalstošu, kas parāda, ka, lai gan regulācija turpinās, galveno spēlētāju biznesa modeļi lielākoties paliek neskarti," sacīja finanšu pakalpojumu sniedzēja "Trade Nation" vecākais tirgus analītiķsi Deivids Morisons.

Lietuva pagaidām nav izlēmusi par Latvijas valdības piedāvājumu iegādāties nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, taču ir lūgusi Latvijai plašāku informāciju, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis.

"Lietuvas puses lēmuma pagaidām nav, ir ļoti grūti komentēt kaut ko neesošu," ministrs teica aģentūrai BNS, piebilstot, ka Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" (LTOU) turpina izskatīt Latvijas piedāvājumu.

"Varam tikai pateikt, ka esam lūguši Latvijas pusei plašāku informāciju," viņš apliecināja.

Igaunija jau ir paziņojusi, ka neplāno iegādāties "airBaltic" akcijas, taču Sabutis norādīja, ka nav informēts par tāda lēmuma iemesliem.

"Katrai valstij ir savi izvērtējuma kritēriji, un ir ļoti grūti pateikt, vai Igaunijas puse jau ir izlēmusi un vai lēmums ir galīgs. Tas, ka šodien tiek pateikts nē, nenozīmē, ka pēc sešiem mēnešiem nevar atgriezties pie šī jautājuma," paskaidroja Lietuvas satiksmes ministrs.

Igaunijas valdība ceturtdien nolēma nepirkt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Viņš skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, jo aviokompānijā vēl nav pabeigta vadības maiņa, un tās finansiālā situācija joprojām ir problemātiska.

Tomēr Leiss norādīja, ka Igaunija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar "airBaltic", kas nodrošina 30% no Tallinas lidostas pasažieru plūsmas. Lai attīstītu šo sadarbību, Igaunija cita starpā ir gatava piedāvāt aviokompānijai līdz 2030.gadam nepalielināt lidostas nodevas.

Pēc Latvijas satiksmes ministra Ata Švinkas (P) teiktā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV, Latvija piedāvājusi Igaunijai un Lietuvai iegādāties "airBaltic" akcijas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Vācijas aviokompānijai "Lufthansa", kas iegādāsies "airBaltic" akcijas par 14 miljoniem eiro.

Pensiju pārvaldes uzņēmums IPAS “Indexo” (Indexo), kas pērn Latvijā atvēra arī vietējo banku, šodien, 7. augustā, ir saņēmis jaunās akciju emisijas prospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas. Vienas akcijas cena būs 10,15 eiro.

Parakstīšanās periods norisināsies no šī gada 8. augusta līdz 15. augustam, uz jaunajām akcijām varēs parakstīties jebkurš Latvijas iedzīvotājs un uzņēmumus, iegādājoties vismaz vienu akciju. Indexo jaunajā akciju emisijā plāno piesaistīt līdz 3,5 miljoniem eiro, kopumā piedāvājot līdz 345 000 akcijām.

Indexo plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu DelfinGroup akcionāriem

Indexo finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS Indexo, AS...

AS ALLPES Capital ir apliecinājis gatavību izpirkt visu akciju laidienu, bet, saskaņā ar akciju sadales noteikumiem, akcijas vispirms tiks piešķirtas esošajiem Indexo akcionāriem, kas piedalās emisijā (ieskaitot AS ALPPES Capital), proporcionāli viņu attiecīgajai līdzdalībai Indexo pamatkapitālā. Pēc tam tiks sadalītas pārējās akcijas – proporcionāli investoru (ieskaitot esošos akcionārus) iesniegtajiem pirkuma rīkojumiem.

“Mēs mērķtiecīgi īstenojam Indexo izaugsmes plānus un piesaistām jaunu kapitālu, lai turpinātu bankas attīstību un arvien aktīvāk iesaistītos kreditēšanā. Mūsu mērķis ir sasniegt tādu mērogu un rentabilitāti, kad Indexo grupa kļūst pietiekami pelnoša, lai turpmākai izaugsmei nepieciešamo kapitālu varētu nodrošināt pati. Indexo panākumi gan pensiju, gan bankas jomā jau šobrīd paaugstina visas grupas vērtību mūsu akcionāriem. Sagaidāms, ka šoreiz jaunās Indexo akcijas būs deficīts, jo pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Akciju sadales noteikumi priekšroku dos līdzšinējiem Indexo akcionāriem, tāpēc īpaši aicinu visus mūsu akcionārus piedalīties emisijā. Šī ir arī iespēja tiem, kuri vēl nav Indexo akcionāri, iegūt savu daļu vietējā finanšu pakalpojumu grupā,” saka Valdis Siksnis, AS Indexo Banka valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Visi interesenti aicināti 7. augustā plkst. 16.30 latviešu valodā (plkst. 18.00 angļu valodā) pievienoties bezmaksas tiešsaistes vebināram “Indexo rezultāti un nākotnes plāni”, kur Indexo komanda iepazīstinās ar Indexo pirmā pusgada darbības rezultātiem, tālākajiem uzņēmuma attīstības plāniem un to, kāpēc kļūt par Indexo akcionāru.

Zviedrijas pensiju fonds AP7 iekļāvis tā dēvētajā melnajā sarakstā ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmumu "Tesla", jo tas Savienotajās Valstīs neievēro darba tiesības, un pārdevis visas sev piederošās kompānijas akcijas.

Fonda paziņojumā teikts, ka tas ir nolēmis iekļaut "Tesla" melnajā sarakstā saistībā ar arodbiedrību tiesību pārkāpumiem ASV.

"Neraugoties uz dialogu vairāku gadu garumā ar "Tesla", tai skaitā akcionāru priekšlikumiem sadarbībā ar citiem investoriem, uzņēmums nav veicis pietiekamus pasākumus, lai risinātu šos jautājumus," norādīja fonds.

AP7 preses pārstāve ziņo, ka fonds maija beigās pārdevis visas sev piederošās "Tesla" akcijas 13 miljardu kronu (1,1 miljards eiro) apmērā.

Šīs akcijas veidojušas 1% no fonda kopējiem aktīviem.

Jau ziņots, ka aprīlī Zviedrijas apdrošināšanas uzņēmums "Folksam" pārdeva sev piederošās "Tesla" akcijas, ņemot vērā autoražotāja pastrādātos darbinieku tiesību pārkāpumus.

Lai paplašinātu un diversificētu uzņēmuma aktīvu un investīciju portfeli, ALPPES Capital 2024. gadā veica vairākas nozīmīgas investīcijas gan privātos, gan publiski kotētos uzņēmumus, alternatīvo investīciju fondos, kā arī iegādājās vairāku uzņēmumu obligācijās.

ALPPES Capital nozīmīgas investīcijas ir veicis Merito Partners fondos un pārvaldītos uzņēmumos. Uz 2024. gada beigām šīs investīcijas sasniedza jau 14.6 miljonus eiro. Veicot investīcijas Merito pārvaldītos fondos un uzņēmumos, ALPPES Capital ir pastarpināti līdzfinansējis investīcijas tādos uzņēmumos kā Saules Energy, kas Latvijā ir izbūvējis 8 elektrostacijas, moduļu māju ražošanas uzņēmumā MyCabin, kā arī e-komercijas uzņēmumā Adaptive Media. Tāpat ALPPES Capital līdzfinansēja nekustamā īpašuma attīstības projektus Vecrīgā un Mūkusalas rajonā. Starp līdzfinansētajiem investīciju uzņēmumiem ir arī tehnoloģiju uzņēmums Tapbox, kas izstrādā pašapkalpošanās risinājumus, kā arī Sef Storage, kas visās trīs Baltijas valstīs ar zīmolu Box Storage attīsta pašapkalpošanās mantu glabātuves.