Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā – katrā 7,4%.

Zemākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropas Savienībā 2023. gadā bija Īrijā (5,1%), Kiprā (5,3%) un Dānijā (5,9%). Salīdzinājumam, Vācijas ēnu ekonomikas līmenis bija 6,8%, Francijā 6,7%, bet Somijā 6,6%. Savukārt, ASV tas bija 5%, bet Kanādā 4,5%.

Pētījums parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam kopumā ir samazinājies par 10%, bet laikā no 2013. gada līdz 2023. gadam – par 1,4%. Igaunijā kopš 2000. gada ēnu ekonomikas līmenis ir sarucis par kopumā 7%, bet laikā no 2013. gada par 2,5%. Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam ir krities par 12,8%, bet kopš 2013. gada – par 3,5%.

“Ēnu ekonomikas samazinājuma dinamika parāda to, ka no augsta ēnu ekonomikas līmeņa samazinājumu sākumā panākt ir salīdzinoši vieglāk. Tālāk ar katru procentu šie centieni kļūst arvien smagāki, jo vieglie risinājumi ir izsmelti. Tādā situācijā esam tagad Latvijā, proti, ēnu ekonomikas līmenis ir būtiski krities, bet vēl esam tālu no attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Valsts ieņēmumu dienests un valsts vadība kopumā ir daudz darījusi pēdējo gadu laikā ar ēnu ekonomikas samazināšanas plāniem, taču tagad priekšā ir grūtākais – jo palikusi tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir patiesi iesakņojusies. Risinājums visdrīzāk ir ekonomikas un nodokļu administrēšanas turpmāka digitalizācija, kā arī jāveic apjomīgs darbs, lai veicinātu nodokļu nomaksas paradumus un morāli. Pāri visam cilvēkiem ir jātic, ka valsts nodokļu politika ir taisnīga un, ka maksāt nodokļus ir vērts, jo tie tiek izlietoti jēgpilni un efektīvi,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Kā liecina globālās platformas EY, kura ir netieši saistīta ar Ernst & Young Global Limited grupas uzņēmumiem, veiktais pētījums par ēnu ekonomikas lielumu un tā izmaiņām 131 pasaules valstī, tad starp 2000. un 2023. gadu Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars pret IKP samazinājās no 19,3 % līdz 9,6 %.

Tas nozīmē, ka šajā laika posmā Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars pret IKP samazinājās vairāk nekā divas reizes jeb par 51, 8 procentiem (nevis procentu punktiem, bet procentiem). Pēc šī rādītāja Latvija ir astotā veiksmīgākā valsts pasaulē. Visvairāk - gandrīz 3 reizes (par 64,9 %) - ēnu ekonomikas īpatsvars IKP struktūrā starp 2000. un 2023. gadu samazinājās Dienvidamerikas valstī Gajānā.

Otrajā vietā pasaulē pēc ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājuma bija Lietuva (mīnus 63,4 %), bet 3. vietā - Katara (mīnus 58,4 %).

Kā liecina globālās platformas EY dati, tad Latvija ir nodemonstrējusi apbrīnojamu progresu ēnu ekonomikas samazināšanā. Latvija varētu būt izcils paraugs citām valstīm, kā transformēt valsti no zemes ar visai augstu ēnu ekonomikas ietekmi par zemi ar zemu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Pasaules desmitniekā bez Latvijas, Lietuvas, Gajānas un Kataras vēl iekļuva Rumānija (-58,1 %), Dienvidkoreja (-53,4 %), Bulgārija (-53,3 %), Kazahstāna (-52,9 %), Kambodža (-51,7 %) un Horvātija (-51,1 %). Pēc ēnu ekonomikas apjoma samazinājuma starp 2000. un 2023. gadu Polija bija 13. vietā pasaulē (-49,2 %), bet Igaunija - 14. vietā pasaulē (-48,6 %). Vidēji pasaulē starp 2000. un 2023. gadu ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājās aptuveni par ceturto daļu (-25,8%). Vienpadsmit pasaules valstīs starp 2000. un 2023. gadu ēnu ekonomikas īpatsvars palielinājās.

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

No šī gada 1. janvāra vairāk nekā uz pusi ir samazināts slieksnis, no kura būvniekiem jānorāda būvlaukumā strādājošo skaits un viņu darba laiks, tā padarot grūtāku nereģistrētu darbinieku vai nostrādātā darba laika slēpšanu. Tādējādi samazinās negodīga konkurence un ēnu ekonomika, kas būvniecības nozarē joprojām ir ar augstāko īpatsvaru valstī.

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz plašāku elektroniskās darba laika sistēmas (EDLUS) piemērošanu. No šā gada sākuma līdzšinējo 350 000 eiro vietā tā jāpiemēro visos būvobjektos, kuros būvdarbu vērtība sasniedz 170 000 eiro.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Būvniecības informācijas sistēmas reģistru nodaļas vadītāja Iveta Putne norāda, ka likuma grozījumu pamatmērķis ir mazināt ēnu ekonomiku. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījuma “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, 2023. gadā nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija tieši būvniecībā – 34,2%. Lielos, publiskos objektos, kur, ja tā var teikt, būvniekiem “uz pirkstiem” skatās ne vien pasūtītājs, bet arī visa sabiedrība, nelegāli nodarbināto, tostarp strādnieku no trešajām valstīm, būtībā nav. Bet mazajos objektos, kurus neviens īpaši nekontrolēja, bija citādi.

Skandināvijā strauji augošais uzņēmumu bankrotu skaits ir izraisījis diskusijas par situācijas potenciālo ietekmi uz Baltijas valstīm, tomēr, visticamāk, panikai nav pamata, un tas nav katalizators ekonomikas recesijai Baltijas valstīs, norāda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Baltijas valstis demonstrē lielāku noturību, saglabājot samērā mērenu parāda slogu un stabilu ekonomisko vidi.

Idelsons skaidro, ka ekonomiskā nenoteiktība turpina radīt spiedienu uz Zviedrijas un Somijas uzņēmumiem, pieaugot bankrotu skaitam gan lielu, gan mazu uzņēmumu vidū. Tajā pašā laikā pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmumi ir spiesti atlaist darbiniekus, un investīcijas, piemēram, Zviedrijas uzņēmējdarbībā ir vēsturiski zemā līmenī.

Skandināvijas nekustamo īpašumu un celtniecības sektors ir piedzīvojis vislielāko bankrotu skaitu pēdējos gados, ko ietekmējušas augstās procentu likmes un lielie mājsaimniecību parādi, informē Idelsons. Piemēram, Zviedrijas nekustamo īpašumu sektorā aizņemšanās izmaksas ir palielinājušās no 1,7% 2021.gadā līdz vidēji 5% 2023.gadā.

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) - plaisas novērtējums par 2024.gadu kopumā liecina, ka algas nodokļu plaisas īpatsvars ir būtiski samazinājies.

"Maiņa no policejiskas pieejas uz Valsts ieņēmumu dienestu kā uz klientu servisu orientētu iestādi dod rezultātu. Kopš 2021.gada darbaspēka nodokļu nomaksa uzlabojas un ēnu ekonomika pakāpeniski, bet stabili turpina sarukt. Tas ir labs signāls, kas liecina par Latvijas ekonomikas, darba tirgus un nodokļu kultūras briedumu. Mazāk "ēnas" nozīmē godīgāku konkurenci uzņēmējiem un lielākas iespējas valsts attīstībai. Redzam, ka ieguvēji ir visi - gan darba ņēmēji, gan sabiedrība kopumā," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.

Latvijā banku nozare nākamajā gada saglabās augstu pelnītspēju, prognozēja "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

"Kopumā Latvijas banku nozare nākamajā gada saglabās augstu pelnītspēju - gadījumā, ja to neietekmēs neprognozējami ģeopolitiskie faktori," sacīja Buraja, piebilstot, ka Eiropas un Latvijas finanšu tirgū var gaidīt arī banku konsolidāciju, lielākām kredītiestādēm pievienojot sev mazākās bankas.

Tāpat viņa atzīmēja, ka ekonomiku kopumā un banku sektoru kā tās sastāvdaļu nākamajā gadā turpinās būtiski ietekmēt ģeopolitiskā situācija. Tās nenoteiktība un investoru bažas var kavēt lēmumu pieņemšanu par lielu projektu sākšanu gan Latvijā, gan citur Eiropā un pasaulē.

"Šīs nenoteiktības negatīvais iespaids uz biznesa attīstību būs daudz spēcīgāks, nekā tas, ko vērojam iepriekš augsto procentu likmju periodā, kad daudzi uzņēmumi atlika savu ideju realizāciju, gaidot centrālo banku politikas izmaiņas un attiecīgi kredītu likmju samazinājumu," minēja Buraja, piebilstot, ka iespējamās sekas var būt arī aktīvāka liela biznesa migrācija uz drošākiem ģeogrāfiskiem reģioniem ar labāk paredzamu politisko un ekonomisko perspektīvu.

Jaunus dzīvojamos namus vajadzēs un aizvien vairāk. Rīgai un arī Latvijai kopumā ir izaicinājumi un problēmas, kas jārisina visiem kopā, vairāk domājot, kā būvēt, un mazāk par to, kam tas varētu traucēt.

Par mājokļu būvniecību, izaicinājumiem un nākotnes perspektīvām Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Latvijas lielākā mājokļu attīstītāja SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Fragments no intervijas

Bonava Latvija ir lielākais attīstītājs valstī? Precizējiet profilu – tikai dzīvojamo ēku, vai ir vēl kaut kas?

Mēs esam lielākais dzīvojamā fonda attīstītājs un darbojamies tikai šajā sektorā. Savā nišā no citiem, iespējams, atšķiramies ar to, ka darbojamies visā spektrā – sākot no zemes iegādes nama būvniecībai, turpinot ar projektēšanu un būvniecību, beidzot ar dzīvokļu pārdošanu un garantijas servisu.

Vai atceraties kā deviņdesmito gadu sākumā kopā ar vecākiem vai vecvecākiem devāties pirmās nepieciešamības produktu meklējumos? Lielākajā daļā gadījumu primārā tirdzniecības vieta bija tirgus, savukārt veikali (nerunājot par lielveikaliem) vēl bija retums. Laiki mainījās un modernā tirdzniecība (modern trading) pārņēma mazumtirdzniecības segmentu. Šobrīd aptuveni tikai 10% no darījumiem mazumtirdzniecībā notiek tirgū (tā saucamais peer – to – peer).

Tikmēr Latvijas lietoto automašīnu tirgū dominē unikāla, bet problemātiska tendence – joprojām aptuveni 90% darījumu notiek formātā "no rokas - rokā"!

Vēsturiski lietoto automašīnu tirgus Latvijā bija ļoti vienkāršs. Deviņdesmitajos gados, kad Rumbulas plači bija teju leģendāra vieta, darījumi notika ar minimālu dokumentāciju un pilnīgi skaidrā naudā. Ģimenēm, kas meklēja jaunu auto, Rumbula bija galamērķis. Tolaik šī vienkāršā sistēma šķita loģiska, jo valsts ekonomika bija attīstības sākumposmā, un tehnoloģijas nebija tik pieejamas kā šodien. Tomēr unikāli ir tas, ka šī pieeja ir saglabājusies arī līdz mūsdienām, kad tehnoloģijas un globalizācija ir mainījušas gandrīz visas mūsu dzīves jomas. Kāpēc Latvijas lietoto auto tirgus tik lēni pielāgojas pārmaiņām?

Latvijā situācija ar nodokļu parādiem patlaban ir stabila un nav nepieciešamas kādas ekstrēmas metodes, lai to risinātu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa vērsa deputātu uzmanību, ka pirms desmit gadiem nodokļu parādi veidoja apmēram 1,5 miljardus eiro jeb 25% no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem, savukārt patlaban tie ir apmēram 860 miljoni eiro jeb 5,6% no budžeta ieņēmumiem.

Tāpat Garanča norādīja, ka nodokļu parādu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinājies no 5,9% pirms 10 gadiem līdz 2,1% pērn.

Garanča informēja, ka pērn ar lēmumiem par bezstrīda piedziņu atgūti nodokļu parādi 100,5 miljonu eiro apmērā, uzrunājot parādniekus - 569 miljonu eiro apmērā, novēršot uzņēmumu pāreju - 3,04 miljonu eiro apmērā, bet piemērojot atbildību valdes locekļiem - 0,64 miljonu eiro apmērā. Tāpat pērn dzēsti parādi par 120,7 miljoniem eiro.

Latvija ieviesīs starptautisko standartu kriptoaktīvu darījumu caurskatāmībai un paplašinās finanšu kontu ziņošanas sistēmu, informēja Finanšu ministrija (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīs FM sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest starptautisko kriptoaktīvu ziņošanas standartu (CARF) un Eiropas Savienības direktīvā (DAC8) noteiktās prasības.

FM norāda, ka tas būšot solis, lai ieviestu automātisko informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām par darījumiem ar kriptoaktīviem, kā arī paplašinātu esošo ziņošanas sistēmu par nerezidentu finanšu kontiem (Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem jeb CRS) un sekmētu nodokļu nomaksas disciplīnu digitālajā ekonomikā.

Ieviešot likumprojekta regulējumu, Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par Latvijas nodokļu rezidentu ārvalstīs veiktajiem darījumiem ar kriptoaktīviem, kas citādi var būt grūti pieejama.