Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie ir visvairāk kontrolētie ierēdņi valstī, šādu viedokli pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Komentējot VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), VID vadītāja atzīmēja, ka tagad Latvijā ir par vienu tiesībaizsardzības iestādi mazāk un mazai valstij šāda līdzīgu funkciju struktūru optimizācija vērtējama kā laba.

VID vadītāja slavēja līdz šim Iekšējās drošības pārvaldes paveikto, jo tas esot demonstrējis VID vēlmi attīrīties. Vienlaikus mazajai pārvaldei dažkārt pietrūcis jaudas, tāpēc bijusi nepieciešama palīdzība no citas VID struktūras - Nodokļu un muitas policijas pārvaldes. KNAB paspārnē pārvaldē strādājošo spējas būs daudz lielākas un iespējamie koruptīvie gadījumi noteikti tiks atklāti efektīvāk, ir pārliecināta Šmite-Roķe.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir uzaicinājusi uz sarunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) vadību, lai saņemtu skaidrojumu par šā gada janvārī nepareizi pārrēķinātajām pensijām daļai pensionāru, tviterī raksta Siliņa.

Viņa norāda, ka valsts iestādēm ir jāstrādā iedzīvotāju labā, tādēļ sagaida skaidru redzējumu, kā tiks uzlabots iestāžu darbs un sadarbība, lai šādas birokrātiskas kļūdas neatkārtotos.

Tikšanās plānota pirmdien, 20.janvārī.

Kā ziņots, pensionāru skaits, kam janvārī nepareizi pārrēķināta pensija, jo VID nav nosūtījis VSAA pensionāru algas nodokļa grāmatiņas, sasniedzis 907, noskaidroja aģentūra LETA.

Sākotnēji VSAA aģentūrai LETA norādīja, ka kļūme skārusi dažus simtus pensionāru un ka skaits aug. Attiecībā uz sākotnēji apzinātajām 60 personām, sadarbojoties ar VID, situācija ir atrisināta un viņiem janvārī atsevišķā maksājumā vai kopā ar februāra pensiju tiks izmaksāta starpība.

Pensionāru skaits, kam janvārī nepareizi pārrēķināta pensija, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav nosūtījis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) pensionāru algas nodokļa grāmatiņas, sasniedzis 907.

Sākotnēji VSAA norādīja, ka kļūme skārusi dažus simtus pensionāru un ka skaits aug. Attiecībā uz sākotnēji apzinātajām 60 personām, sadarbojoties ar VID, situācija ir atrisināta un viņiem janvārī atsevišķā maksājumā vai kopā ar februāra pensiju tiks izmaksāta starpība.

VSAA uzsver, ka tiek analizēts katrs indivuduāls gadījums, lai pēc iespējas operatīvi precizētu algas nodokļa grāmatiņas atrašanās vietu un atrisinātu situāciju.

Savukārt VID informēja, ka pašiem pensionāriem šajā situācijā nekas nav jādara.

VID norāda, ka tas, sadarbojoties ar VSAA, aktīvi strādā, lai nodrošinātu visu nestrādājošo pensionāru algas nodokļa grāmatiņu iesniegšanu VSAA un līdz ar to aģentūra varētu veikt pēc iespējas operatīvāku pensiju pārrēķinu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) janvārī izmaksās pēdējos atbalsta maksājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem, aģentūra LETA noskaidroja VID.

Kredītiestādes hipotekārā kredīta procentu kompensāciju sarakstus par 2024.gada ceturto ceturksni VID iesniedza līdz 10.janvārim, bet VID izmaksas ir jāveic līdz 30.janvārim.

Iepriekš par 2024.gada pirmo ceturksni tika veikti 111 729 maksājumi, kopumā izmaksājot 20 595 776 eiro. Par 2024.gada otro ceturksni veikti 110 433 maksājumi, kopumā izmaksājot 20 433 429 eiro, bet par 2024.gada trešo ceturksni veikti 107 630 maksājumi, kopumā izmaksājot 19 430 138 eiro.

VID norāda, ka VID neveic kredītņēmēju un vidējā atbalsta summas uzskaiti. Tāpat VID arī neanalizē kredītiestāžu iesniegtos sarakstus, līdz ar to nevar pateikt cilvēku skaitu, kas saņēmuši atbalstu, jo vienam cilvēkam var veikt vairākas atmaksas.

Tikai adekvāti salīdzināmi dati ir izmantojami pareizu, situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

Pēc darba devēja izmaksām Latvijā minimālā alga ir nevis valstī noteiktie 740 eiro, bet gan 914,93 eiro, kas jāņem vērā lēmumu pieņēmējiem, vērtējot Latvijas konkurētspēju Eiropā.

Ik pa laikam Latvijā tiek cilāts minimālās algas apmērs un tiek veikti salīdzinājumi ar tās lielumu citās valstīs, jo īpaši līdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Situāciju vēl pikantāku padara fakts, ka pirms desmit gadiem – 2015. gadā – visās Baltijas valstīs oficiālā minimālā alga bija ļoti līdzīga: Igaunijā – 390 eiro; Latvijā – 360 eiro; Lietuvā – 325 eiro, bet 2025. gadā attiecīgi: 886 eiro; 740 eiro; 1038 eiro.

Daudziem ir patiesa vēlme izlīdzināt minimālās algas līmeni Baltijā, taču tiek ignorēts fakts, cik realitātē izmaksā minimālā alga darba devējam. Piemēram, 2023. gadā valstī noteiktā minimālā alga 620 eiro apmērā darba devējam reāli izmaksāja 766,62 eiro, 2024. gadā 700 eiro minimālā alga – jau 865,49 eiro, bet 2025. gadā 740 eiro patiesībā ir 914,93 eiro. Aprēķina dati rāda, ka darba devēja izmaksas (nodoklis un nodeva) virs valstī noteiktā minimālās algas apmēra 2023. gadā veidoja 146,62 eiro vairāk, 2024. gadā – 165,49 eiro un 2025. gadā jau – 174,93 eiro vairāk. Kas šo minimālās algas izmaksu apjomu palielina? Valsts noteiktā aprēķina formula, jo no valstī noteiktās minimālās algas darba devējam Latvijā ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,59% apmērā, kas 2025. gadā ir 174,57 eiro mēnesī, kam vēl jāpieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,36 eiro mēnesī.

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Latvijā aptuveni 25% būvniecības nozares uzņēmumu pastāv nedeklarētais apgrozījums un attiecīgi - nodokļu plaisas, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz kopīgi ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas apmēra būvniecības nozarē novērtējums".

Pētījumā secināts, ka šo uzņēmumu apgrozījuma plaisa, uz kuru ir attiecināmi atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apjomi, sasniedz 35%.

Pēc finanšu plūsmas modeļu novērtējuma kopējā PVN plaisa tiek lēsta no 24,1 miljona eiro līdz 35,5 miljoniem eiro gadā, savukārt pēc kapitāla pieejamības modeļa rezultātiem plaisa veido apmēram 64,8 miljonus eiro.

UIN plaisas aplēses ir mazākas, svārstoties no četriem miljoniem eiro līdz 5,8 miljoniem eiro pēc finanšu plūsmas novērtējumiem, vai sasniedzot 11,3 miljonus eiro pēc kapitāla pieejamības novērtējumiem.

FM informē, ka VID ir iesniegti dati par katram būvniecības uzņēmumam aplēsto nedeklarētā apgrozījuma apmēru. Šos datus plānots analizēt citas VID rīcībā esošās informācijas kontekstā, lai vairāk saprastu ēnu ekonomikas parādību būvniecības nozarē un uzlabotu līdzīgu modeļu precizitāti nākotnē.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs nodot datus par to cilvēku nodarbinātību, kas saslimuši ar infekcijas slimību un rada nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, paredz Veselības ministrijas (VM) Epidemioloģiskās drošības likumprojekts.

Epidemioloģiskās drošības likumprojektu VM sagatavojusi, lai, pārņemot Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, nodrošinātu gatavību jauna epidemioloģiskās drošības apdraudējuma gadījumā, kā arī veiktu tehniskus precizējumus saistībā ar izmaiņām citos normatīvajos aktos.

Saņemot informāciju par inficēto, SPKC varēs salīdzināt inficētās personas personas kodu ar VID pieejamo informāciju, tādējādi izdalot atsevišķas profesiju grupas, piemēram, pedagogus, ārstniecības personas un citus, kurām ir lielāks risks saslimt ar infekciju slimību.

Pašlaik SPKC nav pieejama VID rīcībā esošā informācija par personas nodarbinātību. Datu apmaiņa ar VID ministrijas ieskatā ļaus padziļināti analizēt epidemioloģisko situāciju un iegūt datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai, lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzsācis intensīvu darbu, apstrādājot marta pirmajā nedēļā iesniegtās gada ienākumu deklarācijas, lai iespējami īsākā laikā varētu atmaksāt iedzīvotājiem pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz šī gada 6.martam jau atmaksāta nodokļa pārmaksa 34,2 miljonu eiro apmērā, informē VID.

Līdz 6.martam ir iesniegtas teju 600 tūkstoši deklarācijas un to skaits turpina augt. VID apstrādā iesniegtās deklarācijas pakāpeniski, to iesniegšanas kārtībā, taču katrai deklarācijai nepieciešamais apstrādes laiks var būtiski atšķirties. Tas galvenokārt atkarīgs no deklarācijā norādītā informācijas apjoma un sarežģītības, un tā, vai deklarācijas pārbaude notiek tikai automatizēti vai arī manuāli. Līdz ar to nodokļa atmaksas termiņš nav tieši atkarīgs no deklarācijas iesniegšanas brīža. Arī cilvēki, kuri iesnieguši deklarācijas vienā un tajā pašā dienā vai pat agrāk viens par otru, atmaksu var saņemt dažādos termiņos. Nodokļa pārmaksu VID ir pienākums atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas, taču VID cenšas to izdarīt ātrāk un, kā rāda pagājušā gada dati, vidēji atmaksa notiek 30 dienu laikā.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pirmajās divās dienās kopš tiek pieņemtas gada ienākumu deklarācijas par 2024.gadu, ir iesniegti gandrīz 40% no pagājušajā gadā kopumā pieteikto gada ienākumu deklarāciju skaita, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa norādīja, ka pirmajās divās dienās VID ir iesniegti aptuveni 400 000 gada ienākumu deklarāciju, kamēr pagājušajā gadā kopumā tika iesniegts nedaudz vairāk kā viens miljons deklarāciju.

Jau vēstīts, ka, sākoties deklarāciju iesniegšanai, VID sestdien, 1.martā, tika iesniegtas 300 623 gada ienākumu deklarācijas, kas ir 29% no visā pagājušajā gadā kopumā iesniegto deklarāciju skaita.

Šmite-Roķe iepriekš mikroblogošanas vietnē "X" rakstīja, ka arī 2023.gada 1.martā tika iesniegti vairāk nekā 300 000 deklarāciju, proti, 300 931, kamēr 2024.gada 1.martā tika iesniegtas 277 056 deklarācijas, 2022.gada 1.martā - 223 384, bet 2021.gada 1.martā - 275 401 deklarācija.

Lietuvas Trīspusējā sadarbības padome, ko veido arodorganizāciju, darba devēju un valdības pārstāvji, sākusi diskusijas par minimālās algas celšanu un izskata Lietuvas centrālās bankas piedāvāto minimālās algas pieaugumu par 15,4% līdz 1198 eiro mēnesī.

Izmantojot Trīspusējās sadarbības padomes apstiprināto metodoloģiju, Lietuvas Banka aplēsusi, ka minimālā mēnešalga nākamgad jāceļ par 15,4% jeb 160 eiro, paziņoja centrālās bankas Makroekonomikas un prognožu nodaļas vadītāja Saule Skripkaskiene.

Centrālās bankas dati liecina, ka 1,8% Lietuvas iedzīvotāju pērn saņēma minimālo algu vai par to mazāku summu. To vidū nereti ir 25 gadu vecumu nesasnieguši jaunieši un seniori.

Kā lēš centrālā banka, uz ekonomiku un inflāciju 2026.-2029.gadā identiska ietekme būtu minimālās algas celšanai nākamgad gan par 40 eiro jeb 3,9% līdz 1078 eiro mēnesī, gan par 100 eiro jeb 9,7% līdz 1138 eiro.

Tā prognozē, ka abos gadījumos iekšzemes kopprodukts pieaugs par 0,5% un inflācija - par 0,6%. Minimālās algas pieauguma ietekme uz bezdarbu nav novērtēta.

Latvijas taksometru nozare iebilst pret Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā, informēja Latvijas vieglo taksometru darba devēju organizācijas un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" pārstāvji.

Biedrību pārstāvji informē, ka otrdien Satiksmes ministrijā (SM) notika sanāksmē, kurā pārrunāta platformas "Bolt" ietekme uz Latvijas tirgu un pieaugošo apdraudējumu vietējiem pārvadātājiem.

Taksometru nozares pārstāvji sanāksmē uzsvēra, ka Igaunijā reģistrētā kompānija "Bolt" sistemātiski "izspiež" no tirgus Latvijas taksometru uzņēmumus, nosakot spēles noteikumus, tādējādi netiek nodrošināta godīga konkurence.

Biedrībās uzsver, ka pēdējo mēnešu laikā Rīgā reģistrēto taksometru skaits samazinājies par vairāk nekā 200 vienībām, platforma apzināti samazina tarifus licencētajiem taksometru pārvadātājiem, vienlaikus atbalstot ""baltos numurus" bez skaidriem kontroles mehānismiem, "Bolt" nosaka cenas un atlaižu politiku vienpusēji, liedzot pārvadātājiem līdzdalību un padarot neiespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korektu aprēķinu.

Mūsu valstī ir viens no lielākajiem krīzes riskiem zemu algu saņēmējām ģimenēm ar bērniem.

Latvijā, Igaunijā, ASV, Maltā un Nīderlandē diviem ģimenes apgādniekiem, kuriem ir divi bērni un kuri saņem minimālo atalgojumu, paliekot bez darba un saņemot visus iespējamos pabalstus, jāstrādā vēl 80 stundas nedēļā, lai nenokļūtu zem nabadzības sliekšņa, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotie dati par organizācijas dalībvalstīm.

Pēc OECD datiem, Latvijā ir viens no sliktākajiem sociālajiem nodrošinājumiem zemu algu saņēmējām ģimenēm ar bērniem – divu minimālo algu saņēmējiem – divu bērnu vecākiem pēc darba zaudējuma, lai nenokļūtu zem nabadzības sliekšņa, jāstrādā vēl 80 stundas nedēļā par minimālo stundas likmi, kas ir nepilnas 12 stundas dienā vienam no ģimenes locekļiem, turklāt septiņas dienas nedēļā, vai pilna darba nedēļa abiem. Proti, fiziski tas iespējams vien blēdoties. Vai arī valstij jālemj par pabalstu palielināšanu.

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Rīgas lidostā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde, sadarbojoties ar SIA "Global Blue Latvija" un lidostu, uzstādījusi CAS ("Customs Approval System") pašapkalpošanās kiosku "Tax Free" čeku apstiprināšanai, informē VID.

Pašapkalpošanās kiosks sniegs ceļotājiem iespēju ātri un patstāvīgi saņemt muitas apstiprinājumu par precēm, kas Latvijā iegādātas, izmantojot "Tax Free" pakalpojumu, un tiek eksportētas ārpus Eiropas Savienības.

VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine norāda, ka šis digitālais risinājums ļauj muitas iestādei produktīvāk izmantot esošos resursus, kā arī uzkrāt datus par apstiprinātajiem pirkumiem, kas palīdzēs optimizēt darbību un uzlabot efektivitāti.

Muitas darbinieki jau kopš 2023.gada novembra izmanto šo pašu digitālo risinājumu CAS, kas ļauj preču eksporta apstiprinājumu noformēt tiešsaistē, tādējādi veicinot vienkāršotu un efektīvu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas procesu.

Nodokļu administrācija pērn īstenojusi vairākus pasākumus administratīvā sloga mazināšanai, vienlaikus īstenojot arī vairākus pasākumus nodokļu nomaksas veicināšanai; pērn tā iekasējusi par 992 milj. eiro vairāk nekā aizpērn.

Tādas atziņas pauda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa gan atzina, ka arī 2025. gadā turpināsies pārmaiņas gan nodokļu administrācijas struktūrā, gan darbībā.

Īsāka reakcija

Pērn Valsts ieņēmumu dienestam izdevies īstenot vairākus pasākumus, kuru rezultātā saīsinājies iestādes reakcijas laiks. Tā PVN pārmaksas atmaksa pērn notikusi piecu dienu laikā, kamēr 2023. gadā – vidēji 12 dienu laikā.

“Jā, Igaunijā ir vēl īsāks termiņš – divas dienas, taču piecas dienas ir Latvijā tāpēc, ka PVN deklarāciju iesniedz mēneša 20. datumā, nodokļu vienotajā kontā maksājumi jāveic 23. datumā, tas, skaitot no maksājumu dienas vienotajā kontā, būtībā arī Latvijā PVN pārmaksas atmaksas termiņš ir divas dienas,” skaidroja B. Šmite-Roķe. Viņa norādīja uz vēl vienu būtisku faktu, proti, automatizāciju, kā rezultātā saimnieciskās darbības reģistrācija no trijām dienām pārgājusi uz automātisku reģistrāciju, vienlaikus atceļot anketēšanu. Bez tam darba devējam vairs nav jāziņo par darbinieka nāvi, kas, lai arī šķietot sīkums, taču, lai to īstenotu, bijusi nepieciešamas izmaiņas MK noteikumos. Piedevām samazināts VID iesniedzamās informācijas apjoms biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām gada pārskatos, kā arī atļaujot veikt grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. VID ģenerāldirektore vērsa uzmanību, ka ir virzība uz ātrāku nodokļu maksātāju apkalpošanu. Tā nodokļu maksātāju A reitinga uzņēmumiem (apmēram 25 000) – eksportētājiem ir personificēta apkalpošana, īpaši paātrināta muitošana. Proti, automātiski izlaisto importa muitas deklarāciju īpatsvars no 39% 2023. gadā pieaudzis līdz 64% pērn, automatizēti noformēto eksporta deklarāciju īpatsvars sasniedzis 87%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas 50% gadījumu notikušas trīs dienu laikā, vidēji gan 33 dienās, iepriekš – 35 dienās. VID vienveidīgas un vienkāršas atbildes sniedzis vienas–divu darbadienu laikā, bet pārējās – sarežģītākos gadījumos – normatīvajos aktos noteikto darbdienu laikā.

Latvijā situācija ar nodokļu parādiem patlaban ir stabila un nav nepieciešamas kādas ekstrēmas metodes, lai to risinātu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa vērsa deputātu uzmanību, ka pirms desmit gadiem nodokļu parādi veidoja apmēram 1,5 miljardus eiro jeb 25% no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem, savukārt patlaban tie ir apmēram 860 miljoni eiro jeb 5,6% no budžeta ieņēmumiem.

Tāpat Garanča norādīja, ka nodokļu parādu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinājies no 5,9% pirms 10 gadiem līdz 2,1% pērn.

Garanča informēja, ka pērn ar lēmumiem par bezstrīda piedziņu atgūti nodokļu parādi 100,5 miljonu eiro apmērā, uzrunājot parādniekus - 569 miljonu eiro apmērā, novēršot uzņēmumu pāreju - 3,04 miljonu eiro apmērā, bet piemērojot atbildību valdes locekļiem - 0,64 miljonu eiro apmērā. Tāpat pērn dzēsti parādi par 120,7 miljoniem eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) trešdien pirmajiem 29 203 cilvēkiem atmaksājis pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2024.gadu, paziņojumā norāda VID priekšniece Baiba Šmite-Roķe.

Šiem cilvēkiem atmaksāti kopumā 16,45 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka, sākoties deklarāciju iesniegšanai, VID sestdien, 1.martā, tika iesniegtas 300 623 gada ienākumu deklarācijas, kas ir 29% no visā pagājušajā gadā kopumā iesniegto deklarāciju skaita.

Iedzīvotājiem, kuriem deklarācija ir jāsniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1.jūlijam.

Savukārt brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu deklarēšanai un nodokļa atgūšanai, deklarāciju var iesniegt trīs gadu garumā.

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

Latvijā šogad marta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 862,171 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.martā bija 352,415 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 309,773 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 199,983 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,6%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.martā veidoja 62,2% no kopējās parādu summas jeb 535,978 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.martā bija atzīti parādi 1,212 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Prokuratūra apsūdzējusi divas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas par operatīvās darbības pasākumu veikšanai paredzētas naudas piesavināšanos.

Prokuratūras pagājušā gada pārskatā teikts, ka VID darbinieki pie kriminālatbildības saukti par krāpšanu, piesavināšanos un dienesta viltojumi. Saņemot uzdevumu, viņi pieprasīja naudas līdzekļus operatīvās darbības pasākumu veikšanai, bet šo naudu izšķērdēja, izmantojot nelietderīgi un piesavinoties, kā arī noformēja dokumentus par it kā strādātām virsstundām, kas tiek apmaksātas.

Papildinot pārskatā teikto, prokuratūrā aģentūrai LETA norādīja, ka kopumā nelikumīgi iegūti aptuveni 1500 eiro.

Lieta patlaban atrodas tiesā, taču tai ir noteikts slepenības režīms, jo tā satur valsts noslēpumu. Tāpēc plašāka informācija netiks sniegta.

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 839,077 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,6% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.aprīlī bija 345,466 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 300,132 miljonus eiro, kas arī ir par 3,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 193,479 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 3,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.aprīlī veidoja 61,6% no kopējās parādu summas jeb 517,054 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.aprīlī bija atzīti parādi 1,282 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.