Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.
Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.
Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.
Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.
Viņš skaidroja, ka tāds lēmums pieņemts, jo neviens no trim kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu. Vienlaikus nevienam no šiem kandidātiem nav liegts piedalīties atkārtoti konkursā.
Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas Uvis Kozlovskis aģentūrai LETA teica, ka atkārtoti konkursā nepiedalīsies. Savukārt Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko apliecināja, ka apsvērs iespēju atkārtoti startēt uz ģenerālprokurora amatu. Pašreizējā ģenerālprokurora Jura Stukāna viedokli patlaban nav izdevies noskaidrot, jo viņš pēc uzklausīšanas devās piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdē.
Padomes balsojums notika sēdes slēgtajā daļā. Pirms tam kandidātu uzklausīšana aizņēma aptuveni trīs stundas. Strupišs žurnālistiem skaidroja, ka bijusi ļoti nopietna apspriede, kurā vērtēts gan kandidātu profesionālais sniegums, gan vēsture.
"Rezultāts ir tāds, kāds tas ir," piebilda Strupišs.
Padomes priekšsēdētājs norādīja, ka gandrīz visi padomes locekļi atzinuši, ka Stukāna koncepcija profesionāli ir daudz spēcīgāka nekā pārējo divu kandidātu koncepcijas, kas bijušas ļoti vispārīgas un nekonkrētas. Tas bija viens no iemesliem šādam balsojumam. Vienlaikus Stukānam "nākuši klāt vēl citi aspekti, kāpēc viņš neieguva vajadzīgo balsu skaitu". Strupišs norādīja, ka šajā gadījumā nav runa tikai par trauksmes cēlējas - prokurores Viorikas Jirgenas - ziņojumu.
Balsojumā piedalījās 13 padomes locekļi. Lai saņemtu atbalstu, bija nepieciešamas vismaz septiņas balsis.
Strupišs savu izvēli balsojumā neatklāja.
Jaunu konkursu izsludinās tuvākajās dienās, un tajā var piedalīties arī šodien atbalstu neguvušie kandidāti.
"Nav liegts šiem kandidātiem uzlabot savu sniegumu, pielikt kaut ko jaunu un sniegt pieteikumu vēlreiz," uzsvēra Strupišs, piebilstot, ka profesionalitāte un skats uz nākotni ir viss, kas nepieciešams.
Strupišs uz šo amatu aicina pieteikties jebkuru juristu, kurš spētu pildīt ģenerālprokurora pienākumus. Viņa ieskatā ģenerālprokuroram ir jābūt ar stāju, pietiekami pārliecinošam un drosmīgam, lai ieņemtu šo amatu.
"Mēs arī konstatējām, ka iepriekšējā periodā [Stukāna laikā] ir ļoti daudz izdarīts prokuratūrā, bet nākamais periods ir jāskatās kā nākamais periods," teica Strupišs.
Tieslietu padomes locekļi ir Strupišs, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa, Augstākās tiesas senatore Rudīte Vīduša, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Siliņš, Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama priekšsēdētājs Guntars Ploriņš, Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Madars Plepis, Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Līga Ašitoka un Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Baiba Ozoliņa. Padomes loceklis ir arī Stukāns, taču viņš balsojumā nepiedalījās.
Jau vēstīts, ka tieši pēc mēneša, 11.jūlijā, beigsies Stukāna pilnvaru termiņš.
Konkursā uz šo amatu bija pieteicis Stukāns, Ostapko un Kozlovskis.
Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.
Šogad AT bija saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem likuma pārkāpumiem. Kā trauksmes cēlēja pie AT priekšsēdētāja Strupiša vērsās prokurore Jirgena, savā ziņojumā norādot uz Prokuratūras likuma pārkāpumu, kas izpaudies kā norādījumu došana veikt uzraugošā prokurora pārliecībai pretējas darbības ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietā, proti, celt apsūdzību pret personu, kuras saukšanai pie kriminālatbildības Jirgenas ieskatā nav pamata.
Tomēr AT plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nesaskatīja pamatu atlaist Stukānu. Vienlaikus atzinumā ir norādīts, ka Stukānam būtu jāpievērš uzmanība saviem izteikumiem un darba ētikai.
Tikmēr Stukāns noliedzis, ka prokurorei Jirgenai būtu teicis viņas celtajā trauksmes ziņojumā citētās aizskarošās frāzes vai arī uzstājis kādam celt apsūdzību bijušā premjera lidojumu lietā.
