Jaunākais izdevums

Pēdējās dienās sabiedrību pāršalkusi ziņa par uzsākto pārbaudi pret ģenerālprokuroru Juri Stukānu, balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu. No malas skatoties – it kā normāla procedūra, tiesiskas valsts elements.

Mēs varam pieņemt, ka izvirzītās apsūdzības Jurim Stukānam ir patiesas un prokurore Viorika Jirgena trauksmi cēlusi ne bez iemesla un saistības ar jau pieminēto augsto amatpersonu pilnvaru termiņu beigām vispār nav, bet tad nav saprotams, kādēļ rīcība ir tik lēna un reakcija gluži kā lielajiem sliņķiem lietusmežos.

Runa ir par Tiesu varas krīzi, trauksmes ziņojums ir par Ģenerālprokuroru, nevis kādu prokuroru valsts perifērijā, kura vārda pieminēšana maina vien dažu lietu gaitu. Ģenerālprokuroram termiņš beidzas. Lietas izskatītājam AT priekšsēdim Aigaram Strupišam līdzīga bilde. Ja ir kaut mazākais pamats domāt, ka Viorikas Jirgenas apgalvojumiem ir pamats, tad jāreaģē ir Saeimai, turklāt tik operatīvi cik vien iespējams, jo Strupišs gudro jau labu laiku un tikai pagājušajā nedēļā ir atklājis, ka ziņojums ir, ka, pirmsšķietami, ka, iespējams. Šis runas veids vien liecina, ka šādi var lietu risināt vēl pāris gadus. Tādēļ ir pamats domāt, ka patiesu atrisinājumu nemaz nevajag. Ir cits iemesls un šis nav jautājums par to vai mums šobrīd ir labs vai slikts Ģenerālprokurors. Tas ir jautājums par to, kurš rotaļājas ar krēsliem.

Aiz šī juridiskā dūmu aizsega, iespējams, iezīmējas pavisam cita aina, kas vairāk atgādina smalki režisētu politisku spēli. Turklāt, tas viss notiek burtiski dažas nedēļas pirms lēmuma pieņemšanas par jauna ģenerālprokurora iecelšanu.

Saskaņā ar vairākiem avotiem, šī pārbaude neesot nekas cits kā kāda politiskā spēka mēģinājums ietekmēt to, kurš ieņems vienu no valsts svarīgākajiem amatiem – ģenerālprokurora krēslu. Stukāns ar savu pozīciju un centieniem, acīmredzot, nav šīs partijas favorīts. Tā vietā kuluāros jau tiek virzīts vārds, kas varētu būt "ērtāks" un pakļāvīgāks – bijušais prokurors, tagad Satversmes tiesas tiesnesis Juris Juriss.

Interesanti, Juriss tikai pavisam nesen ir sācis darbu Satversmes tiesā, taču jau izskan runas, ka savu pienesumu tiesā viņš ir sniedzis, izskatot lielākās un sarežģītākās lietas par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Lēmumi ir visnotaļ diskusiju raisoši, par ko iebilda arī virkne advokātu un par ko nācās taisnoties Satversmes tiesai. Bet, kā saka, darbiņš paveikts. Tātad, rodas jautājums vai šis bija vien pagaidu pieturas punkts ceļā uz augstāku amatu?

Zīmīgi, ka šajā šaha atklātnes izspēlē piedalās arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuram arī beidzas pilnvaru laiks. Vai tiešām tieši viņš tiek izmantots kā politiskās spēles figūra – cilvēks, kuram pozīcijas noturēšana varētu būt atkarīga no tā, kā tiks atrisināta Stukāna lieta. Un vai ar disciplinārlietas ierosināšanu viņš pasaka “paldies”, ka ir atkārtoti nominēts amatam? Tieši ierosināšanu, jo iespējams tās atrisināšana ir vismazāk vajadzīga. Tieši šī šaubu ēna, kad pirmsšķietami kāds, iespējams, ir vainīgs var atrisināt izvēli. Nevar taču iecelt Ģenerālprokuroru, šauboties par viņa godaprātu. Savukārt, kad citu kandidātu apstiprina, Stukānu izsludina par nevainīgu, lai neceltos lieka brēka, jo galu galā viņš tiešām zina daudz ko un par daudziem. Visi šie fakti liecina par politiskām spēlēm un Saeimas vēlmi gūt kontroli pār neatkarīgu varas atzaru, cik vien to varam saukt par neatkarīgu.

Jāatzīst, šis nav pirmais gadījums, kad, izmantojot valsts institūcijas, kāds politiskais spēks cenšas pārrakstīt spēles noteikumus sev par labu. Tiesiskums tiek piesaukts tikai tad, kad tas kalpo politiskajam mērķim – tā vietā, lai stiprinātu neatkarīgas institūcijas, tiek radīta sistēma, kurā amatu ieņemšana balstās nevis uz kompetenci, bet gan uz partiju vēlmi kontrolēt un pie katra nozīmīgā amata rīkot “Krēslu spēles”.

Par to, ka tieši šobrīd cīņa par krēsliem ir īpaši aktīva, liecina nesen notikušais jampadracis ap Latvijas Bankas prezidenta krēslu, kas kopumā varēja kalpot par izcilas groteskas materiālu, ja vien neraisītu nopietnas pārdomas.

Patlaban stāsts vienlaikus ir par diviem nozīmīgiem krēsliem un, diemžēl, šo krēslu kopējā nozīme pārsver parasta trauksmes ziņojuma nozīmi.

Īsumā sākot – sabiedrībai, jo īpaši šobrīd, vajadzētu saglabāt kritisko domāšanu. Nav pieļaujams, ka tiesu vara tiek padarīta par politiskās gribas izpildītāju. Šāda prakse ne tikai grauj sabiedrības uzticību varas atzaram, bet ilgtermiņā apdraud demokrātiskas valsts pamatus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Pakalpojumi

Viesnīcu un restorānu asociācija Eurobasket 2025 turnīrā sagaida lielu ārvalstu fanu pieplūdumu

LETA,28.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas basketbola čempionāta finālturnīrā Rīgā būs gaidāms liels ārvalstu fanu pieplūdums, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

Ceturtdien notikušo izlozi Kalniņš vērtēja kā ļoti veiksmīgu - jau iepriekš bija zināms, ka Rīgā spēlēs Igaunija, un tagad noskaidrojies, ka turnīrā Rīgā spēlēs arī basketbola lielvalstis, kurās šis sporta veids ir ļoti iecienīts un fani ir ļoti aktīvi - Serbija, Čehija, Turcija, Portugāle.

Kalniņš sacīja, ka jau iepriekš bija informācija par aptuveni 10 000 Igaunijas līdzjutējiem, kas varētu doties uz Rīgu. Tāpat Kalniņš pozitīvi vērtēja attāluma ziņā tuvu esošās Čehijas ielozēšanu grupā, kas var sekmēt čehu līdzjutēju vēlmi apmeklēt spēles.

Kalniņš arī pauda uzskatu, ka gaidāms arī liels skaits Serbijas, Turcijas un Portugāles līdzjutēju, jo tie labprāt klātienē seko savu komandu cīņām.

Ekonomika

EuroBasket 2025 Latvijā ienesīs 60 miljonus eiro

Gatis Madžiņš, Jānis Goldbergs,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Šobrīd Latvijā sākas basketbola svētki. No 27. augusta līdz 14. septembrim. 15 pirmās kārtas spēles un pēc tam 16 playoff spēles. Kad un kā radās doma, ka vajag šeit organizēt Eiropas čempionātu? Cik mēs bijām gatavi, un kāds bija process?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tokijā 19.maijā norisinājās Latvijas-Japānas investīciju forums, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Japānas Ārvalstu investīciju institūtu (Japan Institute for Overseas Investment), piedaloties Japānas Ārējās tirdzniecības organizācijai (JETRO).

Atklājot biznesa forumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir atvērta biznesam un sadarbībai ar Japānu. “Mūs vieno kopīgas vērtības, un Japāna ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem Klusā okeāna reģionā. Redzam lielu potenciālu ciešākai sadarbībai atjaunojamās enerģijas, tehnoloģiju, pārtikas, kokrūpniecības un citās jomās,” norādīja Valsts prezidents.

Foruma mērķis bija padziļināt abu valstu sadarbību investīciju un inovāciju jomās, demonstrējot Latvijas potenciālu kā uzticamam partnerim Eiropā.

JETRO prezidents Kataoka Susumu forumā uzsvēra: “Latvija izceļas ar stabilu un atvērtu ekonomisko vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku, attīstītu digitālo infrastruktūru un augsti kvalificētu darbaspēku. Mēs jau esam palīdzējuši tādiem uzņēmumiem kā “Printful” ienākt Japānas tirgū un redzam, ka arī citi Latvijas uzņēmumi vēlas sadarboties ar Japānu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā bija 141,092 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu ir samazinājums par 3,2%, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Visvairāk ieņēmumu 2025.gada pirmajā pusgadā azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm - 80,321 miljonu eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Interaktīvo spēļu struktūrā 84,9% ieņēmumu nodrošina kazino spēles, 13,1% - totalizators, bet 2% - kāršu spēles.

Kopumā interaktīvās azartspēles 2025.gada pirmajā pusgadā veidoja 56,9% no visa azartspēļu tirgus apjoma, kamēr spēļu automāti - 38,9%. Tirgū novērojams arī būtisks klātienes spēļu aktivitātes kritums - ieņēmumi no azartspēļu automātiem saruka par 7,542 miljoniem eiro jeb 12,1%, sasniedzot 54,907 miljonus eiro.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norāda, ka šie rezultāti apliecina interaktīvā segmenta dominanci un klasisko spēļu vietu pakāpenisku aizstāšanu. Savukārt klātienes spēļu aktivitātes kritumu ietekmēja spēļu zāļu un automātu skaita samazināšanās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Kultūras centrā 14.februārī norisināsies Junior Achievement Latvia skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) reģionālais pasākums “Cits Bazārs”, kurā pašu radītas preces apmeklētājiem piedāvās 85 skolēnu mācību uzņēmumi no Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas reģiona.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties preces, piemēram, skaistumkopšanas produktus, pārtikas produktus, bižutēriju un citus suvenīrus, kā arī pārliecināties par jauniešu inovāciju prasmēm, apskatot unikālus, funkcionāla dizaina priekšmetus – IT tehnoloģijas un galda spēles.

No Valmieras Tehnikuma šogad piedalīsies mācību uzņēmumi, kas piedāvās gan pārtikas produktus, gan dažādas inovatīvas un sociālās spēles: • SMU “Sweet Fantazy” – piedāvā unikālu saldējumu, kas pārsteigs ar garšu un oriģinalitāti.• SMU “Atmiņu Pasaule” – piedāvā spēli, kurā izmantotas dažādas ģeometriskas figūras ar atšķirīgu materiālu, krāsu un izmēru. Spēlē iekļautas arī kartītes ar uzdevumiem, kur atbilžu vietā jāizvēlas figūra, kas visvairāk asociējas ar spēlētāju.• SMU “Play Lay” – piedāvā galda spēli, kas palīdz apgūt latviešu valodas un vēstures zināšanas citu tautību cilvēkiem.

Reklāmraksti

Baltijas enerģētikas līderu forums: stratēģiskā vīzija nākotnei

Sadarbības materiāls,09.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga primāri slēpjas spējā būt īstajā vietā un laikā - ja produkts tiek radīts pārāk agri vai vēlu, tas var ciest neveiksmi, neraugoties uz kvalitāti, spriež Agnis Jakubovičs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma APPLY dibinātājs.

Liela nozīme ir arī cilvēkiem jeb spēcīgai komandai, jo vadītājs viens pats nevar paveikt visu, tāpēc būtiski ir uzņēmumam piesaistīt cilvēkus, kuri ir ne tikai izglītoti, bet arī spējīgi sasniegt rezultātu, pielāgoties apstākļiem un virzīt procesus uz priekšu, atzīmē A.Jakubovičs. Tāpat nemitīgi jādomā arī par produktu un pakalpojumu kvalitāti, kā arī to pozicionēšanu tirgū. Uzņēmējam ir jāspēj radīt produkti ar pievienoto vērtību, uzskata APPLY dibinātājs.

Aizraujas ar datoriem

Bērnībā es sapņoju kļūt par ārstu, atminas A.Jakubovičs. “Sākotnēji gribēju būt ķirurgs, taču vēlāk mani aizrāva Austrumu cīņas, kurām veltīju daudz laika un centības, gūstot arī labus panākumus. Tajā pašā laikā vislielākā ietekme uz mani bija datoriem - varētu teikt, ka ar tiem saslimu. Mana mamma strādāja par programmētāju Valmieras skaitļošanas centrā, un tieši tur es pirmoreiz saskāros ar datoriem. Sākumā man visvairāk patika spēles, jo tās, kā jau bērnam, šķita aizraujošas, bet 7.klasē datorikas stundās jau sāku apgūt programmēšanas pamatus, kas sākotnēji šķita visnotaļ sarežģīti. Motivāciju darboties man sniedza iespēja stundas beigās, pēc labi padarīta darba, uzspēlēt kādu spēli. Vēlāk, pateicoties skolas atbalstam un skolotājam Uldim Jansonam, varēju datoru paņemt arī uz mājām un mācīties programmēt, kā rezultātā interese pārtapa dziļākā aizrautībā - sāku veidot savas pirmās programmas un spēles,” stāsta A.Jakubovičs, kurš drīz pēc tam informācijas tehnoloģiju jomai pievērsās arī profesionāli.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgas domes sēdē galvaspilsētas mēra amata tika pieteikts tikai viens kandidāts - "Progresīvo" politiķis Viesturs Kleinbergs, kurš ir jaunās domes koalīcijas virzīts mēra amata kandidāts.

Savukārt opozīcija savus kandidātus mēra amatam neizvirzīja.

Kleinbergs uzrunā deputātiem atzina, ka jaunā koalīcija veidota no dažādiem partijām, ar dažādām programmām un ideoloģijām, taču šī koalīcija strādāšot rīdzinieku labā. "Rīdziniekiem nav svarīgas politiskās spēles un ideoloģiskās cīņas. Rīdzinieki grib redzēt sakārtotas ielas, drošus tiltus," teica Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas domes koalīcijai ir trīs skaidri virsmērķi - droša, noturīga un krīzēm gatava Rīga, pilsēta, kas ir draudzīga izglītībai, sportam un kultūrai, kā arī galvaspilsēta, kas ir spējīga ieņemt vadošu vietu Baltijas reģionā.

Kleinbergs sola izstrādāt desmit gadu plānu ielu un ietvju sakārtošanai, tiltu remontiem, ūdens transporta attīstībai, pieejamu mājokļu piedāvājumu u.c. Viņš solīja remontēt skolas un bērnudārzus, veicināt latviešu valodas apguvi un īpašu uzmanību veltīt kultūras attīstībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē, 8. martā, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisināsies ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopīgi rīkotais pavasara skolēnu mācību uzņēmumu pasākums CITS BAZĀRS, kur ar pašu radītiem produktiem tirgosies 270 labākie Latvijas skolēnu mācību uzņēmumi.

Rokassprādze ar iebūvētu lādētāju, filca ziepes no dabīgas vilnas roku kopšanai un UV starojuma apavu žāvētājs ir tikai daži no produktiem, ko līdzās skaistumkopšanas, interjera, pārtikas, rotaļlietu un tehnoloģiju precēm varēs atrast Citā Bazārā.

“Šogad jauniešu interese ir lielāka, nekā spējam uzņemt Citā Bazārā – saņēmām 450 pieteikumus, bet tirdzniecības centrā “Domina Shopping” būs sastopami 270 skolēnu mācību uzņēmumi. Tas apliecina, ka jaunieši ir gatavi izmēģināt savus spēkus un piedāvāt savus izstrādājumus reālā biznesa vidē – tirdzniecības centrā. Tikpat svarīgi viņiem ir arī atrast atsaucīgus pircējus, ar kuriem sarunās var attīstīt komunikācijas un pārdošanas prasmes, gūstot vērtīgu pieredzi turpmākajai uzņēmējdarbībai. Tāpēc sestdien ikviens ir aicināts apmeklēt pasākumu un atbalstīt jaunos uzņēmējus,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas taksometru nozare iebilst pret Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā, informēja Latvijas vieglo taksometru darba devēju organizācijas un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" pārstāvji.

Biedrību pārstāvji informē, ka otrdien Satiksmes ministrijā (SM) notika sanāksmē, kurā pārrunāta platformas "Bolt" ietekme uz Latvijas tirgu un pieaugošo apdraudējumu vietējiem pārvadātājiem.

Taksometru nozares pārstāvji sanāksmē uzsvēra, ka Igaunijā reģistrētā kompānija "Bolt" sistemātiski "izspiež" no tirgus Latvijas taksometru uzņēmumus, nosakot spēles noteikumus, tādējādi netiek nodrošināta godīga konkurence.

Biedrībās uzsver, ka pēdējo mēnešu laikā Rīgā reģistrēto taksometru skaits samazinājies par vairāk nekā 200 vienībām, platforma apzināti samazina tarifus licencētajiem taksometru pārvadātājiem, vienlaikus atbalstot ""baltos numurus" bez skaidriem kontroles mehānismiem, "Bolt" nosaka cenas un atlaižu politiku vienpusēji, liedzot pārvadātājiem līdzdalību un padarot neiespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korektu aprēķinu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Freepik.com

Ceļošana vienmēr ir kā piedzīvojums un, nenoliedzami, tā ir brīnišķīga iespēja gūt jaunu pieredzei, emocijas un neaizmirstamas atmiņas. Šobrīd arvien populārāka kļūst ceļošana ar kemperi. Kādas priekšrocības šāds transportlīdzeklis sniedz un ko ir svarīgi ņemt vērā, plānojot savu pirmo braucienu? Par to vairāk lasiet raksta turpinājumā!

Ceļojums ar kemperi: galvenie ieguvumi

Ceļošana ar kemperi var būt gana autentiska un neaizmirstama. Šādu pieredzi noteikti izbaudīs gan tie, kuriem patīk neatkarība, gan arī cilvēki, kuri dod priekšroku aktīvai atpūtai un būšanai tuvāk pie dabas.

Mūsdienīgs kemperis ir aprīkots ar visām ērtībām pilnvērtīgai dzīvošanai komfortablos apstākļos – tur ir gan virtuvīte, gan dzīvojamā zona, guļamistaba, duša un labierīcības. Nav jāraizējas par savlaicīgu naktsmītņu rezervēšanu un sabiedriskā transporta kustību sarakstiem, jo ceļojuma veids un ilgums ir atkarīgi no paša vēlmēm. Arī visas maltītes iespējams pagatavot turpat uz vietas transportlīdzeklī, tā būtiski ietaupot naudu.

Eksperti

Nozares stāsts. Kā iekasēt vairāk nodokļu, valsts parādu būtiski nepalielinot

Māris Liopa, zemeunvalsts.lv,01.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan globāli SaaS nozare plaukst, Centrāleiropa un Austrumeiropa (CAE) joprojām saskaras ar daudziem izaicinājumiem B2B SaaS paplašināšanās jomā. Reģions atpaliek digitalizācijas ieviešanā, regulējums ir nekonsekvents, un uzņēmumos bieži trūkst domāšanas ieviržu, lai pārietu no mantotām sistēmām uz mākoņrisinājumiem.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem (2023) digitālo prasmju līmenis CAE tirgos ir ievērojami zemāks nekā Rietumeiropā, tāpēc SaaS ieviešanas līkne ir stāvāka. Daudzi uzņēmumi vilcinās sākt izmantot uz abonēšanu balstītu programmatūru, kam pamatā ir zema uzticība, budžeta ierobežojumi un izvēle par labu tradicionāliem, vienreizējiem pirkumiem. Šie šķēršļi palēnina izaugsmi un liek SaaS uzņēmumiem pārdomāt savu stratēģiju ienākšanai tirgū.

Galvenie šķēršļi SaaS ieviešanai CAE valstīs

Veicot pētījumu sava maģistra darba ietvaros, es identificēju vairākus galvenos šķēršļus, kas liedz SaaS uzņēmumiem veiksmīgi ienākt CAE jaunajos tirgos:

• Uzņēmumiem šajā reģionā bieži ir novecojuši darbošanās procesi, un tie vilcinās ieviest mākoņrisinājumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija Latvijas taksometru tirgū ir optimāla, norāda "Bolt" operāciju vadītājs Latvijā Mārcis Baķis, komentējot Latvijas taksometru nozares apgalvojumu par Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā.

Viņaprāt, situācija ir optimāla, jo tirgū līdzdarbojas gan tradicionālie taksometru uzņēmumi, gan digitālās platformas, turklāt ikvienam pārvadātājam ir iespēja izvēlēties piemērotāko darbības modeli.

Vienlaikus viņš sacīja, ka pasažieru pārvadājumu nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas - digitālās platformas kļūst par jauno standartu, jo tās nodrošina ērtu un caurskatāmu pakalpojumu, kā arī ļauj pasažieriem izsekot izmaksām un norēķināties bezskaidras naudas veidā, samazinot ēnu ekonomikas riskus, kas vēsturiski ir bijusi aktuāla problēma nozarē.

"Runājot par izmaksu atspoguļošanu konkrēti "Bolt" platformā, klientam noslēdzot braucienu ar kādu no partneršoferiem, brauciena rēķins no sistēmas automātiski tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tādējādi valsts sektoram precīzi atspoguļojot partneršofera ieņēmumus par katru veikto braucienu," skaidroja Baķis.

Eksperti

Ilgtspēja nekustamajā īpašumā: pienākums vai priekšrocība?

Arnolds Romeiko, “EfTEN Capital” aktīvu pārvaldnieks,09.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu nozare pēdējo gadu laikā piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Energoresursu cenu straujais kāpums, ko izraisījusi ģeopolitiskā situācija, piegādes traucējumi un pāreja uz atjaunojamiem resursiem, kopā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem un investoru pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem risinājumiem būtiski maina nozares attīstību.

Ilgtspēja vairs nav tikai modes tendence, tā kļuvusi par vienu no faktoriem, kas nosaka īpašumu vērtību, pieprasījumu un spēju konkurēt tirgū, stāsta “EfTEN Capital” aktīvu pārvaldnieks Arnolds Romeiko.

“Ja vēl pirms dažiem gadiem ilgtspējīga domāšana komercīpašumos galvenokārt bija saistīta tikai ar ēku siltināšanu vai saules paneļu uzstādīšanu, šobrīd tā aptver daudz plašāku spektru. Mūsdienās ilgtspēja nozīmē ne tikai vides ietekmes samazināšanu, bet arī īpašumu finansiālās ilgtspējas nodrošināšanu ilgtermiņā. Eiropas Savienības jaunākās direktīvas un zaļā kursa mērķi, piemēram, siltumnīcefekta veidojošo gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana, jau nosaka jaunus spēles noteikumus, kurus nekustamo īpašumu nozarē vairs nevar ignorēt,” norāda A. Romeiko.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas investīcijas no Atveseļošanas fonda (AF) un Eiropas Savienības fondiem (ES fondi) 2021. - 2027. gada plānošanas periodam 2024. gadā Latvijas IKP palielināja par 10,7%, šogad investīciju summas būs vēl lielākas, tomēr teikt, ka viss rit pilnīgi gludi, nevar.

Par to, kas plānots, kāda nauda tiks saņemta, kādu vēl saņemsim nākamajā ES fondu plānošanas periodā un kas kavējas, Dienas Bizness saruna ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Fragments no intervijas

ES fondu plānošanas periods ir akurāt pusē, AF investīcijām Latvijā jānonāk līdz nākamā gada augusta beigām. Kā šī perioda puse, pārnesot no laika skalas, izskatās dokumentu formēšanā, iepirkumos un reālajās izmaksās? Vai nenonāksim kādā brīdī situācijā kā iepriekšējos plānošanas periodos, kad naudas pieplūdums sāk pārkarsēt kādu nozari?

Paraugoties retrospekcijā – katrs plānošanas periods ES fondiem laika skalā ir sācies ar tādu kā iekritienu vai bedri pašā sākumā. Vēlāk šo bedri daļēji aizpilda vecā plānošanas perioda pēdējās naudas izmaksas. Šis viļņa sākums ir tieši saistīts ar spēles noteikumiem un to, kādā stadijā esam ar konkrētiem investīciju projektiem. Proti, plānošanas perioda sākumā tiek gatavoti plānošanas dokumenti, stratēģijas. Top Nacionālais attīstības plāns, tad nozares stratēģijas, tad tiek izstrādāta pati ES fondu darbības programma, un tad seko investīciju noteikumi nozarēm.

Eksperti

Tirgus turbulences atgriešanās: Trampa tarifi un "rudā gulbja" efekts

Kārlis Mārtiņš Gulbis, Signet Bank investīciju analītiķis,16.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka arī pieredzējušie tirgus dalībnieki, kuriem nācās pārdzīvot ne vienu vien tirgus turbulences periodu, ir manāmi sašutuši par aprīļa sākumā globālos akciju tirgos notiekošo. Trampa paziņojums par tarifiem un izraisītā eksplozija bija tas, par ko mēs jau sen brīdinājām: “rudā gulbja” efekts, kas izvērsās visā savā ugunīgajā krāšņumā.

Akciju tirgi piedzīvoja strauju kritumu, volatilitāte zibenīgi pieauga, S&P 500 nedēļas laikā zaudēja 10%, akciju valuācijām piedzīvojot pamatīgu korekciju. Tas bija vienkārši izjukums – haotiska izpārdošana, kas mums atgādināja, cik strauji var mainīties tirgus sentiments globālā tirdzniecības kara laikā.

Tas atkal izraisīja bailes no recesijas, un nav grūti saprast, kāpēc. Tā kā tarifi draud apslāpēt uzņēmumu peļņu un paaugstināt cenas, daži investori sāka “meklēt izeju” pēc iespējas ātrāk. Trampa “atbrīvošanas nedēļā” Dow Jones nokritās par 9%, Nasdaq Composite zaudēja 10%, arī Eiropas un Āzijas galveniem indeksiem izjūtot triecienu. “Growth” akcijas, “Magnificent 7” mīļākie, piedzīvoja pamatīgu kritumu, jo to augstās valuācijas neatbilda gaidāmajai ekonomiskajai nenoteiktībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) vērtēs konkurenci Latvijas taksometru nozarē, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja KP priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

"To mēs noteikti vērtēsim padziļināti," teica Šmite, piebilstot, ka šogad 11.jūlijā KP ir saņemts attiecīgs iesniegums un tiks sākta izpēte.

Viņa arī pauda, ka pirmās indikācijas liecina, ka šobrīd Latvijas taksometru nozarē Igaunijas "Bolt" varētu būt monopolstāvoklis. Taču plašākus komentārus Šmite šobrīd nesniedza.

Latvijas Vieglo taksometru darba devēju organizācijas un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA minēja, ka Latvijas taksometru nozare iebilst pret Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā.

Taksometru nozares pārstāvji uzsvēra, ka Igaunijā reģistrētā kompānija "Bolt" sistemātiski "izspiež" no tirgus Latvijas taksometru uzņēmumus, nosakot spēles noteikumus, tādējādi netiek nodrošināta godīga konkurence.

Eksperti

Par refinansēšanas jeb pārkreditēšanas ieguvumiem

Lauris Kindzulis, “Fintexo” vadošais partneris,13.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar pārējo Eiropu, refinansēšana jeb pārkreditēšana kopumā nav gluži ierasta un bieži veikta procedūra, turklāt sabiedrībā un uzņēmēju vidū valda stereotips, ka tas ir ļoti sarežģīts, ilgs un dārgs process, ir svarīgi skaidrot refinansēšanas procesu un ieguvumus.

Vienkāršojot, refinansēšana jeb pārkreditēšana ir partneru maiņa – kredītsaistību pārcelšana pie cita aizdevēja. Viens no biežākajiem iemesliem šādam solim ir kredītņēmēja neapmierinātība ar kredītiestādes diktētajiem noteikumiem sadarbības laikā (piemēram, paaugstināta finansējuma cena, pieprasīts papildu nodrošinājums vai galvojums, saīsināts atmaksas grafiks u. tml.) jeb, citiem vārdiem sakot, spēles laikā mainīti noteikumi. Taču, būtiski pieaugot klienta kredītriskam vai mainoties pašas kredītiestādes stratēģijai, pati kredītiestāde var lūgt klientu refinansēties, proti, atrast aizdevumam “jaunas mājas”, pilnībā dzēšot esošās saistības.

Sākotnēji klientam tā mēdz būt īsta katastrofa – kad esi pieradis pie savas pamatbankas un menedžera, tik pēkšņas un krasas pārmaiņas var šķist biedējošas. Tomēr, mierīgi izprotot procesu vai piesaistot konsultantu ar refinansēšanas pieredzi, tas izdarāms mierīgi un bez lieka pārdzīvojuma.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Unsplash.com / Stephen Phillips - Hostreviews.co.uk

Digitālā reklāma ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienu uzņēmējdarbības sastāvdaļu. Taču, lai nodrošinātu efektīvu investīciju atdevi (ROI), ir būtiski prast novērtēt kampaņu rezultātus. Šajā rakstā aplūkosim, kā to paveikt, izmantojot datu analītiku un citus svarīgus rīkus, un kāpēc reklāmas kontu audits jāuztic profesionāļiem!

Viss sākas ar mērķu definēšanu

Pirmais solis ceļā uz veiksmīgu reklāmas kampaņu – precīzi definēt tās mērķus. Vai vēlies palielināt pārdošanas apjomu? Varbūt mērķis ir veicināt zīmola atpazīstamību vai piesaistīt jaunus klientus? Katram mērķim nepieciešama atšķirīga pieeja, un atšķirsies arī rādītāji, ar kuriem izmērīt panākumus. Piemēram, ja galvenais mērķis ir pārdošanas apjoma palielināšana, ir īpaši svarīgi sekot līdzi konversiju skaitam.

Eksperti

Skola no sešu gadu vecuma – nepieciešamība vai eksperiments?

Antra Randoha, Latvijas Universitātes docente,23.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā Latvijā atkārtoti aktualizējies jautājums par skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā. No malas tas var šķist vienkāršs organizatorisks lēmums, tomēr patiesībā tā ir ļoti sarežģīta un sistēmiska izšķiršanās, kuras pamatā jābūt bērna attīstības likumsakarībām, nevis ekonomiskiem vai loģistikas apsvērumiem.

Bērns piedzimst, aug un attīstās pēc noteiktiem, dabiskiem principiem, kurus mēs nevaram mākslīgi paātrināt vai vienkārši “noregulēt”, atbilstoši sistēmas vajadzībām.

Domājot par bērna gatavību skolai, nevajadzētu fokusēties tikai uz to, vai bērns prot lasīt vai rakstīt. Sagatavotība skolai pirmkārt ir emocionāla gatavība - spēja būt patstāvīgam, pielāgoties jaunai videi, pieņemt autoritāti, sadarboties ar citiem un tikt galā ar savām emocijām. Turklāt, emocionālā gatavība var atšķirties arī viena vecuma bērniem, piemēram, viens bērns dzimis janvārī, un otrs - decembrī, formāli viņi ir vienā vecuma grupā, bet attīstības atšķirība var būt vesela gada apjomā. Šo atšķirību vēl vairāk var pastiprināt katra bērna ģimenes pieredze, emocionālais briedums un individuālās prasmes.

Lauksaimniecība

Minerālmēslu "kaujas" cērt robus zemnieku makos

Māris Ķirsons,19.03.2025

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis: „Latvijas lauksaimnieki ir pilnībā atteikušies no Krievijā un Baltkrievijā ražoto minerālmēslu izmantošanas, taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem.”

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.