Jaunākais izdevums

Pēdējās dienās sabiedrību pāršalkusi ziņa par uzsākto pārbaudi pret ģenerālprokuroru Juri Stukānu, balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu. No malas skatoties – it kā normāla procedūra, tiesiskas valsts elements.

Mēs varam pieņemt, ka izvirzītās apsūdzības Jurim Stukānam ir patiesas un prokurore Viorika Jirgena trauksmi cēlusi ne bez iemesla un saistības ar jau pieminēto augsto amatpersonu pilnvaru termiņu beigām vispār nav, bet tad nav saprotams, kādēļ rīcība ir tik lēna un reakcija gluži kā lielajiem sliņķiem lietusmežos.

Runa ir par Tiesu varas krīzi, trauksmes ziņojums ir par Ģenerālprokuroru, nevis kādu prokuroru valsts perifērijā, kura vārda pieminēšana maina vien dažu lietu gaitu. Ģenerālprokuroram termiņš beidzas. Lietas izskatītājam AT priekšsēdim Aigaram Strupišam līdzīga bilde. Ja ir kaut mazākais pamats domāt, ka Viorikas Jirgenas apgalvojumiem ir pamats, tad jāreaģē ir Saeimai, turklāt tik operatīvi cik vien iespējams, jo Strupišs gudro jau labu laiku un tikai pagājušajā nedēļā ir atklājis, ka ziņojums ir, ka, pirmsšķietami, ka, iespējams. Šis runas veids vien liecina, ka šādi var lietu risināt vēl pāris gadus. Tādēļ ir pamats domāt, ka patiesu atrisinājumu nemaz nevajag. Ir cits iemesls un šis nav jautājums par to vai mums šobrīd ir labs vai slikts Ģenerālprokurors. Tas ir jautājums par to, kurš rotaļājas ar krēsliem.

Aiz šī juridiskā dūmu aizsega, iespējams, iezīmējas pavisam cita aina, kas vairāk atgādina smalki režisētu politisku spēli. Turklāt, tas viss notiek burtiski dažas nedēļas pirms lēmuma pieņemšanas par jauna ģenerālprokurora iecelšanu.

Saskaņā ar vairākiem avotiem, šī pārbaude neesot nekas cits kā kāda politiskā spēka mēģinājums ietekmēt to, kurš ieņems vienu no valsts svarīgākajiem amatiem – ģenerālprokurora krēslu. Stukāns ar savu pozīciju un centieniem, acīmredzot, nav šīs partijas favorīts. Tā vietā kuluāros jau tiek virzīts vārds, kas varētu būt "ērtāks" un pakļāvīgāks – bijušais prokurors, tagad Satversmes tiesas tiesnesis Juris Juriss.

Interesanti, Juriss tikai pavisam nesen ir sācis darbu Satversmes tiesā, taču jau izskan runas, ka savu pienesumu tiesā viņš ir sniedzis, izskatot lielākās un sarežģītākās lietas par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Lēmumi ir visnotaļ diskusiju raisoši, par ko iebilda arī virkne advokātu un par ko nācās taisnoties Satversmes tiesai. Bet, kā saka, darbiņš paveikts. Tātad, rodas jautājums vai šis bija vien pagaidu pieturas punkts ceļā uz augstāku amatu?

Zīmīgi, ka šajā šaha atklātnes izspēlē piedalās arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuram arī beidzas pilnvaru laiks. Vai tiešām tieši viņš tiek izmantots kā politiskās spēles figūra – cilvēks, kuram pozīcijas noturēšana varētu būt atkarīga no tā, kā tiks atrisināta Stukāna lieta. Un vai ar disciplinārlietas ierosināšanu viņš pasaka “paldies”, ka ir atkārtoti nominēts amatam? Tieši ierosināšanu, jo iespējams tās atrisināšana ir vismazāk vajadzīga. Tieši šī šaubu ēna, kad pirmsšķietami kāds, iespējams, ir vainīgs var atrisināt izvēli. Nevar taču iecelt Ģenerālprokuroru, šauboties par viņa godaprātu. Savukārt, kad citu kandidātu apstiprina, Stukānu izsludina par nevainīgu, lai neceltos lieka brēka, jo galu galā viņš tiešām zina daudz ko un par daudziem. Visi šie fakti liecina par politiskām spēlēm un Saeimas vēlmi gūt kontroli pār neatkarīgu varas atzaru, cik vien to varam saukt par neatkarīgu.

Jāatzīst, šis nav pirmais gadījums, kad, izmantojot valsts institūcijas, kāds politiskais spēks cenšas pārrakstīt spēles noteikumus sev par labu. Tiesiskums tiek piesaukts tikai tad, kad tas kalpo politiskajam mērķim – tā vietā, lai stiprinātu neatkarīgas institūcijas, tiek radīta sistēma, kurā amatu ieņemšana balstās nevis uz kompetenci, bet gan uz partiju vēlmi kontrolēt un pie katra nozīmīgā amata rīkot “Krēslu spēles”.

Par to, ka tieši šobrīd cīņa par krēsliem ir īpaši aktīva, liecina nesen notikušais jampadracis ap Latvijas Bankas prezidenta krēslu, kas kopumā varēja kalpot par izcilas groteskas materiālu, ja vien neraisītu nopietnas pārdomas.

Patlaban stāsts vienlaikus ir par diviem nozīmīgiem krēsliem un, diemžēl, šo krēslu kopējā nozīme pārsver parasta trauksmes ziņojuma nozīmi.

Īsumā sākot – sabiedrībai, jo īpaši šobrīd, vajadzētu saglabāt kritisko domāšanu. Nav pieļaujams, ka tiesu vara tiek padarīta par politiskās gribas izpildītāju. Šāda prakse ne tikai grauj sabiedrības uzticību varas atzaram, bet ilgtermiņā apdraud demokrātiskas valsts pamatus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Eksperti

Jauns Nacionālais futbola stadions – pieci iemesli, kāpēc Latvijai un Rīgai tas ir izšķiroši svarīgs

Arhitektūras birojs SEP,19.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.

Reklāmraksti

Lietainu dienu spēles: darts, biljards, boulings un citas spēles, kuras varat pārnest uz mājām

Sadarbības materiāls,05.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai jebkuros laikapstākļos varētu pievērsties aktīvai izklaidei, vari izveidot savu spēļu un izklaides telpu mājās pat ierobežotā platībā. Galvenais ir ideja, zināšanas, vēlme izmēģināt ko jaunu un rūpīga plānošana.

Iztēlojies un izplāno savu spēļu istabu!

Padomā, kādu noskaņu vēlies radīt — vai tā būs vieta, kur iederēsies biljards, mūsdienīgs datorspēļu stūrītis, vai galda spēļu zona ģimenes vakariem. Pirms iegādājies mēbeles vai tehniku, svarīgi precīzi saprast, ko tieši vēlies. Bez laba plāna viegli pārtērēt budžetu vai nepabeigt iesākto.

Izvēlies piemērotāko vietu — tā var būt brīva guļamistaba, bēniņi, pagrabs vai pat daļa no viesistabas. Latvijas dzīvokļos bieži vien jādomā radoši, kā iekārtot kompaktu spēļu zonu, risinot jautājumus par pieejamo vietu, aprīkojuma izmēru un iespējām telpas paplašināt nākotnē.

Pakalpojumi

Viesnīcu un restorānu asociācija Eurobasket 2025 turnīrā sagaida lielu ārvalstu fanu pieplūdumu

LETA,28.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas basketbola čempionāta finālturnīrā Rīgā būs gaidāms liels ārvalstu fanu pieplūdums, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

Ceturtdien notikušo izlozi Kalniņš vērtēja kā ļoti veiksmīgu - jau iepriekš bija zināms, ka Rīgā spēlēs Igaunija, un tagad noskaidrojies, ka turnīrā Rīgā spēlēs arī basketbola lielvalstis, kurās šis sporta veids ir ļoti iecienīts un fani ir ļoti aktīvi - Serbija, Čehija, Turcija, Portugāle.

Kalniņš sacīja, ka jau iepriekš bija informācija par aptuveni 10 000 Igaunijas līdzjutējiem, kas varētu doties uz Rīgu. Tāpat Kalniņš pozitīvi vērtēja attāluma ziņā tuvu esošās Čehijas ielozēšanu grupā, kas var sekmēt čehu līdzjutēju vēlmi apmeklēt spēles.

Kalniņš arī pauda uzskatu, ka gaidāms arī liels skaits Serbijas, Turcijas un Portugāles līdzjutēju, jo tie labprāt klātienē seko savu komandu cīņām.

Ekonomika

EuroBasket 2025 Latvijā ienesīs 60 miljonus eiro

Gatis Madžiņš, Jānis Goldbergs,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Šobrīd Latvijā sākas basketbola svētki. No 27. augusta līdz 14. septembrim. 15 pirmās kārtas spēles un pēc tam 16 playoff spēles. Kad un kā radās doma, ka vajag šeit organizēt Eiropas čempionātu? Cik mēs bijām gatavi, un kāds bija process?

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.

Ekonomika

VIDEO: Jauni produkti ļauj īstenot strauju izaugsmi

Māris Ķirsons,24.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā SIA Dižozols plus izstrādātie 80 jaunie produkti ļauj strauji atgūt iepriekš zaudēto un strādāt ar rekordlielu neto apgrozījumu.

Šogad plūcam to mājas darbu augļus, kurus veicām 2023. un 2024. gadā, kopējo situāciju raksturo SIA Dižozols plus līdzīpašnieks Ģirts Plakans. Viņš norāda, ka teju divus gadus veiktas dažādas aktivitātes pasūtījumu piesaistei, jo pirms vairāk nekā diviem gadiem tika piedzīvots neticamais, kad lielākie klienti pasūtījumus samazināja pat par teju 50%. “2023. gads bija savdabīgs apjukuma laiks, jo nebija prognozējams, kas notiks – vai šie klienti atjaunos pasūtījumu apjomus, un kad tas varētu notikt,” tā laika situāciju rāda Ģ. Plakans. Viņš norāda, ka tajā brīdī bija ļoti daudz neatbildamu jautājumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tokijā 19.maijā norisinājās Latvijas-Japānas investīciju forums, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Japānas Ārvalstu investīciju institūtu (Japan Institute for Overseas Investment), piedaloties Japānas Ārējās tirdzniecības organizācijai (JETRO).

Atklājot biznesa forumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir atvērta biznesam un sadarbībai ar Japānu. “Mūs vieno kopīgas vērtības, un Japāna ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem Klusā okeāna reģionā. Redzam lielu potenciālu ciešākai sadarbībai atjaunojamās enerģijas, tehnoloģiju, pārtikas, kokrūpniecības un citās jomās,” norādīja Valsts prezidents.

Foruma mērķis bija padziļināt abu valstu sadarbību investīciju un inovāciju jomās, demonstrējot Latvijas potenciālu kā uzticamam partnerim Eiropā.

JETRO prezidents Kataoka Susumu forumā uzsvēra: “Latvija izceļas ar stabilu un atvērtu ekonomisko vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku, attīstītu digitālo infrastruktūru un augsti kvalificētu darbaspēku. Mēs jau esam palīdzējuši tādiem uzņēmumiem kā “Printful” ienākt Japānas tirgū un redzam, ka arī citi Latvijas uzņēmumi vēlas sadarboties ar Japānu.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu vair­ākums šodien noraidīja opozīcijas deputātu demisijas pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).

Pret demisiju balsoja 46 deputāti, par - 38, bet balsojumā atturējās viens deputāts - Uldis Augulis (ZZS). Savukārt Andrejs Ceļapīters izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.

Deputāte Agnese Krasta (JV) pirms balsojuma Saeimā informēja, ka premjere pašlaik tiekas ar Eiropas līderiem, tāpēc nevarēja ierasties uz Saeimas sēdi, kurā tiek skatīts viņas demisijas pieprasījums.

Deputāte īsumā atskaitījās par Siliņas paveikto, paužot vērtējumu, ka premjeres vadītā valdība ir darījusi daudz, lai stiprinātu valsts aizsardzību, dažādu aizliegumu noteikšanu Krievijas pilsoņiem un iekšējo drošību. Nozīmīgs darbs paveikts, lai palīdzētu Ukrainai, akcentēja Krasta, aicinot deputātus demisijas pieprasījumu noraidīt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esi piedzīvojis to brīdi, kad, tuvojoties svētkiem vai uzņēmuma jubilejai, atkal jāizvēlas reklāmdāvanas, un viss šķiet jau redzēts? Krūzes, pildspalvas, kalendāri … It kā viss pareizi, bet trūkst sajūtas, ka šī dāvana tiešām pasaka kaut ko par tavu uzņēmumu.

Reklāmdāvanu pasniegšana nav tikai uzmanības žests darbiniekiem un sadarbības partneriem – tā ir daļa no zīmola stāsta. Tieši dāvanu personalizācija un kvalitatīvi apdrukas pakalpojumi ir tie, kas parastu priekšmetu pārvērš oriģinālā un jēgpilnā dāvanā – tādā, kas paliek atmiņā un rada emocijas.

Ne velti cilvēki, kam uzticēta reklāmdāvanu izvēle, ik gadu risina vienu un to pašu uzdevumu – kā atrast kvalitatīvu, vizuāli pievilcīgu un galvenais, atšķirīgu dāvanu piedāvājumu? Smelties idejas un tās īstenot palīdzēs mūsdienīgi drukas pakalpojumi un reklāmdāvanas, kas strādās zīmola labā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā bija 141,092 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu ir samazinājums par 3,2%, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Visvairāk ieņēmumu 2025.gada pirmajā pusgadā azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm - 80,321 miljonu eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Interaktīvo spēļu struktūrā 84,9% ieņēmumu nodrošina kazino spēles, 13,1% - totalizators, bet 2% - kāršu spēles.

Kopumā interaktīvās azartspēles 2025.gada pirmajā pusgadā veidoja 56,9% no visa azartspēļu tirgus apjoma, kamēr spēļu automāti - 38,9%. Tirgū novērojams arī būtisks klātienes spēļu aktivitātes kritums - ieņēmumi no azartspēļu automātiem saruka par 7,542 miljoniem eiro jeb 12,1%, sasniedzot 54,907 miljonus eiro.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne norāda, ka šie rezultāti apliecina interaktīvā segmenta dominanci un klasisko spēļu vietu pakāpenisku aizstāšanu. Savukārt klātienes spēļu aktivitātes kritumu ietekmēja spēļu zāļu un automātu skaita samazināšanās.

Reklāmraksti

Baltijas enerģētikas līderu forums: stratēģiskā vīzija nākotnei

Sadarbības materiāls,09.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Kultūras centrā 14.februārī norisināsies Junior Achievement Latvia skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) reģionālais pasākums “Cits Bazārs”, kurā pašu radītas preces apmeklētājiem piedāvās 85 skolēnu mācību uzņēmumi no Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas reģiona.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties preces, piemēram, skaistumkopšanas produktus, pārtikas produktus, bižutēriju un citus suvenīrus, kā arī pārliecināties par jauniešu inovāciju prasmēm, apskatot unikālus, funkcionāla dizaina priekšmetus – IT tehnoloģijas un galda spēles.

No Valmieras Tehnikuma šogad piedalīsies mācību uzņēmumi, kas piedāvās gan pārtikas produktus, gan dažādas inovatīvas un sociālās spēles: • SMU “Sweet Fantazy” – piedāvā unikālu saldējumu, kas pārsteigs ar garšu un oriģinalitāti.• SMU “Atmiņu Pasaule” – piedāvā spēli, kurā izmantotas dažādas ģeometriskas figūras ar atšķirīgu materiālu, krāsu un izmēru. Spēlē iekļautas arī kartītes ar uzdevumiem, kur atbilžu vietā jāizvēlas figūra, kas visvairāk asociējas ar spēlētāju.• SMU “Play Lay” – piedāvā galda spēli, kas palīdz apgūt latviešu valodas un vēstures zināšanas citu tautību cilvēkiem.

Būvniecība un īpašums

SEP un Populous prezentē Latvijas Nacionālā futbola stadiona koncepciju

Db.lv,03.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga primāri slēpjas spējā būt īstajā vietā un laikā - ja produkts tiek radīts pārāk agri vai vēlu, tas var ciest neveiksmi, neraugoties uz kvalitāti, spriež Agnis Jakubovičs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma APPLY dibinātājs.

Liela nozīme ir arī cilvēkiem jeb spēcīgai komandai, jo vadītājs viens pats nevar paveikt visu, tāpēc būtiski ir uzņēmumam piesaistīt cilvēkus, kuri ir ne tikai izglītoti, bet arī spējīgi sasniegt rezultātu, pielāgoties apstākļiem un virzīt procesus uz priekšu, atzīmē A.Jakubovičs. Tāpat nemitīgi jādomā arī par produktu un pakalpojumu kvalitāti, kā arī to pozicionēšanu tirgū. Uzņēmējam ir jāspēj radīt produkti ar pievienoto vērtību, uzskata APPLY dibinātājs.

Aizraujas ar datoriem

Bērnībā es sapņoju kļūt par ārstu, atminas A.Jakubovičs. “Sākotnēji gribēju būt ķirurgs, taču vēlāk mani aizrāva Austrumu cīņas, kurām veltīju daudz laika un centības, gūstot arī labus panākumus. Tajā pašā laikā vislielākā ietekme uz mani bija datoriem - varētu teikt, ka ar tiem saslimu. Mana mamma strādāja par programmētāju Valmieras skaitļošanas centrā, un tieši tur es pirmoreiz saskāros ar datoriem. Sākumā man visvairāk patika spēles, jo tās, kā jau bērnam, šķita aizraujošas, bet 7.klasē datorikas stundās jau sāku apgūt programmēšanas pamatus, kas sākotnēji šķita visnotaļ sarežģīti. Motivāciju darboties man sniedza iespēja stundas beigās, pēc labi padarīta darba, uzspēlēt kādu spēli. Vēlāk, pateicoties skolas atbalstam un skolotājam Uldim Jansonam, varēju datoru paņemt arī uz mājām un mācīties programmēt, kā rezultātā interese pārtapa dziļākā aizrautībā - sāku veidot savas pirmās programmas un spēles,” stāsta A.Jakubovičs, kurš drīz pēc tam informācijas tehnoloģiju jomai pievērsās arī profesionāli.

Pakalpojumi

Dr. Federa Vācijas–Latvijas Kardioloģijas Centrs svin 6 gadu jubileju un atklāj jaunas, modernas telpas Skanstē

Db.lv,16.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada 14. jūnijā, Rīgā, Skanstes ielā 25, Business Elemental Centre telpās, svinīgi tika atklātas Dr. Federa Vācijas–Latvijas Kardioloģijas Centra jaunās telpas pēc ievērojamas paplašināšanas, vienlaikus atzīmējot klīnikas 6 gadu jubileju.

Šis daudzprofilu veselības aprūpes centrs apvieno Vācijas augstākos medicīnas standartus un Latvijas vadošo speciālistu komandu, piedāvājot pacientiem kvalitatīvu un modernu aprūpi. Uz atklāšanas pasākumu pulcējās plašs viesu loks - veselības aprūpes, uzņēmējdarbības un profesionālo jomu pārstāvji, kā arī sabiedrībā pazīstamas personības un satura veidotāji, kuru klātbūtne apliecināja interesi par mūsdienīgu, uz pacientu centrētu medicīnu un jaunu kvalitātes standartu iedzīvināšanu Latvijā.

Svinīgo atklāšanas pasākumu vadīja TV personība Kristīne Stakena kopā ar improvizātoru Mārtiņu Kozlovski jeb Kozmenu, pasākuma elegantajam stilam piešķirot nelielu ironijas devu un jautrību. Vēl pirms došanās augšup uz Business Elemental Centre trešo stāvu, kur atrodas Dr. Federa Centrs, viesus pirmajā stāvā pie ieejas sagaidīja pasākuma vadītāji. Kozmens, ar sev

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB,26.08.2025

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.augusta numurā lasi:

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija norāda, ka Satiksmes ministrijas plāni par aptuveni 16% valstī samazināt reģionālās vietējās nozīmes maršrutu tīkla apjomu jau nākamā gada laikā ir vērtējama kā atkāpšanās no noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem, un tā sekas būs vēl būtiskāki pārvadātāju zaudējumi.

Šī brīža provizoriskie aprēķini liecina, ka neiegūtie ieņēmumi gadā varētu sasniegt 4,3 miljonus eiro 11 miljonu kilometru tīkla samazinājumu rezultātā. Savukārt pārvadāto pasažieru skaita samazinājums ar autobusiem gadā varētu sasniegt 3,3 miljonus cilvēkus.

“Uzņēmēji, slēdzot līgumu ar valsti, rēķinājās ar nosacījumiem 10 gadu garumā, atbilstoši iepirkuma nosacījumiem investējot un ņemot kredītus jauniem autobusiem, kā arī plānojot maršrutu noslodzes un atdeves. Šobrīd mēs redzam, ka valsts var vienpersoniski mainīt spēles noteikumus, kas nav pareizi. Tik būtisks maršrutu samazinājums, it īpaši dažās Pierīgas pašvaldībās tas būs līdz pat 50%, nozīmēs pilnībā reisu pārplānošanu, mazāk pārvadājumu un ieņēmumu, salīdzinot ar nosacījumiem līgumu slēgšanas brīdī,” norāda Ivo Ošenieks, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma "Straume" jeb "Flow" ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Losandželosā ieguvusi Latvijas vēsturē pirmo "Oskaru", uzvarot kategorijā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma".

"Straume" bija nominēta arī kategorijā "Labākā ārvalstu filma", bet šo balvu neieguva. Šajā kategorijā "Oskaru" ieguva Brazīlijas filma "I’m Still Here".

Saņemot balvu, Zilbalodis pateicās savai ģimenei, komandai, savam kaķim un sunim un atgādināja visiem mums, ka mēs atrodamies vienā laivā un mums ir jāpārvar domstarpības un jāsadarbojas.

"Ceru, ka šī balva atvērs durvis neatkarīgajiem animācijas filmu veidotājiem visā pasaulē. Šī ir pirmā reize, kad filma no Latvijas tikusi nominēta, tas mums nozīmē ļoti daudz. Esam ļoti iedvesmoti un ceram drīz šeit atgriezties," sacīja Zilbalodis.

Sarunā ar žurnālistiem uzreiz pēc balvas saņemšanas viņš teica, ka ir ļoti pateicīgs un arī ļoti vēlas atgriezties mājās. "Ļoti ilgojos pēc Latvijas un nevaru sagaidīt, kad varēšu taisīt nākamo filmu," atklāja Zilablodis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

Nekustamais īpašums

Ārvalstu investoru aktivitāte meža tirgū sasniedz zemāko līmeni četru gadu laikā

Db.lv,19.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijas meža zemju tirgū vēl izteiksmīgāk dominē vietējais kapitāls, kamēr ārvalstu investoru aktivitāte ir ievērojami sarukusi. Lai gan darījumu skaits 2025. gada 1. ceturksnī ir sarucis, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, zemes cenas uz hektāru saglabājas salīdzinoši stabilas – arvien nelielu lejupslīdi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veidotais “Lauku īpašumu tirgus indekss”.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmais ceturksnis / 2025:

  • 1370 – kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-15%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 188 EUR/ ha – vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa Latvijā;
  • 14 100 EUR/ ha – augstākā reģistrētā lauksaimniecības zemes cena 1. ceturksnī (Īslīces pagasts, Bauskas novads);
  • 5 500 EUR/ ha – lauksaimniecības zemes vidējā cena par hektāru 1. ceturksnī.

Meža īpašumi:

  • 24 000 EUR/ ha – pieauguša skujkoku meža cena;
  • 17 500 EUR/ ha – pieauguša lapu koku (pamatsuga - bērzs) meža cena;
  • 3 300 EUR/ ha – vidējā meža īpašumu cena lielāko investoru darījumos 1. ceturksnī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litrā, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par diviem Latvijas transporta nozarei būtiskiem likumprojektiem - "Par piesārņojumu" un "Transporta enerģijas likumu". Abi šie likumprojekti tiek virzīti no ES institūciju puses ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

Likumprojekts "Par piesārņojumu" paredz to, ka Eiropas transporta nozare, sākot ar 2027. gadu, tiks iekļauta Emisiju tirdzniecības sistēmā 2 (ETS2), kā rezultātā degvielas tirgotājiem būs jāiegādājas oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas par katru tirgū realizēto kaitīgo emisiju tonnu. Vēsturiski emisiju kvotu cenas ir būtiski svārstījušās, un ir grūti prognozēt šo kvotu cenu līmeni nākotnē, tomēr ES institūciju sākotnējās aplēses par emisiju kvotu cenu līmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka tās tiks definētas ar cenas griestu līmeni 45 eiro tonnā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo ASV mitas tarifus importam no Kanādas nosaucis par muļķīgu soli un pārmetis Vašingtonai tirdzniecības kara sākšanu.

Trudo arī uzsvēra, ka Kanāda ir gatava īstenot atbildes pasākumus.

"Savienotās Valstis šodien sāka tirdzniecības karu pret Kanādu, savu tuvāko partneri un sabiedroto, savu tuvāko draugu," preses konferencē paziņoja Trudo.

Premjerministrs arī izteicās, ka ASV acīmredzot vēlas sagraut Kanādas ekonomiku, lai atvieglotu Kanādas aneksiju. Tramps ir vairākkārt paudis vēlmi padarīt Kanādu par 51.ASV pavalsti.

"Kanādieši ir saprātīgi un pieklājīgi, taču mēs neatkāpsimies no cīņas, ja uz spēles ir likta mūsu valsts un visu labklājība," viņš uzsvēra.

Vēršoties pie ASV prezidenta Donalda Trampa, Trudo izteicās, ka parasti viņš nepiekrīt laikrakstam "The Wall Street Journal", bet šoreiz tas trāpīgi norādījis, ka tarifu piemērošana ir ļoti muļķīga rīcība.