Rīgas pils saimnieks Edgars Rinkēvičs piedāvā turpmāk Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera kandidātu izvirzīšanu uzticēt Valsts prezidentam, vienlaikus saglabājot parlamenta tiesības pieņemt galīgo lēmumu par tiem.

Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs otrdien ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam grozījumus Saeimas kārtības rullī un grozījumus trīs likumos, kas noteic Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera izraudzīšanās un izvirzīšanas kārtību.

Valsts prezidenta iesniegtajos likumprojektos piedāvāts mainīt iepriekšminēto amatpersonu izvirzīšanas kārtību un desmit Saeimas deputātu vietā šīs tiesības piešķirt Valsts prezidentam, vienlaikus nekādi neskarot Saeimai tiesības pieņemt galīgo lēmumu par izvirzītajiem kandidātiem.

Kā skaidro Drēģeris, šāds risinājums neizjauktu valsts varas atzaru līdzsvaru un atsvaru sistēmu, taču dotu iespēju Valsts prezidentam gan formālās, gan neformālās konsultācijās identificēt piemērotāko kandidātu tālākai izvirzīšanai. Tas savukārt mazinātu politisko apsvērumu prevalēšanu pār kandidāta profesionalitātes kritērijiem.

Birokrātija būvniecībā kavē ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti, ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Lūgts komentēt tikšanos ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem par birokrātijas mazināšanu, amatpersona sacīja, ka "īpaši priecīgi par to, kā tas notiek, viņi nebija".

"Mums ir, piemēram, Būvniecības likuma projekta pakotne Saeimā. Saeima šobrīd ir darba pārtraukumā. Šis ir viens no jautājumiem - būvniecības birokrātija -, kas kavē gan ekonomikas attīstību, gan investīciju piesaisti, gan kaitina uzņēmējus," pauda Rinkēvičs.

Taču esot arī vēl daudzas citas lietas, kur nepieciešams strādāt.

"Lai gan mēs redzam, ka labā apņemšanās ir bijusi, kaut kādās jomās lēmumi ir pieņemti, es nesadzirdēju, ka uzņēmēju organizācijas būtu gandarītas," atzina prezidents.

4.aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisāru Valdi Dombrovski. Tikšanās laikā puses pārrunāja Amerikas Savienoto Valstu un ES tirdzniecības attiecības un ES priekšlikumus aizsardzības finansējuma palielināšanai un atbalstu Ukrainai.

"Mums ir jārēķinās ar to, ka ASV tarifu politika arī turpmāk var radīt nenoteiktību Eiropā un plašākā pasaulē. No vienas puses tas var radīt ekonomikas satricinājumus, bet no otras puses arī iespējas - Eiropas Savienības dalībvalstīm apgūstot jaunus tirgus. Pusēm ir jāsēžas pie sarunu galda, lai virzītos uz savstarpēji izdevīgiem tirdzniecības noteikumiem. Gan pandēmijas laiks, gan karš Ukrainā un ilgstošā nenoteiktība spilgti izgaismo nepieciešamību Eiropas Savienībai kļūt pašpietiekamākai, it īpaši kritisko preču ražošanā. Tikai tā Eiropas Savienība var kļūt noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Tas ir panākams, diversificējot riskus un noieta tirgus pasaulē, kā arī veicinot ražošanu augstas pievienotās vērtības nozarēs," pēc tikšanās pauda E. Rinkēvičs.

Tas būtu skandāls, ja ne pārāk veiksmīgu projektu uzņēmumos palielinātu atalgojumu, trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents tika aicināts vērtēt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz noteikt izņēmumus personāla izmaksu palielināšanai astoņās ministrijas kapitālsabiedrībās, piemēram, dzelzceļa "Rail Baltica" nacionālajā ieviesējā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", VAS "Latvijas gaisa satiksme" un aviokompānijā "airBaltic".

Paralēli sociālajos tīklos iedzīvotāji pauž sašutumu arī par ministru un augstāko ierēdņu algām, kas atspoguļotas amatpersonu deklarācijās par 2024.gadu. Taujāts, vai valsts pārvalde nav pārāk "iekarsusi" ar atalgojuma celšanu, kam privātais sektors netiek līdzi, Valsts prezidents piesauca pērn pieņemto lēmumu 2025.gadā atlīdzību fondu neaudzēt vairāk kā par 2,6%. Valsts prezidents atgādināja, ka bija arī izņēmumi - atalgojuma palielināšana iekšlietu sistēmai, kas, viņaprāt, bija pamatota un pareiza, kā arī devusi zināmus pozitīvus rezultātus.

Latvijas valsts nevar atļauties ilgāku laiku, piemēram, pāris mēnešus dzīvot un strādāt bez ģenerālprokurora, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, komentējot ģenerālprokurora amata konkursa noslēgšanos bez rezultāta.

Viņš uzsvēra, ka starp ģenerālprokurora funkcijām ir arī operatīvās darbības uzraudzīšana un ģenerālprokuroram jāpieņem diezgan nopietni lēmumi valsts drošības jomā. Ņemot vērā, ka "mēs neesam gluži tādā miera situācijā", Rinkēvičs ļoti cer, ka Latvija bez ģenerālprokurora nepaliks uz ilgu laiku.

Valsts pirmā persona uzskata, ka Tieslietu padomei ar jauna ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanos jārīkojas ātri, un arī Saeima nedrīkst vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par izvirzīto kandidātu. Visticamāk, parlamentam šī lēmuma pieņemšanai nāksies sasaukt ārkārtas sēdi jau pēc sesijas noslēguma, prognozēja Rinkēvičs.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu, trešdien žurnālistiem paziņoja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs un padomes vadītājs Aigars Strupišs.

Pirms 35 gadiem mēs spējām vienoties kopīgam mērķim - brīvai, neatkarīgai Latvijai -, un esmu pārliecināts, ka arī šodien mēs to spējam, apsveikumā Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienā uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgas pils saimnieks norāda, ka 1990.gada 4.maijā ar violetiem un baltiem ceriņu pušķiem rokās lepni un cerību pilni cilvēki pie Augstākās Padomes ēkas Vecrīgā sagaidīja deputātus, kuru pārliecinošais vairākums bija nobalsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Viņš klāsta, ka tolaik aiz Augstākās Padomes stāvēja Latvijas patrioti, kas bija parādījuši, ka grib lemt un darīt paši, grib runāt latviski un kopt savu kultūru, grib redzēt patiesību, nevis piecgades plānus. Valsts prezidents akcentē, ka patrioti gribēja celt Latviju, nevis stutēt trūdošu impēriju. Rinkēvičs pateicas ikvienam, kas 35 gadu laikā sargājis, veidojis un patiesi mīlējis Latviju.

No 19. līdz 23. maijam Japānā norisināsies līdz šim lielākā un nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības misija šajā reģionā, kuru vadīs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņiem pievienosies uzņēmēju delegācija 90 cilvēku sastāvā, kas piedalīsies biznesa pasākumos Tokijā un Osakā, kā arī biznesa forumā "EXPO 2025 Osaka" Latvijas Nacionālās dienas ietvaros.

Kā norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Šogad aprit 100 gadi kopš Latvija pirmo reizi piedalījās pasaules izstādē EXPO – šī ir zīmīga gadadiena un lieliska iespēja piesaistīt uzmanību Baltijas reģionam. Latvijas dalība EXPO 2025 Osakā ir svarīgs solis turpmākajai mūsu ekonomiskās diplomātijas attīstībai. Latvijas un Lietuvas kopīgais paviljons ir ne tikai platforma, lai demonstrētu mūsu kultūru un tehnoloģijas sasniegumus, bet arī iespēja tapt jaunām partnerībām, kas veicinās jaunradi un tehnoloģiju komercializāciju nākotnē.”

Kopumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šogad organizētajos biznesa pasākumos Japānā, klātienē piedalīsies vairāk nekā 200 Latvijas uzņēmumu, bet neklātienē vēl 138 uzņēmumi.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, vērtē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš ierakstā sociālajos tīklos pateicies visiem pilsoņiem, kas vakar piedalījās pašvaldību vēlēšanās.

"Paldies visiem vēlēšanu komisiju locekļiem par izturību un pašaizliedzību, strādājot sarežģītos apstākļos. Diemžēl CVK un VDAA ir izgāzušās šī procesa organizācijā, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība," pārliecināts Rinkēvičs.

Politiķis uzskata, ka ir jābūt konkrētiem risinājumiem, lai nākamgad Saeimas vēlēšanas notiktu raiti un bez tādiem starpgadījumiem, kā aizejošās pašvaldību vēlēšanas.

"Šo lietu izskatīsim arī nākamnedēļ paredzētajā Nacionālās drošības padomes sēdē," sola valsts augstākā amatpersona.

Kļūmes, kuras radās aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās, ir jāskata kopumā un jāseko, lai tās neatkārtotos gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Siliņa atzina, ka vēlēšanu komisijas darbinieki strādāja no sirds un paveica darbu labi. Tomēr viņa pauda neapmierinātību ar tehniskajām problēmām - algoritmi, kas bija izstrādāti iepriekš, reālajā situācijā nedarbojās, kā bija plānots.

Viņasprāt, Saeimai būtu jāsazinās ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un jānoskaidro, kāpēc solītais netika izpildīts.

Politiķe atzīmēja, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrei Ingai Bērziņai (JV) ir uzdots izvērtēt Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) atbildību. Viņa uzskata, ka jāvērtē ne tikai VDAA, bet arī kopumā jānodrošina, lai šādas tehniskas kļūmes un komunikācijas trūkumi neatkārtotos nākamajās vēlēšanās.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

"Skaidrs, ka jau tuvākajā laikā tiks izvērtētas atbildības, izanalizējot katras iesaistītās puses atbildības. No savas puses varu teikt, ka CVK ir izdarījusi visu, lai 2025.gada pašvaldību vēlēšanas noritētu veiksmīgi," pauda Saulīte.

Pamatojot savu nostāju, viņa sacīja, ka visiem vēlētājiem, kas vēlējās nobalsot, bija iespēja to izdarīt, un arī balsis tiek saskaitītas.

"Ir jānoskaidro, kāpēc tehnoloģiski neizdevās digitālais balsu skaitīšanas process, un jāizdara pareizie secinājumi, lai pieļautās kļūdas neatkārtotos nākamā gada Saeimas vēlēšanās," teica Saulīte.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Ņemot vērā, ka trīs Rīgas pašvaldības vēlēšanu iecirkņos vēl nav izdevies pabeigt Pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atkārtoti pagarinājusi datu apkopošanas galīgo termiņu līdz šodienas plkst.19, aģentūru LETA informēja CVK pārstāvis Andrejs Vaivars.

Par partijām nodotās balsis ir saskaitītas, partiju iegūto mandātu skaits ir zināms, bet komisijām vēl palikuši darbi, kas prasa precizitāti, saskaitot "Par" un "Pret" atzīmes.

Nakts vidū, cīnoties ar tehniskām grūtībām balsu skaitīšanā, pati CVK bija lēmusi, ka visām balsīm pašvaldību vēlēšanās jābūt saskaitītām līdz svētdienas plkst.13, pēc tam šis termiņš tika pagarināts līdz plkst.16 un tagad līdz plkst.19.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir izgāzušās pašvaldību vēlēšanu organizēšanā. Viņaprāt, Saeimai un valdībai ir jāizvērtē šo institūciju darbs un amatpersonu atbildība.

Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, aģentūrai LETA norādīja VDAA Administratīvā departamenta sadarbības projektu vadītāja Agnese Tkačenko.

Kā norādīja Tkačenko, ja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbības iemesli būtu uzskatāmi viegli identificējami sistēmā vēlēšanu nakts laikā, VDAA būtu darījuši visu iespējamo, lai to operatīvi novērstu.

Tkačenko atzīmēja, ka kopumā vairāk nekā 600 vēlēšanu iecirkņu tika apkalpoti elektroniski, kas nozīmē, ka vēlēšanu zīmes skenēja divas trešdaļas iecirkņu.

VDAA apkopotie dati liecina, ka 284 381 jeb 41% vēlēšanu zīmju tika noskenētas un dati tika apstrādāti elektroniski.

Šie skaitļi arī auditēšanas rezultātā vēlreiz tiks izvērtēti, kas ļaus precīzāk saprast esošās sistēmas veiktspēju, piebilda Tkačenko.

Komentāru par to, vai VDAA direktors Jorens Liops plāno atkāpties no amata, VDAA pārstāvji aģentūrai LETA nesniedza. Savukārt TV3 ziņu un "Nekā personīga" vēlēšanu speciālizlaidumā Liops norādīja, ka viņam būtu pāragri uzņemties atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām.

Latvijas farmācijas nozare ir viena no valsts stratēģiski svarīgajām nozarēm, un tās attīstība ir ne tikai ekonomikas, bet arī sabiedrības veselības un valsts noturības jautājums. Tāpēc 21. martā Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri un ministrijas augstāko vadību, lai prezentētu nozares attīstības stratēģiju un pārrunātu aktuālos izaicinājumus Latvijas zāļu tirgus attīstībā, informē Latvijas Zāļu ražotāju asociācija.

Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta zāļu reformas ietekmei uz vietējiem ražotājiem. Pašlaik Latvijas zāļu tirgū vietējie ražotāji veido tikai aptuveni 5%, un LZR ieskatā zāļu cenu reforma vēl vairāk nostiprina starptautisko inovatīvo ražotāju pozīcijas un ietekmi Latvijas tirgū, radot jaunus riskus vietējo ražotāju konkurētspējai gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.

LZR iepazīstināja ministru ar nozares attīstības stratēģiju, kas top sadarbībā ar vietējiem zāļu ražotājiem “Olpha”, “Grindeks” un “PharmIdea”, kā arī Latvijas vadošajām universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. Stratēģijas mērķis ir veicināt farmācijas nozares ilgtspējīgu attīstību gan Latvijā, gan eksporta tirgos, uzlabojot ražošanas tehnoloģijas, paplašinot produktu portfeli un palielinot medikamentu pieejamību Latvijas pacientiem.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) no amata atstādinās Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoru Jorenu Liopu.

Bērziņa intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pirmdien no rīta uzsvēra, ka tas, kā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās notikusi balsu skaitīšana, nav pieņemami. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā ir VDAA, un Bērziņa nolēmusi no amata atstādināt iestādes vadītāju Liopu.

Par VDAA vadītāja pienākumu izpildītāju tiks iecelts VARAM Valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Bērziņa akcentēja, ka šādos atbildīgos amatos, ņemot vērā, ka jau nākamgad notiks Saeimas vēlēšanas, jābūt uzticamiem cilvēkiem.

Intervijā Latvijas Radio Bērziņa papildināja, ka atbildība par vēlēšanu balsu skaitīšanas nedienām noteikti būtu jāuzņemas arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), jo tā vadīja visu vēlēšanu organizēšanas procesu. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka tas, kā notika balsu skaitīšana, nav pieņemami, un tā notikt nedrīkst.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte trešdienas vakarā tomēr nolēmusi atkāpties no amata, aģentūra LETA uzzināja CVK.

Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte trešdienas vakarā tomēr nolēmusi atkāpties no amata, aģentūra LETA uzzināja CVK.

Saulīte vērsusies Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Viņa pateicās Saeimai par izrādīto uzticību 2023.gada sākumā, kad viņai tika uzticēts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas amats.

Tomēr viņa norāda, ka pēdējās dienās, uzklausot dažādus viedokļus un pārmetumus, viņa secinājusi, ka tiekot "ierauta politiskajā virpulī un intrigās, saņemot apvainojumus un pārmetumus par citu amatpersonu neizdarībām".

Tāpēc Saulīte ir pieņēmusi lēmumu ar ceturtdienu atkāpties no šī amata, "lai saglabātu uzticību sev svarīgām vērtībām - godīgumam, taisnīgumam, profesionalitātei un demokrātiskumam".

Saulīte izsaka pateicību visiem sadarbības partneriem par kopīgi paveikto.

Mirusi Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece, liecina biedrības publicētais paziņojums portālā "Facebook".

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tviterī izsaka visdziļāko līdzjūtību Aizsilnieces ģimenei, kolēģiem un draugiem.

1966.gadā dzimusī Aizsilniece bija ģimenes ārste, homeopāte un aktīvi iesaistījās ārstu profesionālās vides veidošanā.

Kā liecina informācija LĀB mājaslapā, pirms kļūšanas par biedrības prezidenti 2018.gadā viņa šajā organizācijā darbojās kā viceprezidente. Tāpat Aizsilniece daudz strādājusi Pasaules Veselības organizācijas projektos, apguvusi sabiedrības veselības pamatus Zviedrijā, Šveicē, ASV ieguvusi maģistra grādu veselības aprūpes zinībās Londonas Universitātē.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2003.gadā Aizsilniece bijusi toreizējās veselības ministres Ingrīdas Circenes padomniece un tajā pašā gadā iecelta par Valsts zāļu aģentūras padomes priekšsēdētāju.

Valdošā koalīcija Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatam vienojusies virzīt Rīgas vēlēšanu komisijas vadītāju Māri Zviedri, aģentūrai LETA pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka gan koalīcijā, gan parlamentā kopumā - šoreiz pat nešķirojot pozīciju un opozīciju - valdījusi vienota izpratne, ka CVK vadītāja amatam jāvirza cilvēks ar praktisku pieredzi vēlēšanu organizēšanā.

"Tas nozīmē, ka kandidātam jābūt ar pieredzi vēlēšanu procesā no organizatoriskās puses - skaitot balsis, organizējot vēlēšanu iecirkņus un nodrošinot procesa norisi," uzsvēra Jurēvics.

Ņemot vērā to, ka kandidātam jābūt gatavam sākt darbu nekavējoties, jo jau pēc nedaudz vairāk nekā gada notiks Saeimas vēlēšanas, koalīcijas frakcijas, kā arī daļa opozīcijas ir gatava gan atbalstīt, gan virzīt šādu kandidātu, akcentēja Jurēvics.

Politiķis atzīmēja, ka Saeimas deputāti par jaunā CVK priekšsēdētāja apstiprināšanu amatā lems sēdē ceturtdien, 19.jūnijā.

Zinātņietilpīgo tehnoloģiju uzņēmējdarbības jomas attīstīšana ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prioritātēm un LIAA ar savām programmām turpinās to atbalstīt, konferences “Deep Tech Atelier 2025” atklāšanā uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa uzvēra, ka līdz šim Latvija ir apliecinājusi sevi, kā viena no straujāk augošajām “deep–tech” ekosistēmām Eiropā, ko ko apliecina arī vairāku mūsu inovatīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu "Aerones", "Naco Technologies" un citu piesaistītās ievērojamās investīcijas un sasniegumi starptautiskā mērogā.

Ceturtdien, 15. maijā, Rīgā, Fantadromā, ar Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un LIAA direktores Ievas Jāgeres uzrunām, tika atklāta jau septītā zinātņietilpīgo tehnoloģiju konference “Deep Tech Atelier”. Gadu gaitā šis pasākums ir attīstījies, kļūstot par lielāko šāda veida notikumu Baltijā. Šogad pasākumam reģistrējušies vairāk nekā 2000 viesu no 55 valstīm. Konference turpināsies arī piektdien, 16. maijā.

Saeimas deputāti šodien ievēlēja Māri Zviedri Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatā.

Par Zviedra ievēlēšanu nobalsoja 78 Saeimas valdošās koalīcijas un opozīcijas deputāti, bet pret nobalsoja deputāti no opozīcijas partijas "Stabilitātei".

Viņu amatam izvirzījuši deputāti no "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvajiem", Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības.

CVK priekšsēdētāja amata kandidāts iepriekš norādīja, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot sabiedrības un vēlēšanu organizatoru, īpaši pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītāju, uzticību vēlēšanu procesam Latvijā.

Viņaprāt, ir būtiski padarīt šo procesu saprotamāku un caurspīdīgāku.

Viņš atzina, ka vēlēšanu naktī un arī pirms tās pieredzētais bija ļoti skumjš. Viņš pauda, ka vēl nekad nebija redzējis tik "drūmu situāciju". Viņš salīdzināja situāciju ar gadiem būvētu namu, kuru pēkšņi noposta vētra - sajūta bijusi līdzīga.

Šodien starptautiskajā izstādē "Expo 2025 Osaka" Japānā norisināsies Latvijas nacionālā diena "Voice and Echo", informē Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā (LIAA).

Izstādes apmeklētāji varēs piedzīvot Latvijas kultūras prezentāciju caur šim notikumam īpaši radītu horeogrāfisku un muzikālu mākslas performanci, meistarklasēm un svētku gājienu, kā arī uzzināt par Latvijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem Latvijas - Japānas biznesa forumā.

Latvijas dalības "Expo 2025 Osaka" ģenerālkomisāre Lāsma Līdaka norāda, ka Latvijas nacionālā diena izstādē ir Latvijas iespēja pozitīvi pārsteigt Japānu un pārējo pasauli.

Nacionālās dienas centrālais notikums būs multimediāla performance "Echo / Atbalss" - Latvijas stāsts, kas pasniegts caur mūziku, deju un vizuāliem elementiem, iedvesmojoties no četriem gadalaikiem un diennakts cikla.

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Tokijā 19.maijā norisinājās Latvijas-Japānas investīciju forums, ko organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Japānas Ārvalstu investīciju institūtu (Japan Institute for Overseas Investment), piedaloties Japānas Ārējās tirdzniecības organizācijai (JETRO).

Atklājot biznesa forumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija ir atvērta biznesam un sadarbībai ar Japānu. “Mūs vieno kopīgas vērtības, un Japāna ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem Klusā okeāna reģionā. Redzam lielu potenciālu ciešākai sadarbībai atjaunojamās enerģijas, tehnoloģiju, pārtikas, kokrūpniecības un citās jomās,” norādīja Valsts prezidents.

Foruma mērķis bija padziļināt abu valstu sadarbību investīciju un inovāciju jomās, demonstrējot Latvijas potenciālu kā uzticamam partnerim Eiropā.

JETRO prezidents Kataoka Susumu forumā uzsvēra: “Latvija izceļas ar stabilu un atvērtu ekonomisko vidi, konkurētspējīgu nodokļu politiku, attīstītu digitālo infrastruktūru un augsti kvalificētu darbaspēku. Mēs jau esam palīdzējuši tādiem uzņēmumiem kā “Printful” ienākt Japānas tirgū un redzam, ka arī citi Latvijas uzņēmumi vēlas sadarboties ar Japānu.”

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija (EM) aicina pieteikties uzņēmējdarbības konkursam "Eksporta un inovācijas balva 2025", kurā tiks noskaidroti veiksmīgākie Latvijas eksportētāji un līderi inovāciju jomā, informēja LIAA.

Uzņēmumi konkursā tiks vērtēti piecās kategorijās - "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions", "Eksporta pieauguma līderis", "Eksporta jaunpienācējs" un "Ekpsortspējīgākais jaunais tūrisma produkts".

Kategorijās "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" un "Eksporta jaunpienācējs" pretendenti šogad aicināti pieteikties dalībai atklātā konkursā. Pieteikšanās paredzēta līdz 12.septembrim.

Uz balvu kategorijā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts" var pretendēt komersants, biedrība, nodibinājums, plānošanas reģions vai pašvaldības iestāde, kas pēdējo divu gadu laikā ir ieviesis tirgū jaunu tūrisma produktu, kas ir ilgtspējīgs, inovatīvs, kvalitatīvs un ar augstu pievienoto vērtību. Produktam jānodrošina tūristu iesaistes iespēja un jābūt piemērotam ārvalstu tūristu vajadzībām.

Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas, un tās norāda uz nepietiekamu konkurenci, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, sarunas laikā puses pārrunāja gada pirmā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītājus un aktualitātes saistībā ar pārtikas cenu samazināšanu.

Valsts prezidents akcentēja, ka pārtikas cenu pieaugums ietekmē ne tikai mājsaimniecību budžetus, bet arī atspoguļo uzticēšanos tirgum kopumā.

Viņaprāt, ir nepieciešams īstenot mērķētus pasākumus, kas palielinās cenu caurspīdīgumu un veicinās godīgu konkurenci starp tirgotājiem un ražotājiem.

Valsts prezidents norādīja, ka noslēgtais memorands par pārtikas cenu samazināšanu ir solis uz priekšu, tomēr pēc kāda laika ir nepieciešams izvērtēt faktisko ietekmi.