Viens no AS "Preiļu siers" akcionāriem Mareks Seilis Ekonomisko lietu tiesā apstrīdējis pērn ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu daļā par izmaiņām uzņēmuma pamatkapitālā, noskaidroja aģentūra LETA.

Publiski pieejamā informācija tiesu kalendārā liecina, tiesas sēde lietā paredzēta 13.maijā plkst.10.

Iepriekšējā tiesas sēdē lietas izskatīšana tika atlikta, lai prasītāja pārstāvis iepazītos ar atbildētāja pārstāvja iesniegtajiem papildu paskaidrojumiem un pie tiem pievienotajiem pielikumiem, kā arī, lai prasītāja pārstāvis iesniegtu papildu pierādījumus.

Jau vēstīts, ka "Preiļu siers" pamatkapitāls dubultots jeb palielināts par 5,146 miljoniem eiro - līdz 10 291 798 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija. Vienas akcijas nominālvērtība ir viens eiro.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Jāzeps Šņepsts (23,66%), Sabīne Šņepste (5,26%), Seilis (4,86%), Aizkalnes pagasta zemnieku saimniecība "Līdumi" (3,82%), Edgars Šņepsts (3,42%), Arvīds Šņepsts (2,92%), Rūdolfs Šņepsts (2,33%) un Estere Šņepste (2,33%). Kompānijai kopumā ir 636 akcionāri.

AS "Preiļu siers" pamatkapitāls palielināts par 5,146 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Pēc palielināšanas "Preiļu siera" pamatkapitāls ir sasniedzis 10 291 798 eiro, kuru veido 10 291 798 akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību viens eiro.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Jāzeps Šņepsts (23,66%), Sabīne Šņepste (5,26%), Mareks Seilis (4,86%), Aizkalnes pagasta zemnieku saimniecība "Līdumi" (3,82%), Edgars Šņepsts (3,42%), Arvīds Šņepsts (2,92%), Rūdolfs Šņepsts (2,33%) un Estere Šņepste (2,33%). Kompānijai kopumā ir 636 akcionāri.

Jau vēstīts, ka "Preiļu siers" 2023.gadā strādāja ar 78,006 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās vairākkārt un bija 120 190 eiro.

Kompānija "Preiļu siers" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 10 291 798 eiro.

2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-7,4%).

Lopkopībai Latvijā un visā ES var nākties saskarties ar konkurentiem no Dienvidamerikas, kā rezultātā patērētāji varētu iegūt lētāku liellopu gaļu un tās izstrādājumus, savukārt pašmāju zemnieki bažījas par savas nodarbes rentabilitāti nākotnē, jo ir šaubas, vai šo valstu lauksaimnieki izpilda prasības, kādām jāatbilst ražotājiem ES.

Tādi secinājumi skan no lauksaimniekiem attiecībā par 2024. gada 6. decembrī pabeigtajām ES un Mercosur bloka valstu (Brazīlija, Argentīna, Urugvaja, Paragvaja) sarunām un panākto politisko vienošanos par partnerības nolīguma noslēgšanu. Jāņem vērā, ka iepriekš politiskā vienošanās par nolīgumu jau tika panākta 2019. gada vasarā, tomēr vēl pēc tam Eiropas Savienības puse rosināja nolīgumā iekļaut sadaļu par ilgtspēju (t.sk. vides un klimata aizsardzība, atmežošanas mazināšana u.c.), kas arī bija iemesls tālākām sarunām turpmākos piecus gadus. Iepriekš tieši Francijas un Polijas lauksaimnieki bijuši vieni no skaļākajiem, kas protestē pret brīvās tirdzniecības vienošanos ar četrām Dienvidamerikas valstīm.

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,2%.

2025.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,5 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,4%.

2025.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā bija kafijai (+7,7%), pieaugot cenām maltajai kafijai. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), skābais krējums (+4,3%), kartupeļi (+6,2%), milti un citi graudaugi (+2,6%), olīveļļa (+5,1%), svaigas vai atdzesētas zivis (+4,5%), kā arī olas (+1,3%).

Populārākā produktu grupa Līgo svētku periodā tradicionāli ir grādīgie dzērieni - alus un sidrs, pieprasīts ir arī Jāņu siers un saldējums, liecina “LaTS” tirdzniecības dati.

Pircēju izvēles svētku priekšvakarā skaidri atspoguļo pieprasījuma pieaugumu pēc tradicionālajiem sezonas produktiem – atspirdzinošiem dzērieniem, saldētiem našķiem un klasiskiem vasaras saulgriežu kārumiem. Saskaņā ar “LaTS” tirdzniecības datiem, grādīgie dzērieni veido vairāk nekā trešdaļu jeb 34,5% no kopējā apgrozījuma svētku periodā. Šī tendence gadu no gada saglabājas stabila, atspoguļojot pastāvīgus patēriņa ieradumus un sabiedrībā dziļi iesakņojušos svētku tradīcijas.

Nākamie nozīmīgākie preču segmenti, vērtējot pēc apgrozījuma, ir saldētā pārtika (3,8%), piens un piena produkti (3,2%), kā arī tabakas izstrādājumi (3,1%). Šie dati apliecina, ka, līdzās tradicionālajiem Līgo svētku produktiem, “LaTS” klienti joprojām izvēlas arī ikdienā iecienītas preces, kombinējot tās ar sezonai raksturīgām svētku galda sastāvdaļām.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+11,9%) un sviestam (+34,9%). Dārgāki bija arī piena produkti (+10,8%), šokolāde (+20,6%), piens (+13,1%), mājputnu gaļa (+8,9%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+5,6%), svaigiem dārzeņiem (+5,4%), olīveļļai (+20,3%), konditorejas izstrādājumiem (+3,4%), kartupeļiem (+12,7%), augļu un dārzeņu sulām (+10,1%). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), jogurts (+7,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+9,2%), atspirdzinošie dzērieni (+10,9%), kā arī maize (+1,3%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-26,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-6,0%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-8,5%).