Latvijā atsevišķas nozares digitalizācijas ziņā ir priekšā virknei citu Eiropas valstu, taču nākamais solis ietver mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu un tur Latvijas problēma ir atbilstošas valsts stratēģijas trūkums, intervijā atzina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" vadītājs Baltijā Ivo Ālmanis.
Viņš uzsvēra, ka sekmīgai MI izmantošanai un attīstībai ir zināmi priekšnoteikumi, tostarp, piemēram, svarīga ir izglītības kvalitāte.
"Mēs jau varam zīmēt, kā Latvijā attīstīsim MI, "PowerPoint" pacietīs visu, bet beigās jau tas viss atdursies pret izglītību, lai mums būtu atbilstoši darbinieki. Pašlaik neizskatās, ka tā būtu mūsu prioritāte. Mēs esam ļoti maza valsts, bet mēs varam izdarīt ļoti daudz. Taču tam ir vajadzīgs intelektuālais kapitāls, izglītoti cilvēki," teica "Accenture" vadītājs Baltijā.
Viņš atgādināja, ka nesen tika publicēti MI globālā indeksa "Global AI Index" dati, un, piemēram, tādā rādītājā kā valsts stratēģija MI izmantošanā Latvija ir vienlīdz zemā līmenī kā Āfrikas valstis.
Ālmanis uzsvēra, ka MI pašlaik strauji attīstās visās industrijās, tostarp to vairāk ievieš klientu apkalpošanā, attēlu un tekstu apstrādē, bet nākotnē tas būs arī citos procesos. Turklāt ir jārēķinās, ka tie uzņēmumi, kuri pirmie pilnvērtīgi ieviesīsi MI risinājumus, varēs piedāvāt labāku cenu, jo MI neprasīs algas pielikumu un var strādāt bez apstājas.
"Savukārt sociāls izaicinājums būs saistīts ar to, ka pamatā MI aizvietos to darbaspēku, kas ir mazāk kvalificēts, jo šos darbus ir vieglāk automatizēt. Tādēļ viņiem atrast darbu nākotnē būs arvien grūtāk. Tāpēc Latvijā jautājums par eksaktajām zinātnēm, par STEM izglītību ir ļoti aktuāls," sacīja Ālmanis.
Tostarp viņš bija kritisks par to, ka Latvijā matemātikas eksāmenā minimālais vērtējuma slieksnis ir 10%.
"Mums vairāk nekā daudzām citām valstīm vajag cilvēkus ar eksaktajām zināšanām, kuri spēj loģiski domāt, kuri spēj strādāt ar MI. Mēs pašlaik skolēniem prasām tik maz! MI tas nav "TikTok" lietot un "YouTube" skatīties. Mums vajadzēs tos, kuri to var radīt un izmantot. Līdz ar to plaisas būs daudzos aspektos," sacīja Ālmanis, piebilstot, ja gribam, lai mūsu valsts un uzņēmumi ir pirmajās rindās, nevis beigās, tad neizbēgami ir jāinvestē izglītībā un jaunākajās tehnoloģijās.
Jautāts, kuras nozares un profesijas MI rīku attīstība varētu skart vairāk, Ālmanis uzsvēra, ka šobrīd viss attīstās tik strauji, ka pateikt, kas būs rīt, ir ļoti grūti. Katru nedēļu ir pārsteiguma mirkļi, kurā jomā tehnoloģijas atkal ir attīstījušās un tiek pielietotas. Tādēļ tagad runāt par profesijām ir ļoti grūti.
"Nāk iekšā arī specifiski risinājumi, kas ir paredzēti noteiktām industrijām, sākot ar attēlu analīzi mežrūpniecības vajadzībām un beidzot ar augstsprieguma kabeļu testēšanu un medicīnas datu analīzi. Tas paātrina darbu un ļauj šos procesus veikt kvalitatīvāk," teica Ālmanis.
Kā piemēru viņš minēja mazu reģionālo slimnīcu, kurā ārsti nesaskaras ar tik daudz dažādu slimību gadījumiem kā ārsti lielpilsētu slimnīcās. "Kopā ar MI viņi var būt tikpat veiksmīgi diagnosticēšanā kā ļoti lielas klīnikas ārsti," teica Ālmanis, vienlaikus uzsverot, ka nevajag dzīvot arī utopijā un iedomāties, ka MI varēs paveikt visu un visur.
Jautāts, kas uzņēmumiem pašlaik visvairāk traucē MI risinājumu ieviešanā, "Accenture" pārstāvis sacīja, ka daļēji tas ir izpratnes trūkums par to, kur to var pielietot, ir arī bažas par juridiskiem jautājumiem, kam pieder MI radītais rezultāts, kā arī tas ir darbinieku kompetences jautājums un vai uzņēmumā nepieciešamajā līmenī ir iekšējā zināšanu bāze.
