Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.

Ne tikai kara, bet arī klimata pārmaiņu izraisītie traucējumi piegādes ķēdēs ir spilgti parādījuši, cik liela ir mūsu atkarība no importētajiem pārtikas produktiem. Ir svarīgi atcerēties, ka pirmais un izšķirošais posms visā pārtikas ražošanas ķēdē ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Krīzes situācijās vispirms tiek glabāts tieši sēklas materiāls, jo uz tā balstās nākotnes raža, pārtikas pieejamība un sabiedrības noturība pret pārtikas preču izsīkumu.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija savās publikācijās norāda, ka šķirņu selekcija ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai mazinātu pārtikas preču izsīkuma risku. Tā palīdz palielināt un stabilizēt ražu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku, tādējādi samazinot pārtikas zudumus, un uzlabo augu izturību pret slimībām, kaitēkļiem un klimata stresu, līdz ar to - samazina kultūraugu zaudējumus.

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir neskaidrāks kā parasti, Baltijas valstu ekonomikas jau vēsturiski ir spējušas izturēt dažādus izaicinājumus.

Līdzīgi kā daba, arī tautsaimniecība attīstās cikliski. Baltijas valstīm kopš neatkarības atgūšanas, piedzīvojot ievērojamas pārmaiņas gan valstiskā, gan savu ekonomiku struktūrā, nācies izjust šos svārstību ciklus ne vienu reizi vien. Tomēr tās ir spējušas pielāgoties, apliecinot savu ekonomiku noturību.

Arī pēdējo gadu laikā, sastopoties ar pandēmijas un globālo saspīlējumu izraisītām sekām: piegāžu ķēžu pārrāvumiem, energoresursu un pārtikas dārdzības izraisīto inflācijas kāpumu, globālā pieprasījuma samazināšanos un aktīva agresora tuvo klātbūtni, Baltijas valstis ir spējušas pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šajā laikā ekonomikas rādītāji bijuši pārsteidzošu kontrastu pilni. Lietuva turpināja uzplaukt, Igaunija pieredzēja recesiju, savukārt Latvija svārstījās starp izaugsmes epizodēm un vieglu recesiju. Jaunākie rādītāji sniedz pozitīvāku skatu, liekot domāt, ka vājās ekonomiskās aktivitātes periods tuvojas beigām – ekonomikas cikli izlīdzināsies. Ekonomika visās Baltijas valstīs stiprinās un svārstības varētu nomainīt mērena izaugsme, ko varētu sekmēt zemākas aizņemšanās izmaksas un pat neliels algu kāpums, kas kopā ar patērētāju optimisma atjaunošanos un eksporta un ražošanas rādītāju uzlabošanos sniegs lielāku atbalstu ekonomikai.

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka patēriņa cenu inflācija eirozonā turpina samazināties, martā atkāpjoties līdz 2,2%. Preču cenu inflācija saglabājās 0,6% līmenī. Pakalpojumu cenu inflācija samazinājās līdz 3,5%. Kazāks pauda, ka eirozonas ekonomika joprojām ir vārga. Lai gan darba tirgus ir spēcīgs un bezdarba līmenis ir zems, tas pamazām atdziest un darba algu kāpuma temps palēninās, kas mazinās spiedienu uz cenām nākotnē.

Kopš marta sākuma eiro vērtība pret ASV dolāru ir nostiprinājusies par teju 10%, kas ar laiku mazinās importa cenas, norādīja Kazāks, skaidrojot, ka līdzšinējā inflācijas dinamika lielā mērā atbilst ECB prognozēm. Inflācija tuvojās 2% mērķim, un tas pagājušajā nedēļā ECB padomē jau septīto reizi pēc kārtas ļāva par 0,25 procentpunktiem samazināt noguldījumu likmi uz 2,25%.

IT nozare daudziem asociējas ar augstu atalgojumu un sīvu cīņu par darbiniekiem, tomēr dati liecina, ka pēdējos gados karstā temperatūra nozarē ir mazinājusies un kļuvusi mērenāka. Atalgojuma pētījumi liecina par zemāko algas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā, pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem un izmaiņām darbinieku dinamikā.

Taču, nav pamata bažām par nozares stagnāciju, tieši pretēji - viss liecina, ka IT nozare ir pārgājusi no sprinta uz maratonu, un ilgtermiņā sacensībā ir svarīgi saprast, kādas ir mūsu nozares priekšrocības arī starptautiskā līmenī. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” šī gada pētījums liecina, ka mēneša pamatalgas pieaugums IT nozarē ir 6,1%, kas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Nedaudz straujāka izaugsme ir gada kopējam atalgojumam (8,4%), kas visticamāk ir tāpēc, ka darba samaksas mainīgā daļa kļūst lielāka. Tas signalizē par pragmatiskāku attieksmi pret rezultātiem, proti, tiek maksāts par izpildi, nevis par gaidām. To, ka temperatūra nozarē kļūst mērenāka, varējām sākt izjust jau pērn, kas finanšu sektors atalgojuma pieauguma ziņā apdzina IT nozari.

Šis gads būs zīmīgs ar būtiski atšķirīgiem izaugsmes tempiem dažādos reģionos, monetārās politikas sinhronizācijas trūkumu un ir gaidāms nestabils gads ar pastāvīgām diskusijām par tarifu politiku, svārstīgiem valūtu kursiem un ģeopolitikas pārmaiņu ietekmi, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais pasaules ekonomikas analītikas apskats EY Global Economic Outlook 2025.

EY pētījuma eksperti norāda, ka izaugsme eirozonā ir lēna – mūsu valūtas zonas IKP būs pieaudzis vien par 0.7% pagājušajā gadā, bet šogad attīstībai vajadzētu pieaugt līdz 1.3% un nākamajā gadā jau līdz 1.8%. Savukārt, ASV ekonomika pērn būs augusi par 2.8% un šogad turpinās attīstīties 2.2% pieauguma līmenī, bet nākamgad izaugsme jau palēnināsies līdz 1.7%.

“Eirozonas izaicinājums ir konkurētspēja un šobrīd nav īsti pozitīvu iemeslu, kāpēc Eiropā varētu atsākties straujāka attīstība. Tas, diemžēl, nozīmē, ka arī Latvija nevar paļauties uz strauju eksporta uzplaukumu vai vērienīgu investīciju pieplūdumu. Latvijas izaugsme var būt vienīgi smaga darba rezultāts, mums pašiem ceļot produktivitāti,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Izmaksu pieauguma un izejvielu trūkuma dēļ zivju produkcija kļūs tikai dārgāka, intervijā prognozēja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA "Karavela" līdzīpašnieks Jānis Endele.

Pēc viņa teiktā, nozare šobrīd saskaras ar unikālu cenu pieauguma ciklu - lai gan loģiski būtu sagaidīt cenu kritumu, realitātē piecus gadus cenas tikai palielinās.

Endele atzīmēja, ka arī, plānojot budžetu šim gadam, nav pamata cerēt uz izejvielu cenu kritumu, jo zivju krājumi un resursi kopumā neuzlabojas.

"Esmu nozarē jau 20 gadus - iepriekšējie periodi bija tādi, ka, ja vienu gadu cena kaut kam pieauga, tad nākamajā gadā cena samazinājās citreiz vairāk, citreiz mazāk. Katru gadu bija cenu "šūpoles", bet šobrīd jau piecus gadus cenas tikai palielinās," teica Endele.

Viņš skaidroja, ka produkcijas pašizmaksu veido divi lieli izmaksu posteņi - darba alga un izejvielas cena.

Neraugoties uz pieaugušajiem ģeopolitiskajiem riskiem, uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (bilance ienākošās - izņemtās) uzņēmumu pamatkapitālos 20024. gadā ir pieaugušas par 441 miljonu eiro.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. 2025. gada 1. janvārī Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās ārvalstu tiešās investīcijas veidoja 12,178 miljardus eiro, bet 2024. gada 1. janvārī – 11,73 miljardus eiro. Lursoft IT dati liecina, ka 2024.gadā veikto darījumu skaits sasniedzis 9962, kas ir par teju 50% vairāk nekā 2023. gadā, kad tādu bija 6530. Pēdējo piecu gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, kādas līdz tam nav pieredzētas, taču investīciju bilance turpina augt. Pēc vairāku aptaujāto domām, ārvalstu investīciju jomā būtiskākais ir un vēl jo vairāk būs tas, no kurienes šādas investīcijas nāk un kādus investorus vēlas pie sevis redzēt Latvija. Skanēja arī secinājums, ka Latvijai būtu aktīvi jāiesaistās cīņā par investīcijām no vairākiem reģioniem, taču šādam solim esot nepieciešama proaktīva rīcība, vienlaikus pašu mājās jāveic attiecīgi mājasdarbi, kuri atvieglotu gan jaunpiesaistīto, gan jau esošo investoru darbību — samazinātu birokrātisko slogu un prasības, vēl jo vairāk tās, kādu nav kaimiņu konkurentvalstīs.

Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī īstenoti 14 M&A darījumi ar kopējo vērtību 1,37 miljardi ASV dolāru, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais Centrāleiropas uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās darījumu (jeb M&A, mergers & acquisitions) apskats.

Tas Latviju pēc darījumu vērtības ierindo piektajā vietā Centrāleiropā aiz Čehijas (darījumu vērtība pirmajā kvartālā 5,77 miljardi ASV dolāru), Grieķijas (3.02 miljardi), Turcijas (1,8 miljardi) un Polijas (1,76 miljardi). Tikmēr Igaunijā šī gada pirmajos trīs mēnešos īstenoti 12 M&A darījumi ar kopējo vērtību 273 miljoni ASV dolāru, bet Lietuvā – 14 darījumi ar 52 miljonu ASV dolāru vērtību.

Latvijas M&A darījumu rādītājus būtiski izceļ Salling Holding A/S darījums par RIMI Baltic SIA iegādi 1,349 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas gada pirmajā kvartālā ir ceturtais lielākais darījums visā Centrāleiropas reģionā.

“Visās mūsu reģiona ekonomikās šobrīd valda pastiprināta nenoteiktība ģeopolitikas iespaidā, ko pastiprina neziņa par ASV tarifu politiku, kas, savukārt būtiski ietekmē visas Eiropas ekonomiku un kapitāla tirgus. Šajos apstākļos redzam, ka investori fokusējas uz uzņēmumiem ar spēcīgām tirgus pozīcijām nozarēs, kas balstās uz vietējo patēriņu – mazumtirdzniecību, plaša patēriņa precēm, veselības nozari. Tomēr Baltijā un Latvijā jau tuvākajos gados ir paredzama augoša investoru interese par atjaunojamās enerģijas ražošanas un infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī tehnoloģiju kompānijām, kas aktīvi attīstās tieši mūsu reģionā. Tāpat investorus šobrīd interesē ražošanas jaudas dažādās nozarēs, kas ir daļa no globālu uzņēmumu centieniem pārcelt ražošanu tuvāk saviem mērķa patērētāju tirgiem,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums 2025. gada 1. ceturksnī palielinājies par 1,2 %, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo laika periodu, un sasniedzis 43,2 milj. eiro.

Līdzīgi – par 1,8 % – audzis pieslēgumu skaits “Tele2” tīklā, klientu skaitam tuvojoties 1,1 miljonam.

Uzņēmums šī gada 1. ceturksnī strādāja ar vēsturiski augstāko efektivitātes rādītāju, kas sasniedza 45 %. Tāpat uzņēmums turpināja aktīvi investēt savā attīstībā – investīciju apjoms bija par 10,2% lielāks nekā pērn šajā pašā periodā, veidojot 4,4 milj. eiro.

“Uzņēmuma darbības rādītājus sasniedzam, pateicoties spējai piesaistīt jaunus klientus un mūsu pakalpojumu kvalitātei, kā arī augstai mūsu iekšējo procesu efektivitātei. To apliecina arī jaunākie SPRK dati, saskaņā ar kuriem “Tele2” ir lielākais mobilo sakaru operators Latvijā, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu, ko cilvēki, t.sk. biznesa klienti, izmanto mobilajos telefonos. “Tele2” tirgus daļa ir 40,9 %,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Vienlaicīgi vērojams neliels kritums viedierīču tirgū, kas visticamāk saistīts gan ar klientu piesardzību, ņemot vērā ģeopolitikas radīto neskaidrību par nākotni, gan ar faktu, ka viedierīču lietošanas laiks kļūst ilgāks. Līdzīga tendence ir vērojama arī citās valstīs.”

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats.

Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

Pagājušajā gadā Latvijā bija reģistrēta ekonomikas samazinājums jeb recesija. Tam ir dažādas definīcijas, taču vienkāršākā no tām parasti ietver iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu vismaz divus kvartālus pēc kārtas. Šāds periods Latvijā bija pagājušā 3. un 4. kvartālā, bet faktiski varam pieņemt, ka tas ilga visu gadu, jo arī 1. kvartāls bija negatīvs, bet otrais uzrādīja 0%. Ekonomikas tempu samazinājuma mijiedarbību ar kreditēšanu aicinājām komentēt Rietumu Bankas valdes locekli un Kredītu pārvaldes vadītāju Artūru Jukšu.

Kāda ir ekonomikas attīstības tempu samazinājuma ietekme uz kreditēšanu? Vai bankas vispār spēj kreditēt ekonomikas lejupslīdes laikā?

Ekonomikas lejupslīdei šķietami vajadzētu būt cieši saistītai ar kreditēšanu, jo, lai jebko kreditētu, konkrētajam uzņēmumam – kredīta ņēmējam – ir jāaug un jāpelna vairāk. Un tas teorētiski rada “apburto loku” – jo lēnāk aug ekonomika, jo mazāk tiek kreditēts, jo vēl lēnāk aug ekonomika. Savā ziņā tas ir kā “bēgums jūrā”, kurā krītas ekonomiskā aktivitāte, tomēr praktiskā aina kreditēšanā ir sarežģītāka un noteikti nav tik negatīva. Rietumu Banka pērn izsniedza 131 miljonu eiro jaunu kredītu un citu banku sniegums arī ir atzinīgi mērāms miljonos. Tas norāda, ka mums nav pamata būtu izteikti pesimistiskiem par kreditēšanas attīstību. Un tas, savukārt, nāk par labu ekonomikai kopumā. Citiem vārdiem sakot, kreditēšana var pārraut šo IKP krituma radīto “apburto loku”.

Parlamentārieši ar opozīcijas balsu palīdzību šodien par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.

Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem". Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no "Apvienotā saraksta", izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja "pret".

Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, "pret" Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti - Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis - balsojumā atturējās.

Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku.

Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.

Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija

Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.

Kiberdrošība vairs nav tikai tehnoloģisks jautājums – tā kļuvusi par būtisku organizācijas pārvaldības un riska vadības daļu. Pieaugot kiberapdraudējumiem un normatīvajām prasībām, uzņēmumiem jāstiprina ne tikai tehniskā aizsardzība, bet arī sistēmiska kiberdrošības pārvaldība, kas ietver skaidru atbildību, procesu kontroli un ilgtermiņa stratēģiju. Pieaug pieprasījums pēc kiberdrošības vadītājiem, kuri spēj savienot tehniskās zināšanas ar uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem. Šie speciālisti vada risku analīzi, politiku izstrādi, incidentu pārvaldību un darbinieku apmācības, nodrošinot organizācijas drošību kopumā.

„Kiberdrošība šodien ir neatņemama pārvaldības sastāvdaļa, kas prasa ne tikai tehniskas zināšanas, bet arī spēju koordinēt drošības procesus visā organizācijā,” uzsver profesors Mihails Savrasovs no Transporta un sakaru institūta. „Tas vairs nav tikai IT nodaļas jautājums – tas ir visa uzņēmuma kopīgs uzdevums.”

Likumdošana un jaunās prasības

No 2024. gadā 1. septembra Latvijā ir spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, kas nosaka jaunas prasības gan publiskā, gan privātā sektora organizācijām. Līdz 2025. gada 1. oktobrim jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieks un jāiesniedz pašvērtējuma ziņojums. Likums nosaka arī minimālās prasības – iekšējo politiku izstrādi, incidentu ziņošanu, risku vadību un darbības nepārtrauktības plānu.

Latvijas pašvaldību būvvaldēs nodarbinātie būvinspektori ir pakļauti salīdzinoši augstiem korupcijas un interešu konflikta riskiem, kas saistāms ar nepietiekamu kontroli, iespēju pieņemt vienpersoniskus lēmumus un vairākiem citiem faktoriem, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā stratēģiskā analīze.

Lai būvinspektoru darbībā mazinātu šos riskus, KNAB aicina pašvaldību būvvaldes veikt risku novērtējumu atbilstoši analīzē konstatētajam un ieviest risinājumus to pārvaldībai.

Kā informēja KNAB, būvniecības jomai piemīt salīdzinoši augsti korupcijas riski, jo būvniecības process visbiežāk ir saistīts ar investīcijām un stingri noteiktiem izpildes kvalitātes un termiņu kritērijiem.

Šīs jomas procedūras ir sarežģītas, kā arī būvvaldēm un būvinspektoriem ir salīdzinoši plašas lēmumu pieņemšanas iespējas. Lai noskaidrotu, kādi faktori sekmē korupcijas un interešu konfliktu risku iestāšanos būvniecības procesos, KNAB analizēja desmit valstspilsētu, kas ir noteiktas kā nacionālas nozīmes attīstības centri, būvvalžu un tajās nodarbinātā 41 būvinspektora darbību.

Pērn Baltijas valstīs būtiski pieauga pieprasījums pēc tirdzniecības kredītu apdrošināšanas – atlīdzību pieteikumu skaits palielinājās par 55,5%, bet kopējais apdrošināšanas atlīdzību apjoms pieauga gandrīz trīskārt jeb par 270%, liecina “Coface Baltics” apkopotie dati.

Vienlaikus Baltijas valstīs, kā arī visā Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), pieauga arī uzņēmumu bankrotu skaits. Analizējot maksātnespējas datus, vislielākais pieaugums Baltijā pērn reģistrēts Igaunijā – par 12,9%, kam seko Lietuva ar 5% un Latvija ar 2%. Absolūtos skaitļos visvairāk maksātnespējas gadījumu bija Lietuvā, kur reģistrētas 1089 maksātnespējas lietas, savukārt Latvijā – 358, bet Igaunijā – 157.

Saskaņā ar “Coface Baltics” vadītāja Mindauga Sventicka (Mindaugas Sventickas) teikto, tirdzniecības kredītu apdrošināšanas tirgus Latvijā jau vairākus gadus piedzīvo izaugsmi, ko veicina pieaugošie saistību neizpildes gadījumi, maksātnespējīgo uzņēmumu skaita kāpums un pieaugošā nenoteiktība biznesa vidē. 2024. gads nebija izņēmums. "Šīs tendences ir likušas uzņēmumiem aktīvāk pievērsties pircēju maksātnespējas risku pārvaldībai un aizsargāt vienu no svarīgākajām aktīvu pozīcijām bilancē – debitoru parādus," norāda Sventickis. "Uzņēmumi arvien labāk apzinās, ka stabilas naudas plūsmas nodrošināšana kļūst par izšķirošu faktoru to darbības nepārtrauktībai, tāpēc pieprasījums pēc apdrošināšanas pakalpojumiem turpina pieaugt."

Apgrozāmā kapitāla ātra aprite ir būtiska uzņēmumu naudas plūsmai un finansiālajai stabilitātei. Latvijā gari norēķinu termiņi un to apmaksas kavēšanās nereti skar mazos un vidējos uzņēmumus, ierobežojot to spēju investēt un efektīvi pārvaldīt finanšu resursus.

Šādās situācijās piemērots ir faktoringa risinājums, kas palīdz paātrināt naudas apriti, ļaujot ātrāk saņemt līdzekļus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem, pat ja pircējs norēķinās ar atlikto maksājumu. Taču izpratne par faktoringa iespējām uzņēmumu vidū ir atšķirīga, un diemžēl Latvijā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Bankas Citadele Baltijas tirdzniecības finansēšanas un faktoringa daļas faktoringa projektu vadītājs Kristaps Velmers stāsta: “Mums šobrīd ir vismazākais faktoringa apjoms Baltijā. Igaunijā un Lietuvā tas ir divas līdz trīs reizes lielāks, ja skatāmies gan portfeļa, gan apgrozījuma līmenī.”

Statistika apstiprina: faktoringa apgrozījums Latvijā ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 7%. Velmers skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc Igaunija un Lietuva ir ievērojamu soli priekšā Latvijai faktoringa jomā, ir uzņēmēju gatavība eksperimentēt ar dažādiem finanšu rīkiem un plašāka izpratne par to priekšrocībām. “Igaunijā īpaši aktīvi darbojas tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kuri meklē dinamiskas finansēšanas iespējas, savukārt Lietuva ir attīstījusi spēcīgu alternatīvā finansējuma ekosistēmu,” viņš piebilst.

Pēc starptautiskās biokurināmā biržas „Baltpool” datiem, 2024./2025. gada apkures sezona biokurināmā tirgū iezīmējās ar stabilitāti – cenas Baltijas valstīs vienādojās, bet atšķirības starp ilgtermiņa un īstermiņa darījumu cenām praktiski zuda.

Vidējā biokurināmā cena pagājušajā sezonā salīdzinājumā ar 2023./2024. gada sezonu par 18 % samazinājās arī Latvijā un sasniedza 22,01 eiro/MWh. Kad 2022. gadā tika pārtraukts biokurināmā imports no Baltkrievijas, daudzi gaidīja būtisku cenu lēcienu tirgū vai piedāvājuma trūkumu. Tomēr notika pretējais – tirgū bija vērojama stabilitāte un briedums, pielāgojoties ģeopolitiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām. Šobrīd biokurināmā cenu nosaka vietējie tirgus apstākļi, un tā atspoguļo gana lielu konkurenci, kā arī piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru.

Vidējā biokurināmā cena Lietuvā sasniedza 21,80 eiro par MWh un bija par 8 % mazāka nekā 2023./2024. gada sezonā. Igaunijā biokurināmā cena paaugstinājās par 1 % līdz 21,34 eiro/MWh.

Mūsdienās kiberdrošība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem uzņēmumiem, it īpaši finanšu sektorā. Pieaugošie kiberuzbrukumi un IT sistēmu sarežģītība rada nepieciešamību pēc stingrākām drošības prasībām un operacionālās noturības. Šajā kontekstā Eiropas Savienība ir ieviesusi DORA regulu (Digital Operational Resilience Act), kas paredz uzlabot digitālo noturību uzņēmumiem un iestādēm, kas darbojas finanšu sektorā. Šajā rakstā aplūkosim, kas ir DORA regula un kā tā ietekmē uzņēmumu kiberdrošību.

Kas ir DORA regula?

DORA (Digitālās operacionālās noturības akts) ir Eiropas Savienības regula, kuras mērķis ir stiprināt finanšu sektora noturību pret digitālajiem riskiem. Tā paredz, ka finanšu iestādēm, piemēram, bankām, apdrošināšanas kompānijām un ieguldījumu fondiem, ir jāievieš visaptveroši pasākumi, lai aizsargātu savas IT sistēmas un nodrošinātu darbības nepārtrauktību.

DORA regula ir tieša atbilde uz pieaugošajiem kiberapdraudējumiem un digitālo traucējumu draudiem, kas var ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti. Tā nosaka vienotus standartus un prasības visām finanšu iestādēm ES, nodrošinot, ka tās ir pietiekami sagatavotas dažāda veida digitālajiem incidentiem.

Fiskālās disciplīnas padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomiskās prognozes Fiskāli strukturālā plāna (FSP) progresa ziņojumam 2025. -2028.gadam, atzīstot tās par konservatīvām.

Tomēr padome vērš uzmanību, ka prognozēs nav ņemtas vērā jaunākās ģeopolitiskās tendences attiecībā uz ASV tirdzniecības politiku, kā arī uzsver militārā sektora pieaugošo nozīmi ekonomikā gan izdevumu, gan ieņēmumu aspektā.

"Diemžēl ārējie riski un nenoteiktība ir atslēgvārdi nākotnes scenāriju izstrādei. Lai šajos sarežģītajos apstākļos nodrošinātu valsts finanšu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi, nepieciešams ekonomikas stāvokļa ikdienas monitorings un regulāra prognožu adaptācija jauniem pavērsieniem," norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Padomes apstiprinātās FM prognozes pirmo reizi tiks izmantotas Fiskāli strukturālā plāna (FSP) progresa ziņojuma sagatavošanai, kā to paredz jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars. Saskaņā ar to, ES dalībvalstīm vienu reizi četros vai piecos gados aprīlī jāgatavo vidēja termiņa Fiskāli strukturālais plāns, kas aizstāj ikgadējo Stabilitātes programmu un Nacionālo reformu programmu. Izmaiņas ieviestas, lai pakāpeniski un ilgtspējīgi samazinātu pieaugošos ES valstu deficīta un parāda līmeņus, vienlaicīgi veicinot ekonomikas izaugsmi. Fiskāli strukturālajā plānā tiek noteikta valsts budžeta izdevumu trajektorija nākamajiem četriem gadiem, tomēr joprojām spēkā ir arī nacionālās fiskālās normas par budžeta deficīta griestiem. FM gatavotajām prognozēm ir liela nozīme arī 2025.gada un nākamo gadu valsts finanšu potenciāla novērtējumam, norāda padome.

Vietējie uzņēmēji, kuri meklē iespējas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai vai jaunu projektu uzsākšanai, bieži vien nonāk situācijā, kurā banka atsaka aizdevumu, taču nesniedz konkrētu skaidrojumu par atteikuma iemesliem. Šāda situācija liecina sistemātisku komunikācijas trūkumu.

Uzņēmējs iegulda laiku, sagatavo plašu dokumentāciju, mēnešiem ilgi gaida atbildi un galu galā saņem atteikumu - bez jebkādas atgriezeniskās saites un norādēm par to, kas būtu jāuzlabo. Šāda pieeja noteikti neveicina mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi, jo potenciāli dzīvotspējīgi projekti netiek pat pilnvērtīgi izvērtēti, kā rezultātā biznesa attīstības plāni apraujas jau banku koridoros. Latvijas finanšu tirgus kontekstā tas izgaismo būtisku problēmu, skaidri parādot, ka banku prioritāte joprojām ir risku minimizēšana, nevis attīstības atbalsts.

Šobrīd kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmēji nevēlas aizņemties, ir bailes no atteikuma, taču nevajadzētu aizmirst, ka atteikums nav spriedums. Finansējuma piešķiršanas kārtība ir gana sarežģīta, taču uzņēmējiem nav vienmēr jāspēj orientēties visos banku nosacījumos pašiem, jo tirgū ir pieejami profesionāli risinājumi, kas palīdz izvērtēt iespējas un sagatavot gan pamatotu aizdevuma pieteikumu, gan sniedz atgriezenisko saiti par to, kas būtu jādara, ja kredīts ir atteikts.

Šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir atvērusi pieteikšanos valsts atbalsta programmai komersantiem jaunu produktu, pakalpojumu vai pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai, kuras kopējais attiecināmais finansējums ir 24 548 890 eiro. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šī atbalsta ietvaros inovāciju iepirkumam attiecināmais finansējums ir izmantojams tikai inovācijas partnerības iepirkuma procedūrai, kas ir sarežģītākā no visām inovāciju iepirkuma formām. Tas rada jautājumu – vai šis mehānisms sniedz reālu iespēju inovāciju attīstībai, vai tomēr tas vairāk līdzinās lamatām, kur gudrāk ir atstāt finansējumu neizmantotu.

Inovāciju iepirkums ir publiskā iepirkuma veids, kas vērsts uz jaunu risinājumu izstrādi un ieviešanu tirgū. Ir trīs galvenie inovāciju iepirkuma veidi: pirmskomercializācijas iepirkums (PCP), kas fokusējas uz pētniecību un izstrādi (R&D); publiskais inovatīva risinājuma iepirkums (PPI), kurā tiek iegādāts risinājums, kas ir izstrādāts, bet nav mērogots un/vai komercializēts tirgū; un inovāciju partnerība, kas apvieno gan R&D posmu, gan izstrādātā risinājuma iegādi un ieviešanu vienā iepirkuma procedūrā, padarot to par viskomplicētāko, bet arī visaptverošāko inovāciju ieviešanas instrumentu.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka šobrīd vidējais inovācijas iepirkuma procentuālais apjoms no visiem publiskajiem iepirkumiem Eiropā ir aptuveni 10%. Eiropa vēlas šo skaitli palielināt līdz 20% un tam tiek virzīti arī ievērojami līdzekļi. Latvijā inovācijas iepirkums nesastāda pat 1% no īstenotajiem publiskajiem iepirkumiem [avots]. Rodas jautājums, bet kur tad ir problēma, ja jau procedūra eksistē un ir aprakstīta, papildus Finanšu Ministrija, Ekonomikas Ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs izdod skaidrojošos materiālus, lai to veiksmīgi piemērotu.

Globālās tirdzniecības noteikumi šobrīd būtiski mainās: Eiropas loma ģeopolitiskajā arēnā ir vājinājusies, jūras kravu pārvadājumi kļuvuši pat 2,4 reizes dārgāki, bet Baltijas valstīm nākotnē ir potenciāls saglabāt salīdzinoši labu konkurētspēju citu Eiropas valstu vidū, norāda risku pārvaldības uzņēmuma “Coface” eksperti.

Ja pēdējo 30 gadu laikā starptautiskā tirdzniecība veicināja globālo integrāciju un ekonomisko savstarpējo atkarību, šobrīd pasaule piedzīvo pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības karu un protekcionisma periodu, kas būtiski maina globālās tirdzniecības dinamiku. “Coface” analīze liecina, ka globalizācija nepazūd, bet ieiet jaunā fāzē, ko raksturo tirdzniecības bloku dominance, piegādes ķēžu stratēģiskā reorganizācija un pieaugoša valsts iejaukšanās ekonomikā.

"Coface Baltics" kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis skaidro, ka globālās tirdzniecības īpatsvars pasaules IKP stagnē jau kopš 2010. gada, savukārt sankcijas un jauni tarifi palielina tirdzniecības sadrumstalotību. 2024. gadā starptautiskā tirdzniecība pieauga par 6%, taču politisko risku dēļ izaugsme tuvākajos gados var palēnināties. Prognozes liecina, ka līdz 2026. gadam tirdzniecības izaugsme atsevišķos reģionos var samazināties līdz 2-3%.

Risku uzņemšanās ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa un viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem izaugsmes un konkurētspējas veicināšanā, uzskata Gints Buivids, būvniecības uzņēmuma Energiapartner vadītājs.

Lai uzņēmums būtu veiksmīgs, arī sarežģītās situācijās vadītājam ir jāspēj pieņemt lēmumus, jo gaidīšana un bezdarbība ne tikai kavē izaugsmi, bet arī rada risku, ka konkurenti šo brīdi izmantos un aizsteigsies priekšā, spriež G. Buivids. Pilnīga pārliecība biznesā gandrīz nekad nav iespējama – vienmēr būs kāds nezināmais lielums, tāpēc līderim bieži vien ir jāuzticas savai intuīcijai. Ja gadās kļūdīties, kļūdas jāatzīst, jāizdara secinājumi un jāpieņem nākamie lēmumi, jo pēc būtības uzņēmējdarbība nozīmē neskaitāmu risku uzņemšanos un mēģināšanu, atzīst Energiapartner vadītājs.

Vēlas būt patstāvīgs

Bērnībā man vienmēr bija vēlme iegūt tās prasmes, kas piemita tā laika elkiem – filmu varoņiem vai sportistiem, atminas G. Buivids. “Tas mani mudināja nepārtraukti apgūt dažādas prasmes dažādās lietās un kļūt daudzpusīgam. Mani tiešām aizrāva iespēja nemitīgi mācīties ko jaunu un kļūt arvien prasmīgākam, pielietojot jauniegūtās iemaņas savā ikdienā. Mācījos skolā ar matemātikas novirzienu – nebija viegli, taču, neskatoties uz grūtībām, manas sekmes bija labas. Pēc vidusskolas, līdzīgi kā daudzi citi mani vienaudži, arī es nebiju pārliecināts, kādu profesionālo virzienu izvēlēties. Tolaik par perspektīvākajām nozarēm tika uzskatītas jurisprudence un ekonomika, un arī es izlēmu doties šajā virzienā un sāku studēt ekonomiku. Sekmīgi nokārtoju iestājeksāmenus Latvijas Universitātē un tiku budžeta grupā, kas man bija ļoti būtiski. Vienmēr svarīga man bija iespēja būt patstāvīgam, tāpēc jau pirmajos studiju gados sāku arī strādāt. Savu pirmo nopietno darba pieredzi guvu Hansabankas (pašlaik Swedbank) meitasuzņēmumā Hanza Līzings, kas piedāvāja auto līzinga pakalpojumus. Strādāju Volkswagen auto centrā un biju tas cilvēks, pie kura autopārdevēji veda klientus, kas interesējās par finansējuma iespējām,” stāsta G. Buivids, atzīstot, ka pieredze bankā viņam ielika spēcīgus pamatus.