Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.

Biedrība “Zemnieku saeima” informē, ka, lai gan prezentētais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākotnes lauksaimniecības politikai vēl var tikt pamatīgi mainīts, esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir “starta svilpe boksa mačam”.

Lauksaimnieki visā Eiropā jau pauž savu neapmierinātību par Eiropas Lauksaimniecības komisāra Kristofe Hansena (Christophe Hansen) prezentēto piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada, kategoriski to noraidot un draudot ar milzu protestiem, ja dokuments netiks fundamentāli pārstrādāts.

Eiropas Lauksaimniecības komisārs Kristofe Hansens vakar Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejas sēdes laikā prezentēja EK piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada.

Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs informē, ka, iepazīstoties ar pirmo nākotnes politikas piedāvājuma versiju, ar nožēlu jāsecina, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu.

Ņemot vērā biedrības “Zemnieku saeima” iniciatīvu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) izveidots krīzes un konsultatīvais tālrunis, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver: “Laika apstākļi pēdējos trīs gadus lauksaimniekus nav lutinājuši, bet tieši no tiem ir atkarīga mūsu saimniecību spēja izdzīvot. Daudzi lauksaimnieki nonākuši parādos un bezizejas situācijās, kad saimniecībai jāizvēlas starp “būt vai nebūt”. Tieši šādos brīžos atbalsta pieejamība konsultācijas veidā gan par saimniecības finansiālo situāciju, gan saimnieka mentālo veselību var būt izšķiroša.”

Pateicoties Zemkopības ministrijas atbalstam, konsultācijas pieejamas darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 pa tālruni +371 23234409 un e-pastu: [email protected]. Sazinoties ar kompetentiem konsultantiem, lauksaimnieki varēs saņemt bezmaksas saimniecības finanšu analīzi un padomus par labākajiem tālākajiem soļiem, tostarp par valsts un Eiropas Savienības (ES) krīzes atbalsta iespējām, lai risinātu ekonomiska, juridiska un cita rakstura problēmas. Juris Lazdiņš atzīst, ka šis ir nozīmīgs atbalsta instruments, kas sniedz iespēju lauksaimniekiem saņemt praktisku palīdzību krīzes brīžos.

Lauksaimniecības nozarē kopējais zaudējumu apmērs slikto laikapstākļu dēļ šosezon varētu būt vairāki simti miljoni eiro, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās zemnieku saimniecībā "Jaunstrīķeri" norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa atzīmē, ka zemnieki no valsts neprasīs kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. "To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt, jo kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat vairākos simtos miljonu eiro," piebilst Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsver, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aizsardzības sektoru kā vienu no valsts prioritātēm.

Dzelzkalēja-Burmistre informē, ka daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu. "Šīs tikšanās mērķis ir sabiedrībai parādīt milzīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības," piebilda "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Latvijā aizvien ir jāmeklē iespējas veidot riska fondu, kurā lauksaimnieki veiktu iemaksas, lai segtu dabas katastrofu un citus zaudējumus, sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ministrs atzīmēja, ka jau iepriekš rosināja lauksaimniekus izveidot riska fondu un joprojām uzskata, ka tas ir nepieciešams.

Viņš arī pauda, ka Eiropas Komisija (EK) ir sākusi neoficiāli izrādīt nevēlēšanos katru gadu kompensēt dalībvalstu lauksaimnieku zaudējumus un lēnām virza ideju, ka dalībvalstīm pašām jāplāno riski, kas ir saistīti ar klimatiskajiem apstākļiem, tostarp veidojot riska fondus.

"Ir pirmās indikācijas, ka EK vēlas, lai dalībvalstis pašas uzņemas atbildību un plāno šādus riska fondus," teica Krauze.

Jau vēstīts, ka, reaģējot uz pagājušā gada jūlija izskaņas vētru un būtiskajām lietusgāzēm, Krauze pērn aicināja lauksaimniekus vienoties par riska fonda izveidi, lai uzlabotu drošību dabas katastrofu un citu risku gadījumos. Tomēr novembra izskaņā jautājums par riska fonda ieviešanu tika atlikts, jo lauksaimniekiem bija būtiskas viedokļu atšķirības par tā finansēšanu.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Bankas nav novērojušas būtisku pieprasījuma pieaugumu no lauksaimniekiem saistībā ar laikapstākļu radītajām problēmām, bet, tāpat kā citreiz, aicina lauksaimniekus vajadzības gadījumā vērsties savā bankā, lai meklētu individuālus risinājumus, norāda banku pārstāvji, komentējot šonedēļ izsludināto ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē.

"Citadele Leasing" valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers pauž, ka lauksaimniecību īpaši spēcīgi ietekmē laikapstākļu nepastāvība, tāpēc šādos brīžos īpaši svarīga ir gan savlaicīga rīcība, gan finansiālais atbalsts. Viņš uzsver, ka bankas "Citadele" pieeja nav mainījusies - katrs klienta iesniegums tiek individuāli izvērtēts, meklējot piemērotāko risinājumu.

"Lai gan šobrīd neesam novērojuši būtisku pieprasījuma pieaugumu, aicinām lauksaimniekus, kuri šajā sezonā saskaras ar grūtībām nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ un paredz problēmas savlaicīgi izpildīt finansiālās saistības, nekavējoties sazināties ar mums," pauž Glāzers, norādot, ka, jo agrāk tiek sākta saruna ar banku, jo vienkāršāk un efektīvāk iespējams atrast situācijai piemērotu risinājumu.

Šonedēļ valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai gan situācija novados ir atšķirīga, un vissmagākā aina ir Vidzemē un Latgalē, kopumā šovasar piedzīvojam vienu no sarežģītākajiem posmiem pēdējo gadu laikā.

Lauksaimnieki ir smagas izšķiršanās priekšā – ne visu ražu var paspēt novākt un ir kultūras, ko nākas upurēt. Daļa izvēlas sākt kulšanu agrāk, negaidot, kad raža būs pilnībā nogatavojusies, lai nepazaudētu visu ražu. Valdības pieņemtais lēmums ir pareizs, un uz situāciju jāreaģē operatīvi, bet vienlaikus ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, lai nākotnē samazinātu ražas zudumus vai negatīvu ietekmi uz kvalitāti.

Sāk kulšanu, neraugoties uz mitrumu

Kurzemē situācija ir krietni labāka, nekā Latgalē, lai gan, protams, arī vienā reģionā dažādās vietās ir vērojamas atšķirības. Lauksaimnieki cenšas izmantot katru saulaino dienu, jo turpmākās laika prognozes nav iepriecinošas. Daudzi zemnieki sākuši kulšanu, neraugoties uz mitrumu, un daļai saimniecību ir pat salīdzinoši augsti eļļas iznākuma rādītāji - atsevišķos gadījumos līdz pat 47,4%, kas uzskatāms par ļoti labu rezultātu. Vidējā raža šobrīd ir aptuveni 3 tonnas no hektāra. Vienlaikus liela daļa sējumu vēl atrodas uz lauka, jo nav pilnībā nogatavojušies. Turklāt, jāņem vērā, ka rapši šogad jau bija cietuši no pavasara salnām.

Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā pārtikas produktu ražotājs "Orkla Latvija" bažījas par graudu un kartupeļu ražas kvalitāti, atzina uzņēmuma komunikācijas un ilgtspējas vadītāja Laura Bagātā.

Viņa norādīja, ka "Orkla Latvija" regulāri seko līdzi faktoriem, kas var ietekmēt produktu ražošanu, tostarp izmaiņām un aktualitātēm piegādes ķēdēs un izejvielu tirgū.

Bagātā uzsvēra, ka saistībā ar graudu ražas kvalitāti patlaban notiek regulāra saziņa ar piegādātājiem, kā arī regulārs cenu un graudu kvalitātes monitorings. Pēc viņas teiktā, liela daļa lauksaimnieku vēl cer uz labiem laikapstākļiem augustā, kas varētu būt izšķiroši, lai novērtētu ražas apmērus un kvalitāti.

Viņa informēja, ka līdzīgi novērojumi ir vietējiem kartupeļu audzētājiem, kuri nodrošina kartupeļus "Ādažu" čipsu ražošanai. Lai gan daudzviet stādījumi ir izslīkuši vai notiek intensīva cīņa pret slimībām, saimniecībās, kur kartupeļi turpina augt, ir cerības uz labu ražu. Arī kartupeļu audzētāji esot norādījuši, ka ražas lielums un kvalitāte būs atkarīga no laikapstākļiem ražas vākšanas laikā.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) prioritātes šajā gadā būs uzņēmējdarbības traucēkļu mazināšana, vietējās pārtikas īpatsvara palielināšana veikalos un darbaspēka piesaiste, aģentūrai LETA pavēstīja organizācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš norādīja, ka atbilstoši ceturtdien, 9.janvārī, LOSP valdes sēdē nolemtajam organizācija šogad plāno strādāt pie apgrūtinājumu un ierobežojumu mazināšanas lauksaimnieku darba procesos, lai ilgtermiņā mazinātu nesamērīgo birokrātisko slogu, kas negatīvi ietekmē lauksaimniecības procesu pilnvērtīgu un operatīvu veikšanu.

"Svarīgi, lai iestādes izprot lauksaimnieku darbu, kas pašos pamatos ir uz lauka, darbs ar dzīvniekiem. Lauksaimnieki vistiešākajā nozīmē ir lauksaimnieki, nevis pilna laika papīru rakstītāji," pauda Gūtmanis.

Viņš arī atzīmēja, ka ir nepieciešams pildīt saistības un sniegt atskaites, kā arī gatavot visdažādākos dokumentus, taču šobrīd to apmērs ir nesamērīgi liels, kā arī dokumentu sagatavošana ne tikai aizņem laiku, bet prasa arī augsta līmeņa profesionālas zināšanas.

Dārzeņu audzētāji pesimistiski par iespēju šogad novākt un realizēt izaudzēto produkciju, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultante Ieva Kamerāde-Sniedze.

Viņa akcentēja, ka kopumā dārzeņu audzētājiem patlaban noskaņojums ir ļoti pesimistisks. Šobrīd produkcijas realizācija nenotiek vai tā tiek realizēta ļoti maz, jo veikali šogad maz iepērk vietējo preci vai atsakās no tās vispār. Tāpēc veikalos šogad ir ļoti liels importēto dārzeņu īpatsvars.

Tāpat LLKC augkopības konsultante norādīja, ka nav indikāciju potenciālam realizācijas apjoma pieaugumam. Tāpēc, ja arī saimniekiem izdosies novākt un saglabāt labu ražas kvalitāti, nav garantijas, ka to varēs realizēt par atbilstošu cenu.

Kamerāde-Sniedze akcentēja, ka situācija dārzeņu audzētājiem visā Latvijā šobrīd ir līdzīga.

"Lai arī sākumā likās, ka nokrišņi vairāk bijuši Vidzemē un Latgalē un tas ietekmējis iesēto un apstādīto platību, tad šobrīd arī Zemgalē, Bauskas un Jelgavas novados, kur vairāk audzē dārzeņus, ir bijušas pietiekami nopietnas lietusgāzes ar lielu nokrišņu daudzumu," skaidroja LLKC augkopības konsultante.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Komentējot satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumus LTV1 8. jūlija raidījumā “Rīta Panorāma”, kurā viņš pauda ideju par nepieciešamību mazināt atbalstu vietējās pārtikas ražošanai, šķiet, iederētos sens teiciens par āzi, kas par dārznieku ticis.

Ministra redzējums par to, kāpēc atbalsts pārtikas ražošanai būtu jāsamazina, ir sākumskolas līmenī – miljoni tiek ‘’tērēti’’, bet sabiedrība šo atbalstu nejūtot. Turpretī, ja atbalsts tiktu samazināts ceļu rekonstrukcijai, “to gan visi pamanītu”.

Jāatzīst, ka pēdējam var piekrist – finansējums ceļu sakārtošanai tiešām ir svarīgs. Ironiski gan, ka lielākā daļa lauksaimnieku pārvietojas pa ceļiem, kuri gadiem nav redzējuši ne lāpījumu, ne jaunu asfaltu, kaut arī par katru apstrādāto zemes hektāru ik gadu maksā nekustamā īpašuma nodokli, kurš atkarībā no reģiona svārstās 10-30 eur/ha robežās. Turklāt būtu vērts atgādināt vienkāršu patiesību – jau vēsturiski ļoti liela daļa lauku ceļu tikuši atjaunoti nevis ar Satiksmes ministrijas, bet gluži pretēji – ar Zemkopības ministrijas un lauksaimniekiem paredzētā Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu, kuru lauksaimnieki labprātīgi ir lēmuši novirzīt tieši lauku infrastruktūras uzlabošanai.

Lai gan Kurzemes reģiona lauksaimniekus lietavas un augstais mitruma līmenis skāris mazāk, salīdzinot ar saimniecībām Vidzemē un Latgalē, ražas novākšana vēl nav noslēgusies un arī sējas darbi šobrīd kavējas.

Septembris tradicionāli nozīmē arī miglu un rasu, tāpēc ir bažas arī par lopbarības zāles sagatavošanu. Ņemot vērā, ka laikapstākļi mainās pa stundām, nevis dienām, daudzi lauksaimnieki šobrīd vadās pēc situācijas, nevis pēc plāna.

Kavējas ne tikai ražas novākšana, bet sējas darbi

Iepriekšējos gados septembra sākumā un augusta beigās jau tika sākta ziemas kviešu sēja. Šogad sēja ir aizkavējusies. Arī ziemas rapša sēja šogad noslēdzās tikai pašās augusta beigās, lai gan parasti to pabeidzam jau ap 20. datumiem. Lai gan Kurzemē lauki nepludo, kā tas ir citos novados, ir teju neiespējami plānot darbus pat divas dienas uz priekšu. Saimniecībā audzējam gan ziemas kviešus un ziemas rapšus, gan kukurūzu un pupas, kā arī lopbarības zāli. Tā kā nodarbojamies arī ar piena lopkopību, ir ļoti būtiski sagatavot zāli, bet tā kā šobrīd teju nav saulainu dienu, zālei nav iespējas apvīst un to vēl nevar novākt.

Diskusijās par Latvijas enerģētikas politiku un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu biometāns ieņem arvien nozīmīgāku vietu, pārejot no nišas risinājuma uz stratēģiski nozīmīgu resursu.

Tā attīstība sniedz reālu un ekonomiski pamatotu risinājumu divu valstiski svarīgu mērķu sasniegšanai – enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un transporta sektora dekarbonizācijai.

Latvijas biometāna nozare šobrīd demonstrē acīmredzamas brieduma pazīmes, pārejot no teorētiskā potenciāla apspriešanas pie praktiskas projektu īstenošanas. Šie procesi signalizē par pieaugošu investoru un politikas veidotāju pārliecību par nozares dzīvotspēju un tās centrālo lomu nākotnes energoapgādē.

Enerģija no vietējiem resursiem

Biometāna fundamentālā vērtība sakņojas tā ražošanas pamatprincipā – efektīvā aprites ekonomikā. Biometāns tiek ražots, pārstrādājot vietējas izcelsmes organiskos blakusproduktus un atkritumus. Izejvielas, kas citkārt radītu papildu izmaksas vai vides slodzi, piemēram, kūtsmēsli, lauksaimniecības atliekas un pārtikas rūpniecības pārpalikumi, kļūst par izejvielu augstvērtīgas, atjaunojamas enerģijas ražošanai. Tādējādi tiek ne tikai radīta pievienotā vērtība vietēji pieejamiem resursiem, bet arī risinātas atkritumu apsaimniekošanas problēmas.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Jau no jaunā gada 1. janvāra palielināsies izmaksas autoceļu lietošanas nodevām jeb vinjetēm vieglajiem kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām. 260 eiro vietā vinjetes izmaksas pieaugs par 38,5 %, kas nozīmē, ka turpmāk šādu transportlīdzekļu īpašniekiem būs jāšķiras no 360 eiro katru gadu, turklāt vinjetes tagad būs nepieciešamas, lai pārvietotos arī pa reģionālajiem auto ceļiem.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver: “Šāds izmaksu kāpums lauksaimniekiem ir absolūti nepieņemams un nav godīgs – tas ir spļāviens sejā ne tikai mūsu nozarei, bet arī mežsaimniekiem un mazajiem uzņēmējiem.”

Nāmakā gada valsts budžeta paketē apstiprināti grozījumi vinjetes izmaksu kāpumam transportlīdzekļiem ar masu, sākot no trim tonnām, turklāt vinjete būs nepieciešama ne tikai tad, ja vieglais kravas auto pārvietojas pa galvenajiem valsts ceļiem, bet arī pa reģionālajiem auto ceļiem. Kamēr citviet Eiropas Savienībā šāda autoceļu lietošanas nodeva jāmaksā tikai smagajiem kravas auto, sākot ar masu no 3500 kilogramiem, turpmāk Latvijā arī B kategorijas transportlīdzekļiem, piemēram, vieglajiem kravas furgoniem, būs jāiegādājas vinjete, kuras izmaksas būs 360 eiro gadā. Šīs izmaiņas skars aptuveni 27 000 autobraucēju visā Latvijā.

Lauksaimniecības vidi šobrīd ietekmē krietni citādāki apstākļi, nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Laikapstākļi ir kļuvuši grūtāk prognozējami un vērojamas krasas svārstības, piemēram, pavasarī ir +27 grādu karstums, pēc tam - salnas. Nav vienmērīgas sezonas, un tas būtiski ietekmē kultūraugu ražu.

Runājot par klimatu, nedrīkst aizmirst arī par kaimiņos notiekošo karu - tā radītais piesārņojums varētu būt daudz būtiskāks, nekā mūsu pašu emisijas. Šajos apstākļos visu nosaka detaļas, un nozīmīgs elements ir arī sertificētas sēklas materiāls, kas sniedz pārliecību par kvalitāti un slimību neesamību.

Sertificēts sēklas materiāls nav tikai formāla prasība tiem lauksaimniekiem, kuri piesakās Eiropas Savienības vai valsts atbalsta pasākumiem, nodarbojas ar sēklu tirdzniecību u.c. – tā ir reāla nepieciešamība, ja vēlamies nodrošināt labu ražu un mazināt riskus. Protams, lai katru gadu iegādātos jaunu sertificētu materiālu, nepieciešami līdzekļi, bet, gudri plānojot, šādu sēklas materiālu var izmantot vairākas sezonas, joprojām saglabājot augstu kvalitāti. Nekvalitatīvs materiāls, savukārt, var radīt ļoti nopietnas sekas – no slimību izplatības līdz ražas kritumam, kas nozīmē finansiālus zaudējumus.

lgstošo lietavu dēļ situācija atsevišķās teritorijās arvien pasliktinās, un ir neiespējama lauksaimniecības darbu veikšana. Ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem pašreiz saskaras lauksaimnieki, zemkopības ministrs Armands Krauze uzskata, ka jāizsludina ārkārtas situācija lietavu skartajās teritorijās, informē ministrijā.

"Apmeklējot saimniecības un pārrunājot situāciju ar pašvaldību pārstāvjiem, jāsecina, ka šis gads dažos reģionos būs ļoti smags. Ilgstošo lietavu dēļ zeme ir pārmitra vai pilnībā zem ūdens, kultūras pūst, izplatās slimības un vietām lauku kopšana ir neiespējama. Tā nav tikai Latgales vai Vidzemes problēma - arī Sēlijā, Kurzemē un Zemgalē sējumi stāv ūdenī. Ir sākusies ražas novākšanas sezona, bet traktori grimst tīrumos, apgrūtinot gan kulšanu, gan pļaušanu. Situācija saimniecībās jau kļuvusi kritiska," atzīmē A. Krauze.

Tostarp ilgstošais lietus ir ietekmējis arī ceļu kvalitāti - reģionālie ceļi, pa kuriem smagajai tehnikai ir jāpārvietojas, ir izskaloti un nedroši. Pat, ja uz laukiem ir iespējams uzbraukt, lauksaimniekiem ir rūpīgi jāizvērtē, kā līdz tiem nokļūt.

Par zaļo kursu un klimata politiku Latvijā ir dzirdējis ikviens – tā ir tēma, kas ilgstoši atradusies gan Latvijas, gan citu valstu politiķu dienaskārtībā. Nebūtu pārspīlēti teikt, ka līdz Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, zaļais kurss un klimata politika bija spožākais jājamzirdziņš politiķiem visā Eiropā.

Jaunas iniciatīvas šķietami tika radītas katru dienu, turklāt nepameta sajūta, ka Eiropas Komisijā (EK) pastāvēja nerakstīts likums, kur katrai nākošajai zaļā kursa iniciatīvai jābūt vismaz divreiz “ambiciozākai” par iepriekšējo. Šo procesu varētu salīdzināt ar vidusskolas ballīti, kurā viegli iereibuši tīņi sola visneiedomājamākās lietas, lai paspīdētu un izceltos uz savu vienaudžu fona.

Zaļā kursa ballītē politiķi tik tiešām sasolīja daudz – no 2035. gada aizliegt iekšdedzes dzinēju auto tirdzniecību, ieviest ierobežojumu tam, cik jaudīgi sadzīves putekļu sūcēji drīkst atrasties mūsu mājās, aizliegt gāzes apkures katlu uzstādīšanu, vai uzlikt par obligātu prasību dzērienu ražotājiem ieviest “jaunā tipa”, nenoņemamus korķīšus. Savu daļu zaļās šalts dabūja arī lauksaimnieki – gaisā uzvirmoja idejas par meliorācijas sistēmu nojaukšanu, lauku appludināšanu, smidzināšanas aizliegšanu vai lopkopības saimniecību likvidēšanu. Nīderlandē pat piedzīvoti reāli gadījumi, kur valdība samaksā lauksaimniekiem par fermu brīvprātīgu likvidāciju, tomēr – vai tas ir aktuāli arī Latvijai?

Jo mazāk ir savas lauksaimniecības, jo retāk to atbalsta, jo dārgāka kļūst pārtika. Mūsu lauksaimnieki ir cietuši no minerālmēslu pārcenošanas, Krievijas graudu dempinga, nepietiekama valsts atbalsta un var ciest vēl vairāk, ja tiks realizētas atsevišķu politiķu ieceres.

Par kopainu lauksaimniecībā, 2025. gadu iesākot, Dienas Bizness izjautāja biedrības Zemnieku Saeima vadītāju Juri Lazdiņu.

Fragments no intervijas

Dienas Biznesa rīcībā esošā informācija un dati liecina, ka pēc gāzes cenu lēciena sadārdzinājās minerālmēslojums, kuru zemnieki pirkuši par nesamērīgi augstu cenu, tādēļ ir iestājušās nevēlamas sekas. Proti, no otras puses graudu cenas nesekoja minerālmēslu cenām, jo tirgū tika iepludināti Krievijas graudi. Rezultātā, saprotams, ir zaudējumi, kas radušies tieši 2024. gadā un, iespējams, skar lauksaimniecības nozari arī šobrīd. Kāds ir kopainas raksturojums, cik viss jāņem nopietni?