Valdība otrdien apstiprināja 26 282 630 eiro piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta līdzekļiem, lai tos ieguldītu modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidē Latvijā, informēja ministrija.

Tāpat valdība nolēma noteikt nacionālo interešu objekta statusu nekustamajam īpašumam "Ziemeļnieki" Iecavā, kur plānots izveidot šo rūpnīcu.

Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ļaus efektīvāk un noteiktā termiņā izbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama artilērijas munīcijas modulāro pulveru lādiņu komplektēšanas rūpnīcas izveidei jeb projekta "Rollo" īstenošanai, pauž AM. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana nekustamajam īpašumam ir saskaņota ar Bauskas novada pašvaldību.

Projektu "Rollo" Latvijā īsteno 2023.gada nogalē dibinātā SIA "Valsts aizsardzības korporācija", un tā mērķis saskaņā ar šodien lemto ir līdz 2027.gadam kopīgi ar ārvalstu partneriem izveidot ražotni. Tās izveide ir daļa no Eiropas Komisijas atbalstītā projekta. Projekts "Rollo" tiek īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības regulu un tā mērķis ir palielināt modulāro lādiņu ražošanas jaudas Eiropā, tādējādi stiprinot valstu kopējās aizsardzības spējas.

Visvairāk Latvijā ražotu koka mēbeļu pērn eksportēts uz Dāniju, bet kopējais koka mēbeļu eksports salīdzinājumā ar 2023.gadu samazinājies par 6,7%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotie dati.

Koka mēbeles 2024.gadā no Latvijas izvestas kopumā 183,572 miljonu eiro vērtībā, tostarp uz Dāniju - 50,973 miljonu eiro vērtībā, kas ir 27,8% (gadu iepriekš - 26,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 2,7% mazāk nekā 2023.gadā.

Savukārt uz Vāciju koka mēbeles pērn izvestas 21,738 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 5,1% salīdzinājumā ar 2023.gadu, bet uz Zviedriju - 15,837 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 2,6%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 11,8% (pirms gada - 11,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,6% (2023.gadā - 8,3%).

Savukārt Latvijā koka mēbeles ievestas 85,377 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 9,3% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Kā liecina Valsts kasē pieejamā informācija, tad Rīgas pilsētas pašvaldības bilancē iekļauto ēku un zemes vērtība pēdējo gadu laikā ievērojami samazinājās. Tomēr tajā pašā laikā Rīgas pilsēta ir ievērojami samazinājusi ilgtermiņa saistību apjomu.

Rīgas pilsētas bilancē iekļauto nekustamo īpašumu ēku un zemes vērtība 2012. gadā pārsniedza 2,6 miljardus eiro. Pakāpeniski Rīgas pilsētai piederošo ēku un zemes vērtība samazinājās. 2019. gadā tika sasniegti 2,23 miljardi eiro.

Nākamo piecu gadu laikā Rīgas pilsētas bilancē iekļauto ēku un nekustamo īpašumu vērtība samazinājās vēl par gandrīz 390 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā ievērojami samazinājās Rīgas pilsētas pamatlīdzekļos iekļauto ēku un zemes vērtība pret Rīgā radīto iekšzemes kopproduktu (IKP). 2011. gadā Rīgas pašvaldības bilancē iekļauto pamatlīdzekļu – zemes un ēku – vērtība pārsniedza vienu ceturto daļu no Rīgā radītā IKP. Pēdējos gados Rīgas pilsētas bilancē iekļauto īpašumu vērtība bija tikai aptuveni 9% no Rīgā radītā IKP.

Latvijas uzņēmums “ReBalt Modular Systems”, kas specializējas koka modulāro konstrukciju ražošanā privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, ir saņēmis 570 000 eiro finansējumu no Swedbank, lai nodrošinātu apgrozāmo līdzekļu pieejamību un paātrinātu īres namu projekta Jelgavā darbu.

"Šis finansējums mums ļauj būtiski palielināt ražošanas tempu un nodrošināt savlaicīgu būvniecības ciklu īres namu projektā Jelgavā," norāda Ēvalds Zunda, “ReBalt Modular Systems” īpašnieks un valdes priekšsēdētājs. "Pieprasījums pēc kvalitatīviem un pieejamiem mājokļiem Latvijā aug, un mūsu uzņēmums spēj nodrošināt augstas kvalitātes un ilgtspējīgus risinājumus ar moduļu būvniecības palīdzību."

Šī projekta īstenošana sniegs būtisku pienesumu Jelgavas iedzīvotājiem, piedāvājot pieejamus, mūsdienīgus un energoefektīvus mājokļus par konkurētspējīgām cenām. Moduļu tehnoloģija ļauj ievērojami saīsināt būvniecības laiku, tādējādi jaunie īres dzīvokļi būs pieejami ievērojami ātrāk, nekā tas iespējams tradicionālās būvniecības procesos.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedzis 220 miljonus eiro, un gads noslēgts ar peļņu, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums realizējis projektus ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā un citās valstīs, palielinājis industriālās un enerģētikas būvniecības apmērus, kā arī uzsācis aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecībā.

UPB šogad plāno par 44 % palielināt investīcijas attīstībā un prognozē aptuveni 10% apgrozījuma pieaugumu.

“Centrālo banku inflācijas ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši būvniecības nozari. Taču, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, esam spējuši ievērojami kāpināt apgrozījumu Latvijas tirgū un saglabāt stabilu pozīciju nozarē. Tikmēr mūsu eksporta reģionos, īpaši Skandināvijā, 2024. gads iezīmējās ar vienu no zemākajiem aktivitātes rādītājiem pēdējā desmitgadē. Tomēr tirgus atkopšanās pazīmes bija redzamas jau 2023. gada vidū, un sagaidām, ka aktivitāte mūsu ražotnēs un būvlaukumos pieaugs 2025. gada otrajā pusē, kas atspoguļosies arī šī gada finanšu rādītājos,” skaidro UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Foto: Owood.lv / O’wood

Mājas fasādes izskats ir būtisks gan no dizaina viedokļa, gan funkcionāli, pasargājot ēku no ārējo apstākļu ietekmes. Izvēle starp dažādiem fasādes materiāliem var šķist sarežģīta – uzticēties pārbaudītām vērtībām vai dot priekšroku inovatīviem risinājumiem? Šajā rakstā ielūkosimies populārākajos fasādes apdares materiālos, īpašu uzmanību pievēršot tam, kādas priekšrocības piedāvā termo koksnes apdares dēļi!

Apdares materiāli ārsienām: kādi varianti ir pieejami?

Ilgu laiku māju apdarē dominēja dabīgā koka apdares dēļi, apmetums, ķieģeļi un senākās ēkās – arī akmens. Katram no tiem ir savas unikālās īpašības, kas gadsimtiem ilgi apliecinājušas sevi būvniecībā.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” investēs vēl 10 miljonus eiro, lai līdz šā gada beigām pabeigtu jaunā loģistikas parka “SIRIN Park Mārupe” otro kārtu.

Pie Rīgas Starptautiskās lidostas esošā loģistikas parka pirmās kārtas ietvaros tika izbūvētas noliktavas 27 000 kvadrātmetru platībā, un otrās kārtas ietvaros plānots izbūvēt telpas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Līdz 2025. gadam „SIRIN Development“ plāno visās Baltijas valstīs investēt kopumā 100 miljonus eiro, tostarp 54 miljonus eiro Lietuvā, 30 miljonus eiro Latvijā un 17 miljonus eiro Igaunijā, tādējādi stiprinot reģiona ekonomisko integrāciju.

“SIRIN Development” ir viens no lielākajiem loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājiem Baltijas valstīs. 15 darbības gados uzņēmums ir attīstījis energoefektīvus un ilgtspējīgus loģistikas parkus vairāk nekā 600 000 kvadrātmetru platībā. Šobrīd “SIRIN Development” Baltijas reģionā pārvalda loģistikas īpašumus 470 000 kvadrātmetru platībā.

Loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir pabeidzis reģistrāciju zemesgrāmatā 14 Rīgas lidostas apkārtnē esošajiem zemesgabaliem, kas no Rīgas domes tika iegādāti izsolē 2022. gadā. Šī teritorija atrodas blakus jaunuzceltajam loģistikas parkam SIRIN PARK MĀRUPE, un tās apbūvi tiek plānots uzsākt 2027. gada beigās, Mārupes loģistikas parka trešās kārtas ietvaros.

Teritorijas kopējā platība ir 217 600 kvadrātmetri jeb gandrīz 22 hektāri, un šajā vietā paredzēts izbūvēt augstas klases loģistikas un industriālā parka telpas, veidojot SIRIN PARK MĀRUPE par stratēģisku mezglu gaisa, auto un dzelzceļa kravu pārvadājumiem. Tiek plānots, ka 6–8 gadu periodā kopējās investīcijas sasniegs 70 miljonus eiro, ietverot gan noliktavu attīstību, gan plašākās atbalsta infrastruktūras izveidi. Paredzams, ka loģistikas parka attīstība kalpos arī kā katalizators tālākai vides labiekārtošanai un vietējās infrastruktūras uzlabošanai. Pēc parka izbūves un teritorijas labiekārtošanas tiks radītas aptuveni 700–800 jaunas darba vietas.

2025.gada sākumā Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai (Latgales SEZ) pievienojās jauns uzņēmums - SIA "Kuprava Industry", kas pierobežā, Balvu novada Kupravas ciemā ir radījuši un attīstījuši zīmolu Sauna LAB.

Uzņēmums ražo premium līmeņa koka karkasa saunas un moduļu ēkas, papildus piešķirot tām modernu elpu: digitālās iespējas, tālvadību, pielāgotu dizainu un ilgmūžību. Katrs Sauna LAB produkts radīts, izmantojot augstas kvalitātes videi draudzīgus materiālus un tiek rūpīgi pielāgots klientu vajadzībām, klimata un ģeogrāfijas izaicinājumiem.

Īsā laika posmā uzņēmumā ir radīts pozitīvi atpazīstams zīmols Latgales pierobežā, veicinot lauku teritorijas attīstību Kupravas ciemā. Divu gadu laikā no no 3 darbiniekiem SIA "Kuprava Industry" komanda ir izaugusi par 14 darbinieku kopienu.

Rezultātā Sauna LAB eksportē uz vairāk kā 20 EEZ valstīm: Norvēģiju, Islandi, Šveici, Beļģiju, Austriju un citām. Divu gadu laikā uzņēmums ir iesaistījies dažādos projektos, kas apliecina tā kapacitāti un spēju augt. Uzņēmuma pārstāvji stāsta, ka viens no šādiem projektiem bija SPA centra izveide Lofotu salās Norvēģijā, piegādājot koka karkasa saunas.

Daudzviet Rietumos par izplatītu praksi ir kļuvusi kādreizējo biroju kompleksu pārveidošana un pielāgošana citām funkcijām un vajadzībām – tie pārtop par daudzfunkcionālām ēkām, izglītības, ārstniecības iestādēm, labbūtības centriem. Arī Latvijā ir atsevišķi piemēri, kuri pierāda šādu drosmīgu risinājumu dzīvotspēju. Sagaidāms, ka šī tendence nākotnē pastiprināsies.

Ēkas noveco, un agrāk vai vēlāk to īpašniekiem ir jādomā par ieguldījumiem modernizācijā, inženiertīklu nomaiņu un pielāgošanu aktuālajiem standartiem. Un, ja reiz jāveic apjomīgas investīcijas, ir īstais brīdis izlemt arī par turpmāko īpašuma izmantošanas veidu.

Strādājam citādi

Motivācija pārveidot biroju ēku par citas nozīmes un lietojuma objektu nebūt ne vienmēr saistīta ar pieprasījumu. Pārsvarā iemesli ir citi.

Covid-19 pandēmijā mainījās darba kārtība, kopumā tendences – kā un kādā vidē cilvēki strādā.

Senāk uzbūvētās ēkās bieži piedāvā formātu, kad cilvēki iekštelpās pavada daudz laika, iekārtojuma risinājumi atgādina fabrikas, tajās būtībā nav ietvertas socializācijas un atpūtas iespējas. Mūsdienās prasības darba videi ir citas, un kādreizējais formāts tām neatbilst.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” atklājis biroju Jelgavā, radot 130 jaunas darbavietas. Tagad divos reģionālajos birojos – Jelgavā un Rēzeknē – uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas, informē “Bite Latvija”.

Kā norāda Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, kopējais piecu gadu ieguldījums algās, darbinieku labumos un infrastruktūrā abos reģiona birojos pārsniegs 33 miljonus eiro. Tas būs nozīmīgs stimuls vietējai ekonomikai, jo būtiska šīs summas daļa paliks reģionā.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts “Bite Latvija” birojs Rēzeknē, radot 150 jaunas darbavietas. Turpinot paplašināt savu klātbūtni Latvijas reģionos, uzņēmums atvēris biroju arī Jelgavā. Īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi veicinot reģionu darba tirgus attīstību un ekonomisko izaugsmi.

“Man ir gandarījums, ka, paplašinot uzņēmuma darbību reģionos, mēs ne tikai veicinām Bites izaugsmi, bet arī nosakām jaunus standartus vietējā darba tirgū un sekmējam ekonomisko attīstību. Atverot birojus Rēzeknē un Jelgavā, ir radītas 280 jaunas darbavietas, un kopējais piecu gadu ieguldījums abos reģionos pārsniegs 33 miljonus eiro, stimulējot vietējo ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi, jo būtiska šīs summas daļa tiks reinvestēta reģionā,” uzrunā klātesošajiem biroja atklāšanas pasākumā sacīja „Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” investēs gandrīz 40 miljonus eiro jauna koncepta pilsētas biznesa un pakalpojumu parka izbūvei Dreiliņos – SIRIN PARK Dreiliņi.

Jaunā biznesa parka projekta realizāciju plānots uzsākt līdz šā gada beigām, un tā kopējā platība būs aptuveni 45 000 kvadrātmetru. Divās kārtās plānots izbūvēt kopumā trīs multifunkcionālas ēkas, kā arī investēt gandrīz 3 miljonus eiro vietējās transporta infrastruktūras pilnveidošanā.

SIRIN PARK Dreiliņi iecerēts kā jauna koncepta attīstības projekts, un atbilstoši iecerei, tas būtiski atšķirsies no līdzšinējiem loģistikas parku risinājumiem gan pēc mēroga, gan pēc piedāvāto pakalpojumu daudzveidības. Tas būs multifunkcionāls biznesa un pakalpojumu parks ar modernām un elastīgi pielāgojamām telpām visdažādākā profila uzņēmējdarbības modeļiem. Biznesa parkā paredzēta iespēja vienuviet izveidot telpas gan preču uzglabāšanai un birojiem, gan sporta centriem, izstāžu zālēm, preču saņemšanas punktiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Jelgavā atklāts jaunākais Škoda dīleris Latvijā, informē uzņēmums.

Jaunais autosalons un serviss atrodas Jelgavā, Dobeles šosejā. Auto salona platība ir 300 kvadrātmetri, kur izvietoti 6 jaunākie Škoda modeļi, pieejams arī 240 kvadrātmetru serviss ar pieciem pacēlājiem. Otrajā stāvā ir biroja telpas, kas apvienotas ar koplietošanas biroja iespējām. Jaunais dīleris Jelgavā sākotnēji ir radījis 10 darbavietas un nākotnē, paplašinot pakalpojumu klāstu, iecerēts piesaistīt vēl vairāk nozares profesionāļu.

“Redzot Škoda zīmola attīstību un izaugsmi pēdējos gados, saskatījām iespējas arī Zemgalē,” uzsver Raivis Ansviesulis, dīlera Absolut Auto MITAU valdes loceklis. “Mums ir patiess prieks iekļauties Škoda dīleru tīklā, uzlabojot tā pieejamību, un stiprināt zīmolu reģionā," skaidro Ansviesulis. Pasākuma laikā Absolut Auto MITAU arī izziņoja par sadarbības uzsākšanu ar Hokeja klubu Zemgale/ LBTU.

Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.

Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?

Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.

Baltijā vadošais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs "SIRIN Development" Grenču ielā, netālu no Rīgas lidostas, ir uzsācis loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas būvniecību, kā arī noslēdzis sadarbības līgumu par biroja un noliktavu telpu iznomāšanu vienam no vadošajiem elektroauto tirgotājiem Latvijā "EV RIGA".

Kopējās investīcijas loģistikas parka "SIRIN Park Mārupe" otrās kārtas izbūvē sasniegs 16 miljonus eiro, un jauno telpu izbūvi 30 000 kvadrātmetru platībā plānots pabeigt līdz 2025.gada beigām. Jaunā ēka ietvers gan biroju, gan noliktavu telpas, kas ir elastīgi piemērojamas dažādiem nomniekiem un darbības modeļiem.

"SIRIN Development" komercdirektors Lukašs Tomčiks (Lukasz Tomczyk): "Pirmās kārtas ietvaros brīvi pieejamas vairs ir tikai telpas aptuveni 10 000 kvadrātmetru platībā. Tāpēc jau šobrīd, uzsākot loģistikas parka otrās kārtas izbūvi, mēs skatāmies uz priekšu nākotnē, lai nodrošinātu augstākās klases infrastruktūras pieejamību un atbilstošas telpas arī nākamajiem sadarbības partneriem, kas jau šobrīd domā par paplašināšanos vai pārcelšanos uz modernākām telpām. Mārupes loģistikas parka priekšrocības apliecina arī veiksmīgā sadarbība ar tādiem inovatīviem un strauji augošiem uzņēmumiem kā dronu ražotājs "Edge Autonomy" un elektroauto izplatītājs "EV RIGA"."

SIA "Estera Development”, Sporta pils teritorijas attīstītājs, paziņo, ka “Tērbatas dārzs” pirmās dzīvojamās ēkas būvniecība tiek atsākta un būvdarbus joprojām plānots pabeigt līdz 2026. gada ceturtajam ceturksnim.

Šī gada aprīļa sākumā Tērbatas un Lielgabala ielās tika novērota ielas sēšana, šī iemesla dēļ līdz situācijas novērtēšanai būvdarbi tika apturēti. Būvniekiem, atbildīgajām iestādēm un pašvaldības instancēm sadarbojoties, tika apstiprināts, ka situācija nav bīstama un tā neapdraud blakus esošās dzīvojamās mājas vai zem ielas seguma esošās komunikācijas.

Situācija radusies īpašu ģeoloģisko apstākļu dēļ – irdenas, vāji blīvas grunts ietekmē. Lai mazinātu būvdarbu ietekmi uz grunti, tika pieņemts lēmums pielāgot atbalsta sienas izbūves tehnoloģiju, tādējādi samazinot grunts papildu sablīvēšanās risku zem teritorijai pieguļošajām ielām.

Būvdarbus Tērbatas ielā veic būvniecības uzņēmums SIA "Selva Būve", īstenojot tos saskaņā ar apstiprināto būvprojektu.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs Renoberg Estate uzsācis vērienīgu sešu vēsturisku daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kvartāla “Stefan's Houses” renovāciju Brīvības un Tallinas ielas stūrī.

Renovācijas rezultātā nākamo 3 gadu laikā kvartāls iegūs mūsdienīgu funkcionalitāti un estētiku, vienlaikus saglabājot tā kultūrvēsturisko nozīmi. Kopējās investīcijas projektā veido 5,1 miljonus eiro.

Kvartāla Brīvības ielā 128 un Tallinas ielā 26 ar sešām dzīvojamā ēkām, atjaunošanas laikā paredzēts saglabāt autentiskās arhitektūras iezīmes, vienlaikus pilnībā rekonstruējot ēkas modernam dzīvesveida un mūsdienīgām centra iedzīvotāju vajadzībām. Projekta gaitā ēku kompleksā plānots izveidot mūsdienīgus 67 dzīvokļus, saglabājot ēku oriģinālās detaļas un arhitektonisko šarmu. Kopējā atjaunojamā platība ir 3132 kvadrātmetri. Atjaunošanas darbi paredz fasāžu restaurāciju, inženierkomunikāciju modernizēšanu, iekšpagalmu labiekārtošanu un autostāvvietu izveidošanu, kā arī fasādes apgaismojuma uzstādīšanu, kas izcels ēku arī diennakts tumšajā laikā.

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 40 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA "ASNS Ingredient" zirņu proteīna izolāta rūpnīcas izveidei Jelgavā.

Finansējums paredzēts rūpnīcas ēku būvniecībai un nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu iegādei, lai sekmētu šī augsti eksportspējīga produkta ražošanu. Kopējās investīcijas projektā sasniegs 114 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca būs viena no modernākajām Eiropā, kas specializējas zirņu proteīna izolāta ražošanā. Tas ir vērtīgs augu valsts proteīns – gaļas un piena aizvietotājs jeb alternatīvo olbaltumvielu avots, pēc kuriem pieprasījums globālajā mērogā strauji pieaug.

25.aprīlī Jelgavā norisinājās svinīgs pasākums, kas tika veltīts rūpnīcas būvniecībai. Tajā piedalījās Zemkopības un Ekonomikas ministrijas, ALTUM, Lauku atbalsta dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Jelgavas pašvaldības pārstāvji, kā arī uzņēmēji un projekta partneri no Latvijas un Vācijas.

Noslēgusies pieteikumu iesniegšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes atbalsta programmā, jo rekordīsā laikā rezervēts viss pieejamais finansējums, kas apstiprināts vispārējās atjaunošanas pasākumiem, informē Ekonomikas ministrija.

2025. gada 3. aprīlī tika uzsākta pieteikumu pieņemšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā. #ESfondi programmas kopējais pieejamais finansējums ir 173 miljoni eiro. Jau pirmajā dienā pēc programmas atvēršanas tika uzstādīts projektu pieteikumu rekords, sasniedzot gandrīz 100 iesniegumus.

Projektu pieteikumus vēl var iesniegt par daudzdzīvokļu mājām, ja ēku atjaunošanai plānots izmantot rūpnieciski ražotos koka karkasa paneļus, kā arī Latgales plānošanas reģiona daudzdzīvokļu ēkām, ja ar energoefektivitātes projektu paredzēts sasniegt 10-29% primārās enerģijas ietaupījumu. Šīm aktivitātēm paredzētais kapitāla atlaides finansējums ir pieejams.

Konkursam "Latvijas būvniecības Gada balva 2024" pieteikti 149 objekti, informē konkursa rīkotāji.

Pieteikto objektu arhitektoniskā un būvnieciskā kvalitāte šogad ir īpaši augsta, ir pārdomāti pārbūvju risinājumi, būves sociālajai jomai, savu saimniecību lieliski atjaunojušas slimnīcas, gādājot par ārstniecības iestāžu darbinieku un klientu komfortu.

Pieteikumi saņemti no Rīgas, Pierīgas, Liepājas, Jelgavas, Saulkrastiem, Daugavpils, Limbažiem, Olaines, Ventspils, Cēsīm, Krāslavas, Valmieras, Mārupes, Ogres, Salaspils, Jūrmalas, Siguldas, Ropažiem, Kuldīgas, Jēkabpils, Bauskas un Vecumniekiem.

Konkurss "Latvijas būvniecības Gada balva" norisinās 11.gadu, tā organizatori ir biedrība "Building Design and Construction Council" (BDCC). Šo gadu laikā kopsummā konkursā saņemts gandrīz 1500 ekspluatācijā pieņemtu objektu pieteikumu, kas sadalīti atbilstoši ēku un būvju funkcijai desmit nominācijās.

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Investējot 5,8 miljonus eiro, AS Latvijas Finieris īstenojis vērienīgu kokaudzētavas Zābaki paplašināšanas projektu, kurā izveidota unikāla bērza stādu uzglabāšanas noliktava - saldētava no līmētā koka konstrukcijām.

Saldētavas ēka ir pirmais piemērs šāda veida dzesēšanas telpas risinājumam koka būvniecības formā, tieši tāpēc būvniecības projektā gan celtniecības laikā, gan ēkas ekspluatācijas laikā cieši līdzdarbosies dažādu zinātnisko institūciju pārstāvji, uzkrājot zināšanas un datus daudz plašākam koksnes kā materiāla pielietojumam nākotnē lauksaimniecības ražošanas un noliktavu ēkās ar specifiskiem dzesēšanas temperatūras režīmiem produkcijas uzglabāšanai.

AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems uzsvēra, ka koka apbūves komplekss “Zābakos” apvieno vairākas funkcionalitātes: tā ir bērzu stādu noliktava-dzesētava, kas samazina gatavās produkcijas zudumus un nodrošina klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasara periodā, kā arī veido mūsdienīgu darba vidi kokaudzētavas darbiniekiem.

SIA "Estera Development”, Sporta pils teritorijas attīstītājs, paziņo, ka šī gada martā Tērbatas un Lielgabalu ielas krustojumā sāksies pirmās “Tērbatas dārzs” kvartāla dzīvojamās ēkas būvniecība. Būvdarbus īstenos pieredzējušais ģenerāluzņēmējs SIA "Selva Būve".

Darbus “Tērbatas dārzs” projektā plānots pabeigt 2026. gada 4. ceturksnī. Šobrīd visi ar projektu saistītie darbi rit saskaņā ar sākotnēji noteiktajiem termiņiem.

Pērnā gada decembrī noslēdzās arhitektūras metu konkurss arī pārējām piecām dzīvojamajām ēkām “Tērbatas dārzs” projektā, un šobrīd jau ir uzsākti projektēšanas darbi nākamajām ēkām. Metu konkursa mērķis bija iegūt augstvērtīgus un kvalitatīvus arhitektūras risinājumus dzīvojamo ēku un jauktās apbūves fasādēm jaunajā kvartālā "Tērbatas dārzs". Konkursā uzvarēja divi Latvijas arhitektūras biroji – SIA "Mark Arhitekti" un SIA "PBR".

"Tērbatas dārzs" ir pilsētas kvartāls, ko "Estera Development" veido bijušās Sporta pils hokeja halles teritorijā, starp Tērbatas un Krišjāņa Barona ielām. Ar vairāk nekā 120 miljonu eiro investīcijām tiks attīstīti 800 A+ klases energoefektivitātes dzīvokļi un plašas komercplatības sešās septiņstāvu ēkās. Pirmās ēkas būvniecība sāksies jau martā, savukārt pārējās piecas ēkas tiks attīstītas pakāpeniski – no 2026. līdz 2032. gadam.

Svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Saules ielā 122, Ventspilī, vietā, kur ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu top divas jaunas daudzdzīvokļu mājas ventspilnieku ģimenēm.

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī top jaunas daudzdzīvokļu īres mājas.

Projekta pasūtītājs ir pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

"Esmu gandarīts, ka projektēšanas stadijā ir izdevies uzlabot un papildināt sākotnējo ieceri un ka būvniecība rit pēc plāna, iekļaujoties grafikā," atzinību pauž PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs, piebilstot: "Interese par jauno dzīvokļu īri ir ne tikai no ventspilniekiem, bet arī no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri vēlētos atgriezties Ventspilī. Vasaras beigās plānojam uzsākt pieteikumu reģistrēšanu dzīvokļu īrei."

"Ar "ALTUM" atbalstu Latvijas reģionos šobrīd ir uzsākta jau septiņu zemas īres māju būvniecība Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē, kurās kopā būs gandrīz 450 jauni dzīvokļi. Šobrīd ir liela interese par īres māju būvniecību arī no citām pašvaldībām, un tas ļauj ar pārliecību teikt, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību Latvijā ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos," pauž "ALTUM" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Ekonomikas ministrija atklājusi pirmo pastāvīgo pārstāvniecību, kuras mērķis būs veicināt ciešāku sadarbību ar Zemgales reģiona uzņēmējiem, stiprināt reģionālo attīstību un sekmēt investīciju piesaisti.

Ekonomikas ministrija ir pirmā, kas izveidojusi reģionālo pārstāvniecību.

„Reģionu ekonomiskā izaugsme ir valsts kopējās labklājības pamats. Zemgales reģionā ir ievērojams potenciāls – gan darbaspēka, gan inovāciju, gan ražošanas attīstības ziņā. Ar šādas pārstāvniecības izveidi mēs ne tikai simboliski, bet arī praktiski nostiprinām Ekonomikas ministrijas klātbūtni reģionos. Mūsu stratēģija paredz būt tur, kur ir uzņēmēji, kur veidojas idejas un kur top Latvijas ekonomikas nākotne,” atklāšanā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Pārstāvniecības darbība balstīta uz mērķtiecīgu un ilgtermiņā vērstu pieeju reģionālās ekonomikas stiprināšanai. Tā nodrošinās efektīvāku valsts atbalsta instrumentu pieejamību uzņēmējiem reģionā, veicinot ciešāku dialogu starp valsts pārvaldi un biznesa vidi. Ar pārstāvniecības starpniecību uzņēmēji varēs operatīvāk risināt aktuālus jautājumus un saņemt koordinētu atbalstu no ministrijas, tādējādi uzlabojot lēmumu pieņemšanas dinamiku. Vienlaikus tiks stiprināts Zemgales ekonomiskais potenciāls, mērķtiecīgi attīstot sadarbības formas, kas ļauj gan piesaistīt jaunus ieguldījumus, gan radīt izaugsmes iespējas vietējiem uzņēmumiem.