SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Lai nodrošinātu augstāku procesu efektivitāti un kvalitāti būvniecības nozarē Latvijā, kā arī stratēģiski attīstītu SEP pakalpojumu klāstu saviem klientiem, dibināts jauns būvniecības uzņēmums – SEP Construction.

SEP Construction dibināts ar mērķi nodalīt SEP projektēšanas un būvniecības kompetences, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību un sinerģiju starp abiem uzņēmumiem. Šāda pieeja ļauj SEP Construction pilnībā koncentrēties uz profesionālu un efektīvu būvniecības procesa vadību, saglabājot SEP augstos kvalitātes standartus.

Kā norāda viens no SEP Construction īpašniekiem, A/S Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, jaunajā uzņēmumā izdevies izveidot jaudīgu vadības komandu, kas ir priekšnoteikums spēcīga būvniecības uzņēmuma attīstībai. “Vadības komanda ir uzņēmuma mugurkauls, tāpēc ļoti rūpīgi izvērtējām, kas veidos SEP Construction kodolu. Manuprāt, mums ir izdevies vadības sastāvā sabalansēt biznesa potenciālu, profesionālo pieredzi un spēcīgu menedžmentu,” atklāj V. Mhitarjans.

Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Jau publiski izskanējis, ka Balticovo plāno vairāk nekā 100 miljonu vērtas investīcijas. Ko ar šīm investīcijām uzņēmums plāno darīt?

Tiešām, esam paredzējuši 100 miljonu eiro lielas investīcijas Balticovo, un tās pamatā būs saistītas ar vistu turēšanas apstākļiem, proti, pāreju uz ārpus sprostiem dētām olām. Tās ir fundamentālas infrastruktūras pārmaiņas, kas prasa nozīmīgus finanšu, laika un zināšanu resursus, taču esam ne tikai apņēmības pilni, bet jau to darām! Pāreja uz dējējvistu turēšanu ārpus sprostiem nenoliedzami ir saistīta ar plašākām olu ražošanas nozares tendencēm. Piemēram, Latvijā visi lielie tirdzniecības tīkli ir paziņojuši, ka tirgos tikai šādas ārpussprostu vistu olas. Arī Eiropas Savienība (ES) paredz pakāpenisku pāreju uz vistu turēšanu ārpus sprostiem. Punkts, te vairs nav diskusiju!

Iecavā top jauna 15 miljonus eiro vērta olu šķirotava – centrālais posms Balticovo vairāk nekā 100 miljonu eiro investīciju kompleksā.

Projekta arhitektūru, inženiertehniskos risinājumus un tehnoloģiju integrāciju izstrādāja Latvijas lielākais arhitektūras birojs SEP.

Balticovo jaunā olu šķirotava kļūs par sirdi un smadzenēm visam ārpus sprostu olu ražošanas kompleksam. Šajā kompleksā ietilps 12 kūtis ar ārpus sprostu sistēmām, četras jaunputnu kūtis, kurā tiks audzināti cāļi, kā arī jau minētā olu šķirotava. Komplekss ir vērienīgs – katrā vistu novietnē mitināsies ap 160 000 vistu, tātad kopā šajā kompleksā ārpus sprostu apstākļos dzīvos mazliet mazāk par 2 miljoniem dējējvistu. Savukārt caur 8000 m² plašo olu šķirotavu ikdienā plūdīs ap 2 miljoniem olu, kas tiks sašķirotas, pārbaudītas, iepakotas un sagatavotas gan vietējam tirgum, gan eksportam. Investīciju apjoms – 15 miljoni eiro – padara šo projektu par vienu no lielākajiem šāda tipa pārtikas infrastruktūras attīstības projektiem Baltijā.

SEP arhitektūras birojs kā projektētājs un SEP Construction kā būvnieks ir gatavi Latvijas tirgum piedāvāt būvniecību, kas ar garantiju iekļausies termiņos un paredzētā budžeta rāmī, tā mainot domāšanu būvniecības nozarē kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina SEP arhitektūras biroja komercdirektors Oļegs Umanskis un šogad aprīlī dibinātā būvniecības uzņēmuma SEP Construction izpilddirektors Gatis Kauliņš.

Fragments no intervijas

SEP kā arhitektūras birojs pastāv kopš Latvijas brīvvalsts atgūšanas, ilgstoši nodarbojās ar pakalpojumu eksportu, projektēja elektrostacijas ārvalstu pasūtītājiem. Kaut cik vērā ņemama tirgus daļa vietējā tirgū sāk parādīties pēc 2008. gada krīzes. Kad nolēmāt, ka arī būvniecības sadaļa būs labs papildinājums grupas darbam?

O.U.: Projektējot atomelektrostacijas ārvalstīs, mēs ieguvām ļoti plašu kvalifikāciju būvniecības vadībā. Šādu objektu būvniecības vadība ir ļoti atbildīga, un mēs to apguvām perfekti. Esam novadījuši tieši šajā segmentā projektēšanu un autoruzraudzību ap 50 ēkām. Izveidojās arī spēcīga būvniecības vadības komanda. Pienāca brīdis, kad pasaulē notika ģeopolitiskas pārmaiņas un mēs sapratām, ka arī mums ir strauji jāmainās. Tas bija jau 2014. gads, kad sākām virzīt papildu biznesa stratēģiju.

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

Arhitektūras birojs SEP ir uzsācis darbu pie siltumtrases maģistrāles projektēšanas Somijas galvaspilsētas Helsinku aglomerācijā, kur šobrīd top Microsoft datu centru komplekss.

Šis projekts ir unikāls pasaules mērogā – serveru radītais liekais siltums tiks novadīts uz centralizētās siltumapgādes tīkliem, nodrošinot siltumu vairākām Somijas pilsētām.

Partnerībā ar enerģētikas uzņēmumu Fortum, Microsoft izstrādā vienu no lielākajiem atkritumsiltuma pārstrādes projektiem pasaulē. Paredzēts, ka no datu centriem tiks novadīts serveru radītais siltums, kuru jauda tiek lēsta līdz 16 MW. Ņemot vērā šīs jaudas ir pieņemts lēmums to izmantot siltumapgādē, tāpēc ar to paredzēts apsildīt trīs Somijas pilsētas – līdzvērtīgas Tukumam, Dobelei un Smiltenei Latvijā.

Šāds risinājums ļaus būtiski samazināt CO₂ emisijas, salīdzinot ar tradicionālu apkures sistēmu, un kalpos kā paraugmodelis citām valstīm, kā izmantot datu centru potenciālu ilgtspējīgai siltumapgādei.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums arhitektūras nozarē — tas ne tikai godina izcilākos darbus, bet arī izgaismo, kā mainās un attīstās mūsu būvētā vide. Arhitektūras birojs SEP, šī gada LAGB balvas Lieldraugs, vēlas īpaši izcelt tieši industriālās arhitektūras nozīmi, tāpēc ir iedibināta un pasniegta pirmās Industriālās arhitektūras balva.

SEP šogad pirmo reizi pasniedza savu īpašo balvu — SEP Industriālās arhitektūras gada balvu. Mērķis ir iedibināt jaunu tradīciju, kas ļautu katru gadu īpaši izcelt industriālās arhitektūras sasniegumus Latvijā. Šī balva netiek pasniegta “par apjomu” vai “par tehnoloģiju” vien — tā ir cieņas apliecinājums spējai radīt industriālu arhitektūru, kas ir kvalitatīva, pārdomāta un organiski iederīga savā vidē.

Industriālā arhitektūra bieži paliek ēnā — tā nav pilsētu reprezentācijas seja, bet tieši šajās ēkās veidojas valsts ekonomikas mugurkauls. Šīs ēkas veido vietas, kur strādā cilvēki, tiek radītas tehnoloģijas un produkti, kas ceļo uz visām pasaules malām. Šogad ir īpašs prieks, ka LAGB 2025 finālā bija pārstāvēti trīs industriālās arhitektūras projekti, kas apliecina šīs jomas pieaugošo kvalitāti un nozīmi.

Lai stiprinātu Baltijas lielākā arhitektūras biroja SEP korporatīvo pārvaldību, uzņēmuma padomei pievienojies Toms Auškāps, kurš kļuvis par padomes priekšsēdētāja vietnieku.

SEP izaugsme pēdējos gados bijusi īpaši strauja – uzņēmums īsteno arvien apjomīgākus un sarežģītākus projektus, paplašina darbības virzienus un stiprina starptautisko klātbūtni. Šādu attīstību iespējams nodrošināt tikai ar pārdomātu un mērķtiecīgu uzņēmuma vadību, tāpēc arī padomes sastāvā bija nepieciešams jauns impulss un stratēģisks redzējums. Tāpēc par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Toms Auškāps, pieredzējis vadītājs ar ilggadēju un padziļinātu kompetenci korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un aprites ekonomikas jautājumos.

Toms Auškāps ir absolvējis Rīgas ekonomikas augstskolas executive MBA programmu, ir aktīvs Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta biedrs un labas korporatīvās pārvaldības profesionālis ar ilggadēju pieredzi. Viņa teorētiskās zināšanas korporatīvās pārvaldības jautājumos, un redzējums būs būtisks ieguldījums SEP attīstības vīzijas stiprināšanā un labas korporatīvās pārvaldības realizācijā.

Ir uzsākta Balticovo biogāzes stacijas EGG ENERGY modernizācijas 3. kārtas būvniecība. Projektu EGG ENERGY modernizācijai izstrādāja arhitektūras birojs SEP. Projekts būtiski palielinās stacijas ražošanas efektivitāti.

EGG ENERGY biogāzes stacijas modernizācijas projektā SEP inženieru komanda īstenoja divas savstarpēji saistītas, bet tehnoloģiski atšķirīgas daļas — jaunas pēcfermentācijas tvertnes projektēšanu un esošo fermentācijas tvertņu pilnveidošanu. Šīs pārmaiņas ļaus būtiski palielināt biogāzes ražošanas efektivitāti.

Īpaši nozīmīgi, ka SEP spēja paveikt visu projektēšanas procesu četrarpus mēnešu laikā, nevis sešos, kā sākotnēji bija plānots. Šāds rezultāts tika panākts, pateicoties precīzai darba plānošanai, lielākai komandas kapacitātei un ciešai sadarbībai ar pasūtītāju.

Šis ir spilgts piemērs tam, kā efektīva projektēšana tieši ietekmē būvniecības ekonomiku un termiņus. Projekta ātrā realizācija ļauj pasūtītājam uzsākt būvdarbus vēl pirms ziemas iestāšanās, tādējādi samazinot kopējās būvniecības izmaksas par aptuveni 30%. Turklāt šāds plānošanas temps nodrošina ne tikai finanšu ieguvumus, bet arī resursu racionālu izmantošanu un mazāku būvlaukuma uzturēšanas laiku.

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Arhitektu un inženieru birojs SEP ir uzprojektējis, uzbūvējis un nodevis ekspluatācijā modernu un plašu jaunputnu novietni lielākajam Baltijas olu un olu produktu ražotājam Balticovo. Ēkas projektēšanas un būvniecības izmaksas pārsniedza divus miljonus eiro.

Jaunā novietne ir īpaša ar to, ka atbilstoši Balticovo jeb pasūtītāja vajadzībām tā ir pielāgota cāļu audzēšanai ārpussprostu apstākļos, kas ēkas projektēšanas un būvniecības gaitā paredzēja specifisku putnkopības tehnoloģiju un iekārtu integrāciju.

Balticovo investē 3,9 miljonus eiro jaunputnu novietnē

Baltijas olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo, investējot 3,9 miljonus eiro,...

"Jaunputnu novietne tika uzprojektēta un uzbūvēta salīdzinoši īsā laika posmā - 12 mēnešu laikā. SEP inženieriem bija precīzi jāiekļaujas termiņos, jo pasūtītājam katra kavētā diena nozīmētu ražošanas sarežģījumus un finansiālus zaudējumus," par ēkas tapšanu stāsta SEP ražošanas direktors Oļegs Mihailovskis. Lai nodrošinātu optimālus apstākļus cāļiem ārpussprostu vidē, tika precīzi pielāgotas konstrukcijas un integrētas modernas putnkopības tehnoloģijas šādi radot augstākās kvalitātes risinājumu ilgtspējīgai un efektīvai jaunputnu audzēšanai.

Ēkas kopējā telpu platība ir 2354 m2 un novietnē jeb kūtī vienlaicīgi tiek audzēti ap 166 000 cāļu jeb jaunputnu. Kūts telpa ir veidota no diviem tehnoloģiskajiem līmeņiem, kur katrā līmenī izvietotas tehnoloģijas jaunputnu turēšanai. Cāļi netiek turēti būros, bet gan īpaši apmācīti brīvi pārvietoties ēkas robežās, patstāvīgi atrast ūdeni un barību. Ligzdas konstrukcija ietver pārvietojamu grīdu un lentu vistu mēslu savākšanai. Lai nodrošinātu putniem gaisa kvalitāti, katrā ēkas tehnoloģiskajā līmenī ir ierīkota speciāla ventilācijas sistēma.

“Jaunā putnu novietne nodrošina cāļiem optimālus apstākļus, lai tie veiksmīgi attīstītos un sasniegtu nepieciešamo briedumu. Mītne ir aprīkota ar modernu datorsistēmu, kas ļauj kontrolēt barības padevi, gaismas režīmu, ūdens padevi, ventilāciju, mitrumu un citus svarīgus parametrus. Sistēma piedāvā attālinātu monitorēšanu un automātiskus brīdinājumus, nodrošinot, ka jebkādas novirzes no optimālajiem apstākļiem tiek operatīvi novērstas. Tas viss nodrošina, ka cāļi izaug par veselīgām vistām,” skaidro Balticovo jaunputnu audzēšanas eksperte Inga Dreimane, norādot, ka SEP jaunuzceltā putnu novietne, iespējams, ir modernākā šāda veida ēka Baltijā.

Jaunā ēka ir projektēta ar ilgtspēju un energoefektivitāti kā prioritāti, ieviešot LED apgaismojumu, kas būtiski samazina elektroenerģijas patēriņu. Ventilācijas sistēma palīdz uzturēt optimālu temperatūru, vienlaikus samazinot enerģijas patēriņu.

Īpaša uzmanība pievērsta biodrošībai, lai novērstu iespējamos slimību draudus un garantētu augstus higiēnas standartus. Ieejot novietnē, darbiniekiem jāievēro stingri dezinfekcijas protokoli, bet zonu sadalījums ēkā nodrošina, ka kustība starp dažādām putnu grupām ir ierobežota, samazinot infekciju risku.

Latvijas arhitektu un inženieru birojs SEP nodrošina visaptverošus civilās un industriālās arhitektūras, projektēšanas un būvniecības risinājumus gan Latvijā, gan pasaulē. Birojā darbojas vairāk nekā 50 arhitektu un inženieru komanda, kuri pārstāv deviņas dažādas inženiertehniskās nodaļas, kas ļauj SEP nodrošināt vispusīgu, kvalitatīvu un efektīvu būvniecības projektu izstrādi in-house. To apliecina biometāna ražošanas rūpnīcu, koģenerācijas staciju, atomelektrostaciju projektēšanas, u.c. civilās un industriālās inženierijas uzsāktie un realizētie projekti Latvijā, ES valstīs un ASV.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Arhitektūras biroja SEP projektētāji pabeiguši Balticovo biogāzes stacijas Egg Energy modernizācijas 3. kārtu, kas ļaus uzņēmumam būtiski palielināt biogāzes ražošanas jaudas.

Rūpējoties par aprites ekonomikas principu ievērošan un ilgtermiņa saimniekošanu, Balticovo līdz šim ir investējis nozīmīgus finanšu līdzekļus biogāzes un biometāna stacijās, kur šie energoresursi tiek ražoti no Balticovo vistu ganāmpulka mēsliem. Biogāzes stacija Egg Eenergy un biogāzes attīrīšanas stacija Bovo Gas ir pilnībā pierādījušas kā efektīva ilgtspējīga investīcija kopējā Balticovo saimniecībā, tāpēc tika pieņemts lēmums par Egg Energy biogāzes stacijas modernizāciju, kas ļaus palielināt saražotās biogāzes apjomus. Savukārt projektēšanas darbus tika nolemts uzticēt arhitektūras birojam, kas ir izstrādājuši pasaules mērogā unikālo Egg Energy tehnoloģiju - biogāzes ražošanu tikai no vistu mēsliem.

Arhitektu un inženieru birojs SEP ir uzsācis Rīgas Starptautiskā skolas (ISR) jauno telpu renovāciju Skanstes ielā 27, kas paredz 3860 m2 plašas telpas pārprojektēt un pārbūvēt atbilstoši modernas mācību iestādes prasībām.

Kā zināms, Pagājušā gada izskaņā Rīgas Starptautiskā Skola (ISR) un Baltic Horizon Fund (BHF) paziņoja par nomas līguma noslēgšanu, kas bija viens no lielākajiem biroju platību nomas darījumiem Rīgā pērn. Runa ir par pirmo četru stāvu nomu ar kopējo platību 3860 m2 astoņstāvu biroja ēkā S27, Skanstes ielā 27. Darījums par jaunā enkurnomnieka piesaisti tika realizēts ar Colliers Baltics Biroju platību aģentūras starpniecību. Kā arī, Colliers Baltics komanda veic S27 ēkas pārvaldīšanu un pārbūves uzraudzību.

Tā kā ēkā līdz šim tika nodrošinātas biroja funkcijas, BHF ir izvēlējies SEP biroju, kas ISR jaunās telpas pārprojektēs un pārbūvēs atbilstoši mācību iestādes prasībām. Telpās tiks veikta renovācija un rekonstrukcija, lai tās atbilstu skolas prasībām – tajās būs mūsdienīgas klases, zinātņu kabineti utt., kā arī tiks veikti uzlabojumi objekta vides pieejamībai. Koplietošanas telpas tiks modernizētas, un tiks izveidota atsevišķa ieeja augšējo stāvu nomniekiem, nodrošinot lielāku piekļūšanas ērtību un komfortu viņu darbiniekiem un viesiem. Papildus, pie ēkas tiks ierīkota jauna autobusu pietura skolas transportam.

Valdība otrdien izskatīja un pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvo ziņojumu par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības Rīgā projekta īstenošanas alternatīvām, sākot sagatavošanās posmu iespējamas publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta īstenošanai.

Uzklausot šo informatīvo ziņojumu, valdība gan nav uzņēmusies nekādas finansiālās saistības.

Ziņojumu izstrādājusi vadības grupa, kas izveidota ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) pagājušā gada 20. decembra rīkojumu.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai PPP projektos, arī uz privātas zemes.

Valdības sēdē otrdien par PPP finansējumu projekta īstenošanai atzinīgi izteicās vairāki ministri. Tostarp finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka "drošajiem pieder pasaule" un daudzas lietas nenotiek tikai tādēļ, ka netiek meklēti risinājumi.

Informatīvajā ziņojumā padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Arhitektu un inženieru birojs SEP ir pabeidzis divu dzīvojamo ēku būvprojekta izstrādi, kas paredzētas sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Projekta pasūtītājs, saskaņā ar Labklājības ministrijas uzdevumu, ir VSIA “Šampētera nams”.

Projekta mērķis bija radīt ēku projektu, kurš varētu tikt realizēts dažādās Latvijas pašvaldību teritorijās, un kurās ģimeniskā vidē tiktu sniegts sociālais pakalpojums bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Projektēšanas gaitā SEP inženieri izstrādāja tipveida projektu vienai viena dzīvokļa ēkai un vienai divu dzīvokļu ēkai, kur katrā no dzīvokļiem pastāvīgi varētu dzīvot 4 personas un ikdienā papildus uzturēties arī 1-2 palīgpersonas. Ņemot vērā specifiku, kam kalpotu ēka, SEP projektētāji radīja funkcionālu, ērtu un lietotāju specifiskajām vajadzībām atbilstošu ēku, kas vienlaikus nodrošināja estētisku dzīves vidi. Ēkas apjomā un apdarē izmantoti individuālo dzīvojamo ēku arhitektūrai raksturīgi paņēmieni, lai vidi pietuvinātu ģimeniskas vides sajūtai.

Arhitektu un inženieru birojs “SEP” uzsācis darbu pie viena no pēdējo gadu ambiciozākajiem komerciālajiem attīstības projektiem Latvijā - “LIDO mājas” izveides Rīgā.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro. Plānots, ka “LIDO māja” būs daļa no vērienīga mazumtirdzniecības parka kompleksa, kura kopējā platība sasniegs 88 000 m², bet investīcijas sasniegs 100 miljonus eiro.

SEP realizējot "LIDO mājas" projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to “LIDO” pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

Oļegs Umanskis, “SEP” komercdirektors atzīmē, ka uzņēmums ir gandarīts sadarboties ar tik atpazīstamu un augsti novērtētu Latvijas zīmolu kā “LIDO”. “Šāda līmeņa projekti vienmēr nozīmē gan atbildību, gan iespēju apliecināt mūsu komandas profesionalitāti. Mūsu uzdevums ir izstrādāt “LIDO” tādus risinājumus, kas nodrošina ilgtspēju, efektīvu resursu izmantošanu un augstu būvprojekta izpildes precizitāti. “SEP” inženieru komanda izstrādās augstas kvalitātes inženiertehniskos risinājumus, kas atbilst gan mūsdienu drošības un energoefektivitātes standartiem, gan klienta biznesa vajadzībām. Esam pārliecināti, ka ciešā sadarbībā ar pasūtītāju un projekta komandu spēsim nodrošināt veiksmīgu projekta īstenošanu,” norāda O.Umanskis.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums nozarē - brīdis, kad profesionāļi un sabiedrība kopā uzdod būtiskus jautājumus par to, kāda ir un kāda varētu būt mūsu arhitektūra. Šī gada tēma - iederība - aktualizē jautājumu, kas šobrīd kļūst arvien svarīgāks ne tikai arhitektu, bet arī sabiedrības domāšanā: kā radīt arhitektūru, kas spēj būt klātesoša savā laikā un vietā, vienlaikus veidojot jaunas vērtības nākotnei?

Kā LAGB Lieldraugs un atbasltītājs, arhitektūras birojs SEP vēlas iedziļināties šajā jautājumā - ne tikai godinot labākos darbus, bet arī domājot par kopējo virzienu, ko Latvijas arhitektūra šobrīd iezīmē.

Kas veido LAGB finālistu darbu kvalitāti

"Mēs apbraukājām visus 38 projektus, kas bija iesniegti, un uzklausījām desmit procesus. Kopējā sajūta, kā mēs pēc tam visi vienojāmies, ir lepnums un prieks par to, ko Latvijā dara arhitekti, ko dara pašvaldības un uzņēmīgi cilvēki. Un tā mums izkristalizējās kopējā šī gada sajūta – iederība. nevis piederība, bet iederība laikā un telpā," atklāj Zaiga Gaile.

Salaspils koka bērnudārzs, Igaunijas vēstniecība Vecrīgā, Zilākalna skatu tornis, privātmāja Pāvilostā — un vēl vairāki spilgti arhitektūras piemēri šogad iekļuvuši finālistu vidū. Katrs no tiem ir unikāls un raksturā atšķirīgs, tomēr visus vieno kopīga kvalitātes un laikmetīguma sajūta.

Tiek apsvērti vairāki varianti jauna nacionālā futbola stadiona būvniecībai, liecina darba grupas sagatavotais ziņojums, kas nodots saskaņošanai.

Kopumā vērtētas sešas alternatīvas, sākot no esošā "BTA Daugavas stadiona" pārbūves līdz jauna stadiona celtniecībai publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos, arī uz privātas zemes.

Padziļinātai analīzei izvirzīti trīs scenāriji - jauna stadiona būvniecība ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) līdzdalību, PPP projekts uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī PPP projekts uz privātas zemes, piemēram, iegādājoties un attīstot "Skonto" stadionu.

Nacionālais futbola stadions taps Lucavsalā

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par...

Neviens no variantiem nav komerciāli patstāvīgs, tādēļ publiskajam sektoram būs jāuzņemas daļa finansējuma riska, norādīts ziņojumā. Kā izdevīgākais risinājums tiek izcelts PPP modelis uz valsts vai pašvaldības zemes, kur ikgadējā subsīdija varētu būt ap 4,9 miljoniem eiro.

Salīdzinājumam, ja stadionu būvē LNSC, deficīts var sasniegt 5,8 miljonus eiro, savukārt PPP modelis uz privātas zemes - ap pieciem miljoniem eiro, liecina darba grupas aplēses.

Izvērtējot visus scenārijus, darba grupa visaugstāk novērtējusi ideju, ka LNSC vai sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Futbola federāciju (LFF) veic jauna stadiona būvniecību PPP partnerības projektā uz valsts vai pašvaldības zemes.

Tikpat augstu novērtēta iecere par jauna stadiona būvniecību PPP partnerībā uz privātas zemes, piemēram, privāta stadiona "Skonto" iegādi un tā turpmāko attīstību sadarbībā ar LNSC, Rīgas pašvaldību un LFF.

Savukārt "BTA Daugavas stadiona" pārbūve, lai arī potenciāli lētāka, nav ilgtspējīgs risinājums - dizaina, struktūras un uzturēšanas ierobežojumu dēļ tā atpaliek no pārējām alternatīvām un saņēmusi viszemāko punktu skaitu, norādīts ziņojumā.

Alternatīvu izvērtēšanai izmantoti dati no LFF piesaistītā arhitektūras biroja "SEP" un tā starptautiskā konsultanta uzņēmuma "Populous" izstrādātā ziņojuma, kas noteicis optimālo stadiona sākotnējo izmēru - vismaz 15 000 sēdvietu, kā arī analizējis iespējamo būvniecības, uzturēšanas izmaksu un ieņēmumu potenciālu.

Darba grupa norāda, ka šo finansējuma deficītu potenciāli var segt, izmantojot valsts, Rīgas pašvaldības un LFF UEFA "Hattrick" programmas finansējumu, balstoties uz Rīgas domes un LFF apliecinājuma vēstulēm.

Ziņojumā arī norādīts, ka futbola infrastruktūras attīstība sniegtu papildu ekonomisku pienesumu - futbols Latvijā var ģenerēt pievienoto ekonomisko vērtību 37 miljonu eiro apmērā, kas ekonomikā atgriežas ar 55 miljonu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. Savukārt LFF un futbolu klubu nodokļu iemaksas veido vairāk nekā deviņus miljonus eiro.

IZM kopā ar LNSC līdz 2026.gada maijam būs jāsagatavo aprēķini un pilna dokumentācija par to, kā visizdevīgāk stadiona projektu īstenot, izriet no valdības sēdes protokollēmuma projekta. Stadionu plānots uzbūvēt līdz 2030.gada otrajai pusei.

Kā vēstīts, pagājušā gada aprīlī Rīgas dome piešķīra zemi Lucavsalā nacionālā futbola stadiona projektam. Savukārt 2024.gada decembrī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdeva rīkojumu par darba grupas izveidi futbola stadiona projekta publiskās un privātās partnerības risinājumu izstrādei.

Pret stadiona būvniecību Lucavsalā iebilst Lucavsalas dārziņu teritoriju nomnieki.

Sperot nākamo soli uzņēmuma attīstībā, LIDO uzsāk vērienīgu projektu – jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas “LIDO māja” izveidi.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

Realizējot “LIDO mājas” projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to LIDO pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

“Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums LIDO nākotnē – gan uzņēmuma attīstībā, gan kvalitātē, gan cilvēkos. “LIDO māja” dos mums iespēju augt, ieviest modernas ražošanas un darba vides prasības, kā arī nostiprināt un attīstīt savas pozīcijas Baltijas tirgū. Tā kļūs par stratēģisku atspēriena punktu mūsu iecerei attīstīt biznesu Lietuvā un būs vieta, kur mūsu komanda varēs strādāt vēl efektīvāk, ar lielāku pievienoto vērtību klientiem,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.

SEP arhitektūras birojs kā projektētājs un SEP Construction kā būvnieks ir gatavi Latvijas tirgum piedāvāt būvniecību, kas ar garantiju iekļausies termiņos un paredzētā budžeta rāmī, tā mainot domāšanu būvniecības nozarē kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina SEP arhitektūras biroja komercdirektors Oļegs Umanskis un šogad aprīlī dibinātā būvniecības uzņēmuma SEP Construction izpilddirektors Gatis Kauliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.septembra numurā lasi:

DB analītika

Galvenie skaitļi 2026. gada budžetam

Tēma

Privātais sektors netiek līdzi valsts sektora ambīcijām

Iepirkumi

Plašāk atvērs publisko iepirkumu tirgu

Mēbeļu ražošana

Pārmaiņu vēsmas dod iespējas palielināt ražošanu

Portrets

Zane Driņķe, Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja

Brīvdienu ceļvedis

Alla Matjušenko, sporta deju kluba Vecrīga vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Arhitektūras birojs SEP izstrādā projektu V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas stadiona pārbūvei, kas notiek Kuldīgas novada pašvaldības uzdevumā.

Jaunais stadions nebūs tikai sporta infrastruktūra – tas kļūs par plašākas sabiedrības centru, kas paredzēts Kuldīgas un reģiona sporta, izglītības un aktīvās atpūtas aktivitātēm.

Stadiona modernizācija dos vietējiem iedzīvotājiem, bērniem un jauniešiem iespēju sportot drošā un mūsdienīgā vidē. Tas būs daudzfunkcionāls objekts: futbola laukums, kas atbildīs Latvijas Futbola federācijas noteikumiem reģionāla līmeņa laukumiem, vieglatlētikas infrastruktūra, kā arī vieta sacensībām, treniņiem un aktīvai atpūtai visām paaudzēm.

“Plānotā infrastruktūra būs pieejama plašai sabiedrībai, tādējādi veicinot veselīgu dzīvesveidu un kopienas saliedētību,” norāda Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Ance Reķe. “Mūsdienīgs mākslīgās zāles segums ļaus treniņus aizvadīt visu gadu – arī ziemā, kas līdz šim nebija iespējams uz dabīgā zālāja.”