Memorands par pārtikas cenu samazināšanu neradīs reālu būtisku cenu samazinājumu, šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenas galvenokārt ietekmē pasaules cena, ražošanas izmaksas un mazumtirdzniecības koncentrācija. Turpretim šādu memorandu rezultātā produkti nevar palikt lētāki, uzskata Gulbe.

Institūta pārstāve norādīja, ka lielajās pārtikas ķēdēs jau šobrīd vienam produktam katrā cenu grupā "ir stipri zemāka cena", jo veikalnieki ir ieinteresēti pārdot preci. Viņa pieļauj, ka pēc memoranda ieviešanas šie produkti, iespējams, tiks vairāk izcelti, lai gan jau patlaban divās lielākajās veikalu ķēdēs tie ir apzīmēti ar īpašu zīmi.

Gulbe pozitīvi novērtēja ideju par iespēju salīdzināt cenas, norādot, ka to vēlas gan tirgotāji, gan pircēji. Tomēr viņa skeptiski vērtēja, vai cenas mainās biežāk nekā "dažas reizes gadā".

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad deviņos mēnešos izkrāpti kopumā 9,044 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025. gada deviņos mēnešos īstenoti kopumā 5247 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 9 043 506 eiro.

Tostarp konstatēti 2853 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 026 074 eiro. Tāpat konstatēti 1914 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 374 998 eiro, un 480 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 642 434 eiro.

Vienlaikus šogad deviņos mēnešos novērsti 13 663 krāpšanas gadījumi par kopumā 9 620 930 eiro.

Tostarp šogad deviņos mēnešos ir izdevies novērst 4044 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 447 993 eiro, 8803 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 444 277 eiro un 816 citus krāpšanas gadījumus par 728 660 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka septembrī telefonkrāpšanas gadījumos no viena cietušā noziedznieki izkrāpuši vidēji apmēram 1775 eiro. Kopumā summas svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Piemēram, Latgalē kāds iedzīvotājs saņēmis viltus īsziņu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā no adreses "www.ecsdd", kurā bija brīdinājums par neapmaksātu sodu. Noticot krāpniekiem un apstiprinot maksājumus, iedzīvotājs zaudējis 9000 eiro.

Gandrīz katrs informatīvais materiāls par drošību izceļ iedzīvotāju individuālo atbildību par savu gatavību krīzes situācijām, piemēram, sagatavot un uzturēt pirmās nepieciešamības krājumus vai nokomplektēt 72 stundu ārkārtas gadījumu somu.

Tam visam ir sava loģika, jo Latvijai, tāpat kā citām visaptverošās aizsardzības valstīm, valsts noturības un aizsardzības pasākumos ir jāiesaista visa sabiedrība. Praksē iedzīvotājiem vajadzētu būt gataviem pašu spēkiem izdzīvot krīzē 72 stundas vai pat septiņas līdz desmit dienas, līdz atnāk palīdzība. Pastāvot šādām noteiktām prasībām iedzīvotājiem, rodas jautājums: vai līdzīgas prasības ir arī uzņēmējiem un iestādēm?

Vai uzņēmumi krīzē spētu turpināt darboties trīs līdz septiņas dienas tieša valsts apdraudējuma gadījumā – izdzīvot 72 stundas pašu spēkiem? Daļa no organizācijām, vispirms jau kritiskās infrastruktūras dalībnieki, noteikti spētu turpināt darboties arī krīzē, jo no kritiskās infrastruktūras organizācijām tiek prasīts izstrādāt darbības nepārtrauktības plānus rīcībai krīzes situācijās. Šai Ziemeļvalstīm raksturīgajai krīzes vadības pieejai fokusā ir kritisko funkciju nodrošināšana ar plānošanas pieņēmumu, ka tad, ja tiks nodrošināti kritiskie pakalpojumi (elektroenerģija, sakari un internets, ūdens piegāde u.tml.), privātais sektors spēs adaptēties un nodrošināt darbu arī krīzē. Līdzīgi tas notika COVID–19 laikā vai šobrīd – Ukrainā, kara laikā. Cits jautājums, vai gatavības un darbības nepārtrauktības prasības, tostarp cik dienas būtu jāspēj darboties pašu spēkiem, ir vienādas vai vismaz sinhronizētas starp visiem kritiskās infrastruktūras objektiem? Vai līdzvērtīgas 72 stundu gatavības prasības ir arī minēto kritiskās infrastruktūras objektu apakšuzņēmējiem un partneriem, no kuriem tieši atkarīgs kritiskās infrastruktūras darbs?

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Septembra beigās Satversmes tiesa lēma apvienot vairākas lietas, kas saistītas ar dalītā īpašuma statusu un skatīt tās ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem dalītā īpašuma statuss šobrīd attiecas uz 3 520 īpašumiem visā Latvijā un šajos īpašumos ir 160 213 dzīvokļi vai biroji.

Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tie ir aptuveni 15% no visiem īpašumiem Latvijā, un šāds statuss apgrūtina ne tikai iesaistīto pušu (dzīvokļu īpašnieku un arī zemes īpašnieku) īpašumu tiesības, bet arī iespējas pārdot īpašumu, piesaistīt investīcijas u.tml.

Izaicinājumi visām iesaistītajām pusēm

Ja ēkas īpašniekam nav noslēgts līgums ar zemes īpašnieku, tad automātiski iestājas zemes likumiskās lietošanas tiesības, par kuru ēkas īpašnieks maksā noteiktu maksu - 4 % no lietošanā esošās zemes universālās kadastrālās vērtības gadā. Šis regulējums rada papildus izaicinājumus abām pusēm, proti - dzīvokļu īpašnieki nereti ir neizpratnē, jo formula, pēc kuras tiek aprēķināta zemes lietojuma maksa un iespējamie papildus maksājumi, nav pietiekami caurspīdīga, un trūkst vienota skaidrojuma par lietošanas tiesību apjomu, kas rada strīdus un neuzticēšanos. Savukārt, zemes īpašnieki nereti cīnās ar to, ka dzīvokļu īpašnieki savlaicīgi neveic attiecīgo maksājumu vai kopējā summa, kas tiek saņemta, dažkārt nenosedz pat nodokļus, kas jāmaksā par īpašumu. Ir dzirdētas dažādas situācijas, piemēram, kad zemes īpašnieki saņem no dažiem desmitiem eiro līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro gadā.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Šobrīd tirgū vērojama procentu likmju pakāpeniska samazināšanās, taču uzņēmēju aktivitāte kredītsaistību refinansēšanā un jauna finansējuma piesaistē joprojām ir zema, norāda Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors.

“Latvijas Bankas” jaunākie dati liecina, ka hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos piecos mēnešos samazināta 7246 kredītiem, kas summāri veido teju 11% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā. A.Geisari atzīmē, ka, lai gan kopumā tas tirgum ir pozitīvs signāls, 11% joprojām ir vien neliela daļa no visa potenciāla, ko sniedz refinansēšanas iespējas. “Daudzi uzņēmēji turpina pārmaksāt, jo nepārskata savas kredītu procentu likmes un neizmanto iespējas tās samazināt - nereti tāpēc, ka nemaz nezina, ka šāda iespēja pastāv. “Latvijas Bankas” dati skaidri apliecina, ka procentu likmju lifts ir sācis virzīties lejup, taču liela daļa uzņēmēju diemžēl vēl kavējas tajā iekāpt un izmantot situāciju savā labā,” secina A.Geisari.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Vācijas autobūves uzņēmums BMW pasaulē atsauc simtiem tūkstošu automobiļu, lai novērstu problēmas ar dzinēja starteri, kas var izraisīt pat automobiļa aizdegšanos.

Autoražotāja publiskotajā paziņojumā teikts, ka atsaukums aptver aptuveni 136 500 automobiļu Vācijā un vēl 195 000 automašīnu ASV.

BMW šobrīd nesniedz informāciju par kopumā pasaulē atsaukšanai paredzēto automobiļu skaitu, taču tas varētu būt mērāms vairākos simtos tūkstošu, jo šī problēma skārusi modeļus, kas ražoti no 2015.gada septembra līdz 2021.gada septembrim un pārdoti Āzijā un citās Eiropas valstīs.

Uzņēmums norāda, ka dzinēja starterī var iekļūt ūdens un izraisīt koroziju, bet pēc tam vairs var nebūt iespējams iedarbināt dzinēju. Tāpat var rasties īssavienojums un startera pārkaršana, kā arī pat aizdegšanās.

BMW vēsta, ka īssavienojums un aizdegšanās var rasties arī brīžos, kad automobilis novietots stāvēšanai.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Latvijā sperts nozīmīgs solis pretī modernam Nacionālajam futbola stadionam — publiskots informatīvais ziņojums “Par jauna nacionāla futbola stadiona būvniecības projekta īstenošanas alternatīvām”.

Pirmo reizi vienuviet sistemātiski apkopoti šāda projekta ekonomiskie, sociālie un pilsētbūvnieciskie ieguvumi, apliecinot tā nozīmi Latvijas nākotnei.

Koncepciju Latvijas Nacionālajam stadionam izstrādājis arhitektūras birojs SEP — lielākais arhitektūras uzņēmums Latvijā. SEP ir bijis šī projekta galvenais virzītājs Latvijā, piesaistot partneri Populous, kura portfolio ietver tādus ikoniskus stadionus kā Wembley un Tottenham Hotspur Londonā, Yankee Stadium Ņujorkā un FNB Stadium Johanesburgā. SEP kā vietējais integrators nodrošina, ka globālā pieredze tiek pielāgota Latvijas apstākļiem un Rīgas ilgtermiņa stratēģijai.

Mūsdienīgs stadions nav tikai sporta infrastruktūra — tas ir ekonomikas un kultūras dzinējspēks. Ziņojumā minēts, ka mūsdienu stadioni vairs nav tikai sporta sacensību norises vietas — tie kļūst par daudzfunkcionāliem kultūras centriem, kas kalpo plašam pasākumu spektram un nodrošina būtisku pienesumu gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Latvijā šobrīd trūkst infrastruktūras, kas spētu uzņemt lielas ietilpības kultūras un mūzikas pasākumus ārpus arēnu formāta, īpaši brīvdabas sezonā.SEP pētījumā secināts, ka Eiropas pieredze jaunu stadionu apsaimniekošanā rāda, ka pārejot uz jaunu infrastruktūru jeb jaunu stadionu par 86-100% pieaug apmeklējums. Latvijā tas nozīmētu vidējo apmeklējumu no 6 000 līdz 12 000 skatītāju ar pīķi līdz 13,5 000 – 18 000 cilvēku. Tas tieši arī ietekmē biļešu, ēdināšanas un suvenīru ieņēmumus.

Mūsdienīgs apgaismojums – nav tikai par mājīgumu un stilu. Tas ir arī par reālu naudu. Jo īpaši, ja runa ir par biznesu, kur pirmajā vietā ir nevis dizains, bet konkrēts rezultāts. Un šeit apgaismojums nav vienkārši spuldzīte griestos – tā ir izdevumu pozīcija, kas darbojas bez pārtraukuma: 12, bieži vien pat visas 24 stundas diennaktī. Katra lieka minūte ar ieslēgtu gaismu – tas ir pluss rēķinā. Un ticiet – summa var būt pavisam nopietna.

Daudzi uzņēmumi Latvijā jau sen vairs nemēģina “uzminēt”, kur ietaupīt – tā vietā viņi vienkārši precīzi rēķina. LED – tas ir stratēģisks risinājums: cik ilgi darbosies, cik patērē, cik maksās apkope. Un galvenais – cik reāli var ietaupīt gada, divu vai trīs laikā. Ir bijuši gadījumi, kad ietaupījums sasniedz nevis pāris simtus, bet desmitiem tūkstošu eiro. Un tas nav mārketings – tās ir konkrētas summas.

Tāpēc uzvar nevis tas, kurš pērk lētāk, bet tas, kurš domā ilgtermiņā.

Apskatīsim to konkrētos piemēros.

1. piemērs: Rīgas Centrālais Termināls: mīnus 240 000 latu 3 gadu laikā

Loģistikas centrs – tas nav birojs, kur gaismu var izslēgt uz nakti. Iekraušana, apsardze, āra apgaismojums, tehnikas kustība – terminālā dzīve rit visu diennakti. Gaisma te netiek izslēgta vispār. Tieši tāpēc līdz 2010. gadam elektrības rēķini Rīgas Centrālajā Terminālī vienmēr bija viena no lielākajām budžeta pozīcijām. Apgaismojums šeit nav tikai fons – tā ir būtiska loģistikas un drošības sastāvdaļa. Bet tā izmaksas bija, maigi sakot, augstas.

Mākslīgā intelekta parādīšanās ir kļuvusi par izaicinājumu satura biznesam un iespēju uzņēmējiem, kuri ir gatavi ātri pielāgoties jaunajām realitātēm. Satura platformas “Get A Copywriter” dibinātājs Andrejs Zeņkevičs pastāstīja, kā viņš savā darbā izmantoja MI un kāpēc savam jaunajam projektam “WordPress Development Agency” izvēlējās WordPress platformu.

Andrej, tu jau vairāk nekā 10 gadus veido B2B uzņēmumus, kas orientēti uz klientiem visā pasaulē. Kas jums šobrīd ir visinteresantākais un daudzsološākais digitālajā jomā?

Protams, galvenā tendence ir MI. Ar to uzņēmējdarbības vide kārtējo reizi tiek vienkāršotā un demokratizēta. Lauks izlīdzinās — tāpat kā iepriekš. Iepriekš bija jāpērk dārgi serveri, tagad mākoņpakalpojumu mitināšanu var iegūt par 10–20 dolāriem.

Nākamais demokratizācijas vilnis bija saistīts ar maksājumu sistēmām. Savulaik bija nepieciešams slēgt līgumus ar bankām, Visa, Mastercard — tas prasīja mēnešus. Tagad jebkurš 18 gadus vecs pusaudzis var izveidot kontu “Stripe” platformā un sākt pieņemt maksājumus pāris minūšu laikā.