2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+11,9%) un sviestam (+34,9%). Dārgāki bija arī piena produkti (+10,8%), šokolāde (+20,6%), piens (+13,1%), mājputnu gaļa (+8,9%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+5,6%), svaigiem dārzeņiem (+5,4%), olīveļļai (+20,3%), konditorejas izstrādājumiem (+3,4%), kartupeļiem (+12,7%), augļu un dārzeņu sulām (+10,1%). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), jogurts (+7,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+9,2%), atspirdzinošie dzērieni (+10,9%), kā arī maize (+1,3%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-26,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-6,0%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-8,5%).

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,4%.

2025.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā bija kafijai (+7,7%), pieaugot cenām maltajai kafijai. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), skābais krējums (+4,3%), kartupeļi (+6,2%), milti un citi graudaugi (+2,6%), olīveļļa (+5,1%), svaigas vai atdzesētas zivis (+4,5%), kā arī olas (+1,3%).

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.

Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2025.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēguma rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).

2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-7,4%).

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 1,9%.

2025.gada martā, salīdzinot ar 2025.gada februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,2%.

2025.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,5 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.

2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

Rīgas pašvaldības vilcināšanās noslēgt līgumus par jaunu ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu izglītības iestādēs līdz gada beigām var izmaksāt pilsētai līdz pat 500 000 eiro, brīdina iepirkuma uzvarētāji SIA Marniko un SIA Aleks un V.

Abi uzņēmumi izplatījušas atklātu vēstuli, kas adresēta Rīgas domes priekšsēdētājam Viesturam Kleinbergam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tajā norādīts, ka publiskais iepirkums “Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēm” tika veikts atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām, izvēlēti uzvarētāji, un gan Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), gan Administratīvā tiesa atzina procedūru par tiesisku.

IUB lēmums skaidri atļāva Rīgas domei noslēgt līgumus, un arī tiesa atteica piemērot pagaidu noregulējumu (izņemot vienu iepirkuma daļu). Tomēr, kā norāda uzņēmumi, pašvaldība turpina atlikt līgumu parakstīšanu, atsaucoties uz nepieciešamību “vēl izvērtēt” un “gaidīt komisijas sēdi”.

Straujajā e-komercijas pasaulē, kur liela nozīme ir ātrumam, efektivitātei un uzticamībai, kurjeru loma ir izšķiroša. Uzticams kurjerdienests ietekmē klientu apmierinātību, zīmola reputāciju un, visbeidzot, uzņēmuma rentabilitāti. Raksta turpinājumā galvenie iemesli, kāpēc efektīvi kurjeru pakalpojumi ir neaizstājama mūsdienu e-komercijas biznesa sastāvdaļa.

Savlaicīga pasūtījumu piegāde

Kurjeru pakalpojumu punktualitāte garantē, ka sūtījumi tiek piegādāti laikā, tādējādi apmierinot klientu vēlmes. Ātri piegādes risinājumi, piemēram, ekspress kurjers, palielina klientu apmierinātību un nodrošina atkārtotus pirkumus.

Uzlabota klientu pieredze

Uzticams kurjers uzlabo klientu pieredzi kopumā. Sākot ar pasūtījuma veikšanu un beidzot ar piegādi, kvalitatīvs piegādes process rada pozitīvu tēlu klienta prātā, kas ietver lojalitāti un pozitīvas atsauksmes.

Pasūtījumu izsekošana

RIX Rīgas lidosta izsludina starptautisku konkursu pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanai, lai nodrošinātu mūsdienīgu pasažieru pieredzi un veicinātu neaviācijas ieņēmumu pieaugumu esošajās komercplatībās un turpmāk – arī paplašinātajā lidostas terminālī.

Konkursa nolikums, kas izstrādāts, balstoties uz Publiskās un privātās partnerības likumu, paredz lidostas komercplatību sadalījumu četrās lotēs – beznodokļu tirdzniecības veikali, mazumtirdzniecības (conveniance) veikali, ēdināšanas vietas un biznesa zāles pakalpojumi. Sākotnēji konkursā izvēlētais operators (vai operatori) pārvaldīs esošās komercplatības, bet pēc lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma pabeigšanas vēl 10 gadus varēs turpināt darbu jaunajās, aptuveni divas reizes plašākajās telpās.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa uzsver: “Avio ceļojumi ir kļuvuši par kompleksu pasažieru pieredzes notikumu, ko veido gan lidostas pamata pakalpojumi, gan pievienotā vērtība, ko sniedz iepirkšanās, atpūtas un izklaides pasākumi lidostā. Meklējot jaunus komercplatību operatorus Rīgas lidostā, mums ir iespēja to pilnībā pārvērtēt un veidot jaunu kvalitātes līmeni. Šis konkurss ir nozīmīga daļa mūsu stratēģiskajā attīstībā, lai uzlabotu ceļošanas pieredzi Rīgas lidostā un veidotu augstākā līmeņa komercpartnerības. Mēs meklējam moderni domājošus un nozarē pieredzējušus partnerus, kuri ir gatavi sadarboties, lai kopīgi īstenotu Rīgas lidostas stratēģisko virzību – kļūt par Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas piedāvā izcilus, inovatīvus pakalpojumus un aizraujošu, nevainojamu pasažieru pieredzi.”

Nereti starp iemesliem nepietiekamai kreditēšanas aktivitātei Latvijā tiek piesaukta vājā uzņēmumu finansiālā veselība. Tā padara uzņēmumu kreditēšanu riskantāku, kas savukārt nozīmē augstākas procentu likmes un stingrākas ķīlas prasības no aizdevēju puses.Viena no kliedzošākajām Latvijas uzņēmumu problēmām ir lielais uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu.

Kas ir pašu kapitāls?

Pašu kapitāls ir būtiska uzņēmuma bilances sastāvdaļa. Tas atspoguļo naudas summu, kas tiktu atgriezta uzņēmuma īpašniekiem, ja visi aktīvi tiktu pārdoti un visi parādi nomaksāti.

Pašu kapitāls sastāv no:

- uzņēmuma pamatkapitāla (dibinātāju ieguldījums uzņēmējdarbības uzsākšanai), •

- rezervēm (peļņas daļa, kura tiek novirzīta īpašiem mērķiem), •

- nesadalītās peļņas.

Finansiāli stabils uzņēmums visā savas darbības laikā uztur pozitīvu pašu kapitālu. Tomēr noteiktos apstākļos uzņēmumam var rasties negatīvs pašu kapitāls. Tas parasti notiek, kad uzņēmums ilgstoši cieš zaudējumus, kā rezultātā rodas negatīvs nesadalītās peļņas atlikums.

Speciālistu manuālo darbu pašvaldībās pakāpeniski atbalsta vai aizstāj IT sistēmas, kas automātiski apstrādā datus un bez dažādām citām priekšrocībām samazina arī apzinātas vai neapzinātas cilvēciskās kļūdas. Digitalizētās sistēmas, piemēram, Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ļauj sekot līdzi procesiem reāllaikā, tā samazinot arī korupcijas riskus.

Līdz ar digitalizēto sistēmu ieviešana pašvaldībās, rodas iespēja to iestādēs efektīvāk izmantot resursus un pilnībā koncentrēties uz svarīgākajiem pienākumiem, kas saistīti, piemēram, ar sociālās palīdzības nodrošināšanu.

Samaksa tikai par faktiski saņemtajiem pakalpojumiem

Pašvaldībām īpaši nozīmīga ir līdzekļu administrēšana sociālajā jomā, tāpēc skaidroju kā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma palīdz administrēt pakalpojumus, kur atvieglojuma devējs – pašvaldība noteiktām iedzīvotāju grupām nosaka pieejamos atvieglojumus pakalpojumu saņemšanā. Piemēram, pašvaldība nosaka savas teritorijas pirmsskolas izglītības iestādēs visām trūcīgām, maznodrošinātām personām 100% apmērā segt ēdināšanas izmaksas, savukārt izglītojamajiem no daudzbērnu ģimenēm 50% apmērā ēdināšanas izmaksas. Cik daudz pašvaldību speciālistu manuāla darba un reizē finanšu nepieciešams, lai minētie iedzīvotāji pakalpojumu saņemtu ar tieši viņiem noteikto atlaidi? Vienlaikus ir pašvaldības, kas par šo ne tikai domā, bet arī dara. Labs piemērs ir Jelgavas valstspilsētas pašvaldība, kas ieviesa automatizētu ēdināšanas pakalpojumu uzskaiti izglītības iestādēs un panāca 20% pašvaldības budžeta ietaupījumu. Kā tas iespējams? Samaksa no pašvaldības puses notiek tikai par faktiski sniegto pakalpojumu apjomu – bērns paēd, pašvaldība samaksā ēdinātājam.

Latvijā sabiedriskajā ēdināšanā izejvielu izmaksas kopš Covid-19 pandēmijas ir pieaugušas kopumā par aptuveni 30%, tostarp atsevišķām produktu grupām par 50%, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norādīja, ka visvairāk ir sadārdzinājušās tādas preces kā šokolāde, kafija, saldinātie dzērieni, piena produkti - īpaši sviests un saldais krējums. Arī gaļai ir būtisks cenu kāpums, turklāt līdztekus sadārdzinājumam ir novērojamas problēmas arī ar tās pieejamību. Līdzīga situācija nesen bija arī ar olām - īpaši augstas kvalitātes.

Auziņa minēja, ka olu deficīts ne vienmēr ir skaidrojams tikai ar putnu gripas izplatību. Olu tirgus ir tik ļoti starptautisks un, ja Latvijas olu ražotāji olas var pārdot citur par augstāku cenu, vietējā tirgū to trūkst. Lieliem uzņēmumiem ar ilggadēju sadarbību izdodas noturēt piegādes ķēdes, taču mazie spēlētāji tirgū ir daudz ievainojamāki.

Lai arī pēdējā laikā vērojama zināma Eiropas Savienības ilgtspējas regulējuma mīkstināšana, ilgtspējas jautājumi joprojām saglabā savu aktualitāti un no dienaskārtības nepazudīs, tāpēc uzņēmumiem no ilgtspējas mērķu sasniegšanas nevajadzētu atteikties vai tos atlikt.

Tā nav tikai birokrātiska prasība, bet arī konkurētspējas, izmaksu, efektivitātes un reputācijas jautājums. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) var daudz panākt, integrējot praktiskus un pieejamus tehnoloģiskos risinājumus savā ikdienas darbībā. Minēšu piecus tehnoloģiju virzienus, kas palīdzēs sasniegt ne tikai ilgtspējas mērķus, bet arī risinās ļoti konkrētas biznesa problēmas.

1.Pašapkalpošanās risinājumi – atbilde darbaspēka trūkumam

Viens no virzieniem, kas pēdējos gados mainījis ikdienu ļoti daudzos uzņēmumos, ir pašapkalpošanās tehnoloģijas. Mazumtirdzniecībā, ēdināšanā un arī pakalpojumu nozarē arvien biežāk ievieš pašapkalpošanās kases, digitālos kioskus vai iespēju klientiem pašiem pieteikt pakalpojumu tiešsaistē. Tas ir ne tikai risinājums darbaspēka deficītam un algu kāpumam, bet arī būtisks solis efektivitātes un klientu apkalpošanas uzlabošanā. Šāda veida tehnoloģijas samazina slogu darbiniekiem, paātrina apkalpošanu un vienlaikus samazina izmaksas, kas ilgtermiņā ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamats. Saskaņā ar Statista sniegto informāciju 2021. gadā pašapkalpošanās sistēmu tirgus vērtība visā pasaulē bija nedaudz virs 4 miljardiem ASV dolāru. Prognozēts, ka laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam, tā pieaugs vairāk nekā trīs reizes un sasniegs 13,54 miljardus ASV dolāru.

Latvijā jau tagad trūkst un pārskatāmā nākotnē vēl vairāk trūks speciālistu specifiskās profesijās - īstermiņā šo var risināt, ātrāk sakārtojot profesiju standartu aprakstus, veicinot speciālistu trenēšanu uzņēmumos un efektīvāk piesaistot ārvalstu profesionāļus, bet ilgtermiņā potenciāli jāmaina valsts pasūtījums augstākajai izglītībai un jāvienkāršo augstskolu programmu akreditācija, secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētās sadarbnīcas "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" eksperti.

Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Ja saglabāsies esošās augstākās izglītības struktūra, lielākais darbaspēka trūkums būs sagaidāms speciālistu vidū ar izglītību inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās, liecina Ekonomikas ministrijas ziņojums.

Latvijā jau tagad trūkst speciālistu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un apguvē enerģētikas nozarē. Piemēram, speciālisti ir nepieciešami visos vēja parku īstenošanas posmos, tai skaitā to ekspluatācijā. Attīstītāji bieži saskaras ar vides ekspertu - ornitologu, zoologu un biotopu pētnieku - trūkumu. Tāpat trūkst ilgtspējas speciālistu, pēc kuriem pieprasījums palielinājies līdz ar nefinanšu ziņošanas prasību iestāšanos.

Puse Latvijas uzņēmumu nespēj sagatavot un nosūtīt e-rēķinus – 20% uzņēmumu norādījuši, ka ir apzinājuši iespējas, e-rēķinu ieviešana ir procesā, liecina jaunākā “ZZ Dats” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptauja.

Paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra mašīnlasāmi e-rēķini būs obligāti jāizmanto norēķinos arī starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ne tikai valsts, pašvaldību iestādēm.

Vismazāk e-rēķinu apritei ir gatavi Pierīgas uzņēmumi – 43% un mikrouzņēmumi – 46%. Savukārt 30% sacījuši, ka nav vēl gatavi e-rēķinu apritei ar piebildi, jo vēl ir laiks, nav par to domājuši vai trūkst zināšanu.

Vismazāk gatavi mašīnlasāma e-rēķina formāta izmantošanai ir uzņēmumi, kuru galvenā darbības joma ir ražošana, kā arī vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts (45%), izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (44%), operācijas ar nekustamo īpašumu (42%), finanšu un apdrošināšanas darbības (41%), apstrādes rūpniecība (39%), transports un uzglabāšana (38%), elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (25%).

Būvniecības nozare Latvijā vēsturiski bijusi ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru. Saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”, 2023. gadā tā veidoja 34,2%.

Ar to saistīti vairāki būtiski izaicinājumi, tostarp negodīga konkurence, nodokļu apiešana, aplokšņu algas un ierobežotas sociālās garantijas darbiniekiem. Tomēr mērķtiecīgi ieviestie ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumi un kontroles mehānismi ir sekmējuši ēnu ekonomikas samazināšanos, vienlaikus radot iespējas nozares uzņēmumiem uzlabot darbības efektivitāti un caurskatāmību, tādējādi stiprinot ilgtspējīgu un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Kopš 2019. gada būvniecības nozarē ir ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma jeb EDLUS – ar mērķi uzlabot darba laika uzskaiti, samazināt ēnu ekonomiku un veicināt godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Tas bija pagrieziena punkts nozares sakārtošanai, veicinot nozares caurskatāmību un risina darba spēka un tā atalgojuma uzskaites problēmjautājumus.

Vidējā bruto darba samaksa Igaunijā šogad pirmajā ceturksnī sasniedza 2011 eiro mēnesī, kas ir par 6,1% vairāk nekā janvārī-martā pērn, liecina Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati.

No apriņķiem vislielākā vidējā bruto mēneša samaksa gada pirmajos trīs mēnešos Igaunijā bija galvaspilsētā Tallinā (2384 eiro), Harju apriņķī (2263 eiro) un Tartu apriņķī (2023 eiro).

Vidējā bruto darba samaksa Lietuvā pieaugusi līdz 2337,7 eiro mēnesī

Vidējā mēneša bruto darba samaksa Lietuvas ekonomikā, neskaitot individuālos uzņēmējus, šā...

Gada salīdzinājumā visstraujāk vidējā bruto darba alga pieauga Tartu apriņķī, kur tā palielinājās par 7,2%, un Austrumviru apriņķī, kur pieaugums sasniedza 6,9%. Vislēnākais vidējās darba samaksas pieaugums bija Harju apriņķī, neieskaitot Tallinu, kur tas sasniedza 4,8%.

Visaugstākā bruto samaksa pirmajā ceturksnī bija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, kur tā sasniedza 3605 eiro mēnesī, finanšu un apdrošināšanas jomā, kur tā vidēji bija 3344 eiro mēnesī, kā arī elektrības, gāzes, siltumenerģijas un gaisa kondicionēšanas jomā, kur vidējā mēnešalga sasniedza 2714 eiro.

Savukārt viszemākā samaksa bija viesu uzņemšanā un sabiedriskajā ēdināšanā - 1285 eiro.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-martu vidējā bruto darba samaksa Igaunijā visvairāk pieauga elektroapgādē, kur tā palielinājās par 8,7%, un ūdensapgādē, kur pieaugums bija 8%.

Mediānā bruto alga Igaunijā pirmajā ceturksnī bija 1649 eiro, kas ir par apmēram 100 eiro vairāk nekā pirms gada.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) izsludinājusi iepirkumu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanai par līgumsummu 25 miljoni eiro, informē slimnīcas Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Gundega Vārpa.

Jauns iepirkums bija jāizsludina, ņemot vērā, ka noslēgumam tuvojas līgumsaistības ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju personu apvienību "Aleks un V Concord Service Group CNC", kas savukārt ir nonākusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) redzeslokā saistībā ar nepilnībām slimnīcas ēdināšanas blokā.

Jaunā līguma plānotais termiņš ir pieci gadi. Piegādātājiem izvirzītas stingras kvalifikācijas prasības saistībā ar līdzvērtīgu pieredzi gan attiecībā uz pašu pretendentu, gan tā personālu, norāda slimnīcā.

Vārpa norāda, ka, izsludinot iepirkumu, ņemti vērā arī nozares pārstāvju sniegtie komentāri slimnīcas organizētajā publiskajā apspriedē.

Piedāvājumus var iesniegt līdz 28.augusta plkst.10.