Pēc bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu skandāla valdība šodien atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot kritērijus, kādos gadījumos MK locekļiem un to pavadošās delegācijas locekļiem ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus.

Grozījumu mērķis ir uzlabot ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību, precizējot noteikumus un nodrošinot to atbilstību mūsdienu prasībām. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu publiskā sektora amatpersonu komandējumu izdevumu efektīvāku un precīzāku komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī, lai precizētu ar komandējumiem saistītos izdevumus un atbilstu valsts budžeta iestāžu specifiskajiem apstākļiem.

Grozījumu anotācijā teikts, ka pašlaik nav skaidri noteikts, kad premjers, ministri un citi augsti ierēdņi drīkst izmantot speciālos gaisa transporta pakalpojumus. Noteikumi neietver detalizētus kritērijus par to, kādās situācijās šie līgumreisi var tikt izmantoti, kā arī kādas ir prasības attiecībā uz to izmantošanu un izvēli. Pašlaik regulējums esot interpretējams un dažādām iestādēm ir atšķirīgs viedoklis par regulējuma piemērošanu attiecībā uz speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanu.

Ar grozījumiem tiek noteikti skaidri kritēriji, kādos gadījumos Ministru kabineta locekļiem un to pavadošās delegācijas locekļiem ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus. Šie kritēriji ir: ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvoklis, valsts drošības intereses, situācijas, kad regulārie reisi nav pieejami un ja to izmantošana ir ekonomiski un lietderīgi pamatota.

Kritēriju par ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli ir tiesības piemērot, ja attiecīgajā valstī ir izsludināts īpašais tiesiskais režīms un tā dēļ nav iespējams izmanot regulāros komercreisus.

Kritērijs par valsts drošības interesēm paredz, ka speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu var izmantot, lai novērstu valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, garantētu valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisku attīstību.

Kritērijs - regulārie komercreisi nav pieejami saprātīgā termiņā pirms attiecīgā pasākuma norises sākuma vai pēc tā noslēguma - paredz, ka speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu nav pamata izmantot, ja, piemēram, 12 stundu laikā pirms vai pēc pasākuma ir pieejami regulārie komercreisi.

Ministru prezidentam paredzēta plašāka iespēja izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļus, balstoties uz valsts drošības vajadzībām vai loģistikas ierobežojumiem pat ārpus ārkārtas situācijām, ka arī Ministru prezidentam ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļus arī gadījumos, kad darba grafiks ir īpaši saspringts un darba slodze ievērojami pārsniedz noteikto normālo darba laika ilgumu. Šādos gadījumos speciālā gaisa transporta izmantošana ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt valdības vadītāja darba spēju nepārtrauktību, efektīvu pienākumu izpildi un valsts interešu aizsardzību.

Pārējiem MK locekļiem šāda iespēja ir ierobežota tikai uz ārkārtējiem apstākļiem, kad valstī, uz kuru dodas vai no kuras atgriežas, izsludināts īpašs tiesiskais režīms, un komercreisi vairs nav praktiski izmantojami.

Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka ārvalstu komandējumos dažādām amatpersonām pie dienas naudas vairs netiks veiktas papildu piemaksas, kas atsevišķos gadījumos varēja sasniegt 30% no dienas naudas normas.

Vienlaikus turpmāk lidostas "Rīga" piedāvātais bezmaksas pakalpojums, kas ietver paātrinātu drošības pārbaudi un paaugstinātu servisa izmantošanu būs pieejams Ministru prezidentam un ne tikai vienai, bet vairākām viņu pavadošām personām.

Grozījumu izstrādes tika izvērtēt iespēja vispār atteikties no speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanas. Tomēr secināts, ka pastāv situācijas, kad ir nepieciešams izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus, piemēram ārkārtas situācijas, pandēmijas, dažādu apdraudējumu gadījumos vai situācijas, kad nav iespējams nokļūt galamērķī.

Jau ziņots, ka 2024.gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos.

Ģenerālprokuratūras pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem, kas tika organizēti no 2021. līdz 2023.gadam, tika izlietotas lielākas summas, nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu.

Ņemot vērā minēto, prokurore nolēmusi sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā.

Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā esot radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Tāpat ziņots, ka iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosinājis pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanai. Ziņojumu rakstījusi Kariņa lidojumu lietas bijusī uzraugošā prokurore Viorika Jirgena. Vienlaikus AT plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nesaskatīja pamatu atlaist no amata ģenerālprokuroru Stukānu.