Parlamentārieši šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz akcīzes pieaugumu alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem.

Likumprojekts saistīts ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Grozījumi paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

No nākamā gada 15. marta plānots akcīzes nodokļa pieaugums stiprajam alkoholam, savukārt no 2028. gada 1. marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, un gala cena stiprajam alkoholam palielināsies par 0,51 eiro, vīnam no 0,15 līdz 0,30 eiro, bet alum - par 0,03 eiro par pudeli.

Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Baltijā, kurā ir ieviests akcīzes nodoklis saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, atstājot bez nodokļa sloga saldās bulciņas un konfektes. Igaunija pēc detalizētas izvērtēšanas no šāda nodokļa ieviešanas atteicās, atzīstot, ka tas nesasniegtu izvirzītos mērķus un radītu nevēlamu ekonomisku ietekmi. Lietuvā akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem paredzēts ieviest tikai 2026. gadā.

Tagad Latvijā tiek lemts par akcīzes nodokļa palielināšanu saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2028. gada, piesaucot sabiedrības veselības mērķus. Tomēr jautājums paliek - vai šāds solis patiešām veicinās sabiedrības veselību, vai tikai palielinās cilvēku ikdienas izmaksas un vājinās vietējo uzņēmēju konkurētspēju?

Vai bezalkoholiskie dzērieni tiešām ir lielākais cukura avots?

Latvijā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem cilvēki uzņem vien aptuveni 5 - 8% no kopējā dienā patērētā cukura daudzuma. Pētījumi Eiropas valstīs rāda, ka galvenais pievienotā cukura avots ir saldumi (kūkas, cepumi, konditorejas izstrādājumi, konfektes u.c.). Interesants ir arī fakts, ka globālās ātrās ēdināšanas ķēdēs un citās tirdzniecības vietās, kurās ir lejamie bezalkoholiskie dzērieni, akcīzes nodoklis šobrīd vispār netiek piemērots.

Lietuvas Seims otrdien atbalstīja grozījumus, kas paredz no nākamā gada 1.jannvāraieviest akcīzes nodokli saldinātiem dzērieniem.

Akcīzes nodokļa likuma grozījumus par akcīzes nodokļa ieviešanu bezalkoholiskajiem ar cukuru saldinātajiem dzērieniem, kuru pievienotā cukura līmenis pārsniedz 2,5 gramus uz 100 mililitriem dzēriena vai kuriem ir pievienots saldinātājs, atbalstīja 84 Seima deputāti, 12 bija pret un 30 atturējās.

Atkarībā no cukura satura nodokļa likme būs 7,4-105 eiro par 100 litriem dzēriena. Aplēses liecina, ka litrs bezalkoholiskā dzēriena sadārdzināsies par 9-25 eiro centiem.

"Ierosinātais modelis akcīzes nodokļa uzlikšanai ar cukuru saldinātiem dzērieniem ir balstīts uz pievienoto cukuru kritēriju, kas nozīmē, ka dzērieniem, kas satur tikai dabīgos cukurus (piemēram, no augļiem vai piena), akcīzes nodoklis netiks piemērots. Šāda pieeja ļauj precīzāk noteikt produktus, kas ir mazāk labvēlīgi veselībai, un nodrošina samērīgu nodokļa iekasēšanu," norādīts likumprojekta pavaddokumentā.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto.

Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija aicina Satiksmes ministriju un valdību pārskatīt lēmumu par autoceļu finansējuma samazināšanu (par 17,27 miljoniem eiro) un meklēt alternatīvus budžeta optimizācijas risinājumus, kas neapdraud infrastruktūras attīstību.

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija savā vēstulē norāda, ka pēdējo piecu gadu laikā kravas transporta nozare ir saskārusies ar strauju nodokļu un nodevu pieaugumu. Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauju izmaksas ir palielinājušās seškārt, akcīzes nodoklis degvielai pieaug ik gadu, un ceļu lietošanas nodeva (vinjete) rada papildu finansiālo spiedienu. Piemēram, kopš 2020. gada akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir audzis par aptuveni 15%, bet ieguvumi ceļu infrastruktūras uzlabošanā ir minimāli, īpaši attālākajos Latvijas reģionos. “Ar vārdiem esam lepna ziemeļvalsts, bet ar darbiem ejam pretējā virzienā,” uzsver Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija izpilddirektors Artūrs Bukonts. Viņš atgādina, ka saskaņā ar SIA "Latvijas Valsts ceļi" datiem, aptuveni 15% reģionālo autoceļu un gandrīz 50% vietējās nozīmes ceļu Latvijā ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Ekonomika atkopjas lēni, patēriņš ir vājš, iedzīvotāji – piesardzīgi, bet valdība jau pievelk jostu. Lai arī centieni stiprināt valsts drošību šajā ģeopolitiskajā situācijā ir pamatoti, Igaunijas piemērs liek domāt par pieņemto lēmumu patieso cenu ilgtermiņā.

Saskaņā ar ekonomikas teoriju nodokļu celšana ir pamatota gadījumos, kad tautsaimniecība virzās augšup. Precīzāk – kad tā aug pārlieku strauji jeb “pārkarst”. Šādās situācijās nodokļi tiek izmantoti, lai ekonomiku atdzesētu.

Savukārt recesijas vai stagnācijas periodos nodokļu palielināšana parasti kavē atveseļošanos, bet lejupslīdes laikā – vēl vairāk padziļina krīzi. Ekonomisko plūsmu modelis parāda, kā preces, pakalpojumi, resursi un nauda plūst starp galvenajiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, mājsaimniecībām un uzņēmumiem. No šī modeļa skatupunkta raugoties, nodokļi “izvelk” naudu no tautsaimniecības, īpaši, ja runājam par importētu preču un pakalpojumu iegādi, tostarp par aizsardzības izdevumiem.

Akcīzes nodoklis cigaretēm un citiem tabakas produktiem daudzām valstīm ilgstoši ir bijis stabilu un prognozējamu budžeta ieņēmumu daļa. Tiek lēsts, ka pasaulē kopumā gada nodokļu ieņēmumi no cigaretēm ir apmēram 1 triljons ASV dolāru.

Tomēr daudzās valstīs cigarešu nodokļu ieņēmumi ar katru gadu samazinās, jo krītas smēķētāju skaits. No sabiedrības veselības viedokļa tas ir priecīgs notikums. Tomēr tas reizē raisa bažas virknē valstu, kurās daudzas budžeta programmas ir kļuvušas atkarīgas no stabilajiem tabakas nodokļu ieņēmumiem. Un šobrīd ir novērojama tendence, ka daudzas valstis un politiķi tā vietā, lai piemērotos jaunajai situācijai, meklējot plašākus un stabilākus finansējuma avotus, aicina iet vienkāršāko ceļu – vēl vairāk paaugstināt tabakas nodokļu likmes, tādejādi cerot atjaunot vai pat palielināt ieņēmumus.

ASV bāzētā nodokļu politikas pētniecības centra Tax Foundation nodokļu eksperti ir ļoti skeptiski par šādas vienkāršotas pieejas dzīvotspēju, jo jebkurai nodokļu likmju paaugstināšanai ir savas robežas, ko pārkāpjot, ieņēmumus vairs nav iespējams kāpināt. Ekonomikā to dēvē par Laffer līknes loģiku.

Latvijas alus tirgus pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Vietējo alus darītavu pārdošanas darījumi un apvienošanās kļuvuši par arvien biežāku regularitāti, un arī nesen paziņotais Valmiermuižas alus darītavas pārdošanas darījums to apstiprina.

Tomēr šī tendence iezīmē plašāku problēmu – neatkarīgajiem alus ražotājiem konkurēt ar lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem bieži nozīmē cīņu par izdzīvošanu, nevis attīstību. Kāpēc neatkarīgie aldari turas vēl joprojām pie savas vietas tirgū?

Latvijas neatkarīgo aldaru biedrībā šobrīd ir 15 dalībnieki. Pašlaik Latvijā darbojas vairāk nekā 40 neatkarīgas alus darītavas, savukārt lielākā tirgus daļa koncentrējas starptautisko koncernu rokās. Šie spēlētāji nosaka cenu politiku, veido ekskluzivitātes līgumus un arvien vairāk ietekmē tirgus struktūru. Tomēr neatkarīgie aldari saglabā nozīmīgu lomu – tie ne tikai nodrošina darba vietas reģionos un veicina tūrisma attīstību, bet arī turpina sargāt vietējās alus darīšanas tradīcijas un garšu daudzveidību.

2026. gadā vairākām precēm pieaugs akcīzes nodoklis, vienlaikus pārtikas cenu pieauguma slāpēšanai tiek piedāvāts pazemināt pievienotās vērtības nodokli, kā arī izmainīt nodokļu maksāšanu par fiziskajām personām saņemamajām dividendēm.

Saeimā turpinās 2026. gada valsts budžeta un to pavadošo likumu grozījumu projektu izskatīšana, taču nākamā gada preču un pakalpojumu līmeni ietekmēs jau iepriekšējā gadā nolemtais par pakāpensisku vairāku nodokļu likmju palielināšanu. “Pašlaik Saeimā un sabiedrībā, šķiet, vislielākās batālijas ir par citiem, nevis valsts budžeta un nodokļu politikas jautājumiem,” kopējo situāciju analizē ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka šo kaisīgo diskusiju ēnā ir palikušas arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam un fiziskajām personām — kapitāldaļu turētājiem - nozīmīgas pārmaiņas, ja par tām būs pozitīvs Saeimas vairākuma lēmums.

2025. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,6 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.

2025. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 1,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 30,8 miljardus eiro.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 3. ceturksnī bija 11,2 miljardi eiro.

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgākiem apkures rēķiniem gan šogad, gan arī tālākajā nākotnē. Tarifu pieaugums saistīts ar to, ka "Rīgas Siltums" nepērk lētāko siltumu, kuru spēj piegādāt neatkarīgie siltuma piegādātāji, tā vietā izvēloties pirkt dārgāku siltumu no “Latvenergo”

Neatkarīgie p;iegādātāju saražotā siltuma cenas 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā bija par 18 līdz 32% zemākas nekā "Latvenergo" tarifs. Savukārt, 2022. un 2023. gada apkures sezonā, kad gāzes cenas bija rekordaugstas, neatkarīgo ražotāju cenas bija pat divreiz zemākas. Kāpēc tad netiek pirkts lētāks siltums? Tādēļ, ka “Rīgas siltums”manipulē ar jēdzienu “atlikuma siltums”, apgalvojot "Latvenergo" piedāvātais siltums ir "atlikuma siltums", kā rezultātā, pērk dārgāku siltumenerģiju no “Latvenergo” un nepirkt lētāku no citiem ražotājiem. Eiropas Savienībā tiešām liela vērība tiek piegriezta atlikuma siltuma izmantošanai, nelaime tikai tā, ka koģenerācijas staciju radītais siltums un "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 tieši koģenerācijas stacijas, ražotais siltums nav uzskatāms par atlikuma siltumu. Tas ir stacijas pamatprodukts, tā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) direktīvas un ieteikumi. EK definē “atlikuma siltumu” kā tādu siltumu, kas rodas uzņēmumos, kuri nav saistīti ar enerģētikas nozari, piemēram, datu centros, maizes ceptuvēs un veļas mazgātavās.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.

2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.