Pētot Latvijas finanšu sektora kapitālā remonta laikā paveikto, Dienas Biznesa redzeslokā ir nonācis kāds Krievijas uzņēmējs, kurš pavisam neilgi pirms kapitālā remonta sākuma ir ieguvis savā īpašumā vairākus iespaidīgus namus Rīgas centrā.

Minētā uzņēmēja vārds ir Sergejs Ivakhno (Sergey Ivakhno), un viņš ir patiesais labuma guvējs dažādos uzņēmumos, kuru īpašumā atrodas vairākus miljonus eiro vērti nami Vecrīgā (piemēram, Smilšu ielā, Audēju ielā), kā arī citur Rīgas centrā (piemēram, Merķeļa ielā, Brīvības ielā). Dienas Bizness izpētīja, ar ko uzņēmējs ir nodarbojies Krievijā, kas viņam pieder Latvijā un kurš viņam ir palīdzējis šeit izkārtot savas bagātības, iegādājoties un pārvaldot nekustamos īpašumus Rīgas centrā.

Uzņēmēja biznesa gaitas Krievijas banku sektorā

Dienas Bizness izpētīja, ka Sergejs Ivakhno ir bijis uzņēmējs ar plašu vērienu Krievijā, kurš darbojies galvenokārt banku sektorā. Sergejs Ivakhno Krievijā bijis vairāku banku vadītājs un līdzīpašnieks, tostarp bijis līdzīpašnieks un vadījis Maskavas vekseļu banku, bijis Aktivkapital bankas (iepriekš Elkabank) līdzīpašnieks, kā arī kontrolējis citas bankas, piemēram, Servis-rezerv banku, Volga-kredit banku un Kapital Moskva banku.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Ceturtdien EP atbalstīja tarifu paaugstināšanu mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas un šo valstu lauksaimniecības produktiem, tā tiecoties samazināt ES atkarību no tiem.Parlaments apstiprināja Komisijas priekšlikumu par 50 % paaugstināt ES tarifus lauksaimniecības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, kam vēl netika piemēroti papildu muitas nodokļi.

Mērķis ir vēl vairāk samazināt ES atkarību no šīm divām valstīm. Jaunie tarifi attieksies uz tādiem produktiem kā cukurs, etiķis, milti un dzīvnieku barība.

Regula nosaka arī 6,5 % tarifu mēslošanas līdzekļiem, kas importēti no abām valstīm, kā arī muitas nodevas no 40 līdz 45 eiro par tonnu atkarībā no mēslošanas līdzekļu veida laikposmā no 2025. līdz 2026. gadam. Šie tarifi pieaugs līdz 430 eiro par tonnu līdz 2028. gadam. Krievijas un Baltkrievijas peļņa no mēslošanas līdzekļu eksporta tiek uzskatīta par tiešu ieguldījumu Krievijas karā pret Ukrainu.

Ierosinātie pasākumi ievērojami samazinās attiecīgo preču importu ES, neatkarīgi no tā, vai tās ražotas Krievijā un Baltkrievijā vai tieši vai netieši eksportētas no šīm valstīm. Paredzams, ka tas veicinās ES mēslošanas līdzekļu ražošanas diversifikāciju, ko pašlaik ietekmē zemās importa cenas.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas jaunu tarifu piemērošanu vēl citu lauksaimniecības produktu un mēslošanas līdzekļu importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība ir piemērojusi Krievijai vairākas sankciju kārtas.

Paredzams, ka jaunie tarifi samazinās Krievijas eksporta ieņēmumus, tādējādi ierobežojot Krievijas spēju finansēt savu agresijas karu, teikts Eiropadomes paziņojumā.

Eiropas Komisija (EK) šīs sankcijas ierosināja janvārī. Eiropadomei tagad būs jāvienojas ar Eiropas Parlamentu par galīgo tekstu, pirms tas stāsies spēkā.

Priekšlikuma mērķis ir vērsties pret 15% Krievijas lauksaimniecības preču, kuras neskāra plašie tarifi, kas stājās spēkā pagājušā gada jūlijā. Līdz ar jaunajiem tarifiem, ja tie stāsies spēkā, ES tarifi būs piemēroti visam lauksaimniecības produktu importam no Krievijas.

Pēdējā laikā daudzi nekustamā īpašuma attīstītāji un pārvaldītāji veic obligāciju emisijas, lielākoties pietiekami veiksmīgas, ar dažādām likmēm. Runājot konkrēti par Summus Capital, viņi emitē obligācijas ar 8% likmi, kas vērtējama kā pietiekami adekvāta un atbilstoša likme tiem riskiem un biznesa modelim, ko uzņēmums piekopj, uzskata CBL Asset Management Fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Edgars Lao.

“Šī obligāciju emisija būs divreiz lielāka nekā iepriekšējā, līdz ar to ir cerība, ka būs nedaudz augtāka likviditāte, kur kādi darījumi notiek nelielos apjomos. Zināma likviditāte šai obligācijai būs,” prognozē eksperts. E Lao ieskatā pozitīvi vērtējams tas, ka uzņēmums attīstās un paplašinās ģeogrāfiski. Polija ekonomiski un arī citos aspektos ir ļoti labs tirgus, kur investēt.

Līdz 20. jūnijam varēs iegādāties Summus Capital obligācijas

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas....

“Domāju, ka tas ir pareizs Summus Capital lēmums. Lai gan pārāk pieredzējuši šajā tirgū viņi vēl nav, Summus Capital arī iepriekš jau ir veikuši darījumus Polijā. Stratēģija iegādāties jaunus nekustamos īpašumus ir vērtējama atzinīgi, jo investoriem šis ir stabils, saprotams biznesa modelis. Riski pastāv vienmēr, taču šis segments ir diezgan stabils, jo ir zināmi nomnieki utt. Summus Capital strauji aug, attīstās, no risku viedokļa ir labi, ka attīstās ne tikai Baltijā, bet arī plašāk, jo tādējādi uzņēmums ir pasargātāks no potenciālajām vietējām krīzēm,” rezumē E.Lao.

Investīciju eksperts, INVL Family Office vadītājs Andrejs Martinovs akcentē, ka Summus Capital ir privāts fonds, kas investē nekustamajā īpašumā. Tā biznesa modelis šķiet pārdomāts un labi pārvaldīts. Portfelī esošie īpašumi izskatās kvalitatīvi un ir labi diversificēti. Spilgtākie un rīdziniekiem atpazīstamākie objekti ir tirdzniecības centri Rīga Plaza, TC Damme un Depo Imanta. “Kopumā portfelim ir laba aizpildes pakāpe – aptuveni 98%, nomas līgumi ir ilgtermiņa, un apmēram 75% gadījumu ir ar enkura nomniekiem,” norāda A.Martinovs.

Summus Capital uzsāk publisko obligāciju piedāvājumu ar likmi 8 %

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital...

Kā risku viņš min faktu, ka tikai ap 10% no portfeļa atrodas ārpus Baltijas – Polijā. “Fonds ir patiesi privāts un būtiski atkarīgs no viena īpašnieka. Ir arī salīdzinoši augsts saistību līmenis (virs 50%), kas strukturēts kā nodrošināts parāds fondam piederošu uzņēmumu līmenī, savukārt obligācijas emitē pats fonds, līdz ar to obligāciju turētāji ir subordinētā pozīcijā, kas paaugstina risku. Ņemot vērā kopējo situāciju retail un office nekustamo īpašumu segmentos Baltijā, šo segmentu attīstības perspektīvas un ģeopolitiskos riskus, piedāvātais ienesīgums 8% nešķiet pārāk pievilcīgs. Tirgū ir pieejamas alternatīvas ar līdzvērtīgiem riskiem un augstāku atdevi. Tomēr, investoru obligāciju portfeļu dažādošanai šīs obligācijas varētu būt apsveramas,” vērtē eksperts.

Jau vēstīts, ka līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas, kuru kopējais emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro. Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 eiro, termiņš - četri gadi.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā potenciāli varētu ietekmēt vairākus tūkstošus Latvijā strādājošu kompāniju, nozaru pārstāvji satraukti par ļaunprātīgu grozījumu izmantošanu.

Maija sākumā Latvijas Republikas Saeima otrajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus attiecībā uz kritiski svarīgas infrastruktūras īpašniekiem. Lai gan grozījumu mērķis tiek pozicionēts kā nacionālās drošības stiprināšana, atsevišķi eksperti uzskata, ka likumprojekta faktiskā motivācija, iespējams, ir sagatavot juridisko pamatu Krievijas un Baltkrievijas aktīvu pārņemšanai Latvijas teritorijā.

Gatavojas pārņemšanai

Starp potenciālajiem ekspropriācijas objektiem varētu būt “Krievijas Dzelzceļa” loģistikas un infrastruktūras objekti. Tāpat pārņemšanas procesā varētu būt iesaistīti arī “Uralkhim” piederošie minerālmēslu un amonjaka termināli Rīgā un Ventspilī, kā arī Baltkrievijas valdībai piederošā sanatorija “Baltkrievija” Jūrmalā. Oficiālu datu par to, cik uzņēmumu Latvijā pieder Krievijas vai Baltkrievijas fiziskām un juridiskām personām, šobrīd nav, taču tiek lēsts, ka to ir vairāk nekā 5000. Nenoliedzami – ja Krievijas un Baltkrievijas kapitāla uzņēmumi tiktu izslēgti no Latvijas tirgus, valsts ekonomika ciestu būtiskus zaudējumus.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija otrdien paziņoja par plāniem aizliegt sintētiskās pārtikas krāsvielas, pievēršoties jautājumam, kurā pastāv abu lielo ASV politisko partiju vienprātība.

Veselības ministrs Roberts Kenedijs ir solījis reformēt ASV pārtikas nozari atbilstoši sauklim "Padarīt Ameriku atkal veselīgu" (MAHA). Paziņotie plāni paredz līdz 2026.gada beigām izslēgt no aprites astoņas apstiprinātās mākslīgās pārtikas krāsvielas.

Iepriekšējā prezidenta Džo Baidena administrācija nolēma aizliegt mākslīgo krāsvielu "Red Dye 3" līdz 2027. un 2028.gadam. Jaunā administrācija nolēma šo krāsvielu aizliegt līdz 2026.gada beigām un arī aicināja Nacionālo veselības institūtu veikt visaptverošu izpēti par to, kā pārtikas piedevas ietekmē bērnu attīstību.

"Pēdējos 50 gadus amerikāņu bērni arvien vairāk ir dzīvojuši toksiskā sintētisko ķimikāliju zupā," preses konferencē paziņoja Pārtikas un medikamentu pārvaldes (FDA) komisārs Mārtijs Makarijs, atrodoties jaunu ģimeņu un MAHA piekritēju ielenkumā.

Eiropas Komisija (EK) vēlas līdz 2027.gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas gāzes importu Eiropas Savienībā (ES) un šodien gatavojas prezentēt attiecīgu priekšlikumu.

EK varētu izmantot ES tirdzniecības tiesību aktus, jo importa aizliegums ar sankciju palīdzību tiek uzskatīts par maz ticamu tāpēc, ka tam būtu nepieciešams vienprātīgs ES dalībvalstu lēmums. Taču šādām sankcijām ES ir pretestība, sevišķi no Ungārijas puses.

EK pirmdien paziņoja, ka 2024.gadā gāzes piegādes no Krievijas veidoja nepilnus 19% no visa importa. "Tāpēc nepieciešama saskaņotāka rīcība, jo ES pārmērīga atkarība no Krievijas energoresursu importa apdraud drošību," teikts EK paziņojumā.

Krievija bija nozīmīgs energoresursu piegādātājs Eiropai līdz 2022.gadam, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā. Pēc tam vairums Eiropas valstu un ES centās samazināt vai pavisam aizliegt preču importu no Krievijas.

Eiropas Komisijas (EK) ceļa kartes priekšlikums paredz pakāpenisku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu atteikšanos īpaši no Krievijas gāzes iegādes, uzsvēra EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks, kurš trešdien piedalījās Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē.

Viņš deputātiem sacīja, ka ideālā pasaulē nebūtu jāprezentē EK priekšlikums un ES būtu atteikusies no Krievijas fosilajiem energoresursiem, taču situācija ir citāda. Kužnieks norādīja, ka EK 6.maijā iepazīstināja ar ceļa karti, kādā veidā izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem. Viņa vērtējumā, tas ir pēdējais solis, ņemot vērā, ka līdz šim pietiekami daudz jau ir paveikts.

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs klāstīja, ka, ja pirms kara Ukrainā, Krievijas ienākumi no fosilo energoresursu pārdošanas ES dalībvalstīm sasniedza apmēram 100 miljardus eiro, tad patlaban tie ir apmēram 20 miljardi eiro gadā, kas tāpat esot daudz.

Valdība otrdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto lēmumprojektu, kas paredz no 19.marta Latvijas robežpunktus ar Krieviju un Baltkrieviju "Pāternieki", "Grebņeva" un "Terehova" atļaut šķērsot tikai ar automašīnām.

IeM bija saņēmusi Valsts robežsardzes priekšlikumu par robežkontroles punktu "Pāternieki" Krāslavas novadā, kā arī "Grebņeva" un "Terehova" Ludzas novadā daļēju slēgšanu, liedzot tos šķērsot kājām vai ar velosipēdu.

Ierobežojumu terminēšana laikā rīkojumā nav minēta.

Rīkojuma projekta anotācijā pausts, ka robežpunktu daļēja slēgšana nepieciešama pašreiz esošās ģeopolitiskās situācijas dēļ saistībā ar Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Ministrijā uzsver, ka ir nepieciešams pastiprināt robežapsardzības sistēmu un efektivizēt robežkontroles organizēšanu minētajos robežšķērsošanas vietās.

"Krievijas uzsāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā riska apstāklis un iespējama motivācija Krievijai un Baltkrievijai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz Latvijas robežas," pauž IeM, piesaucot arī Somijas pieredzi saistībā ar robežas slēgšanu, proti, neilgā laika posmā tika konstatēts personu pieaugumu skaits, kas nelikumīgi mēģināja šķērsot Somijas-Krievijas robežu ar velosipēdiem un skrejriteņiem. Tagad Somijas un Krievijas robežu ir aizliegts šķērsot ar kājām.

Viens no Igaunijas lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Everaus Kinnisvara AS 14. maijā uzsāka pirmo publisko uzņēmuma obligāciju emisiju. Piedāvājuma kopējā vērtība ir 3 miljoni eiro. Ja pieprasījums pārsniegs piedāvājumu, emisijas apjoms var tikt palielināts līdz 5 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas termiņš - 04.06.2028. Obligāciju fiksētā procentu likme ir 11% gadā, procentu maksājumi tiks veikti katru ceturksni. Obligāciju iegāde iespējama līdz 27. maijam.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma izaugsmi gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu sektorā, kā arī piesaistīt līdzekļus būvniecības stadijā esošo nekustamo īpašumu projektu papildu finansēšanai. Projektu attīstībai jau ir iegādāta zeme, un būvniecība ir uzsākta vai tiks uzsākta tuvākajā laikā. Everaus Kinnisvara obligāciju emisija piedāvā investoriem iespēju droši ieguldīt uzņēmumā, kas ir veiksmīgs un ilgtspējīgs tirgus dalībnieks.

Vairāk informācijas par obligāciju piedāvājumu iespējams atrast uzņēmuma un Nasdaq Tallinas mājaslapās.

Summus Capital – investīciju uzņēmums, kas veido vienu no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā – gatavojas izziņot jaunu obligāciju emisiju, lai finansētu uzņēmuma turpmāku paplašināšanos un stratēģisku aktīvu iegādi.

Summus Capital aktīvu portfeļa kopējā vērtība šobrīd pārsniedz 500 miljonus eiro un uzņēmums plāno turpināt izaugsmi.

“Mūsu biznesa modelis balstās uz labi diversificētu un noturīgu portfeli, kas ietver mazumtirdzniecības, biroju, loģistikas un, kopš 2021. gada, arī medicīnas nozares nekustamos īpašumus,” norāda Summus Capital valdes loceklis Āvo Koppels. “Papildus mūsu pamata tirgiem Baltijā, 2024. gada nogalē esam uzsākuši starptautisku paplašināšanos, ienākot Polijā – Eiropas straujāk augošajā ekonomikā – iegādājoties augstākās klases biroju ēkas Varšavā un Lodzā.”

“Plānotās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītais kapitāls stiprinās mūsu pozīcijas kā vienam no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma investoriem reģionā un nodrošinās papildu resursus stratēģiskai izaugsmei,” turpina Koppels. “Redzam ievērojamu attīstības potenciālu komerciālā nekustamā īpašuma tirgos gan Baltijas valstīs, gan Polijā un plānojam aktīvi piedalīties šīs nozares nākotnes veidošanā.”Summus Capital, atšķirībā no tradicionālajiem attīstītājiem (kas būvē projektus, lai tos pārdotu), pats patur īpašumā savus investīciju objektus un gūst no tiem ikmēneša nomas ienākumus, nodrošinot ilgtermiņa stabilitāti investoriem. Uzņēmums koncentrējas uz ienākumus nesošiem komerciālā nekustamā īpašuma aktīviem ar prognozējamu naudas plūsmu. Starp ievērojamākajiem objektiem ir Veerenni veselības centri Igaunijā, tirdzniecības centrs Riga Plaza Latvijā, Park Town biroju komplekss un tirdzniecības centrs Nordika Lietuvā, kā arī Lakeside biroju ēka Varšavā un React biroju ēka Lodzā, Polijā.

Latvijā pastāv paaugstināts agresorvalstīm noteikto sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, vērtē Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs.

Otrdien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. FID aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē.

"Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti - aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID," pauda Iļjenkovs.

Sankciju saraksts papildināts un tajā iekļautas 75 personas, tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskām personām - tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību.

Visos starptautiskā pasažieru pārvadātāja "Lux Express" maršrutos uz Krieviju, tostarp no Rīgas, pērn pasažieru skaits samazinājās par 50%, salīdzinot ar 2023.gadu, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express" valdes loceklis Ingmars Ross.

Vienlaikus viņš minēja, ka pasažieru skaits pērn bija četras reizes mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautāts, kā uzņēmums vērtē Latvijas parlamentā iesniegtos grozījumus, kas paredz aizliegt sabiedriskos pasažieru pārvadājumus uz un no Krievijas, Ross uzsvēra, ka "Lux Express" neorganizē tūrisma braucienus uz Krieviju, kā arī uzņēmuma darbība tiek vadīta, ņemot vērā Igaunijas un Latvijas valdību ceļošanas ieteikumus, kas stingri iesaka neceļot uz Krieviju.

Tomēr "Lux Express" turpina piedāvāt ierobežotu skaitu maršrutu, galvenokārt cilvēkiem ar ģimenes saitēm pāri robežām. ""Lux Express" vairākkārt ir norādījuši, ja iestādes pieņems lēmumu slēgt robežšķērsošanas punktus, "Lux Express" pilnībā ievēros šos lēmumus," piebilda Ross.

Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija.

Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk. Priekšā stāv būtisks jautājums – vai daļa Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu spēs pārorientēt savus ekonomiskos modeļus, kas līdz šim lielā mērā balstījās uz lētu enerģiju, bet tagad zaudē savu efektivitāti.

Jaunu enerģētikas un izejvielu meklējumos neapšaubāmas līderes ir Skandināvijas valstis un Polija, kas jau ilgstoši brīdināja par Krievijas radītajiem draudiem, kamēr Rietumi to ignorēja. Atsevišķas Eiropas valstis joprojām pērk Krievijas sašķidrināto gāzi, uz kuru sankcijas neattiecas. “Financial Times” norāda, ka 2024. gadā rekordu Krievijas gāzes importā sasniegušas Francija, Spānija, Nīderlande un Beļģija. Tiesa, arī Ungārija un Slovākija ir pilnībā atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas” paziņo par uzņēmuma nosaukuma maiņu un turpmāk būs pazīstams kā “Merko mājas”.

Nosaukuma maiņa apliecina vienotu attīstības vīziju ar grupas uzņēmumiem Baltijas valstīs, nodrošinot atpazīstamību un stiprinot zīmola vērtības visā reģionā.

“Merko Ehitus” grupa, kurā ietilpst arī “Merko mājas”, ir viens no vadošajiem būvniecības un nekustamo īpašumu uzņēmumiem Baltijā. Grupas uzņēmumi veic ēku un infrastruktūras būvniecību, kā arī attīsta nekustamos īpašumus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Nosaukuma maiņa simbolizē uzņēmuma apņemšanos turpināt ieviest augstus standartus, orientēties uz ilgtspējīgu attīstību un radīt vidi, kas ir draudzīga gan tās iedzīvotājiem, gan nākamajām paaudzēm.

“Nosaukuma maiņa uz “Merko mājas” ir stratēģiski pamatots nākamais solis, kas atspoguļo mūsu ciešo saikni ar “Merko Ehitus” grupas vērtībām, ambiciozo attīstības vīziju un zīmola solījumu visā Baltijas reģionā. Mēs turpināsim būt uzticams partneris mūsu klientiem un radīt mājokļus, kas atbilst visaugstākajiem kvalitātes un ilgtspējības standartiem,” norāda Roberts Rēboks, “Merko mājas” valdes loceklis.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras atbalstu pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā pret organizētu personu grupu, kas ilgstoši nodarbojusies ar nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanu un tirgošanu un legalizējusi šādi gūtos līdzekļus lielā apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts policijā.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka grupas dalībnieki ilgstošā laika posmā legalizējuši noziedzīgi iegūtus skaidras naudas līdzekļus aptuveni pusmiljarda eiro apmērā.

Grupa darbojusies no 2012.gada vai pat agrāk. Informācija par grupas darbību policijas rīcībā nonāca 2023.gadā, kad, apvienojot iepriekš uzsāktas krimināllietas, policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas - par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Par šādu noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Rietumu Banka ir izsniegusi 3,2 miljonu eiro kredītu uzņēmumam SIA Lielezeres 18, kas ir daļa no Astor Group, jauna Rimi veikala būvniecībai Dzirciemā, Rīgā.

Projekts paredz moderna un energoefektīva tirdzniecības centra izbūvi Lielezeres ielā 18. Šobrīd norit ēkas būvniecība, ko iecerēts pabeigt jau šī gada vasarā.

“Kvalitatīvu nekustamo īpašumu attīstīšana ir viens no Rietumu Bankas stratēģiskajiem virzieniem – mēs atbalstām dinamiskus un ilgtspējīgus projektus, kas uzlabo pilsētvidi un rada pievienoto vērtību vietējiem iedzīvotājiem. Augstu vērtējam Astor Group spēju attīstīt nekustamos īpašumus dažādos segmentos, tai skaitā viesmīlības, dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu jomās. Esam gandarīti atkārtoti sadarboties un būt viņu ilgtermiņa partneris arī šajā projektā. Jaunais Rimi veikals ne tikai papildinās apkārtnes infrastruktūru, bet arī kalpos kā pozitīvs piemērs ilgtspējīgas un mūsdienīgas komercvides attīstībā,” stāsta Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Tiesneses darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa līdz 11.jūnijam plkst.13 atlikusi bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un būvuzņēmēja Māra Martinsona apelācijas sūdzības izskatīšanu par pirmās instances spriedumu, ar kuru viņi atzīti par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un sodīti ar reāliem cietumsodiem, aģentūru LETA informēja tiesā.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 2023.gada beigās Rimšēvičam piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa vairāk nekā 150 000 eiro. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, proti, no tā tiks piedzīts 3,1 miljons eiro.

Tāpat tiesa pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret bijušo "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Rīgas dome trešdien pieņēma jaunus saistošos noteikumus, nosakot ļoti plašus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus galvaspilsētas teritorijā.

Pašvaldības pārstāvji ir atzinuši, ka visas pašlaik zināmās azartspēļu zāles atrodas kādā no teritorijām, kurās būs aizliegts organizēt azartspēles, līdz ar to jaunie saistošie noteikumi paredzēs slēgt visas pašlaik Rīgā esošās azartspēļu zāles.

Saistošie noteikumi paredz aizliegt azartspēles organizēt pie izglītības iestādēm, dzelzceļa stacijās, autoostā, lidostā un citviet.

Atšķirībā no iepriekš noteiktajiem ierobežojumiem, kas aizliedza azartspēļu organizēšanu visā pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, jaunie noteikumi nosaka dažādas vietas un teritorijas Rīgā, kurās azartspēles netiks atļautas.

Noteikumi izstrādāti, balstoties uz Satversmes tiesas ieteikumiem un ņemot vērā šī gada februārī notikušās sabiedriskās apspriešanas rezultātus.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Pirmdien stājies spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktais aizliegumu ieceļot Savienotajās Valstīs 12 valstu pilsoņiem.

Aizliegums attiecas uz Afganistānas, Mjanmas, Čadas, Kongo Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas, Eritrejas, Haiti, Irānas, Lībijas, Somālijas, Sudānas un Jemenas pilsoņiem.

"Man kā prezidentam ir jārīkojas, lai aizsargātu Savienoto Valstu (..) nacionālo drošību un nacionālās intereses," pagājušajā nedēļā paziņoja Tramps.

Ierobežota arī ieceļošana no Burundijas, Kubas, Laosas, Sjerraleones, Togo, Turkmenistānas un Venecuēlas.

"Dažās no minētajām valstīm ir neatbilstošas pārbaudes un verifikācijas procedūras, kas kavē ASV spēju identificēt potenciālos draudus drošībai," norādīja Baltais nams.

Īstermiņa ieceļošanai Lielbritānijā no 2.aprīļa visiem Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Latvijas pilsoņiem, būs vajadzīga elektroniskā ieceļošanas atļauja (ETA), aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ETA būs jākārto ikvienam neatkarīgi no vecuma. To iespējams pieteikt arī citu personu vārdā, piemēram, bērnu, vecvecāku. ETA būs vajadzīga arī tām personām, kuras Lielbritānijā ieceļo tranzītā, izņemot gadījumus, kad persona nepamet lidostas tranzīta zonu un neiziet Lielbritānijas robežkontroli.

ETA būs piesaistīta personas pasei un būs derīga divus gadus. Patlaban maksa par ETA pieteikšanu ir 12 eiro, taču no 9.aprīļa maksu paaugstinās līdz 19 eiro. Lēmumu par ETA piešķiršanu pieņems vidēji trīs darba dienu laikā.

ETA sistēma neattiecas uz personām, kurām ieceļošanai Lielbritānijā vajadzīga vīza, personām, kuras saņēmušas ilgstošas uzturēšanās atļaujas, tostarp pastāvīgās un pagaidu uzturēšanās statusu, Lielbritānijas un Īrijas pilsoņiem. Uzrādot rezidenci apliecinošu dokumentu, ETA sistēma neattiecas arī uz Īrijā, Gērnsijā, Džērsijā un Menas salā pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras ieceļo Lielbritānijā no šīm teritorijām.