Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz tās uzsākto karu pret Ukrainu, ziņo amatpersonas.

"ES tikko apstiprināja līdz šim vienu no bargākajām sankciju paketēm pret Krieviju," paziņoja ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa. "Katras jaunas sankcijas pavājina Krievijas spējas turpināt karu. Vēstījums ir skaidrs: Eiropa nemazinās atbalstu Ukrainai. ES turpinās palielināt spiedienu, līdz Krievija izbeigs šo karu."

Amatpersonas norāda, ka jaunajā sankciju paketē ES ir piekritusi līdz 15% zem tirgus vērtības samazināt cenu griestus Krievijas naftai, ko tā eksportē uz trešām valstīm visā pasaulē.

Šāds lēmums pieņemts neraugoties uz to, ka ES sabiedrotajām valstīm neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piekrist šim plānam.

Cenu griesti ir G7 valstu iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst, eksportējot naftu uz tādām pasaules valstīm kā Ķīnu un Indiju.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosinājusi samazināt Krievijas naftas maksimālo cenu no 60 līdz 45 dolāriem par barelu.

EK ar šādu ierosinājumu nākusi klajā pirms G7 samita Kanādā, kur sabiedrotie centīsies panākt no ASV prezidenta Donalda Trampa izlēmīgu nostāju attiecībā pret Krieviju.

"Mēs pastiprinām spiedienu uz Krieviju, jo spēks ir vienīgā valoda, ko Krievija sapratīs," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mūsu vēstījums ir ļoti skaidrs - šim karam ir jābeidzas. Mums nepieciešama reāla uguns pārtraukšana, un Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda ar nopietnu priekšlikumu," uzsvēra Leiena.

Maksimālās cenas noteikšana Krievijas naftai ir G7 iniciatīva, kuras mērķis ir ierobežot ienākumus, ko Krievija gūst no naftas eksporta. Cenu 60 dolāri par barelu G7 noteica 2022.gadā.

Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 12.jūnijā, trešajam lasījumam atbalstīja jauna likuma projektu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai, kā arī to pilsoņiem aizliegt iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā.

Šādu aizliegumu plānots noteikt arī juridiskām personām, kas reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā. To paredzēts attiecināt arī uz juridiskām personām, kurās šo valstu pilsoņiem pieder vismaz 25 procenti no pamatkapitāla daļām (akcijām), kurās Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi ir patiesie labuma guvēji, kā arī juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā. Aizliegums attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti pēc šī likuma spēkā stāšanās.

Kā likumprojektā atzīmē tā autori, paralēli kara darbībai Ukrainā Krievijas Federācija īsteno hibrīdkaru pret citām demokrātiskām un suverēnām valstīm, kas neatbalsta un nosoda Krievijas uzsākto agresiju vai sniedz atbalstu Ukrainai cīņā pret to. Starp šīm valstīm ir arī Latvija.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, ka 19. sankciju pakete pret Krieviju saistībā ar tās karu ar Ukrainu tiks pieņemta septembra sākumā.

"Kamēr turpināsies asinsizliešana Ukrainā, Eiropa izdarīs diplomātisku un jo īpaši ekonomisku spiedienu uz Krieviju. Mēs turpināsim pastiprināt sankcijas. Šobrīd esam pieņēmuši 18 pasākumu kopumus un turpinām gatavošanos 19. pasākumu kopumam. Šī pakete tiks publicēta septembra sākumā," Briselē kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pēc divpusējas tikšanās pavēstīja Leiena.

Pēc viņas teiktā, sankcijas ir efektīvas. "Mēs jau esam izmantojuši bloķētos Krievijas aktīvus Ukrainas labā, un mēs turpināsim izdarīt spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, lai panāktu prezidenta Putina sēšanos pie sarunu galda," piebilda Leiena.

Krievijas aktīvi paliks imobilizēti līdz reparāciju samaksai Ukrainai, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis (JV), kurš līdz piektdienai atrodas darba vizītē Vašingtonā, ASV.

Viņš norādīja, ka vizīte ASV ir saistīta ar Starptautiskā valūtas fonda un Pasaules bankas ikgadējo sanāksmi, kurā pārrunā jautājumus par globālo ekonomiku un makroekonomisko politiku, lai nodrošinātu turpmāku sabalansētu izaugsmi. Paralēli notiek arī citas tikšanās - G7 un G20 sanāksmes, kā arī divpusējas tikšanās.

Eirokomisārs klāstīja, ka vizītes laikā viņš darba kārtībā uztur jautājumus, kas ir saistīti ar finansiālu atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka šos jautājumus pārrunāja G7 sanāksmē, kur ES puse informēja par darbu pie reparāciju aizdevuma. Pēc Dombrovska paustā, jautājums, kas tika pārrunāts arī ar citiem starptautiskajiem partneriem - G7 valstīm, Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku - bija, kādu atbalstu var gaidīt no viņiem.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Eiropas Savienība (ES) šī gada pirmajos sešos mēnešos no Krievijas importējusi sašķidrināto dabasgāzi (LNG) aptuveni 4,48 miljardu eiro vērtībā, salīdzinot ar LNG importu 3,47 miljardu eiro apmērā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" publicētie dati.

Kopumā ES pirmajā pusgadā importējusi LNG aptuveni 26,9 miljardu eiro apmērā.

Lielākā daļa importēta no ASV, proti, aptuveni 13,7 miljardu eiro vērtībā.

Eiropas Komisija (EK) jūnijā ierosināja līdz 2027.gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas gāzes importu ES.

EK jau maijā norādīja, ka centīsies aizliegt Krievijas gāzes importu saskaņā ar jauniem līgumiem no 2026.gada 1.janvāra, bet gāzes importu saskaņā ar esošajiem īstermiņa līgumiem - no nākamā gada 17.jūnija.

Savukārt gāzes importu saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem paredzēts aizliegt no 2027.gada 1.janvāra.

Krievija bija nozīmīgs energoresursu piegādātājs Eiropai līdz 2022.gadam, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā. Pēc tam vairums Eiropas valstu un ES centās samazināt vai pavisam aizliegt preču importu no Krievijas.

Krievija ir ieskaitījusi Latvijas valsts kasē 12 995 587 eiro izmaksāšanai pensijās un pabalstos Krievijas pilsoņiem-pensionāriem par 2025.gada trīs ceturkšņiem, pavēstīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Viņa skaidroja, ka tas noticis pēc pamatīga diplomātiska darba un spiediena uz Krieviju, ko Latvijas iestādes īstenoja, cieši savā starpā sadarbojoties.

Jau ziņots, ka Krievija pensiju izmaksu saviem Latvijā esošajiem pensionāriem pilnā apjomā kavēja. Labklājības ministrija (LM), Ārlietu ministrija (ĀM) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) bijusi saziņā ar Krieviju kopš 2025.gada 14.marta, tai skaitā ĀM pieprasījusi oficiālu skaidrojumu par maksājumu kavējuma iemesliem.

Krievijas puse apgalvojusi, ka naudas pārskaitījumu kavējot sankcijas, bet LM iepriekš uzsvēra, ka naudas pārskaitījuma saņemšanai Latvijas pusē nekādu praktisku šķēršļu nav, un sociālie maksājumi sankcijām netiek pakļauti.

Eiropas Komisija (EK) vēlas līdz 2027.gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas gāzes importu Eiropas Savienībā (ES) un šodien gatavojas prezentēt attiecīgu priekšlikumu.

EK varētu izmantot ES tirdzniecības tiesību aktus, jo importa aizliegums ar sankciju palīdzību tiek uzskatīts par maz ticamu tāpēc, ka tam būtu nepieciešams vienprātīgs ES dalībvalstu lēmums. Taču šādām sankcijām ES ir pretestība, sevišķi no Ungārijas puses.

EK pirmdien paziņoja, ka 2024.gadā gāzes piegādes no Krievijas veidoja nepilnus 19% no visa importa. "Tāpēc nepieciešama saskaņotāka rīcība, jo ES pārmērīga atkarība no Krievijas energoresursu importa apdraud drošību," teikts EK paziņojumā.

Krievija bija nozīmīgs energoresursu piegādātājs Eiropai līdz 2022.gadam, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā. Pēc tam vairums Eiropas valstu un ES centās samazināt vai pavisam aizliegt preču importu no Krievijas.

Šonedēļ (2025. gada jūnijā) spēkā stājās Eiropas Komisijas maijā noteiktās pagaidu antidempinga muitas nodokļa likmes cieto lapu koku saplākšņiem no Ķīnas, tostarp bērza saplākšņu izstrādājumiem. Tās būs spēkā uz atlikušo izmeklēšanas laiku līdz šī gada novembrim.

Pagaidu antidempinga muitas likme – 25,1 % Ķīnas uzņēmumam “Pizhou Jiangshan Wood Co., Ltd.” un 62,4 % – visām pārējām Ķīnas kompānijām – atspoguļo būtiskos dempinga apjomus un radīto negatīvo seku mērogu. Piedāvātie tarifi ir pamatoti, jo Ķīnā ražotā saplākšņa cenas pēc šo tarifu piemērošanas pietuvosies ES ražotāju pašreizējā izmaksu un cenu līmenim. Šī nodrošinājuma pakāpe ļaus saglabāt līdzvērtīgas konkurences iespējas mūsu ražotājiem, vienlaikus radot drošus un paredzamus piegādes apstākļus.

Iepriekš minētā izmeklēšana sākta 2024. gada oktobrī, reaģējot uz vairāku ES valstu ražotāju sūdzībām par Ķīnas cietkoksnes saplākšņa importu. Pētījumā organizācija “Greenwood Consortium” atklāja ievērojamu dempingu, kas sasniedza pat 144,3 % un 192,7 % un kas rada negatīvu ietekmi Eiropas ražotājiem.

Igaunijas valdība ceturtdien nolēma no nākamā gada pilnībā aizliegt dabasgāzes importu no Krievijas.

Valdība atbalstiīa ārlietu ministra Margusa Cahknas iesniegto priekšlikumu paplašināt sankcijas Krievijai, nosakot pilnīgu sašķidrinātās dabasgāzes importa aizliegumu.

Pašlaik ir atļauts iegādāties un importēt sašķidrināto dabasgāzi no Krievijas ar nosacījumu, ka tā nenonāk sadales tīklā. No 1.janvāra importa aizliegums attieksies arī uz sašķidrināto dabasgāzi, kas nenonāk sadales tīklā.

Cahkna uzsvēra, ka Krievija nav mainījusi savas ambīcijas, tā vietā turpinot agresiju Ukrainā un graujot globālo drošību.

"Mēs turpināsim paaugstināt agresijas izmaksas Krievijai un meklēsim veidus, kā samazināt ieņēmumus, kas baro tās kara mašīnu," viņš teica.

Gandrīz visa veda dabasgāzes imports no Krievijas Igaunijā tika aizliegts jau 2022.gadā, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tā kā sadales tīklā nenonākošās sašķidrinātās dabasgāzes importa apjomi ir nelieli, ierobežojumam nebūs būtiskas ietekmes uz Igaunijas ekonomiku vai uzņēmējdarbības vidi.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka aizstāvēs Poliju un Baltijas valstis, ja Krievija saasinās situāciju.

Vaicāts, vai viņš palīdzēs aizstāvēt ES dalībvalstis, ja Krievija pastiprinās naidīgumu, Tramps atbildēja žurnālistiem: "Jā, es to darītu. Es to darītu."

Jau ziņots, ka trīs Krievijas iznīcinātāji "MiG-31" piektdien bez atļaujas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča un pavadīja tajā aptuveni 12 minūtes. Igaunijas valdība ir nolēmusi pieprasīt Ziemeļatlantijas līguma 4.panta konsultācijas. Līdzīgi pēc dronu ielaušanās rīkojās arī Polija. Saskaņā ar 4.pantu NATO dalībvalsts var sasaukt steidzamas sarunas, ja tā uzskata, ka ir apdraudēta tās "teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība".

Uz jautājumu, vai viņš ir informēts par situāciju Igaunijā, Tramps atbildēja apstiprinoši un piebilda: "Mums tas nepatīk."

SIA "N.Bomja maiznīca "Lielezers"" šogad strādā pie pārejas uz miltu beztaras glabāšanas sistēmu, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Normunds Bomis.

Viņš minēja, ka tas ir samērā garš un dārgs process, tostarp šogad plānots palaist daļu no sistēmas, bet kopumā projektu paredzēts noslēgt nākamajā gadā.

Bomis investīcijas neatklāja, jo projekts vēl nav noslēdzies, un kopējās izmaksas vēl nevar aprēķināt.

Tāpat viņš minēja, ka uzņēmumam šogad pirmajā pusgadā klājās ne sliktāk kā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, piebilstot, ka vēl nav iespējams prognozēt, ar kādu apgrozījumu un peļņu uzņēmums 2025.gadu noslēgs, jo šobrīd saistībā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem ir grūti aplēst situāciju graudu iepirkšanā.

Bomis arī minēja, ka šogad uzņēmumam grūtības sagādā nepietiekams darbaspēks.

Jau ziņots, ka Krievijas Ivanovas apgabala Rodņiku tiesā saņemta Krievijas Ģenerālprokuratūras prasība par ekstrēmistisku atzīt Bomim un Ukrainas pilsonei Tatjanai Prihodko piederošu maizes ceptuvi un konfiscēt Bomim piederošās kompānijas "Rižskij hļeb" ("Rīgas maize") kapitāldaļas, atsaucoties uz laikrakstu "Kommersant", vēsta tīmekļa medijs "Meduza".

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien Baltajā namā tikšanās laikā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu izteica vēlmi, lai Ankara izbeidz pirkt Krievijas naftu.

"Es gribētu, lai viņi pārtrauc pirkt naftu no Krievijas, kamēr Krievija turpina agresiju pret Ukrainu," Tramps sacīja žurnālistiem pirms sarunām Baltajā namā.

"Viņš var būtiski ietekmēt kara gaitu Ukrainā, ja vēlas, bet viņš dod priekšroku palikt neitrāls," piebilda Tramps, raksturojot Erdogana nostāju.

Pēc ASV prezidenta domām, Turcija var palīdzēt nosēdināt Volodimiru Zelenski un Vladimiru Putinu pie sarunu galda.

Pēc viņa teiktā, Turcijas līderis ir "abu cienīts" un var radīt "lielu ietekmi", ja viņš to vēlas, lai gan šobrīd viņš ir "ļoti neitrāls".

"Viņš pazīst Putinu tikpat labi kā es," piebilda Tramps, runājot par Turcijas līderi.

Krievija ir iztērējusi miljardiem dolāru un "nav ieguvusi praktiski nekādu teritoriju", "es domāju, ka ir pienācis laiks apstāties, patiešām", sacīja Tramps.

Ceturtdien EP atbalstīja tarifu paaugstināšanu mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas un šo valstu lauksaimniecības produktiem, tā tiecoties samazināt ES atkarību no tiem.Parlaments apstiprināja Komisijas priekšlikumu par 50 % paaugstināt ES tarifus lauksaimniecības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas, kam vēl netika piemēroti papildu muitas nodokļi.

Mērķis ir vēl vairāk samazināt ES atkarību no šīm divām valstīm. Jaunie tarifi attieksies uz tādiem produktiem kā cukurs, etiķis, milti un dzīvnieku barība.

Regula nosaka arī 6,5 % tarifu mēslošanas līdzekļiem, kas importēti no abām valstīm, kā arī muitas nodevas no 40 līdz 45 eiro par tonnu atkarībā no mēslošanas līdzekļu veida laikposmā no 2025. līdz 2026. gadam. Šie tarifi pieaugs līdz 430 eiro par tonnu līdz 2028. gadam. Krievijas un Baltkrievijas peļņa no mēslošanas līdzekļu eksporta tiek uzskatīta par tiešu ieguldījumu Krievijas karā pret Ukrainu.

Ierosinātie pasākumi ievērojami samazinās attiecīgo preču importu ES, neatkarīgi no tā, vai tās ražotas Krievijā un Baltkrievijā vai tieši vai netieši eksportētas no šīm valstīm. Paredzams, ka tas veicinās ES mēslošanas līdzekļu ražošanas diversifikāciju, ko pašlaik ietekmē zemās importa cenas.

G7 valstis plāno vērsties pret tiem, kas arvien vairāk iepērk Krievijas naftu, lai gan Krievija jau ceturto gadu turpina agresijas karu Ukrainā, liecina pēc grupas finanšu ministru virtuālās sanāksmes izplatītais paziņojums.

ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas un Vācijas finanšu ministri trešdien notikušajā sanāksmē vienojās, ka ir pienācis laiks "izdarīt maksimālu spiedienu uz Krievijas naftas eksportu", jo tas ietekmētu Krievijas ieņēmumus, ko izmantot kara finansēšanai.

"Mēs vērsīsimies pret tiem, kas kopš iebrukuma Ukrainā turpina palielināt Krievijas naftas iepirkumus, un pret tiem, kas veicina sankciju apiešanu," kopīgā paziņojumā norādīja ministri.

Paziņojumā piebilsts, ka G7 valstis ir vienojušās par "tirdzniecības pasākumu, arī tarifu" un importa vai eksporta aizliegumu nozīmi centienos liegt Krievijai iespēju gūt ieņēmumus.

Valstis arī "nopietni apsver tirdzniecības pasākumus un citus ierobežojumus valstīm un struktūrām, kas palīdz finansēt Krievijas kara centienus, arī attiecībā produktiem, kuru ražošanā izmantota pārstrādāta Krievijas nafta".

Eiropas Komisijas (EK) ceļa kartes priekšlikums paredz pakāpenisku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu atteikšanos īpaši no Krievijas gāzes iegādes, uzsvēra EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks, kurš trešdien piedalījās Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē.

Viņš deputātiem sacīja, ka ideālā pasaulē nebūtu jāprezentē EK priekšlikums un ES būtu atteikusies no Krievijas fosilajiem energoresursiem, taču situācija ir citāda. Kužnieks norādīja, ka EK 6.maijā iepazīstināja ar ceļa karti, kādā veidā izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem. Viņa vērtējumā, tas ir pēdējais solis, ņemot vērā, ka līdz šim pietiekami daudz jau ir paveikts.

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs klāstīja, ka, ja pirms kara Ukrainā, Krievijas ienākumi no fosilo energoresursu pārdošanas ES dalībvalstīm sasniedza apmēram 100 miljardus eiro, tad patlaban tie ir apmēram 20 miljardi eiro gadā, kas tāpat esot daudz.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) par tiesību aktu portālā iesniegtajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz tuvākajos gados būtiski palielināt DRN kūdrai, nav konsultējusies ar kūdras nozari, kā arī citām saistītajām nozarēm, tostarp stādu un dārzeņu audzētājiem, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Tāpat viņa apgalvoja, ka, veidojot šos grozījumus, nav ņemts vērā, kā kūdras nozare iekļaujas pārtikas ķēdē, jo kūdra joprojām esot neaizvietojams resurss profesionālajā dārzkopībā, piebilstot, ka 70% no visiem substrātiem tiek veidoti uz kūdras bāzes.

"Mēs saprotam to, ka kūdras nozare Latvijā paliek nekonkurētspējīga," pauda Krīgere, komentējot ministrijas sagatavotos grozījumus.

Viņa minēja, ka Lietuvā DRN kūdrai ir līdz 3,2 eiro par tonnu un Igaunijā līdz 2,87 eiro par tonnu, kamēr ministrijas piedāvātie grozījumi paredz no 2027.gada Latvijā kūdrai DRN palielināt līdz 7,5 eiro par tonnu un 2028.gadā piemērot vēl lielāku palielinājumu. Tāpat arī šajās valstīs nomas maksas par platībām, kurās iegūst kūdru, esot mazākas un tiekot iekasētas tikai tad, kad darbība ir veikta, kamēr Latvijā nomas maksa jāmaksā arī tad, kad darbība nav veikta, piemēram, šogad, kad platības mitro apstākļu dēļ nebija iespējams apstrādāt.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Galvenā problēma Eiropas aizsardzības jomā vairs nav naudas trūkums, bet gan nespēja pārvērst to reālā militārā kapacitātē, norādīja Lielbritānijas domnīcas "Royal United Services Institute" (Karaliskais apvienoto dienstu institūts, RUSI) vecākais pētnieks sauszemes karadarbības jautājumos Džeks Votlings, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".

Viņš skaidroja, ka arī tad, ja valdības piešķir papildu finansējumu, ražotāji nespēj ātri palielināt apjomus, jo trūkst piegādes avotu un izejvielu. Tāpat Votlings klāstīja, ka daudzām Eiropas aizsardzības nozarēm ir atkarība no Ķīnas piegādēm, piemēram, dronu motoru un bateriju jomā.

"Ja mēs steidzami sāktu ražot dronus, lielākā daļa motoru un bateriju nāktu no Ķīnas. Tas nebūtu drošs pamats mūsu aizsardzībai," sacīja pētnieks.

Viņš arī norādīja, ka munīcijas ražošanu ierobežo izejvielu trūkums - tās ir kokvilna, nitroceluloze un slāpekļskābe. Eksperts secināja, ka bez šīm izejvielām munīcijas rūpnīcas var tikai paaugstināt cenu, nevis apjomu.

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.