No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas (A2) posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī rudens un ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h. Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un tie jāievēro.

32 valsts autoceļu posmos turpinās arī būvdarbi. Aicinām autovadītājus nepārkāpt būvlaukumos noteiktos satiksmes ierobežojumus, lai neapdraudētu sevi un citus satiksmes dalībniekus, kā arī būvniekus.

Deputāti atbalstījuši izmaiņas ES tiesību aktos par vadītāju apliecībām - būs jauni noteikumi par iesācējiem vadītājiem, digitālajām vadītāju apliecībām un vadīšanas tiesību atņemšanu, informē Eiropas Parlaments (EP).

EP apstiprināja izmaiņas ES noteikumos par vadītāju apliecībām. Jaunie noteikumi veicinās ceļu satiksmes drošību un mazinās uz ES ceļiem notiekošo negadījumu skaitu - ik gadu dzīvību tajos zaudē teju 20 000 cilvēku.

Lai nokārtotu eksāmenu vadītāja apliecības iegūšanai, būs jāpierāda zināšanas par vadītājam asistējošām sistēmām, drošu izkāpšanu, aklo zonu radīto risku un modrības zuduma risku, ko rada tālruņa lietošana. Pēc deputātu pieprasījuma jaunajās mācību un eksāmenu prasībās lielāks uzsvars būs uz riska apzināšanos attiecībā uz gājējiem, bērniem, riteņbraucējiem un citiem neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.

Motociklu un vieglo automašīnu vadītāju apliecības būs derīgas 15 gadus, taču dalībvalstis šo termiņu varēs saīsināt līdz 10 gadiem, ja vadītāja apliecība tiek izmantota kā personas apliecība. Kravas automobiļu un autobusu vadītāju apliecības būs derīgas piecus gadus. ES valstis drīkstēs saīsināt apliecības derīguma termiņu vadītājiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, lai biežāk liktu viņiem iziet veselības pārbaudes vai prasmju pilnveides kursus.

Šā gada jūlijā un augustā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā ir mazinājusies – šogad 27% (pretēji 30% 2024. gadā) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt būtiski – par 8% – ir augusi augusi tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka kontrbandas preču iegāde ir ļoti nosodāma, sasniedzot 32% aptaujāto.

Kopumā 66% iedzīvotāju norāda, ka neatbalsta kontrabandas preču pirkšanu.

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 6% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 8% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 2% respondentu (3% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājies 1% aptaujāto (2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas). 82% aptaujāto atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Ne tik pozitīvu ainu uzrāda starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību. Aizvadītajā gadā Latvija piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas. Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 67 miljonu eiro apmērā neieņemto nodokļu dēļ.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

ASV prezidents Donalds Tramps videokonferencē ar Eiropas līderiem un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ceturtdien paudis neapmierinātību ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas joprojām pērk Krievijas naftu, atklāja Zelenskis.

Ukrainas sabiedrotie tikās Parīzē, lai apspriestu potenciālās drošības garantijas Ukrainai, un Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc samita paziņoja, ka 26 valstis izteikušas gatavību piedalīties Ukrainas drošības garantēšanā pēc uguns pārtraukšanas Krievijas uzsāktajā karā.

Savienotās Valstis sanāksmē Parīzē pārstāvēja ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš arī atsevišķi tikās ar Zelenski. Saruna ar Trampu notika videokonferences formātā.

"Prezidents Tramps ir ļoti neapmierināts ar to, ka Eiropa iepērk Krievijas naftu," žurnālistiem Parīzē sacīja Zelenskis, norādot, ka to dara Ungārija un Slovākija.

Eiropas Savienība 2022.gadā aizliedza importēt lielāko daļu naftas no Krievijas, bet pieļāva izņēmumus attiecībā uz Ungāriju un Slovākiju, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas piegādēm.

Katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, arī hokeja aprīkojumā ir izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvijas daļa no visa stikla šķiedru pavedienu eksporta apjoma pasaulē bija 8%, bet no visas brīvi austo stikla šķiedras audumu produkcijas pasaulē – 9%. Līdz ar to bez pārspīlējuma var teikt, ka katrā desmitajā pasaulē ražotajā sērfošanas un snovborda dēlī, hokeja aprīkojumā utt. tiek izmantota Latvijas stikla šķiedra.

Triju stikla šķiedras produkcijas veidu eksportā – stikla šķiedras pavedienu, brīvi austu audumu un mehāniski savienotu audumu – Latvijas eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā bija visaugstākie pasaulē. Latvijā stikla šķiedras ražošana aizsākās 1963. gadā, kad darbu sāka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Sākumā tika ražota tikai stikla šķiedra, bet no 1972. gada – arī stikla šķiedras audumi. 1996. gadā uzņēmums tika veiksmīgi privatizēts, kas ļāva uzņēmumu modernizēt (jau 2021. gadā tika atvērta vienstadijas stikla šķiedras ražotne). Rūpnīcas ražošana tika pielāgota tirgus prasībām, un uzņēmums sāka piegādāt globālajam tirgum konkrētus nišas produktus. Atbilstoši žurnāla Dienas Bizness veidotajam Latvijas lielāko uzņēmumu 2024. gada TOP 500+ AS Valmieras stikla šķiedra ar 117,8 miljonu eiro lielu apgrozījumu bija 69. vietā Latvijā. Uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 1200 darbinieku un 2023. gadā nodokļos valsts kopbudžetā iemaksāja vairāk nekā 6,5 miljonus eiro.

Ungārija meklē veidu, kā apiet ASV sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem, piektdien paziņoja premjerministrs Viktors Orbāns.

ASV trešdien noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā. Šī ir pirmās sankcijas, ko ASV prezidents Donalds Tramps piemērojis Krievijai kopš atgriešanās Baltajā namā šī gada janvārī.

Trampa spertais solis ir paaugstinājis naftas cenas un raisījis satraukumu Ungārijā un Slovākijā, kas ir lielākās Krievijas naftas pircējas Eiropas Savienībā.

Orbāns paziņoja, ka ir apspriedis šīs sankcijas ar Ungārijas naftas un gāzes uzņēmumu MOL. "Mēs strādājam pie tā, kā apiet šīs sankcijas," intervijā valsts radio "Kossuth" paziņoja premjerministrs.

ASV beidzot virzās tālāk par vienkāršiem mēģinājumiem pielāgot 80 gadus vecos vērtspapīru likumus jaunajām blokķēdes un kripto tehnoloģijām. Daudzpusīgais likumprojektu klāsts – Project Crypto, GENIUS Act un tirgus regulācijas likumprojekti, kas šobrīd tiek apspriesti ASV kongresā, ietver daudzpakāpju pieeju digitālo aktīvu uzraudzībai.

Tie ieviesīs skaidrus kriptovalūtu klasifikācijas standartus, atbalstīs inovācijas (smilškastes pieeja) un ieviesīs atbilstošu regulāciju un licencēšanu, piemērojoties tam, kā reāli funkcionē kriptovalūtu tirgus.

Project Crypto “drošās ostas principi” var kļūt par izrāviena punktu visai nozarei, jo ierosinātie drošības principi beidzot dod iespēju kriptovalūtu projektiem attīstīties atbilstoši tirgus regulācijas prasībām (ievērojot informācijas atklāšanas un atbilstības kritērijus), nevis dzīvot pastāvīgās bailēs tikt sodītiem. Tas būtiski mazinās juridiskos riskus, kas līdz šim kavēja daudzus ASV izstrādātājus un veicināja talantu aizplūšanu uz ārzemēm.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sasniedzis 135,8 miljonus eiro, kas ir par 2,4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Apgrozījuma izaugsmes rādītāji saglabājušies stabili, trešajā ceturksnī piedzīvojot nedaudz straujāku apgrozījuma pieaugumu nekā pirmajos divos ceturkšņos.

Apgrozījuma pieaugumu sekmējis ieņēmumu pieaugums no uzņēmuma pamatdarbības, savukārt ierīču pārdošanas segmentā kopā deviņos mēnešos vērojams neliels kritums, jo iedzīvotāji ir piesardzīgi savos pirkumos. Tomēr trešajā ceturksnī apgrozījums no iekārtu tirdzniecības bija par 1,3 % lielāks nekā attiecīgajā ceturksnī pērn, kas var liecināt par ekonomiskās situācijas un iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos.

Uzņēmums visus deviņus mēnešus strādājis ar augstu efektivitātes rādītāju, kas sasniedza 46,9 %. “Tele2” turpināja nozīmīgus ieguldījumus attīstībā – investīciju apjoms bija par 2,6 % lielāks nekā pērn šajā pašā periodā, sasniedzot 15,3 milj. eiro.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības tematiskajā plānojumā nav paredzēta Zemgales tilta atjaunošana, kā arī centra loka savienošana ar Imantu un piejūras maģistrāles izbūve, šodien izskanēja Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā plānojuma prezentācijas pasākumā.

Jaunajā plānojumā rosināts atteikties no teritoriju rezervēšanas minētajiem objektiem.

Zemgales tilts savulaik savienoja Daugavas krastus, kā turpinājums 13.janvāra ielai. Daugavā joprojām redzami kādreizējā tilta balsti.

Lai gan pašvaldībā līdz šim nav plānoti konkrēti pasākumi tilta būvniecībai, tomēr ik pa laikam izskanējušas idejas un piedāvājumi tilta atjaunošanai.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 2010.gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā Zemgales tilta iespējamā būvniecība tika pieminēta, spriežot par zemes iznomāšanu tirdzniecības centram "Stockmann" uz 50 gadiem.

Savukārt piejūras maģistrāles būvniecība bija iecerēta Spilves poldera teritorijā. Augsto gruntsūdens līmeņu dēļ tās būvniecība būtu iespējama uz pāļiem. Izskanējis arī variants to pārcelt paralēli Buļļupei.

Pēdējā pusotra gada laikā pieaugusi autostāvvietu noslodze Rīgas centrā, izskanēja Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības tematiskā plānojuma prezentācijā.

Tas esot saistīts, pirmkārt, ar dotajām tiesībām elektroauto stāvēt bez maksas ielu malās izveidotajās stāvvietās. Otrkārt, autostāvvietu noslodze pieaugusi, jo iedzīvotājiem, kuri novieto savus auto pie dzīvesvietām, tiek prasīta simboliska maksa.

Šī situācija radot pārblīvējumu ielās un pilsētas centra apmeklētāju neapmierinātību, jo viņi nevar iebraukt centrā, uz salīdzinoši īsu laiku nolikt auto un izdarīt plānotos darbus.

Lai samazinātu auto sablīvējumu ielās, esot iespējami dažādi risinājumi, piemēram, ieviest stāvēšanas limitus. Neejot pret kopējo valsts un Eiropas politiku, var noteikt visiem vienotus noteikumus, ka auto var stāvvietā atrasties ne ilgāk par, piemēram, četrām stundām, vai tamlīdzīgi.

SIA “Lenta-12” attīstītā LENTA kvartāla Jelgavas ielā 68 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei. Plānots, ka līdz 2028. gadam kultūrvēsturiskās kokvilnas manufaktūras “Lenta” teritorijā Torņakalnā pilnībā tiks izbūvēts jauns, augstas klases dzīvokļu projekts.

Kopējās projekta investīcijas plānotas 50 milj. eiro apmērā.

Kā norāda attīstītāji, jau šobrīd paveikta plaša arhitektoniskā izpēte un projektēšana, kā arī uzsākta pirmās kārtas būvniecība.

Projekta iecere radusies Latvijas-Šveices attīstītāju kopdarbā, 2021.gadā iegādājoties īpašumu – 16 tūkst. m2 apbūvi 2 ha lielā zemes teritorijā. LENTA kvartāla būvniecība plānota trīs secīgās kārtās, ņemot vērā gan ēku stāvokli, gan projekta apjomu. Pirmajā kārtā tiks atjaunotas divas vēsturiskās ēkas un būvēta viena jauna ēka Jelgavas ielas pusē. Šajā kārtā paredzēti 12 dzīvokļi un komerctelpas, kā arī mantu glabātuves. Pirmās kārtas darbi jau uzsākti 2025. gada martā, paredzot tos pabeigt nākamā gada maijā.

Eiropas mobilitātes nedēļas laikā, 20. un 21.septembrī, Rīgā uz divām dienām par gājēju ielu pārtaps Dzirnavu un Antonijas ielu posmi, informē Rīgas dome.

Saistībā ar Klusā centra ielu pārveidošanu par gājēju ielām, vairākos ielu posmos spēkā būs būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas. Pašvaldība aicina iedzīvotājus iepazīties ar gaidāmajām satiksmes izmaiņām un izbaudīt nesteidzīgas brīvdienas skaistākajos Dzirnavu un Antonijas ielu posmos.

Dzirnavu ielas posms no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Antonijas ielai un Antonijas ielas posms no Dzirnavu ielas līdz Elizabetes ielai gājējiem tiks atvēlēts no sestdienas, 20.septembra, plkst.6.00 līdz svētdienas, 21.septembra, plkst.17.00. Šajā laikā minētajos ielu posmos transportlīdzekļu satiksmi slēgs.

Tāpat no sestdienas plkst.6.00 līdz svētdienas plkst.17.00 Alberta ielā, slēdzot izbraukšanu uz Antonijas ielu, izveidos divvirziena satiksmi. Minētajā laika periodā divvirziena satiksme būs izveidota arī Zaļajā ielā, slēdzot izbraukšanu uz Dzirnavu ielas. Savukārt Jeruzalemes ielā minētajā laika periodā slēgs transportlīdzekļu izbraukšanu uz Dzirnavu ielas.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Ģimeņu institūta stiprināšanai Latvijā viens no risinājumiem varētu būt Eiropas ekonomiski spēcīgākajās valstīs sekmīgi strādājošais modelis, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir ģimene, nevis katrs tās loceklis atsevišķi.

«Eiropā pastāv divas atšķirīgas pieejas attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu apmēru un deklarāciju iesniegšanu, jo daļā valstu ģimene tiek uztverts kā vienots viens maksātājs, kamēr Latvijā un pamatā visās Austrumeiropas valstīs tieši pretēji — maksātājs un deklarācijas aizpildītājs ir ikviena fiziskā persona,» skaidro ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš norāda uz kādu paradosālu dalījumu, proti, ģimeme kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un līdz ar to arī deklarācijas iesiedzējs ir ieviesta ekonomiski spēcīgākajās Eiropas valstīs — Vācijā, Francijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā, saukārt nosacīti ekonomiski ne tik jaudīgās valstis, kā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, kā arī Grieķija, Spānijā un Portugālē darbojas individuālā — ikviena cilvēka – aplikšanas sistēma. «Izņēmums ir tikai Lielbritānija un Somija, kurā tāpat kā Baltijā un visā Austrumeiropā nav ieviesta sistēma, kad ģimene ir kā vienots iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs,» uz jautājumu par iņēmumiem, atbild J. Taukačs.

Banka Citadele piešķīrusi 10 miljonu eiro SIA “MV Hotels” jauna četru zvaigžņu viesnīcas projekta īstenošanai Vecrīgā, 13. janvāra ielā.

Tā ietvaros tiks uzbūvēta jauna ēka, kurā paredzēts izveidot ilgstošas uzturēšanās viesnīcu (long stay).

Šāda tipa viesnīcas paredzētas ceļotājiem un profesionāļiem, kuriem nepieciešams mājīgāks un praktiskāks risinājums par parastu viesnīcas numuru. Ilgstošas uzturēšanās viesnīcas apvieno tradicionālu viesnīcas servisu ar privātas dzīves ērtībām – viesiem tiek nodrošināta numuru uzkopšana un plašāka dzīvojamā telpa ar virtuvi, kur iespējams gatavot maltītes pašiem. Šī koncepcija ir īpaši piemērota tiem, kuri pilsētā uzturas vairākas nedēļas vai pat mēnešus.

“Es patiesi ticu šim projektam. Ideja par to radās jau sen, taču 2020. gadā to nācās iesaldēt. Tagad esam pie tās atgriezušies – rūpīgi izvērtējām iespējas un sapratām, ka ir īstais brīdis to īstenot. Lai gan tirgus nav būtiski audzis, mēs redzam potenciālu piedāvāt ko atšķirīgu un kļūt par spēcīgu konkurentu citām viesnīcām. Ēka būs ne vien funkcionāla, bet arī arhitektoniski pievilcīga, un Rīga iegūs vēl vienu pērli pilsētas ainavā,” saka Andrejs Dokicans, SIA “MV Hotels” komercdirektors.

18 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, pieprasījušas 127 miljardus eiro lielus aizdevumus no jaunizveidotā Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE), trešdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Gandrīz trešdaļu jeb 45 miljardus eiro no kopsummas pieprasījusi Polija.

SAFE, kam paredzēts no ES budžeta atvēlēt 150 miljardus eiro, ir galvenais mehānisms ieroču iepirkumu veicināšanai, lai veiktu Eiropas pārapbruņošanos, saskaroties ar pieaugošajiem Krievijas draudiem.

Ar SAFE starpniecību ES dalībvalstīm būs pieejami lētāki aizdevumi.

"Lielā interese par SAFE ar vismaz 127 miljardiem eiro lieliem potenciāliem iepirkumiem parāda ES vienotību drošības un aizsardzības jautājumos," norādīja ES aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus.

Līdz šim līdzekļus pieprasījušas Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Somija, Spānija un Ungārija.

Rudens lielākais notikums izglītības jomā – vairāk nekā 50 universitāšu, koledžu un skolu no Eiropas, ASV un Kanādas.

11. oktobrī konferenču centrā Radisson Blu Hotel Latvija (Elizabetes iela 55, Rīga) norisināsies gada nozīmīgākais pasākums ārzemju izglītības jomā – starptautiskā izstāde “Days of International Education” (“Starptautiskās izglītības dienas”), ko organizē uzņēmums Baltic Council for International Education.

Vienuviet pulcēsies vairāk nekā 50 vadošo izglītības iestāžu pārstāvji no Eiropas, Lielbritānijas, ASV, Kanādas un citām valstīm. Apmeklētājiem būs iespēja personīgi tikties ar universitāšu, koledžu, vidusskolu, biznesa skolu un valodu centru pārstāvjiem, kā arī uzzināt par mācību iespējām, uzņemšanas nosacījumiem, finansējumu un karjeras veidošanu ārvalstīs.

Divās trešdaļās Eiropas Savienības (ES) valstu pasliktinājies tiesiskums, secināts jaunākajā "World Justice Project" likuma varas indeksā, kur Latvija ierindojusies 21. vietā.

No 27 ES dalībvalstīm Slovākija un Ungārija piedzīvojušas visstraujāko kritumu, bet viszemākajās pozīcijās no ES valstīm ir Bulgārija un Ungārija.

Tikmēr astoņas citas ES valstis ierindojušās pirmajā desmitniekā, un pašā augšgalā, līdzīgi kā pērn, atrodas Dānijai.

Pirmo desmitnieku veido Dānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija, Jaunzēlande, Vācija, Luksemburga, Īrija, Nīderlande un Igaunija.

Lietuva ierindojusies 18. vietā.

Indeksā visstraujāko kāpumu pieredzējušas Īrija un Polija.

2025. gada "World Justice Project" likuma varas indeksā novērtētas 143 valstis un jurisdikcijas visā pasaulē. Jau astoto gadu pēc kārtas lielākajā daļā valstu tiesiskuma rādītāji ir pasliktinājušies.

Latvijā šogad jūnija beigās Latvijā vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju ir 10 600 eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Pārrēķinot vispārējās valdības parādu uz vienu iedzīvotāju, augstākais parāda apmērs Eiropā bija Beļģijā - 56 400 eiro, bet vismazāk parādā bija Bulgārijas un Igaunijas iedzīvotāji - attiecīgi 4400 eiro un 6900 eiro, informē FDP.

Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni - 48% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un izpilda Māstrihtas kritēriju - uzturēt parādu zem 60% no IKP, informē FDP.

Parāds 2025. gadam prognozēts 49% no IKP, bet turpmākajos gados paredzams straujāks tā pieaugums - 2026. gadā parāds varētu sasniegt 51% no IKP, savukārt 2027. un 2028. gadā - 55% no IKP.

FDP norāda, ka arī parāda apkalpošanas izdevumu īpatsvars pret IKP turpinās pieaugt. Procentu maksājumi 2025. gadā plānoti 519 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP, 2026. gadā - 617 miljoni eiro jeb 1,4% no IKP. No 2027. līdz 2028. gadam vispārējās valdības budžeta procentu izdevumi veidos 1,5% no IKP, tomēr nomināli tie turpinās pieaugt, sasniedzot 700 miljonus eiro 2027. gadā un 736 miljonus eiro 2028. gadā.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “YIT LATVIJA” (YIT) atzīmējis spāru svētkus dzīvojamo ēku projekta “Mārpagalmi” trešajam namam, kas atrodas Rīgā pieprasītajā Āgenskalna apkaimē, Zemaišu ielā. “Mārpagalmi” trešo namu ekspluatācijā plānots nodot 2026. gada beigās.

Šobrīd jau ir pabeigta ēkas karkasa izbūve, kas iezīmē būtisku attīstības posmu un pāreju uz mājokļu būvniecības pabeigšanas fāzi.

Projekta “Mārpagalmi” trešajā ēkā tiek piedāvāti 123 dzīvokļi ar dažādu plānojumu — no 1 līdz 4 istabām, ar iekštelpu platību no 30,3 līdz 87,3 m². Visi dzīvokļi pieejami ar pilnu iekšējo apdari. Turpina SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē: “Vēsturiski Āgenskalns ir viena no pieprasītākajām Rīgas apkaimēm, ko redzam arī attīstot Mārpagalmu kvartālu. Kopš pārdošanas uzsākšanas jaunajā trešās kārtas namā šī gada maijā, rezervēti un pārdoti ir teju 20 % dzīvokļu. Tas skaidrojams ar faktu, ka otrās kārtas piedāvājums kļūst ierobežots, bet, novērtējot pirmo kvartālā esošo ēku plānojumu, kvalitātes un labiekārtojuma priekšrocības, interesenti ir gatavi izvēlēties mājokli vēl būvniecības stadijā esošā namā. Turklāt projekta atrašanās vieta apvieno mazpilsētas mieru un zaļumu ar lielpilsētas infrastruktūru – viss ikdienai nepieciešamais ir rokas stiepiena attālumā, kas lielā mērā arī izskaidro Āgenskalna popularitātes fenomenu. Šobrīd dzīvokļu cenas ir robežās no 87 500 līdz 253 700 eiro.”