Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība.

Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.

Proti, neskatoties uz to, ka saules enerģijas parka būvniecībai ir vajadzīga būvatļauja un tam ir nepieciešama nodošana ekspluatācijā gluži kā citām būvēm, saules enerģijas parkus nevar reģistrēt zemesgrāmatā. Tas ir pat pārsteidzoši, ka šis jautājums nav atrisināts jau gadiem, jo saules enerģijas parkiem jau tagad piešķir un zemesgrāmatā var reģistrēt apbūves tiesību un Valsts zemes dienests saules parkam piešķir kadastra apzīmējumu, taču uzbūvēto saules parku kā “būvi” ierakstīt zemesgrāmatā nevar. Attiecīgi saules enerģijas parks tiek traktēts nevis kā būve un nekustamā īpašuma sastāvdaļa, bet kā “kustamā manta”.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Baltijas valstīs Ignitis Renewables, kas ir daļa no enerģētikas grupas Ignitis Group, sāk zaļās elektroenerģijas nodošanu Latvijas elektroenerģijas tīklam.

Pirmā Ignitis Renewables Latvijā saražotā zaļā elektroenerģija ir nodota tīklā no Vārmes saules enerģijas parka Kuldīgas novadā, kura kopējā uzstādītā jauda sasniedz 94 megavatus.

„Pirmās Latvijā ražotās Ignitis Renewables zaļās elektroenerģijas nodošana tīklā ir stratēģiski nozīmīgs solis uzņēmuma pozīciju nostiprināšanā Latvijas tirgū. Vienkopus ar citiem attīstībā esošajiem projektiem tas iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu un noturīgu enerģētikas nākotni Baltijas valstīs. Pašlaik Latvijā aktīvi tiek būvēti saules enerģijas parki Kuldīgas, Tukuma un Bauskas novados, vienlaikus izvērtējot arī vēja enerģijas projektu attīstības iespējas jau tuvākajā nākotnē. Šie projekti mērķtiecīgi veicina pāreju uz videi draudzīgu enerģētiku un ilgtermiņā stiprina Baltijas valstu enerģētisko neatkarību,” uzsver Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Atjaunīgās enerģijas attīstītāja Baltijas valstīs – Ignitis Renewables, kas ir daļa no Ignitis Group – pirmais saules enerģijas projekts Latvijā ir uzsācis komercdarbību.

Saules enerģijas parks “Vārme”, kas izvietots Kuldīgas novadā, ar kopējo uzstādīto jaudu 94 megavati (MW) spēj nodrošināt elektroenerģiju aptuveni 40 tūkstošiem mājsaimniecību gadā.

Parks ir uzsācis enerģijas ražošanu pilnā tā iespējamajā jaudā un ir viens no vērienīgākajiem saules enerģijas infrastruktūras projektiem Latvijā. Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot aktīva iegādi un būvniecības izmaksas, sasniedz aptuveni 66 miljonus eiro.

"Ignitis Renewables pirmā saules enerģijas parka komercdarbības uzsākšana Latvijā ir stratēģisks atskaites punkts uzņēmuma pozīciju nostiprināšanā vietējā tirgū, vienlaikus paplašinot zaļās enerģijas ražošanas kapacitāti un veicinot enerģētisko neatkarību Baltijas reģionā. Šis projekts sniedz tiešu ieguldījumu arī Ignitis Group kopējā attīstībā – līdz ar “Vārme” saules enerģijas parka komercdarbības uzsākšanu, grupas uzstādītā zaļās enerģijas jauda pieaugusi līdz 1,8 GW. Līdzās citiem projektiem Ignitis Renewables attīstības portfelī, tas paātrina pāreju uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu enerģētiku, vienlaikus stiprinot Baltijas reģiona energoapgādes noturību un drošību ilgtermiņā,” uzsver Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Tārgales saules parks ir viens no lielākajiem būvniecības stadijā esošajiem saules enerģijas projektiem Latvijā, kura būvdarbus 2024. gadā uzsāka atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy. Pērnā gada nogalē uzņēmums noslēdzis veiksmīgu darījumu, nododot pusi Tārgales parka īpašumtiesību savam ilggadējam sadarbības partnerim - Dānijas pensiju pārvaldītājam Sampension.

European Energy jau vairākus gadus sadarbojas ar Sampension atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanā, veiksmīgi attīstot saules un vēja parkus. Sadarbība ietver Sampension starptautisko ieguldījumu pārvaldību vēja enerģijas parkos, kā arī ieguldījumus zemes iegādē enerģijas parku attīstībai Dānijā, Zviedrijā un tagad arī Latvijā.

Thorvald Spanggaard, European Energy izpilddirektors un projektu attīstības vadītājs: “Esam gandarīti sadarboties ar Sampension, lai izveidotu Latvijā lielāko saules enerģijas parku. Šis solis ir mūsu partnerības turpinājums, un mēs ar prieku gaidām iespēju kopīgi ar Sampension veicināt atjaunīgās enerģijas attīstību Latvijā.”

Ziemeļu Investīciju banka (NIB), Luminor banka un NORD/LB ir vienojušās līdzfinansēt 148 MWp saules enerģijas parku Ventspils novadā. Projektu izstrādā Dānijas atjaunīgās enerģijas uzņēmuma European Energy meitasuzņēmums SIA Stelo Orienta.

Kopējais saules parka finansējums ir 68 miljoni eiro. NIB aizdevumu 28 miljonu eiro apmērā atbalsta Eiropas Savienība saskaņā ar NIB InvestEU pamatdarbību pārejai uz tīru enerģiju. Šis ir NIB pirmais InvestEU aizdevums Latvijā.

Dānijas pensiju pārvaldītājs iegādājies 50% Tārgales saules parka īpašumtiesību

Tārgales saules parks ir viens no lielākajiem būvniecības stadijā esošajiem saules enerģijas...

Finansētais projekts palielinās Latvijas kopējo saules enerģijas ražošanas jaudu, kas šobrīd ir 600 MW gadā. Latvijas energosistēma joprojām lielā mērā paļaujas uz fosilo kurināmo, jo īpaši uz dabasgāzi, tāpēc papildu atjaunīgo energoresursu jaudas radīšana valstī ir būtisks solis pārejā uz zaļo ekonomiku.

"Desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem palielinās vajadzību pēc uzticamas vietējās enerģijas ražošanas Baltijā," saka NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. "Jaunu atjaunīgo energoresursu jaudu radīšana palīdzēs Baltijas valstīm sasniegt enerģētisko neatkarību."

"Mēs kā vadošais organizators priecājamies sadarboties ar NIB, InvestEU un Luminor banku, finansējot European Energy saules enerģijas parku Ventspilī - līdz šim lielāko Latvijā," saka Heiko Ludvigs, NORD/LB globālais strukturēto finanšu vadītājs. "Šis kritiski svarīgais projekts ne tikai palīdzēs Latvijas plašākajam mērķim dekarbonizēt ekonomiku, bet arī būs lielisks piemērs nozīmīgai publiskā un privātā sektora partnerībai, finansējot un veicinot pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem Eiropā."

"Mums ir liels prieks sniegt pienesumu Latvijas vērienīgākā saules enerģijas parka projektā, sniedzot tam daļu finansējuma sadarbībā ar pieredzējušiem starptautiskiem partneriem. Šis projekts sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas enerģijas sistēmā, būtiski samazinot emisijas un veicinot sabiedrības labklājību. Saražotā zaļā enerģija spēs nodrošināt elektroenerģijas patēriņu vairāk kā 40 tūkstošiem mājsaimniecību," dalās Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.

Valdis Dombrovskis, ekonomikas un produktivitātes komisārs: "Eiropas Komisija ir apņēmusies mobilizēt nepieciešamās investīcijas, lai dekarbonizētu Eiropas ekonomiku, vienlaikus veicinot Eiropas konkurētspēju un noturību. InvestEU ir nozīmīgs partneris šo mērķu sasniegšanā. NIB aizdevums 28 miljonu eiro apmērā, izmantojot InvestEU programmas dotās iespējas, veicinās Latvijas pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, ilgtspējīgu enerģētiku un emisiju samazināšanu."

European Energy meitasuzņēmums SIA Stelo Orienta uzsāks saules enerģijas parka būvniecību 2025.gada sākumā. Paredzams, ka saules enerģijas parks būs pilnībā pieslēgts tīklam 2026.gada pirmajā ceturksnī, ļaujot uzsākt komercdarbību 2026.gada pirmajā pusē. Kad parks būs pabeigts, tas būs viens no lielākajiem Latvijā.

"European Energy vēlas veicināt pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunīgo enerģiju Baltijā. Šim uzdevumam ir nepieciešams daudz finanšu resursu, un mēs esam gandarīti, ka NIB šajā projektā saskata lielu potenciālu," saka Jenss Pēters Zinks, European Energy izpilddirektora vietnieks.

Saules enerģijas parka projektu izstrādā European Energy, kas ir globāls atjaunīgās enerģijas attīstītājs ar projektiem 25 valstīs. European Energy ir dibināts Dānijā 2004.gadā un tas pārvalda visus vēja un saules enerģijas ražošanas posmus, sākot no izstrādes un būvniecības līdz darbībai, un pēta tādus "Power-to-X" risinājumus (elektroenerģijas pārveidošanu citos energoresursos) kā videi draudzīga ūdeņraža ražošana.

Programma InvestEU nodrošina Eiropas Savienībai nozīmīgu ilgtermiņa finansējumu, piesaistot ievērojamus privātos un publiskos līdzekļus ilgtspējīgas atveseļošanās atbalstam. Tā arī palīdz mobilizēt privātās investīcijas Eiropas Savienības politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļajam kursam un digitālajai pārkārtošanai.

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital, investējot 20 miljonus eiro, Rīgā, Ulbrokas ielā ir pabeigusi biznesa centra Versum ēku izbūvi.

Nākamais solis ir jauna saules enerģijas parka izbūve, ko plānots pabeigt aprīlī. Tas Versum ļaus kļūt par pirmo enerģijas ziņā neatkarīgo biznesa centru Rīgā, kas saulainā laikā pilnībā spēj sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo enerģiju.

Versum biznesa centru kopumā veido trīs ēkas, kas vienuviet piedāvā biroju, izstāžu zāļu un noliktavu telpas. Tostarp pirmo divu Versum ēku būvniecība tika pabeigta pagājušā gada vasarā un to kopējā platība ir 8000 kvadrātmetru. Savukārt otrās kārtas ietvaros tikko pabeigtās trešās ēkas biznesa telpu platība sasniedz 3700 kvadrātmetrus.

Estmak Capital izpilddirektore Tatjana Arhipova: “Papildus vides ieguvumiem, jaunais saules enerģijas parks ļaus samazināt ikmēneša komunālo pakalpojumu izmaksas īrniekiem. Saules parka kopējā platība būs 1420 kvadrātmetri, kas ir aptuveni trīsarpus basketbola laukumi. Tā kopējā jauda būs 320 kW, kas ir pielīdzināma aptuveni 50 mājsaimniecību enerģijas patēriņam. Tā kā saules gaismas maksimuma stundās parks saražos vairāk enerģijas, nekā komplekss patērē, viedo akumulatoru sistēma uzkrās enerģijas pārpalikumu vēlākai izmantošanai”.

Pērnavas apriņķī 10.jūnijā oficiāli atklāts Igaunijā lielākais vēja parks.

255 megavatu (MW) vēja parks ar 38 turbīnām Sopi-Totsi, kas atrodas Ziemeļpērnavas pašvaldībā, izveidots bijušajā Totsi kūdras laukā.

Kopā ar līdzās esošo saules parku zaļās enerģijas parkā tiks saražoti gandrīz 10% no Igaunijas pašreizējā gada elektrības patēriņa.

Atjaunīgās enerģijas kompānija "Enefit Green" Sopi-Totsi vēja parkā un Sopi saules parkā investējusi gandrīz 400 miljonus eiro.

Sopi-Totsi vēja ģeneratoru parkā ir 38 "Nordex" turbīnas, katra no tām ir 241 metru augsta un tās nominālā jauda ir 6,7 megavati. Tas ir lielākais vēja ģeneratoru parks Igaunijā un viens no lielākajiem Baltijas valstīs.

Saules enerģijas parks aizņem aptuveni 95 hektārus, un tajā ir gandrīz 112 000 "Risen" paneļu, katrs ar nominālo jaudu 660 vati.

Baltijas un Somijas reģiona privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” paplašina savu atjaunojamās enerģijas portfeli Latvijā un atklāj jaunu saules elektrostaciju Olaines novadā. Projekta kopējais investīciju apjoms sasniedz 2,4 miljonus eiro.

Jaunās elektrostacijas kopējā jauda ir 4,9 MWp un gadā plānots saražot 5,3 GWh (gigavatstundas) atjaunojamās elektroenerģijas. Plašais, no 7056 paneļiem sastāvošais saules parks izvietots 9 hektāru platībā un nodrošinās videi draudzīgu elektroenerģiju aptuveni 2500 mājsaimniecībām. Jaunā elektrostacija ir jau pieslēgta “Sadales tīklam”.

“Saules elektrostacija Olainē ir vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz mūsu mērķi – stiprināt atjaunojamās enerģijas portfeli Latvijā un Baltijas reģionā. Augošais pieprasījums pēc ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem mudina mūs turpināt ieguldīt šāda veida projektos, un šī elektrostacija ir apliecinājums tam, ka zaļā enerģija kļūst arvien pieejamāka arī mūsu klientiem, proti saražotā zaļā elektroenerģija tiks arī novirzīta “Elenger” klientu elektroapgādes nodrošināšanai,” uzsver SIA “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

AS "Latvenergo" 22.maijā lika pamatakmeni Laflora Energy vēja parkam, kas ir pirmais un lielākais tikai Latvijas uzņēmumu veidotais paraugs ilgtspējai, enerģētiskajai drošībai un zaļajai enerģijai Latvijā – inovatīva vietējā kapitāla un nozaru sinerģija.

Pirmoreiz izmantojot vietējus risinājumus, uzsākta 16 vēja enerģijas turbīnu būvniecība bijušajos kūdras ieguves laukos SIA “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā. Elektroenerģijas ražošana sāksies 2026. gada vasarā.

Šis būs līdz šim lielākais vēja parks Latvijā ar 108,8 MW uzstādīto jaudu. Puse no investīcijām – ap 95 miljoniem eiro – tiek ieguldīta Latvijas tautsaimniecībā ar pasūtījumiem nacionāliem uzņēmumiem.

Latvijai unikālo un stratēģiski nozīmīgo iniciatīvu veido nacionālo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un SIA "Laflora" – jauda un sinerģija, nodrošinot Latvijai ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu atjaunīgās enerģētikas jomā, lielākajam kopš Daugavas HES izbūves.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Vēja enerģija Latvijas elektroenerģijas bilancē tuvāko gadu laikā sāks iegūt savu vietu, ko nodrošinās vēja parku būvniecība.

«Viens no Latvijas mērķiem ir panākt, lai līdz 2030. gadam iekšzemes enerģijas patēriņš pilnībā tiktu nodrošināts no atjaunīgiem avotiem. Tas nozīmē, ka ļoti būtisks ir laiks. Kompānijas “Eolus” īstenotajā projektā bija veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai uzsāktu vēja parka būvniecību un divu gadu laikā sāktu ražot enerģiju,» skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere. Viņa norāda, ka LIAA portfelī šobrīd ir vairāki desmiti ar zaļo enerģiju saistīti projekti vairāku miljardu eiro apmērā un šādi darījumi apliecina, ka projektu attīstībai ir iespējami dažādi risinājumi.

«Sarežģītākais atjaunīgās enerģijas projektos ir šo projektu sagatavošanas fāze, ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana un citas procedūras, tādēļ arī šobrīd lielākā Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja projekta “Elwind” virzību ir uzņēmusies LIAA, kur pēc visu procedūru veikšanas valsts šo projektu izsolē piedāvās investoram,» tā I. Jāgere. Viņa uzsver, ka ikviens nozīmīgs darījums enerģētikas sektorā stiprina tirgu un investoru uzticību. «Turklāt, šis piemērs apliecina, kā dažādi attīstītāji var sadarboties vēja enerģijas nozarē,» atzīst LIAA direktore.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Uz tirdzniecības centra Sāga jumta uzstādīti saules paneļi 3500 m2 platībā ar kopējo jaudu 499kW.

Jaunais saules paneļu parks turpina t/c Sāga apņemšanos darboties videi draudzīgi un ilgtspējīgi, samazināt oglekļa emisijas un uzlabot energoefektivitāti. Ik gadu tas ļaus t/c Sāga saražot ap 500MWh enerģijas, ko izmantot to pašpatēriņam.

Tuvākajā nākotnē t/c Sāga plāno palielināt enerģijas ražošanu un paplašināt saules paneļu parku vēl par 1 MW.

“Saules paneļu uzstādīšana ir vēl viens solis t/c Sāga centienos darboties atbildīgi un videi draudzīgi. Uzskatām par privilēģiju atrasties zaļā teritorijā un respektējam dabas tuvumā, tāpēc mūsu mērķis ir ikdienā pieņemt videi labvēlīgus lēmumus un samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, tam iedvesmojot arī mūsu apmeklētājus un nomniekus,“ komentē T/c Sāga direktore Jolanta Opaleva.

Runājot par Latvijas Valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu līdz 2030.gadam, ierasti runājam tikai par šķēršļiem, riskiem tos nesasniegt un draudošajām ES sankcijām. Taču tieši šobrīd Saeimā tiek izskatīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas var sniegt ieguvumu gan atjaunīgās enerģijas tirgus attīstībai, gan klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

Grozījumi ir veidoti visām iesaistītajām pusēm aktīvi diskutējot un vienojoties par kompromisu, kas, risinot tīkla jaudas pieejamības jautājumus, nodrošinātu straujāku atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu. Klimata un enerģijas ministrijas uz otro lasījumu iesniegtie grozījumi nodrošina taisnīgus un ilgtspējīgus risinājumus, respektē uzņēmumu atšķirīgās līdzšinējās pieejas un projektu attīstības fāzes, ļaujot gan pārejas periodā atteikties no rezervētajām jaudām, gan pielāgot nākamo projektu attīstīšanas stratēģijas. Tomēr jāatzīst, ka panāktais kompromiss joprojām ir trausls, tādēļ ir svarīgi saglabāt un nesamazināt hibridizācijas procesiem nepieciešamos minimālos laika termiņus. Šobrīd darbs ar grozījumiem ļauj Saeimas deputātiem dziļi izprast tiesiskā regulējuma nozīmi nozares attīstībā. To mērķis ir sniegt skaidrību visām iesaistītajām pusēm par tālāk veicamajiem soļiem projektu ieviešanas procesā. Turklāt šie grozījumi sasaucas arī ar nesenajām Valsts kontroles rekomendācijām samazināt administratīvos šķēršļus un veicināt elektroenerģijas ražotāju aktīvāku iesaisti atjaunīgo energoresursu jaudu attīstībā.

Baltijas vienotajā elektroenerģijas balansēšanas jaudu tirgū apgrozījums pirmajos divos mēnešos sasniedza 70 miljonus eiro.

Arvien pieaugoša interese par balansēšanas pakalpojumu pārdošanu ir no saules un vēja parku operatoriem, kā arī no elektroenerģijas bateriju operatoriem. Nu jau dalībai balansēšanas jaudu tirgū ir kvalificējies pirmais Latvijas vēja parks un elektroenerģijas baterija, kuru pārvalda "Utilitas Wind" grupas uzņēmums SIA "TCK", informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Kopš šī gada 4. februāra vienotajā Baltijas balansēšanas jaudu tirgū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Litgird" un AS "Elering" pērk energosistēmas drošumam nepieciešamās balansēšanas jaudas. Savukārt balansēšanas tirgus dalībnieki var nopelnīt, piedāvājot balansēšanas pakalpojumu, jeb pēc PSO pieprasījuma palielināt vai samazināt elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. PSO aktivizē balansēšanas jaudas brīžos, kad energosistēmā rodas novirze no plānotā elektroenerģijas patēriņa vai ģenerācijas.

Eolus ir pārdevis vēja parka projektu Pienava ar kopējo jaudu 147 MW AS Latvenergo. Būvniecību paredzēts uzsākt nekavējoties. Vēja parka nodošana ekspluatācijā plānota 2027. gada pirmajā pusē.

Eolus projekta “Pienava” Tukuma novadā attīstība tika uzsākta pirms vairākiem gadiem. Projektā plānots uzstādīt 21 vēja turbīnu, kuru spārnu augtākais punkts sasniegs 250 metru augstumu. Plānots, ka Pienavas vēja parks piegādās Baltijas elektrotīklam līdz pat 475 GWh atjaunojamās elektroenerģijas gadā, kas ir būtisks papildinājums ceļā uz enerģētisko neatkarību un atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem.

"Augsti vērtēju Eolus ieguldījumu Latvijas energosistēmas neatkarības un noturības stiprināšanā. Un novērtēju Eolus Baltics komandas ieguldīto darbu, lai realizētu vēja enerģijas projektu “Pienava”. - Eolus iniciētu un radītu projektu un mūsu pirmo pārdošanas darījumu Latvijā. Mēs vēlreiz apliecinām savu spēju attīstīt lielus un vērtību radošus projektus tirgos ārpus musu mītnes zemes. Esam gatavi turpināt sadarbību ar AS Latvenergo un īstenot mūsu Baltijas projektu portfeļa izaugsmi," saka Eolus izpilddirektors Pērs Vitalisons.

Vienā no perspektīvākajām industriālajām teritorijām Rīgas tuvumā, NORDO noliktavu kompleksā Dreiliņos uzsākti plaši rekonstrukcijas darbi. Projekta ietvaros paredzēta 30 000 m² noliktavu platību pārbūve un modernizācija, ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, lai radītu vidi, kas apvieno augstākās tehniskās prasības, ekonomisku efektivitāti un stratēģisku atrašanās vietu. Šobrīd pabeigts ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts, saņemta būvatļauja un noslēgumam tuvojas līguma noslēgšana ar ēkas būvnieku, būvniecības darbus plānots uzsākt vasaras sākumā.

Pēc rekonstrukcijas ēka kļūs par modernu A klases energoefektivitātes noliktavu, kas pilnībā atbildīs jaunbūvēto industriālo telpu standartiem. Jaunas inženiersistēmas, mūsdienīga fasāde un atjaunots jumta segums nodrošinās gan zemas ekspluatācijas izmaksas, gan ilgtspējīgu infrastruktūru nākotnei.

Viena no tehniski nozīmīgākajām priekšrocībām būs pastiprinātā konstrukciju nestspēja, kas ļauj nomniekiem uzstādīt telferus. Šāda iespēja būtiski atvieglo smagkravu pārvietošanu un racionalizē ražošanas posmus, īpaši tajos procesos, kur nepieciešama efektīva iekšējā loģistika. Tirgū, kur mūsdienu noliktavu risinājumi reti paredz šādu funkcionalitāti, šī īpašība padara projektu par stratēģiski izdevīgu izvēli uzņēmumiem ar specifiskām tehnoloģiskām vajadzībām.

Vēja un saules enerģētika ir lētākais un ātrāk ieviešamais risinājums, intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas enerģētikas uzņēmuma Eolus valdes priekšsēdētājs Pērs Vitalisons (Per Witalisson) un izpilddirektors Kristers Badens Hansens (Christer Baden Hansen).

Kas ir Eolus – kāda ir uzņēmuma īsā vēsture, tajā skaitā Latvijā?

Kristers Badens Hansens (K. B. H.): Eolus ir biržā kotēts Zviedrijas uzņēmums ar aptuveni 30 tūkstošiem akcionāru. Mūsu galvenais darbības virziens ir atjaunojamās enerģētikas attīstīšana. Mēs īstenojam vēja un saules enerģijas projektus, kā arī izstrādājam risinājumus enerģijas uzkrāšanai un uzglabāšanai. Strādājam šajā jomā jau vairāk nekā 30 gadus – savu pirmo vēja turbīnu uzstādījām vēl 1991. gadā, un šajā laikā esam no maza vietējā uzņēmuma, tā laika start-up, pārtapuši par biržā kotētu kompāniju un piedalījušies (co-contracted) vairāk nekā 800 vēja turbīnu uzstādīšanā.

Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskai neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.

Taču ir vēl kāda priekšrocība, par kuru nav zināms pietiekami daudz. Proti, ražotājiem “zaļās enerģijas” izmantošana var dot iespēju pārdot un eksportēt vairāk, vai pārdot par labāku cenu. Un svarīgi, ka tam nav vajadzīgs pašiem savs saules vai vēja parks. Turklāt uzņēmumi, kas var apliecināt ilgtspējīgu principu ievērošanu savā darbībā, saņem arvien vairāk dažādu priekšrocību, piemēram, bankas jau šobrīd piedāvā labākus finansēšanas nosacījumus uzņēmumu attīstībai.

Zaļās enerģijas sertifikāti ļauj jebkuram uzņēmumam vai institūcijai pierādīt, ka visa elektroenerģija, ko tas izmanto ikdienā, ir ražota ilgtspējīgi no atjaunīgiem enerģijas resursiem. Savukārt ilgtspējīgi ražotas enerģijas izmantošana uzņēmuma darbībā var būt kā svarīgs mārketinga un komunikācijas aspekts ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur patērētāji pievērš pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Minerālo materiālu ieguves un ražošanas uzņēmums Latvijā “Saulkalne S” aizvadītajā gadā kāpinājis apgrozījumu par 20 %, sasniedzot 11,37 miljonus eiro.

To lielā mērā izdevies sasniegt, pateicoties diviem būtiskiem faktoriem – uzņēmums turpināja kāpināt savu tirgus daļu Baltijas reģionā un pozitīvu atdevi uzrādīja ieguldījumi vides pārvaldībā un ilgtspējas risinājumos, kas ir arvien būtiskāks faktors starptautiskajiem sadarbības partneriem un klientiem.

Arī šogad “Saulkalne S” turpinās veikt stratēģiskas investīcijas ilgtspējas un vides pārvaldības jomā, tostarp uzņēmums maijā ir ieguvis ISO 14001 vides pārvaldības sertifikātu, kas apliecina ne tikai atbilstību starptautiskiem vides standartiem, bet arī uzņēmuma virzību uz ilgtspējīgu, inovatīvu un videi draudzīgu ražošanu.

“ISO 14001 sertifikāts ir kvalitātes zīmogs, kas apliecina, ka uzņēmumā ir ieviesta efektīva vides pārvaldības sistēma un mūsu biznesa prakse ir ilgtspējīga un atbildīga,” uzsver uzņēmumu grupas “Saulkalne S” vadītājs Juris Seilis. “Tas ir svarīgs faktors gan mūsu klientiem, gan starptautiskajiem partneriem, kuri vēlas sadarboties ar uzņēmumiem, kas ievēro skaidru un ilgtspējīgu attīstības politiku.”

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.