Par zaļo kursu un klimata politiku Latvijā ir dzirdējis ikviens – tā ir tēma, kas ilgstoši atradusies gan Latvijas, gan citu valstu politiķu dienaskārtībā. Nebūtu pārspīlēti teikt, ka līdz Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, zaļais kurss un klimata politika bija spožākais jājamzirdziņš politiķiem visā Eiropā.

Jaunas iniciatīvas šķietami tika radītas katru dienu, turklāt nepameta sajūta, ka Eiropas Komisijā (EK) pastāvēja nerakstīts likums, kur katrai nākošajai zaļā kursa iniciatīvai jābūt vismaz divreiz “ambiciozākai” par iepriekšējo. Šo procesu varētu salīdzināt ar vidusskolas ballīti, kurā viegli iereibuši tīņi sola visneiedomājamākās lietas, lai paspīdētu un izceltos uz savu vienaudžu fona.

Zaļā kursa ballītē politiķi tik tiešām sasolīja daudz – no 2035. gada aizliegt iekšdedzes dzinēju auto tirdzniecību, ieviest ierobežojumu tam, cik jaudīgi sadzīves putekļu sūcēji drīkst atrasties mūsu mājās, aizliegt gāzes apkures katlu uzstādīšanu, vai uzlikt par obligātu prasību dzērienu ražotājiem ieviest “jaunā tipa”, nenoņemamus korķīšus. Savu daļu zaļās šalts dabūja arī lauksaimnieki – gaisā uzvirmoja idejas par meliorācijas sistēmu nojaukšanu, lauku appludināšanu, smidzināšanas aizliegšanu vai lopkopības saimniecību likvidēšanu. Nīderlandē pat piedzīvoti reāli gadījumi, kur valdība samaksā lauksaimniekiem par fermu brīvprātīgu likvidāciju, tomēr – vai tas ir aktuāli arī Latvijai?

Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Iepriekšējās divas nedēļas parlaments par likumprojektiem nelēma, jo koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu. Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta priekšlikumiem nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdes.

Vēl iepriekš likumprojekti vairākkārt tika atlikti, par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Kasparam Briškenam (P) norādot, ka tajos nepieciešami precizējumi.

Pirms balsojuma deputātus uzrunāja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Viņš norādīja, ka ar likumprojektu nav plānots uzņemties jaunus pienākumus, bet dot iespēju rast papildu Eiropas finansējumu, ja uzņēmējs vēlas ieguldīt jaunās tehnoloģijās, attīstīt Latvijas ekonomiku.

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Baltijā, kurā ir ieviests akcīzes nodoklis saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, atstājot bez nodokļa sloga saldās bulciņas un konfektes. Igaunija pēc detalizētas izvērtēšanas no šāda nodokļa ieviešanas atteicās, atzīstot, ka tas nesasniegtu izvirzītos mērķus un radītu nevēlamu ekonomisku ietekmi. Lietuvā akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem paredzēts ieviest tikai 2026. gadā.

Tagad Latvijā tiek lemts par akcīzes nodokļa palielināšanu saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2028. gada, piesaucot sabiedrības veselības mērķus. Tomēr jautājums paliek - vai šāds solis patiešām veicinās sabiedrības veselību, vai tikai palielinās cilvēku ikdienas izmaksas un vājinās vietējo uzņēmēju konkurētspēju?

Vai bezalkoholiskie dzērieni tiešām ir lielākais cukura avots?

Latvijā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem cilvēki uzņem vien aptuveni 5 - 8% no kopējā dienā patērētā cukura daudzuma. Pētījumi Eiropas valstīs rāda, ka galvenais pievienotā cukura avots ir saldumi (kūkas, cepumi, konditorejas izstrādājumi, konfektes u.c.). Interesants ir arī fakts, ka globālās ātrās ēdināšanas ķēdēs un citās tirdzniecības vietās, kurās ir lejamie bezalkoholiskie dzērieni, akcīzes nodoklis šobrīd vispār netiek piemērots.

Latvijā sieviešu mirstība vecuma grupā no 30 līdz 44 gadiem ir divkārt augstāka nekā vidēji ES.

Kā liecina Eurostat pieejamā statistika, 2023. gadā, rēķinot visus vietējos iedzīvotājus, pēc sieviešu mirstības rādītājiem pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) bija Bulgārija (14,53 mirušās uz 1000 sievietēm). Otrajā vietā ES ar 14,45 mirušajām uz 1000 sievietēm bija Latvija, kas no Bulgārijas atpalika tikai par astoņām simtdaļām. Jāatzīmē, ka ievērojams skaits gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu un vīriešu dzīvo citās ES dalībvalstīs, tur oficiāli nereģistrējoties, tāpēc netiek pieskaitīti pie attiecīgās zemes iedzīvotājiem.

Vērtējot sieviešu mirstību bez ārvalstīs mirušajām attiecīgās zemes sievietēm, 2023. gadā ar 14,33 mirušām sievietēm uz vienu tūkstoti sieviešu Latvija bija pirmajā vietā ES, apsteidzot Bulgāriju, kuras teritorijā 2023. gadā nomira 14,25 sievietes uz vienu tūkstoti sieviešu. Gan Latvijas, gan Bulgārijas sieviešu mirstība 2023. gadā bija par 36% augstāka nekā vidējā sieviešu mirstība ES (10,6 mirušās uz 1000 sievietēm). Jāpaskaidro, ka vidējie mirstības rādītāji visumā ir tieši proporcionāli vidējam dzīves ilgumam. Jo lielāks vidējais dzīves ilgums, jo mazāks vidējais mirstības rādītājs uz tūkstoš personām, un otrādi. Samazinoties sagaidāmajam vidējam dzīves ilgumam, palielināsies mirstības rādītājs uz tūkstoš personām. Galīgajā sagaidāmā dzīves ilguma aprēķinā ar visai komplicētu formulu tiek ņemta mirstība dažādās vecuma grupās.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Viļņā notikusi augsta līmeņa sanāksme starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru un Rail Baltica ieviesējorganizāciju pārstāvjiem, kuras laikā tika izvērtēts projekta progress un apspriestas turpmākās būvniecības prioritātes. Vizītes laikā projekta centrālais koordinators RB Rail AS parakstīja kārtējo Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) granta līgumu par Eiropas Savienības līdzfinansējumu 295,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā piešķirtais finansējums tiks novirzīts pamattrases būvniecības turpināšanai posmā no Tallinas līdz Igaunijas–Latvijas robežai, tostarp 10,2 kilometru garas divsliežu uzbēruma izbūvei Raplas–Pērnavas posmā.Latvijā ar šo finansējumu tiks nodrošināta dzelzceļa uzbēruma izbūve četros pamattrases dienvidu posmos, kopējā garumā 13,3 km, kā arī finansējums tiks novirzīts arī Rail Baltica elektrifikācijas tehniskā projekta izstrādei posmā Upeslejas – Latvijas/Lietuvas robeža (1. kārta) un projekta ieviešanas atbalsta pasākumiem. Tas segs FIDIC inženiera pakalpojumus, lai nodrošinātu elektrifikācijas tehnisko projektu izstrādes uzraudzību un atbilstību globālā projekta prasībām, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Latvijas enerģētikas un klimata realitāte šobrīd ir straujā pārmaiņu posmā. Klimata pārmaiņas vairs nav teorētiska prognoze, bet process, kas jau šodien maina mūsu piekrasti, mežus un jūras ekosistēmas.

Vienlaikus Latvijas enerģētikas sistēma joprojām balstās pagātnes struktūrā — vairāk nekā 50% no kopējās enerģijas bilances veido fosilie resursi, kas ir viens no galvenajiem CO2 izmešu avotiem. Savukārt CO2 izmešu pieaugums iet roku rokā ar globālās vidējās temperatūras paaugstināšanos un tiešā veidā ietekmē klimata izmaiņas.

Globālā temperatūra ir pārsniegusi 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu, jau tagad sasniedzot ANO uzstādīto mērķi, lai globālā sasilšana tiktu ierobežota līdz +1,5°C virs pirmsindustrijas laika līmeņa. Sasilstoša Baltijas jūra un tās piekrastes erozija, skābekļa deficīta zonas, mainīgās jūras ekosistēmas, kā arī sausuma skartie meži ir mūsu ikdienas konteksts, nevis zinātniska abstrakcija. Atjaunojamie energoresursi nav ideoloģija vai mode – tas ir racionāls risinājums klimata neitralitātei. Tomēr tiek daudz diskutēts, vai, izbūvējot vēja elektrostacijas, netiek atstāta negatīva ietekme uz vidi – dabu, ainavu un cilvēku veselību. Latvijas vides organizācijas – Latvijas Dabas fonds, biedrība Zaļā brīvība, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Daba Fonds un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija vienbalsīgi norāda: vēja enerģijai ir būtiska loma emisiju samazināšanā un valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, taču tās infrastruktūras attīstība jāīsteno atbildīgi. Vides organizācijas norāda uz virkni aspektu, kas jāņem vērā, plānojot un izbūvējot vēja parkus.

Ar valsts atbalstu EKII programmā kopš 2022. gada aprīļa iegādātas 2331 jaunas elektromašīnas, 2398 lietotas elektromašīnas un 1701 hibrīdauto - kopumā ar valsts atbalstu nopirktas 6456 elektromašīnas no 11365 Latvijā vispār reģistrētajām elektromašīnām.

Pavisam valstī 2025. gada sākumā bija reģistrēti 788 075 vieglie transportlīdzekļi, tas nozīmē, ka elektroauto īpatsvars veido 1,54% no šī daudzuma, bet valsts subsidēto videi draudzīgo auto skaits šobrīd veido aptuveni 0,7% no visu auto skaita.

Lieliski rezultāti, finansējums palielināts

Atbalsta programmas finansējums elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, tai skaitā vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), reaģējot uz augsto iedzīvotāju interesi, palielinājusi kopējo finansējumu trīs reizes, kopumā sniedzot atbalstu par 30 miljoniem eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem. “Aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6 426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, finansējumu izmantojot pilnībā. Vienlaikus Vides investīciju fonds (VIF) turpina izskatīt transportlīdzekļu pārdevēju iesniegtās atskaites par iepriekš apstiprinātajiem pieteikumiem.

Dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai no 2027.gada plānots palielināt vairāk nekā 10 reizes, bet no 2028.gada neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai nodokļa likmi paredzēts palielināt vēl vairāk nekā trīs reizes, kamēr kūdras substrātam - par vairāk nekā 66%, liecina Tiesību aktu portālā saskaņošanai nodotie grozījumi DRN likumā.

Tāpat no 2027.gada paredzēts ieviest DRN likmi neapstrādātai koksnei. Tajā pašā laikā smiltij un smiltij-grantij DRN likmi no 2026.gada paredzēts palielināt par 25%.

Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN samazinātā likme kūdrai 7,5 eiro par tonnu tiks piemērota 2027.gadā.

Savukārt no 2028.gada 1.janvāra kūdrai plānots ieviest diversificētās likmes. Pamata diversificētā likme neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai no 2028.gada būs 25 eiro par tonnu, kamēr kūdras substrātam likme būs 12,5 eiro par tonnu, bet ilgstošiem oglekli uzglabājošiem produktiem - 7,5 eiro par tonnu.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026.gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, diversificētais nodoklis tiks ieviests pakāpeniski. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litrā, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par diviem Latvijas transporta nozarei būtiskiem likumprojektiem - "Par piesārņojumu" un "Transporta enerģijas likumu". Abi šie likumprojekti tiek virzīti no ES institūciju puses ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

Likumprojekts "Par piesārņojumu" paredz to, ka Eiropas transporta nozare, sākot ar 2027. gadu, tiks iekļauta Emisiju tirdzniecības sistēmā 2 (ETS2), kā rezultātā degvielas tirgotājiem būs jāiegādājas oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas par katru tirgū realizēto kaitīgo emisiju tonnu. Vēsturiski emisiju kvotu cenas ir būtiski svārstījušās, un ir grūti prognozēt šo kvotu cenu līmeni nākotnē, tomēr ES institūciju sākotnējās aplēses par emisiju kvotu cenu līmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka tās tiks definētas ar cenas griestu līmeni 45 eiro tonnā.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēts 12,63 miljardu eiro, kas ir par 123,4 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija par 662,8 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,959 miljardus eiro, kas ir par 117,6 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,999 miljardus eiro, kas ir par 106,1 miljonu eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,96 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11,4 miljoniem eiro jeb 0,6% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija 670,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 106,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 586 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 99 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 86,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 12,7 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Parlamentārieši šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz akcīzes pieaugumu alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem.

Likumprojekts saistīts ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Grozījumi paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

No nākamā gada 15. marta plānots akcīzes nodokļa pieaugums stiprajam alkoholam, savukārt no 2028. gada 1. marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, un gala cena stiprajam alkoholam palielināsies par 0,51 eiro, vīnam no 0,15 līdz 0,30 eiro, bet alum - par 0,03 eiro par pudeli.

Pašreiz ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) sākts vai ir procesā 55 vēja elektrostaciju (VES) parkiem, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Komisijā otrdien turpinājās diskusijas par grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kas paredz, ka IVN dažādām būvniecības un attīstības iecerēm nevarēs veikt, ja projekts neatbildīs pašvaldības teritorijas plānojumam.

Kurevska stāstīja, ka pašreiz VES parku IVN sākts vai ir procesā 55 projektiem. No tiem IVN programmas izdotas 44. Kopumā 17 VES parkiem pieņemti atzinumi, un no tiem seši - šogad.

Viņa skaidroja, ka konkrētu VES megavatu (MW) apjomu grūti nosaukt, jo bieži atšķiras apjoms, par kuru runā izpētes procesā, un tas, kas tiek realizēts. Tas bieži samazinās četras vai pat 10 reizes. Latvijai 2030. gadā būtu vajadzīga viena līdz divu gigavatu (GW) VES enerģija, bet šobrīd procesā ir VES ap 15 GW apjomā.

Saistībā ar grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" fosilo degvielu cenas pieaugs, bet tās augs visā Eiropas Savienībā (ES) un valstis izmaksas varēs mazināt, palielinot vietējo energoresursu apjomu un mazinot fosilās degvielas patēriņu, aģentūrai LETA pauda Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Zane Leimane.

Saeimā 9. oktobrī valdošā koalīcija pārvarēja opozīcijas vairākas nedēļas ilgušo pretestību un pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

KEM apgalvoja, ka grozījumu pieņemšana esot nepieciešama, lai Latvijai nenāktos maksāt ap 300 miljonu eiro soda naudas par Eiropas prasību nepildīšanu, savukārt opozīcija dažādos savos informācijas izplatīšanas kanālos, tostarp sociālajos tīklos, uzsver, ka izmaiņas rezultēsies ar ļoti būtisku degvielas cenu pieaugumu, kura apjoma aplēses gan variē - sākot no pieauguma par 26 centiem litrā līdz pat pieaugumam par 40 centiem litrā.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Ikviens autovadītājs redz plaisas asfaltā, drūpošas ceļu malas un applūdušas nobrauktuves. Tās nav tikai neērtības – tā ir mūsu drošība un nodokļos maksātā nauda, kas pazūd atkārtotos remontos. Klimata pārmaiņu ierosinātie laikapstākļu cikli kļūst arvien ekstrēmāki, kā rezultātā tradicionālie materiāli vairs nespēj nodrošināt ilgmūžību.

Klimata pārmaiņas un iepirkumu stagnācija grauj infrastruktūru

Latvijas ceļu infrastruktūras visneaizsargātākās daļas ir tās, kas nonāk tiešā saskarē ar mitrumu, mehānisko slodzi un temperatūras svārstībām – apmales, drenāžas kanāli, nobrauktuves, ceļa malu betonējumi. Karstuma viļņos betona virsmas izplešas un plaisā, lietavu laikā drenāžas sistēmas tiek pārslogotas, bet ziemā atkala un sals īpaši bojā vietas, kur ūdens uzkrājas konstrukcijā. Šo bojājumu apjoms pieaug, jo klimata pārmaiņu ietekmē laikapstākļu cikli kļūst straujāki un ekstrēmāki, bet publiskajos iepirkumos joprojām dominē zemākās cenas princips. Tas nozīmē, ka materiāli ar lielāku noturību un mazākām uzturēšanas izmaksām bieži netiek izvēlēti. Piemēram, Finanšu ministrijas programmā “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” 2024. gadā paredzēti ap 210,5 miljoniem eiro, no kuriem ikdienas uzturēšanas darbiem vien atvēlēti aptuveni 56,8 miljoni eiro¹². Citiem vārdiem – mēs turpinām maksāt par nebeidzamiem remontiem, nevis ieguldām ilgtspējīgā infrastruktūrā.

Būvniecības nozare kļūst ilgtspējīgāka, kad nozare un valsts iet vienā virzienāLatvijā esam pieraduši, ka pārmaiņas būvniecībā bieži vien notiek tad, kad tās pieprasa Eiropa. Arī betona nozarē tā ir, piemēram, vides nospieduma jautājums eksistē “uz papīra”, bet praksē katrs to skaidro pa savam.

Viens ražotājs liek akcentu uz cementa daudzumu, cits – uz transportēšanas attālumiem, vēl cits – uz izejvielu izcelsmi. Rezultātā pasūtītāji nevar objektīvi salīdzināt piedāvājumus, un ražotājiem nav vienota atskaites punkta, pēc kura spriest, kas tiešām ir solis zaļākā virzienā un kas ir vienkārši tā sauktā “zaļmazgāšana”.

Tikmēr mūsu kaimiņvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā – videi draudzīgāku būvmateriālu pielietojums ir sasniedzis ievērojami lielāku nozīmi un apjomu nekā Latvijā. Šajās valstīs jau vairāk nekā piecus gadus ir izstrādāti dokumenti, uz kā pamata ir iespējams noteikt betona CO₂ nospiedumu. Līdz ar to tirgus vide ir daudz skaidrāka: ja tu ražo betonu, tev ir precīzi zināms, kā tiek mērīts tā CO₂ nospiedums, un pasūtītājs zina, ko no tevis sagaidīt. Daudzi mūsu būvmateriālu un būvkonstrukciju ražotāji uz šiem tirgiem eksportē un ir spiesti pielāgoties. Viņi ražo divus produktu virzienus – vienu vietējam tirgum, otru eksportam, kur tiek prasīti betoni ar būtiski mazāku vides nospiedumu. Taču Latvijā interese par šādiem risinājumiem ir zema, jo vienkārši līdz šim nebija sistēmas, kas ļautu tos ieviest.

Par ilgtspējīgu būvniecību pēdējā laikā runā visi – politiķi, bankas, attīstītāji un arī sabiedrība. Tomēr, kad nonākam līdz konkrētiem noteikumiem un sertifikātiem, bieži vien rodas sajūta, ka tas ir sarežģītu dokumentu džunglis. Lai saprastu, kā šajās prasībās orientēties, apskatīsim divus būtiskākos instrumentus – Eiropas Savienības Taksonomiju un BREEAM sertifikāciju. Tie ir cieši saistīti, taču kalpo dažādiem mērķiem.

Kas ir Taksonomija?

Taksonomija ir Eiropas Savienības regula, kas nosaka, kādas saimnieciskās darbības var uzskatīt par videi ilgtspējīgām. Tā ir kā klasifikācijas sistēma vai “zaļo darbību vārdnīca”. Tās galvenais mērķis ir virzīt kapitālu uz projektiem, kas palīdz samazināt klimata pārmaiņas, uzlabot resursu izmantošanu un sargāt vidi.

Būvniecības nozare šajā sistēmā ir īpaši nozīmīga – ēkas patērē daudz enerģijas, rada atkritumus un CO₂ emisijas.

Lai projekts būtu Taksonomijai atbilstošs, tam:

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kā valsts politika var ietekmēt elektroenerģijas tirgus attīstību, kā arī uzzināsim, kā globālie procesi attīsta elektromateriālu tirgu.

Kā pēdējos gados valsts politika ir ietekmējusi elektroenerģijas nozari un tās attīstību? Vai bijuši kādi lēmumi, kas kavējuši vai tieši pretēji sekmējuši?

Tāds spilgtākais piemērs ir pirms trīs gadiem valsts uzsāktais atbalsts saules paneļiem privātmājām. Sākotnēji tas radīja lielu iedzīvotāju interesi, bet pēc valsts lēmuma mainīt sistēmu no neto uzskaites uz neto norēķinu, tad, redzams, ka interese būtiski noplaka. Vienlaikus pozitīvi, ka šī maiņa sekmēja interesi par elektroenerģijas uzkrāšanas iespējām jeb uzkrājošajām baterijām, jo elektrību vairāk saražo vasarā, bet lielāks patēriņš ir rudenī, ziemā un agrā pavasarī. Valsts arī tam uzsāka atbalsta programmu.

Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā (ST) vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.