Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Mūsdienās, kad vides jautājumi kļūst arvien aktuālāki, pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu pārstrāde ir kļuvusi par būtisku katra uzņēmuma un indivīda atbildības sastāvdaļu. Šajā intervijā ar Ekobaze Latvia pārdošanas un attīstības projektu vadītāju Martu Veinbergu mēs noskaidrojām, kādas ir uzņēmuma galvenās vērtības, kā tas veicina ilgtspējīgus risinājumus un kāpēc izvēlēties tieši Ekobaze Latvia savu atkritumu apsaimniekošanas partneri Latvijā.

Ekobaze Latvia – misija un pamatvērtības ilgtspējā

Kādas ir Ekobaze Latvia galvenās vērtības un misija atkritumu apsaimniekošanā? Kas padara Ekobaze Latvia unikālu salīdzinājumā ar citiem nozares uzņēmumiem?

"Mēs esam apņēmušies dot nolietotām lietām otro dzīvi, pārvēršot otrreiz pārstrādājamos materiālus – riepas, stiklu, papīru, plastmasu, būvgružus un citus atkritumus – par jaunām, vērtīgām lietām," uzsver Ekobaze Latvia Marta Veinberga. "Mūsu mērķis ir veicināt aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nonāktu poligonos vai tiktu sadedzināti."

Uzņēmuma pārstāve arī dalās ar uzņēmuma vīziju un vērtībām:

Satiksmes ministrijas iecere par 12,5 miljoniem eiro nākamajā gadā samazināt finansējumu valsts ceļu remontiem, kā arī papildus atņemt 4,17 miljonu eiro dotāciju pašvaldību ceļiem, nozīmē, ka autobraucējiem jārēķinās, ka ceļi turpmāk būs vēl grūtāk izbraucami, bedru būs vairāk, ceļā nāksies pavadīt ilgāku laiku.

Ministrijas iecere samazināt finansējumu autoceļiem ir radusies, meklējot iespēju samazināt budžeta izdevumus, kas tās ieskatā ir nelietderīgi.

Satiksmes ministrija nav spējusi izdomāt neko oriģinālāku, kā gandrīz 72 procentus no savu izdevumu ietaupījuma atrast, nogriežot skābekli ekonomikas un lauku rajonu dzīvības artērijām – autoceļiem. Tajā pašā laikā nav ziņu, ka kritiski būtu izvērtēta, piemēram, nepieciešamība piešķirt gandrīz 80 miljonu eiro lielo dotāciju “Latvijas Dzelzceļam”, kam pārvadājumu apjoms no gada uz gadu konsekventi samazinās.

Jāatzīst, ka Satiksmes ministrijas un valdības prioritāte ir atbalstīt tādus nozares uzņēmumus kā “Latvijas Dzelzceļš” un “Air Baltic”, naudu atņemot Latvijas ekonomikas attīstībai vitāli svarīgām nozarēm.

Attīstītāju interese par nekustamo īpašumu renovāciju Rīgā ir augsta, taču, ja netiks veiktas izmaiņas likumdošanā, degradēto ēku skaits Latvijas galvaspilsētā ar katru gadu tikai pieaugs, norāda Dzintars Bērziņš, nekustamā īpašuma aģentūras “1 37” vadītājs.

Viņš atzīmē, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgus ir sasniedzis kritisku punktu - ekonomiski pamatotu renovācijas projektu piedāvājums strauji izsīkst, bet virkne ēku joprojām stāv tukšas, jo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošana būtiski palielina projektu gala cenu, bieži padarot tos attīstītājiem nerentablus.

“Tiklīdz ēkai nepieciešams pilns būvprojekts, piemēram, nesošo konstrukciju vai pārsegumu maiņai, īpašuma pārdošana tiek aplikta ar PVN. Tas renovācijas izmaksas palielina par 300 līdz 600 eiro kvadrātmetrā, būtiski ietekmējot arī projekta gala cenu. Līdzīgi ir ar bēniņu izbūvi - ja tiek izveidoti jauni dzīvokļi, tie tiek traktēti kā “jaunas vienības” un tiek aplikti ar PVN. Tas pats attiecas arī uz lifta izbūvi un citiem uzlabojumiem, kas objektīvi paaugstinātu īpašuma vērtību, taču šobrīd attīstītājiem uzliek vien papildu slogu,” skaidro Dz. Bērziņš, uzsverot, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti apdraud arī drošību.

Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “MCITY Ulbrokas” ir pabeidzis nozīmīgu investīciju projektu, kura ietvaros ar teju 2 miljonu eiro ieguldījumu veikta noliktavas modernizācija, izbūvējot specializētu zonu loģistikas procesa atvieglošanai.

Jaunā noliktavas piebūve paredzēta kontrolētai preču uzkraušanai, nodrošinot slēgtu vidi ar piecām mikroautobusu stāvvietām un atsevišķiem paceļamiem vārtiem katram transportlīdzeklim. Šis tehniskais risinājums ļauj būtiski paātrināt uzkraušanas procesus, samazinot laika zudumus un nodrošinot ērtu, drošu un efektīvu loģistiku. Piebūvē integrēta pielāgota specifiska dūmu un gāzu novadīšanas sistēma. Projekts īstenots sadarbībā ar ilggadējo nomnieku “Magnum Medical”.

Tāpat projekta ietvaros būtiski modernizēta esošā noliktava un teritorija – nodota lietošanā slēgtā kravu apstrādes zona, pazemināts teritorijas reljefs, nodrošinot tiešu piekļuvi noliktavā caur jaunajiem HORMANN DOKU tipa loģistikas vārtiem, gāzes apkure noliktavā nomainīta pret energoefektīvu ūdens sildīšanas sistēmu, kā arī visā noliktavā uzstādīts LED apgaismojums. Teritorijā veikti arī ceļu infrastruktūras atjaunošanas un labiekārtošanas darbi – bruģēšana, ārējo tīklu izbūve un citi uzlabojumi. “MCITY Ulbrokas” noliktavas ēka arī saņēmusi starptautiski atzīto BREEAM Very Good sertifikātu, kas apliecina atbildīgu attīstību un pārvaldību. Visa kompleksa elektroapgādi nodrošina 100 % atjaunojami energoresursi, veicinot gan attīstītāja, gan nomnieku virzību uz videi draudzīgu darbību.

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Pastāstiet par Nacionālā futbola stadiona ieceres vēsturi! Ne jau pirmo gadu par stadionu prāto? Kādēļ vajadzēja un vajag, un kāpēc neizdevās iepriekš?

Pirms vairāk nekā desmit gadiem gan Futbola federācijā, gan arī sabiedrībā bija plašas diskusijas par jauna stadiona nepieciešamību, jo bija pilnīgi skaidrs, ka Skonto stadions vai arī vecais Daugavas stadions pirms renovācijas neizpilda mūsdienīga ceturtās kategorijas stadiona prasības. Proti, ir nepieciešams jumts, vajadzīgs pietiekams skaits sēdvietu skatītājiem, palīgtelpas un tehniskie mezgli spēles norisei. Līdzīgas būves Latvijā ir gan hokeja spēļu apmeklētājiem, gan basketbola cienītājiem. Ir halles, kas apmierina starptautiskās prasības, kurās var notikt augsta līmeņa spēles un kuras var apmeklēt pietiekams skaits skatītāju. Tas, kādas ir prasības ceturtās kategorijas futbola stadionam, bija zināms jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un šīs prasības nav būtiski mainījušās. Loģiski, ka futbola cienītāji, federācija, sabiedrība kopumā visu laiku izdara šo spiedienu, proti, mums vajag vismaz vienu šādu stadionu. Kaimiņvalstī Igaunijā jau sen ir uzbūvēts šāds stadions ar 12 tūkstošiem skatītāju vietu. Jau pirms septiņiem gadiem tur notika UEFA superkausa spēle.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Baltijas valstīs Ignitis Renewables, kas ir daļa no enerģētikas grupas Ignitis Group, sāk zaļās elektroenerģijas nodošanu Latvijas elektroenerģijas tīklam.

Pirmā Ignitis Renewables Latvijā saražotā zaļā elektroenerģija ir nodota tīklā no Vārmes saules enerģijas parka Kuldīgas novadā, kura kopējā uzstādītā jauda sasniedz 94 megavatus.

„Pirmās Latvijā ražotās Ignitis Renewables zaļās elektroenerģijas nodošana tīklā ir stratēģiski nozīmīgs solis uzņēmuma pozīciju nostiprināšanā Latvijas tirgū. Vienkopus ar citiem attīstībā esošajiem projektiem tas iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu un noturīgu enerģētikas nākotni Baltijas valstīs. Pašlaik Latvijā aktīvi tiek būvēti saules enerģijas parki Kuldīgas, Tukuma un Bauskas novados, vienlaikus izvērtējot arī vēja enerģijas projektu attīstības iespējas jau tuvākajā nākotnē. Šie projekti mērķtiecīgi veicina pāreju uz videi draudzīgu enerģētiku un ilgtermiņā stiprina Baltijas valstu enerģētisko neatkarību,” uzsver Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Vides mērķu sasniegšana – tās nav tikai rūpes par planētas nākotni, bet arī biznesa konkurētspējas un līdz ar to valsts ekonomiskās drošības jautājums. Brīdī, kad priekšplānā izvirzās Eiropas drošības aspekti, ir būtiski turpināt jau iesāktus vērienīgus investīciju projektus un izpēti arī citās nozarēs. Latvijai ir jānotur līdzsvars starp visām stratēģiski svarīgajām jomām, kuras veido auglīgu augsni investīcijām un nākotnes tehnoloģiju attīstībai.

Nemainīga vērtība – ilgtspējas kurss

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju, klimata riski un klimata pārmaiņas nekur nepazudīs. Eiropai ir jāturpina uzņemtais ilgtspējas kurss, un valstu valdībām ir jāturas pie tādu plānu īstenošanas, kas veicinās klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Ne mazāk nozīmīgs ir arī pašu uzņēmēju redzējums un akcionāru vēlme nodrošināt uzņēmuma ilgtspēju nākamajām paaudzēm. Svarīgi, ka uzņēmumi ar ilgtspējīgu redzējumu neizpilda tikai valsts noteikto prasību minimumu. Tieši otrādi, no nozarēm nāk apņemšanās atstāt labvēlīgu ietekmi uz nākotnes paaudzēm un stimuls valstij nodrošināt tam nepieciešamo vidi.

Latvijā jau šobrīd netrūkst piemēru, kad tā kļūst par apjomīgu investīciju magnētu un pasaules tehnoloģiju pionieri. Piemēram, oglekļa uztveršanas tehnoloģiju ieviešana Brocēnu cementa rūpnīcā tuvāko piecu gadu laikā paredz tikpat lielu investīciju apjomu kā jaunas rūpnīcas attīstība. Un šis ir tikai sākums, jo ne mazākas investīcijas prognozēts ieguldīt, atvasinot citus biznesa virzienus.

Latvijas uzņēmums "NextStep Gravel", kas nodarbojas ar mākslīgā granīta ievešanu, apstrādi un tirdzniecību, ar iesniegumu vērsies sabiedrisko mediju ombudā par 20.marta "Atvērtie faili" raidījumu, kurā sagrozīti fakti un uzņēmuma ieskatā notikušas rupjas atkāpes no LSM profesionālajiem un ētiskajiem standartiem.

"Mākslīgais granīts ir būvizstrādājums ar augstu potenciālu Latvijas tirgū - tā augstā nestspēja un izmaksu efektivitāte padara to saistošu drošai un ilgtspējīgai izmantošanai gan ceļu būvē, gan citu nozīmīgu infrastruktūras vajadzību, tostarp militāro, attīstīšanā," uzsver Elīna Mežance-Griķe, "NextStep Gravel" valdes priekšsēdētāja.

"Raidījuma nosaukums un saturs atspoguļo tendenciozu un vienpusēju pieeju, būtiski sagrozot pieejamo informāciju un radot nepamatoti negatīvu priekšstatu par būvizstrādājumu," papildina Mežance-Griķe.

Iesniegumā sabiedrisko mediju ombudam "NextStep Gravel" aicina vērtēt "Atvērtie faili" žurnālistes Lindas Zalānes veidotās sērijas "#199 Nīderlandes toksiskie tērauda izdedži: kādēļ tos daudzumā ieved un izmanto Latvijā?" atbilstību LSM Kodeksam un Vadlīnijām.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums arhitektūras nozarē — tas ne tikai godina izcilākos darbus, bet arī izgaismo, kā mainās un attīstās mūsu būvētā vide. Arhitektūras birojs SEP, šī gada LAGB balvas Lieldraugs, vēlas īpaši izcelt tieši industriālās arhitektūras nozīmi, tāpēc ir iedibināta un pasniegta pirmās Industriālās arhitektūras balva.

SEP šogad pirmo reizi pasniedza savu īpašo balvu — SEP Industriālās arhitektūras gada balvu. Mērķis ir iedibināt jaunu tradīciju, kas ļautu katru gadu īpaši izcelt industriālās arhitektūras sasniegumus Latvijā. Šī balva netiek pasniegta “par apjomu” vai “par tehnoloģiju” vien — tā ir cieņas apliecinājums spējai radīt industriālu arhitektūru, kas ir kvalitatīva, pārdomāta un organiski iederīga savā vidē.

Industriālā arhitektūra bieži paliek ēnā — tā nav pilsētu reprezentācijas seja, bet tieši šajās ēkās veidojas valsts ekonomikas mugurkauls. Šīs ēkas veido vietas, kur strādā cilvēki, tiek radītas tehnoloģijas un produkti, kas ceļo uz visām pasaules malām. Šogad ir īpašs prieks, ka LAGB 2025 finālā bija pārstāvēti trīs industriālās arhitektūras projekti, kas apliecina šīs jomas pieaugošo kvalitāti un nozīmi.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.