Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Diskusijas par vēja parku ietekmi uz īpašumu vērtībām Latvijā nereti raisa emocijas. Vieni ir pārliecināti, ka turbīnas “sabojās” nekustamo īpašumu cenas, citi tās uzskata par attīstības iespēju. No nekustamā īpašuma tirgus skatpunkta viennozīmīgas atbildes vai pierādījumu, ka vēja parku klātbūtne būtiski pasliktinātu īpašumu vērtības, šobrīd nav.

Latvijā vēja parku attīstība ir salīdzinoši nesena, un līdz ar to datu vēl ir maz. Tas apgrūtina empīrisku secinājumu izdarīšanu – īpašumu cenu kritums vai kāpums bieži ir saistīts ar kopējo tirgus ciklu, nevis vienu konkrētu faktoru. Tomēr tendences jau iezīmējas, un tās ir krietni daudzslāņainākas, nekā sabiedriskajā diskusijā mēdzam dzirdēt.

Vēja parku tuvumā ekonomiskā aktivitāte aug

Īpašnieki, kuru mājokļi atrodas tiešā vēja turbīnas tuvumā, īstermiņā un vidējā termiņā var sagaidīt zināmu tirgus vērtības vai likviditātes kritumu. Šo efektu vairāk nosaka sabiedrības noskaņojums un emocionālie faktori, nevis objektīva dzīves kvalitātes pasliktināšanās. Latvijas pircējs lēmumu bieži pieņem, vadoties pēc sajūtām un stereotipiem, nevis analītiskas izvērtēšanas.Tomēr, ja skatāmies plašākā Eiropas kontekstā, kopumā vēja parki ilgtermiņā reģionam un vietējām kopienām sniedz vairāk plusu nekā mīnusu. Ekonomiskā aktivitāte reģionā pieaug – būvniecības laikā rodas darba vietas, pieaug pieprasījums pēc ēdināšanas, naktsmītnēm, loģistikas un citiem saistītajiem pakalpojumiem.

Laflora Energy vēja parkā ir notikusi pirmā Nordex turbīnas montāža – šī ir valstī lielākā vēja turbīna, kuras spārnu lāpstiņas ir 87,5 m garas.

Salīdzinājumam – tikai ar trim jaunā parka turbīnām var saražot tikpat elektrības kā ar tradicionālajām līdz šim Latvijā lietotajām VES tehnoloģijām.

Paralēli turpinās pārējo vēja turbīnu spārnu nogāde no Ventspils ostas uz Laflora Energy vēja parku Kaigu purvā Jelgavas novadā.

Laflora Energy vēja parks ir šobrīd modernākais un jaudīgākais vēja enerģijas projekts Latvijā. Tā darbība ļaus būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru valsts energobilancē, samazinās atkarību no fosilajiem resursiem un veicinās Latvijas klimata mērķu sasniegšanu, kā arī nākotnē nodrošinās Laflora zaļās industriālās zonas izveidi.

Paceļot spārnus un samontējot pirmo turbīnu, Latvijas enerģētika ir spērusi lielu soli jaunā atjaunīgās enerģijas ražošanā, papildinot mūsu nacionālo zaļās enerģijas lepnumu – Daugavas HES kaskādi. Turbīnas komponentes tiek paceltas un montētas ar ceļamkrāniem, kas šobrīd ir vieni no augstākajiem pasaulē. Pavisam tādu ir līdz 10, un divi no tiem pašlaik strādā Laflora Energy vēja parkā.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Vindr Latvia SIA plāno attīstīt vēja parku “Vidzeme” Cēsu novadā. Paredzēts, ka projekta ietvaros tiks uzstādītas līdz 43 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 309,6 megavatiem.

Informācija Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā liecina, ka IVN procesā pieteiktais un ietekmju novērtējumā pieņemtais VES augstums ir līdz 300 m un katras VES jauda – 8 MW, lai gan turbīnas ar šādu augstumu un jaudu pagaidām vēl neražo (Iesnieguma sagatavošanas brīdī – 2025.g.). Precīzs izbūvējamo VES skaits un novietojums, kā arī uzstādāmo VES modelis un tehniskie raksturlielumi šobrīd vēl nav noteikti. IVN procesa ietvaros ir paredzēts vērtēt vairākus VES modeļus, kopējo uzstādāmo VES skaitu, to izvietojumu un Vēja parka kopējo jaudu. Izpētes teritorijā ietilpst 40 zemes vienības. Izpētes teritorijas platība ir 4760,245 ha. Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā, tiks izbūvēta jauna apakšstacija. Apakšstaciju ir paredzēts pieslēgt 330 kV elektropārvades līnijai “Aizkraukle-Valmiera”.

Latvijas uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir sagatavojušas vēstuli Ministru prezidentei un nozaru ministriem, vēršot uzmanību uz nepieciešamību aktīvāk strādāt ar "ne manā sētā" (angļu val. not in my backyard) domāšanu sabiedrībā. Publiskajā telpā novērojamā pretestība vēja enerģijas attīstībai Latvijā var radīt nepatīkamas sekas valsts ekonomikai uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

LTRK un LDDK jau vairākkārtīgi politikas veidotājiem ir norādījusi, ka enerģētikas politikas galvenais mērķis ir radīt priekšnosacījumus Latvijas uzņēmēju starptautiskās konkurētspējas veicināšanai un sabiedrības labklājībai. Politikai jārada skaidra un godīga uzņēmējdarbības vide, pēc iespējas mazinot birokrātiskos šķēršļus un veicinot konkurenci un izaugsmi. Minētais attiecināms arī uz vēja enerģijas attīstību un tās devumu uzņēmumiem. Vēja enerģijas pieejamība tieši ietekmēs rūpniecības, transporta un aviācijas nozares izaugsmi, kā arī investoru stratēģiskos lēmumus attīstīt ražošanu Latvijā. Turklāt, neizmantojot vietējos enerģijas resursus, Latvija būs spiesta paļauties uz dārgāku un nestabilāku elektroenerģijas importu.

Pašreiz ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) sākts vai ir procesā 55 vēja elektrostaciju (VES) parkiem, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Komisijā otrdien turpinājās diskusijas par grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kas paredz, ka IVN dažādām būvniecības un attīstības iecerēm nevarēs veikt, ja projekts neatbildīs pašvaldības teritorijas plānojumam.

Kurevska stāstīja, ka pašreiz VES parku IVN sākts vai ir procesā 55 projektiem. No tiem IVN programmas izdotas 44. Kopumā 17 VES parkiem pieņemti atzinumi, un no tiem seši - šogad.

Viņa skaidroja, ka konkrētu VES megavatu (MW) apjomu grūti nosaukt, jo bieži atšķiras apjoms, par kuru runā izpētes procesā, un tas, kas tiek realizēts. Tas bieži samazinās četras vai pat 10 reizes. Latvijai 2030. gadā būtu vajadzīga viena līdz divu gigavatu (GW) VES enerģija, bet šobrīd procesā ir VES ap 15 GW apjomā.

Luminor banka līdzfinansēs vēja elektrostaciju parka būvniecību Smiltenes novadā. Līdz ar finansējuma saņemšanu tiks uzsākti būvniecības darbi un veicināta ilgtspējīgas enerģijas ražošanas attīstība. Projekta attīstītājs un finansējuma saņēmējs ir SIA WPR2.

Projekta attīstītāja SIA WPR2 iecerētais vēja elektrostaciju parks “Augstkalni” atradīsies Smiltenes novadā Launkalnes un Drustu pagastos un tas būs viens no lielākajiem valstī, ievērojami palielinot Latvijas vēja enerģijas kopējās uzstādītās jaudas proporciju.

“Atbalstot šo nozīmīgo projektu, mēs ne tikai veicinām klienta mērķu īstenošanu, bet arī stiprinām Latvijas enerģētisko neatkarību un klimata mērķu sasniegšanu. Latvijas energosistēma joprojām lielā mērā balstās uz lielajiem HES, kā arī fosilo kurināmo, jo īpaši uz dabasgāzi, papildu atjaunīgo energoresursu jaudas radīšana valstī ir būtisks solis pārejā uz zaļo ekonomiku. Šis projekts ir arī labs piemērs tam, kā publiskais un privātais sektors var sadarboties, lai veicinātu ilgtspējīgas enerģijas attīstību Latvijā,” uzsver Ilze Zoltnere, Luminor bankas korporatīvā departamenta vadītāja.

Lietuvā konkurss par otrā 700 megavatu (MW) atkrastes vēja parka būvniecību Baltijas jūrā ar valsts atbalstu noslēdzies bez rezultāta, paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT).

Konkurss par vairāk trīs miljardu eiro vērtā projekta būvniecību atsākās pirmdien, taču līdz noteiktajam termiņam otrdien tika saņemts tikai viens pieteikums - no valstij piederošās enerģētikas grupas "Ignitis grupe" un tās partnera "Ocean Winds", kuri iepriekš uzvarēja konkursā par Lietuvas pirmā atkrastes vēja parka būvniecību.

Lai konkursu atzītu par notikušu, vajadzēja piedalīties vismaz diviem pretendentiem.

"Ignitis grupe" nolēma piedalīties konkursā ar savam atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmumam "Ignitis Renewables" pilnībā piederošo kompāniju "Ignitis Renewables projektai 5".

Kā apliecināja VERT, konkurss tiek atzīts par nenotikušu un Lietuvas valdībai būs jālemj, vai izsludināt jaunu konkursu.

Tukuma novadā 5. novembrī likts pamaktakmens lielākajam vēja parkam Latvijā – Pienava Wind, kurā paredzēts uzstādīt 21 Nordex vēja turbīnu ar kopējo jaudu 147 megavati (MW).

Projekta attīstību uzsāka Zviedrijas kompānijas Eolus un tās pārstāvniecība Latvijā meitassabiedrība Eolus Latvija, un pēc iegādes to līdz pilnīgai būvniecības darbu pabeigšanai turpina AS “Latvenergo”.

Pienava Wind vēja parka būvniecībā plānots ieguldīt ap 215 miljoniem eiro, un elektroenerģijas ražošanu paredzēts uzsākt 2027. gadā.

Pienava Wind un Laflora Energy vēja parki veido jaunu posmu Latvijas enerģētikas attīstībā - līdzsvarojot ražošanas portfeli un stiprinot valsts enerģētisko drošību. Abi parki arī ievērojami stimulē vietējo ekonomiku gan tiešā, gan netiešā veidā, tostarp arī ilgtermiņā, jo papildus lētai un zaļai enerģijai vēja parks dos pozitīvu ieguvumu arī Tukuma un Dobeles pašvaldībām un tuvumā esošajiem iedzīvotājiem, veicot ikgadēju maksājumu vairāk nekā 350 000 eiro apmērā.

SIA "K2 Ventum" saņēmis pozitīvu atzinumu par ietekmes uz vidi (IVN) ziņojumu vēja parka būvniecībai un elektropārvades pieslēguma izveidei Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, informē "K2 Ventum" pārstāvji.

IVN ziņojuma atzinums dod iespēju "K2 Ventum" uzstādīt 46 lieljaudas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 322 megavati (MW).

IVN process tika sākts 2021.gada 30.novembrī, un 2025.gada 30.septembrī saņemtais atzinums no Enerģētikas un vides aģentūras izdots par ceturtā IVN ziņojuma redakciju, kas tika pārstrādāta pēc Vides pārraudzības valsts biroja 2024.gada 17.septembra lēmuma par IVN ziņojuma pārstrādi.

"K2 Ventum" pēc vairākkārtējām konsultācijām un diskusijām gan ar vietējās kopienas pārstāvjiem, gan valsts institūcijām, gan nevalstiskām vides organizācijām, ir ieviesis būtiskus uzlabojumus projekta attīstībā. Vēja turbīnu skaits tika samazināts no 55 līdz 46, tādējādi samazinot tieši divu kilometru rādiusā skarto mājsaimniecību skaitu no 113 uz 60. Vienlaikus palielināts arī vēja turbīnu attālums līdz Pāvilostas promenādei - no 2,4 kilometriem līdz 3,7 kilometriem. Turklāt tika veikta 3D ainavu analīze, kas ļauj novērtēt vizuālo ietekmi 16 kilometru rādiusā ap plānoto vēja parku.

Ignitis grupa turpina zaļo jaudu attīstību: pabeigti nozīmīgi projekti Latvijā un uzrādīti spēcīgi 9 mēnešu rezultāti, informē uzņēmumā.

AB “Ignitis grupė” (Ignitis grupa) koriģētais EBITDA par 2025. gada 9 mēnešiem sasniedza 405,1 miljonu eiro, kas ir par 2,0 % vairāk nekā pērn, galvenokārt pateicoties labiem rezultātiem Zaļo jaudu un Tīklu segmentos. Zaļās jaudas veidoja 53,2 % no kopējā koriģētā EBITDA, atspoguļojot jaunu aktīvu palaišanas un sniegto pakalpojumu ietekmi.

Investīcijas kopumā sasniedza 529,9 miljonus eiro, no kuriem 51,3 % tika novirzīti Tīkliem un 41,4 % Zaļajām jaudām, galvenokārt jaunajiem saules enerģijas projektiem Latvijā, sauszemes vēja parkiem un Kruonis hidroakumulācijas elekstrostacijas paplašināšanai. Tā kā vairāki projekti sasniedza komerciālās ekspluatācijas datumus, kopējās investīcijas samazinājās salīdzinājumā ar 2024. gada 9 mēnešiem.

Latvija pērn importēja 1 074 319 megavatstundas (MWh) jeb 1074 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tātad atbilstoši pērnā gada vidējai tirgus cenai kopumā citām valstīm par elektroenerģiju samaksājusi 93,92 miljonus eiro, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Viņa norāda, ka atbilstoši elektroenerģijas sistēmas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) statistikai Latvija vismaz no 2018. līdz 2024.gadam ir bijusi stabila elektroenerģijas importētāja.

Pērn Latvija importēja 1 074 319 MWh elektroenerģijas, un tās vidējā cena atbilstoši AST datiem bija 87,43 eiro par MWh, tātad kopumā Latvija citām valstīm 2024.gadā samaksājusi 93,92 miljonus eiro jeb 256 561 eiro dienā. Tā ir summa, kas nenonāk Latvijas tautsaimniecībā, atstājot negatīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju maksātspēju.

Eglīte skaidro, ka kopumā elektroenerģijas ražošana savā valstī ir ļoti svarīga, un tas ir redzams vairākos līmeņos.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.decembra numurā lasi:

DB analītika

IKP 3. ceturksnī pieaudzis par 2,5%

Top500

Latvijas biznesa līderi izdevumā TOP500

Ideju mežs

Latvija – trešajā vietā pasaulē pēc saliekamo koka māju eksporta uz vienu

Iedzīvotāju

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas panākumi sieviešu apakšveļas un apakšveļas daļu – elastīgo lenšu –eksportā

Metāllūžņi

Tolmets stāsts: kā kļūt par pasaules mēroga tirgus spēlētāju?

Enerģētika

Vai vēja enerģija un vides aizsardzība ir dilemma?

Elektromobilitāte

Valsts atbalsta trūkums samazinās izaugsmes tempu

Transporta koridors

Zīda ceļa jaunais virziens cauri Dienvidkaukāzam

Prognozes par radikālām nākotnes izmaiņām mums parasti šķiet “futūristiskas” – interesantas, bet arī nereālas. Tomēr jāatceras, ka būtiskas sadzīves un ekonomikas pārmaiņas bieži ir notikušas mūsu pašu dzīves laikā.

Daudzi no mums noteikti atceras laiku, kad grāmatas un apģērbs netika pirkts internetā, un televīzijā bija pieejams tikai neliels kanālu skaits, ko nodrošināja signāla pārraide no Zaķusalas torņa. Vai arī laiks, kad mēs vēl nebijām pieraduši, ka atvaļinājumu aviobiļešu cenas ir mainīgas, un ir svarīgi izvēlēties labāko mirkli, kad tās pirkt. Mēs visi pie pārmaiņām pieradām un tas notika ātri. Līdzīgas pārmaiņas - pie tam drīz - notiks arī elektrības tirgū, un tās mainīs to, kā patērējam elektrību. Šobrīd elektroenerģijas tirgū ir novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas mijiedarbībā pārvērtīs mūsu elektrības patēriņa paradumus.

Proti, šīs tendences ir - mākslīgais intelekts, datu analītika, digitālo tehnoloģiju pieejamība, tiešsaiste faktiski it visur un atjaunojamā enerģija. Tās kopā maina to, kā elektrība tiek ražota, piegādāta un patērēta. Tradicionālajā elektrotīklā elektrība plūda vienā virzienā – no lielām spēkstacijām pie patērētājiem.

Viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā “Laflora” noslēdzis 2025. gada kūdras ieguves sezonu ar 108 tūkst. tonnu kūdras ieguves apjomu.

Stratēģiski plānojot ieguvi, jaunu ieguves platību atklāšanu, ražošanu un realizāciju, uzņēmums spēj nodrošināt darbības nepārtrauktību, saglabāt ieņēmumus un veikt investīcijas attīstībā, neskatoties uz pēdējās desmitgadēs nozarē sliktāko kūdras ieguves sezonu klimatisko laikapstākļu dēļ.

Īpaši nepiemēroto laikapstākļu dēļ šogad kūdras ieguves sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim – kūdras ieguves apjomi sasniedza 71%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad ieguve bija vēsturiski visaugstākā. Ieguves kraso samazinājumu laikapstākļu dēļ kompensēja jaunu ieguves platību atklāšana Jelgavas novada Kalnciema pagastā, Kaigu purva ziemeļu daļā, – “Laflora” daļēji uzsākusi kūdras ieguvi tur esošajā ieguves vietā “Viršu purvs ”, kas kopumā aizņem 130 ha platību. Šogad sākta ieguves lauku ierīkošana un meliorācijas sistēmu būvniecība, ko plānots pabeigt 2026. gada sezonā.

Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātā industriālo attīstības teritoriju karte ļaus iedzīvotājiem noskaidrot vispārējo situāciju, bet pašreiz nesniedz detalizētu un precīzu informāciju par vēja elektrostaciju (VES) attīstības iespējām, norāda VES parku attīstītāji.

AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko norādīja, ka KEM un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir izveidojis plašai sabiedrībai un interesentiem lietderīgu informāciju, kas pieejama digitālajā kartē, kur ikviens var apskatīt potenciālās iespējas vēja enerģijas attīstībai.

"Mūsuprāt, karte ļaus iedzīvotājiem noskaidrot vispārējo situāciju par to, vai viņu zemē ir iespējas VES attīstībai. Jāmin gan, ka savā ziņā karte var radīt arī neprecīzu priekšstatu, ka tur, kur nav ierobežojumu, VES attīstība ir iespējama," pauda Boreiko, piebilstot, ka "Latvenergo" pieredze rāda, ka pat tajās teritorijās, kurās teorētiski būtu iespējama VES būvniecība, pēc detalizētas izpētes veikšanas izrādījies, ka 50-70% gadījumu tas tomēr nav iespējams.

Latvijas mainīgie laikapstākļi un straujā gaisa temperatūras pazemināšanās rudenī ir signāls, ka saimniekiem jāpievērš pastiprināta uzmanība savu četrkājaino draugu komfortam. Īpaša vērība nepieciešama, ja suns pagalmā uzturas lielāko dienas daļu neatkarīgi no laikapstākļiem. Ar praktiskiem padomiem, kā sagatavoties ziemas sezonai, lai mīlulis justos labi un būtu pasargāts, dalās Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kāpēc ir tik svarīgi sagatavot suņu būdu ziemai?

Atbilstoša mājvieta pagalmā ir galvenais faktors, kas pasargā dzīvnieku no hipotermijas un apsaldējumiem, pat ja sunim ir biezs kažoks. Pat visrūdītākajiem suņiem, kas ikdienā uzturas ārā, nepieciešama sausa, no vēja pasargāta vieta, kur patverties no nokrišņiem un atgūt spēkus.

Daudzi saimnieki praktizē modeli, kur mīlulis daļu laika pavada ārā, bet nakti vai īpaši sliktos laikapstākļos – iekštelpās. Tomēr arī šādā gadījumā āra mājvietai jābūt tehniskā kārtībā, jo sunim var rasties nepieciešamība tajā patverties jebkurā dienas laikā.

Neatkarīgi no tā, vai suņu būda tiek izmantota pastāvīgi vai tikai kā pagaidu patvērums, ir svarīgi veikt tās tehnisko revīziju pirms sala iestāšanās. Nedrīkst paļauties, ka vasarā funkcionējusi mītne būs derīga arī ziemā. Saimniekiem rūpīgi jāpārbauda:

Vēja turbīnu apkopes uzņēmums "Aerones Engineering" pērn strādāja ar 7,175 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 56,1% vairāk nekā 2023. gadā, bet kompānijas zaudējumi pieauga par 65% līdz 9,208 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījumu pamatā veidoja ienākumi no vēja turbīnu apkalpošanas sistēmu pārdošanas vai nomas. 2024. gadā tika saražotas 69 jaunas robotiskās sistēmas salīdzinājumā ar 64 sistēmām 2023. gadā.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka 2024. gadā pieaudzis darbinieku skaits, kas pamatots ne tikai ar robotu pamatražošanu, bet arī ar iekārtu apkopi, servisu un rezerves daļu piegādi esošajām un jaunajām robotu iekārtām.

Uzņēmuma vadība norāda, ka 2024. gadā tika pabeigti būtiskākie investīciju un izpētes procesi zibens novades sistēmām, torņu mazgāšanas, lāpstiņu mazgāšanas, pretapledojuma uzklājuma un iekšējās inspekcijas robotiskajām sistēmām.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Latvenergo 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos ir saražoti 24 % no Baltijā saražotās elektroenerģijas. Samazinoties pietecei Daugavā, koncerna ražotnēs ir saražots par 15 % mazāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn, kas ietekmējis koncerna finanšu rezultātus. Vienlaikus augusi elektroenerģijas izstrāde jaunajās saules (SES) un vēja (VES) elektrostacijās. Stratēģiski paplašinot ražošanas portfeli ar jaunām atjaunīgo energoresursu (AER) jaudām visās Baltijas valstīs, būtiski augušas investīcijas. Tāpat vērojama izaugsme mazumtirdzniecības jomā – kopumā Baltijā pārdotais elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms audzis par 5 %, augot arī klientu skaitam.

“Lords LB Asset Management” pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība UAB “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI) sāk publiski izplatīt jaunu obligāciju emisiju. Ieguldītājiem tiek piedāvātas 13 mēnešu obligācijas ar fiksētu gada procentu likmi 8,5 % apmērā. Ieguldīt no 1000 eiro var gan privātie, gan institūciju ieguldītāji Baltijas valstīs. Izplatīšanu organizē ieguldījumu uzņēmums “Orion Securities”.

“Obligāciju ieguldītājiem piedāvājam ienesīgumu, kas balstīts uz jau strādājošiem atjaunīgās enerģijas projektiem Lietuvā un Polijā. Sabiedrība ir pēdējā īpašuma pārdošanas stadijā, lai līdz 2027. gada beigām pārdotu visus attīstītos un attīstāmos projektus. Līgumi par fiksētu elektroenerģijas cenu, skaidra pārdošanas stratēģija, augsti ilgtspējas standarti un konsekventa vērtības radīšana ļauj mums gūt prognozējamu ienesīgumu un ierobežot riskus,” saka AEI pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius).

AEI arī ļauj esošajiem ieguldītājiem apmainīt savas 5 % kupona obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir šā gada 15. decembris, pret jaunemitētām obligācijām ar 8,5 % kuponu proporcijā 1:1.

Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem, Latvenergo ar Elektrum zīmolu turpina paplašināt atjaunīgās enerģijas ražošanu Baltijā.

Klaipēdas reģionā, Lietuvā, darbību sākuši trīs “Elektrum Lietuva” saules parki ar gandrīz 180 MW kopējo jaudu. Tādējādi Latvenergo jaunu AER ražošanas portfelis Baltijas valstīs šobrīd sasniedz 374 MW.

Latvenergo meitassabiedrība “Elektrum Lietuva” Klaipēdas rajonā atklājusi trīs jaunus saules parkus ar kopējo jaudu 176 megavati (MW). Tie izvietoti vairāk nekā 360 hektāru platībā un spēs nodrošināt elektroenerģiju vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību gadā. Plānotais gada elektroenerģijas izstrādes apjoms sasniegs 200 000 MWh.

Saules enerģija ir viens no visstraujāk augošajiem atjaunīgās enerģijas avotiem Eiropā. Latvenergo jaunās AER jaudas palīdz mazināt atkarību no fosilajiem resursiem Baltijas mērogā, stiprina Latvijas uzņēmuma pozīcijas starptautiskā tirgū, veicina klimata mērķu sasniegšanu un ir garantija ilgtermiņā zemākām elektroenerģijas cenām. Kā to apliecina dati, katrs +1% atjaunīgās enerģijas īpatsvarā samazina vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenu vidēji par 0,6%.

Ap 20% no IKP rodas no zemes izmantošanas Latvijā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj pieņemt lēmumi, kuri vērsti uz visas sabiedrības ieguvumiem, nevis atsevišķu nelielu interešu grupu vēlmēm.

Tādi secinājumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 10 starptautiskajā konferencē Ilgtspēja un resursi zemes pārvaldībā: sadarbība krīzes un pārmaiņu laikā. Zemes nozares ir nozīmīgs Latvijas resurss, kuru var izmantot dažādām vajadzībām, vienlaikus uz tās izaudzētais - lauksaimniecības produkti, koksne - kalpo kā nozīmīgs resurss apstrādes rūpniecībai, vienlaikus šis zemes komplekss ir nozīmīga tautsaimniecības sfēra, kas nodrošina darbavietas, nodokļu ienākumus un arīdzan mazina dažādus riskus.

Jādomā ar savu galvu

„Latvijas divas nelaimes ir pārregulācija, kad cenšamies pārņemt visu, ko vien iesaka, bet nedomājam ar savu galvu un šos ieteikumus neadaptējam Latvijas apstākļiem, kā arī pārspīlēta demokrātija, kad atsevišķu nelielu grupu iebildumu dēļ tiek nobremzēti projekti,“ uzsvēra SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš norādīja, ka ļoti liela nozīme ir politikas un plānošanas dokumentiem. „Konkrētās teritorijas attīstībai būtiskākais dokuments ir teritorijas attīstības plāns, kuram jābūt skrupulozi izvērtētam, tādējādi nodalot tās teritorijas, kuras paredzētas ražošanai, no tām, kuras paredzētas citam — dabas aizsardzībai,“ uzsver U. Ameriks. Viņaprāt, Latvijā ir jābūt tādiem normatīvajiem aktiem, lai varētu ātri pieņemt lēmumus un realizēt sabiedrībai nozīmīgas ieceres. „Zemes izmantošana - tā ir ne tikai resursu ieguve, kas ir labklājības pamats, bet arī valsts drošības pamats,“ tā U. Ameriks. Viņaprāt, zeme ir resurss un ne tikai tas, ko uz tās var izaudzēt, bet arī tas, kas atrodas zem zemes un kas atrodas virs zemes.