Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Jelgavā turpinās īres namu būvniecība Ganību ielā 54 - pirmā māja ir uzbūvēta un šobrīd turpinās iekšdarbi, savukārt otrajam īres namam sākta modulāro konstrukciju uzstādīšana, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

Paralēli teritorijā notiek bruģēšanas un labiekārtošanas darbi. SIA "Jelgavas īres nami" paredz, ka augustā iedzīvotājiem prezentēs demo dzīvokli, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau šobrīd aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šim reģistrēti 96 iesniegumi.

SIA "Jelgavas īres nami" Ganību ielā 54 būvē divas energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā - Tukumā.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Pirmā kārta atrodas Krišjāņa Barona ielā 112. Projekta attīstītājs pirmajā kārtā ir renovējis vēsturisko koka ēku un to apvienojis ar jaunu, modernu būvapjomu, izveidojot 9 elitāru dzīvokļu īres namu un komerctelpas ēkas pirmajā stāvā.

Barona Pasāžas dzīvokļi atšķiras no tipveida īres piedāvājuma ar dzīvokļu plašo plānojumu, terasēm un balkoniem, augstvērtīgo apdari, elegantajām virtuvēm, plašām garderobes telpām un iebūvēto skapju sistēmām. Pēdējos gados aiz vien vairāk attīstītāji priekšroku dod ekonomiskās klases īres namiem, kur lielākā daļa dzīvokļi ir salīdzinoši mazās platībās (35-45m2) ar uzsvaru uz ārvalstu klientiem. Barona Pasāžas īres nams piedāvā premium klases dzīvokļus, kas nodrošina to, kas nepieciešams augstvērtīgai, kvalitatīvai dzīvošanai ilgtermiņā arī ģimenēm ar bērniem un vietējiem klientiem, kas novērtēs piedāvāto dzīvokļu kvalitāti un servisu.

Neskatoties uz to, ka ēkā ir 4 stāvi, iedzīvotāju ērtībai ir izbūvēts lifts, grezna kāpņu telpa, noliktavas telpas, kā arī ir labiekārtots pagalms ar vietu katram dzīvoklim mašīnas novietošanai. Ēkā ir padomāts arī par drošību, uzstādot videonovērošanas sistēmu un domofonus.

Svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Saules ielā 122, Ventspilī, vietā, kur ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu top divas jaunas daudzdzīvokļu mājas ventspilnieku ģimenēm.

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī top jaunas daudzdzīvokļu īres mājas.

Projekta pasūtītājs ir pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

"Esmu gandarīts, ka projektēšanas stadijā ir izdevies uzlabot un papildināt sākotnējo ieceri un ka būvniecība rit pēc plāna, iekļaujoties grafikā," atzinību pauž PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs, piebilstot: "Interese par jauno dzīvokļu īri ir ne tikai no ventspilniekiem, bet arī no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri vēlētos atgriezties Ventspilī. Vasaras beigās plānojam uzsākt pieteikumu reģistrēšanu dzīvokļu īrei."

"Ar "ALTUM" atbalstu Latvijas reģionos šobrīd ir uzsākta jau septiņu zemas īres māju būvniecība Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē, kurās kopā būs gandrīz 450 jauni dzīvokļi. Šobrīd ir liela interese par īres māju būvniecību arī no citām pašvaldībām, un tas ļauj ar pārliecību teikt, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību Latvijā ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos," pauž "ALTUM" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmums “KAITA Living”, kas ir Lietuvas nekustamā īpašuma attīstības grupas “KAITA Group” daļa un pārvalda 58 miljonus eiro vērtu īres projektu portfeli Viļņas centrā, uzsāk divu gadu obligāciju emisijas publisko piedāvājumu. Ieguldītājiem tiek piedāvāta 11,5% peļņa gadā, un emisija tiks iekļauta NASDAQ First North alternatīvajā tirgū.

“Šī emisija ir paredzēta investoriem, kuri meklē peļņu, kas balstīta uz reāliem aktīviem un stabilām, paredzamām īres ienākumu plūsmām. Pēdējo gadu laikā strauji augošais pieprasījums pēc kopdzīvošanas tipa mājokļiem, stratēģiski izvēlētas vietas un ilgtspējīgs biznesa modelis ir ļāvis mums saglabāt augstu 95% telpu aizpildījuma līmeni,” saka “KAITA Group” izpilddirektors Ugņus Latvis (Ugnius Latvys).

Pirmās tranšas ietvaros uzņēmums plāno piesaistīt 2 miljonus eiro ar iespēju palielināt kopējo summu līdz 8 miljoniem eiro. Obligāciju piedāvājums sākās 23. jūnijā un turpināsies līdz 11. jūlija plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru sabiedrību vai banku (“Signet”, “Swedbank”, “SEB Bank”, “Danske Bank” u. c.) starpniecību. Minimālais ieguldījums ir 1000 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā. Piedāvājumu organizē Lietuvas ieguldījumu sabiedrība “Orion Securities”.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) plāno izstrādāt jaunu hipotekārās kreditēšanas programmu, lai risinātu tirgus nepilnības "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem reģionos, otrdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē par mājokļa pieejamību un atbalsta rīkiem ģimenēm ar bērniem informēja "Altum" pārstāvji.

Programmas mērķis būtu novērst tirgus nepilnības, kuras rada fakts, ka reģionos nav attīstīta finanšu tirgus "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem.

Plānotā "Altum" mājokļu kreditēšana fiziskām personām jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Plānots, ka atbalsta programma tiks izstrādāta un nodota saskaņošanai šī gada otrajā ceturksnī.

"Altum" šobrīd piedāvā atbalsta programmas mājsaimniecībām pēc to ienākumiem. Atsevišķas programmas paredzētas sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu sociālo mājokļu būvniecībai, zemas īres maksas mājokļu būvniecībai. Tāpat tiek nodrošināts mājokļa iegādes pabalsts jaunajiem speciālistiem līdz 35 gadiem, kā arī vienreizēja subsīdija līdz 10 000 eiro mājokļa iegādei vai būvniecībai "Balsts" daudzbērnu ģimenēm. Vienlaikus "Altum" piedāvā arī atsevišķu mājokļa garantiju ģimenēm ar bērniem un programmu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem.

Dzīvojamo telpu īres likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu.

29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja semināru par Dzīvojamo telpu īres likuma ietekmes izvērtējumu. Seminārā kopā pulcējās mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji, lai ne vien apspriestu likuma līdzšinējo darbību, bet arī iezīmētu konkrētus soļus tā pilnveidošanai un efektīvākai īstenošanai nākotnē.

Dzīvojamo telpu īres likums stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un tā ex-post jeb pēcpārbaudes novērtējums veikts pēc Valsts kancelejas iniciatīvas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Izvērtēta tika likuma faktiskā ietekme laika posmā no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim. Likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā, tomēr ņemot vērā, ka likuma pārejas periods vēl nav noslēdzies, nav iespējams pilnībā novērtēt īrnieka un izīrētāja tiesību līdzsvaru.

Otrdien, 25.februārī, Ministru kabinets (MK) izskatīs grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", informē Finanšu ministrija.

Likumprojekts paredz, ka valsts varēs iesaistīties pašvaldību darbā, īstenojot pieejamu mājokļu programmu publiskās un privātās partnerības veidā un daļēji sedzot trūkstošo īres maksas daļu. Tas veicinās jaunu darbinieku piesaisti pašvaldībām, lai nodrošinātu to darbību, kā arī palīdzēs uzņēmumiem atrast darbiniekus, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbību pašvaldības teritorijā.

"Šis ir nozīmīgs solis pieejamu īres mājokļu publiskās un privātās partnerības programmā, lai veicinātu reģionu pilsētu ilgtspējīgu attīstību un nodrošinātu modernus, energoefektīvus dzīvojamos apstākļus pašvaldību speciālistiem. Šobrīd notiek aktīvs sagatavošanās darbs kopā ar pieredzējušiem Eiropas Investīciju bankas ekspertiem un 18 Latvijas pašvaldībām. Eksperti precizē aktuālo pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem, izvērtēs pašvaldību izvēlēto zemesgabalu atbilstību projekta vajadzībām un strādās pie projekta finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem. Ceram, ka izstrādātie likuma grozījumi tiks operatīvi atbalstīti arī Saeimā," pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG ir uzsācis jauna īres mājokļu ciemata izveidi Mārupē, vienā no pieprasītākajām Pierīgas teritorijām.

Vairāk nekā 5 miljonu eiro projekts “Ozolkalni” paredz 13 māju jeb 52 dzīvokļu izbūvi 2360m2 platībā. Būvniecība ir sākusies 2025. gada jūnijā, un ciematu paredzēts nodot ekspluatācijā 2026. gada pirmajā pusē.

“Ozolkalni” ir turpinājums HAGBERG pirmajam dzīvojamo īres mājokļu ciematam “Dzilnupes” Dzilnuciemā, kas Mārupes novadā tika attīstīts kā pilotprojekts, pierādot ilgtermiņa īres segmenta potenciālu Pierīgā. “Ozolkalni” projekts atrodas tuvāk Rīgas robežai.

“Kvalitatīvu īres mājokļu piedāvājums, tostarp Pierīgā, joprojām attīstās lēni,” norāda Ivars Lukaševičs, HAGBERG īpašnieks. “Īrnieki nereti sastopas ar neatbilstošu dzīves kvalitāti par augstu cenu. Mūsu mērķis ir piedāvāt kvalitatīvi pārvaldītus, energoefektīvus un ilgtspējīgus mājokļus ilgtermiņa dzīvei — vietās, kur jau šodien veidojas aktīvas un noturīgas kopienas.”

Kaut arī praksei iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju objektu Latvijā nav ilgu vēsturisku tradīciju, pēdējo gadu tendences rāda, ka līdz ar valsts labklājības celšanos arvien vairāk cilvēku apsver šādu iespēju.

Par to, vai ar nekustamā īpašuma izīrēšanu Latvijā var pelnīt un kādi ir pirmie soļi, riski un ieguvumi no šādas uzņēmējdarbības, diskutē Kaspars Ekša (“Bonava Latvija”), Marika Toma (“Swedbank”), juriste nekustamo īpašumu jomā Nataļja Kurčanova un KPMG Latvijā partnere un nodokļu konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ilze Berga.

“Aptuveni 10 % no katra mūsu jauno mājokļu projekta dzīvokļiem šobrīd tiek pārdoti investoriem, kuri dzīvokļus iegādājas ar mērķi nodot ilgtermiņa īres tirgū. Dažiem tas ir pirmais, citiem – jau otrais un trešais dzīvoklis. Turklāt 50 % šādu pircēju jau ir visa dzīvokļa iegādei nepieciešamā summa,” komentē Kaspars Ekša, “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs. Viņš piebilst, ka dzīvokļus pērk arī uzņēmumi, kas tos izmanto savas saimnieciskās darbības veikšanai vai gūst peļņu izīrējot.

Publiskā - privātā partnerības pilotprojekta "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" ietvaros Tukumā, Smilšu ielā plāno būvēt divas daudzdzīvokļu mājas, nodrošinot 150 pieejamas cenas īres dzīvokļus esošajiem un jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm.

Publiskās - privātās partnerības projekts ļaus pašvaldībai, sadarbībā ar uzņēmējiem, rast iespēju nodrošināt kvalitatīvus, ilgtspējīgus un energoefektīvus īres mājokļus esošo un jauno speciālistu noturēšanai un piesaistei tādās būtiskās nozarēs kā skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts, pašvaldību darbinieki u. c. Projektā paredzēti gan nelieli studio tipa dzīvokļi, gan mājokļi ar vienu līdz trim guļamistabām. Jaunie īres dzīvokļi varētu būt pieejami iedzīvotājiem no 2029.gada.

Pilotprojekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada - vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldība saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.

Bauskā, Ceriņu ielā 8, norisinājusies “Atvērto durvju diena” jaunajā daudzdzīvokļu īres namā, kas tapis ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un Ekonomikas ministrijas atbalstu, īstenojot programmu “Zemas īres maksas dzīvojamās mājas reģionos”.

Projekta būvnieks ir SIA Monum, bet pasūtītājs – KIK Real Estate Bauska, SIA. Jaunā ēka ir nozīmīgs solis Bauskas novada attīstībā, piedāvājot kvalitatīvus, energoefektīvus un pieejamus mājokļus speciālistiem un ģimenēm. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 6,74 miljonus eiro, no kuriem 6,47 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas finansējumu.

Īres nams Ceriņu ielā 8 ir piecu stāvu ēka ar 60 dzīvokļiem – 12 vienas istabas dzīvokļi, 18 divu istabu dzīvokļi, 28 trīs istabu dzīvokļi un 2 četru istabu dzīvokļi. Katrs dzīvoklis aprīkots ar iebūvētu virtuvi ar sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotu vannas istabu. Ēka ir aprīkota ar liftiem, teritorijā izbūvētas 72 autostāvvietas un labiekārtota apkārtējā vide. Ēka ir zema enerģijas patēriņa nams, kas ļaus iedzīvotājiem ievērojami samazināt apkures izmaksas.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pēdējos divos gados ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Augošās procentu likmes, augstās būvniecības izmaksas un pircēju piesardzība ir būtiski ietekmējušas jauno projektu attīstību, īpaši ekonomiskajā segmentā, kur pieprasījums kritās visstraujāk. Tā rezultātā palielinājās nepārdoto dzīvokļu apjoms, taču tagad situācija mainās. EURIBOR līmenis sāk samazināties, hipotekāro kredītu pieejamība uzlabojas, un jauno projektu dzīvokļu piedāvājums strauji sarūk.

EURIBOR kritums un tā ietekme uz nekustamo īpašumu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc ilgstošas procentu likmju celšanas ir sākusi tās mazināt. 6 mēnešu EURIBOR likme ir nokritusies no augstākā punkta 4,1% līdz 2,4%, un sagaidāms, ka kritums turpināsies. Tas nozīmē, ka hipotekāro kredītu procentu maksājumi kļūst pieejamāki, palielinot pircēju interesi un veicinot darījumu skaita pieaugumu.

Īpaši svarīgi tas ir jauno projektu ekonomiskajā segmentā, kur iepriekš daudzi potenciālie pircēji atlikuši lēmumu iegādāties dzīvokli augsto aizdevuma izmaksu dēļ. Pašlaik mēs novērojam, ka tie, kuri bija nogaidījuši, sāk atgriezties tirgū.

Kāpēc rīkoties tagad?

Pagājušā gada sākumā tika ieguldīts liels darbs, lai iekustinātu premjeres Siliņas iniciēto birokrātijas samazināšanu un procesu sakārtošanu nekustamā īpašuma sfērā. Uzklausot uzņēmējus, attīstītājus un citas iesaistītās puses, tika panākta arī politiskā vienošanās par dažādiem jautājumiem.

Vienlaikus priekšā ir pats sarežģītākais darbs – izvirzīt prioritātes un ielikt konkrētus darbus laika rāmjos.Nereti sabiedriskā sektora lielākā problēma ir reālu un taustāmu mērķu izvirzīšana, sabalansējot to ar pieejamo budžetu. Pieejamo resursu ir tik, cik ir, un jāspēj izvērtēt, ko varam veikt ātrāk, efektīvāk, un no kā mums ir jāatsakās.

Grūts darbs ir sagaidāms īpaši jomās, kur pārklājas dažādu ministriju vai ministriju un pašvaldību atbildības. Valsts atbildības ietvaros kā prioritāti redzu sistēmu vienkāršošanu un digitalizēšanu.

Digitāli, efektīvi un vienkārši reģistri

Mērķtiecīgi mazinot birokrātiju un audzējot produktivitāti nekustamo īpašumu jomā, viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas. Par labo paraugu ņemot, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka mēs tērējam diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši. Patiesi priecē jau uzsāktie darbi ar kadastra sistēmas sakārtošanu.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Vides aizstāvju organizācijai "Greenpeace" ir jāmaksā vairāk nekā 660 miljonu ASV dolāru (605,7 miljonu eiro) kompensācija ASV cauruļvadu operatoram "Energy Transfer" (ET), trešdien nolēma zvērinātie ASV Ziemeļdakotas štatā.

ET apsūdzēja "Greenpeace" par vardarbības organizēšanu un neslavas celšanu cauruļvada "Dakota Access Pipeline" būvniecības laikā pirms gandrīz desmit gadiem.

Kompānija noliedz nodomu ierobežot vārda brīvību, taču pauda gandarījumu par zvērināto lēmumu, ka trim "Greenpeace" atzariem kopā jāizmaksā vairāk nekā 660 miljonu dolāru kompensāciju apsūdzībās par nelikumīgu iekļūšanu teritorijā, traucēšanu, sazvērestību un liegšanu piekļūt īpašumam.

ET pauda prieku, ka "Greenpeace" aktīvistiem būs jāatbild par savu rīcību, vienlaikus uzsverot, ka uzvara tiesvedībā ir panākums arī Mandanas un citu Ziemeļdakotas štata iedzīvotājiem, kuri cieta no protestētājiem un kuru ikdienas gaitas bija ilgstoši traucētas.

Biedrība “Zemnieku saeima” informē, ka, lai gan prezentētais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākotnes lauksaimniecības politikai vēl var tikt pamatīgi mainīts, esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir “starta svilpe boksa mačam”.

Lauksaimnieki visā Eiropā jau pauž savu neapmierinātību par Eiropas Lauksaimniecības komisāra Kristofe Hansena (Christophe Hansen) prezentēto piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada, kategoriski to noraidot un draudot ar milzu protestiem, ja dokuments netiks fundamentāli pārstrādāts.

Eiropas Lauksaimniecības komisārs Kristofe Hansens vakar Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejas sēdes laikā prezentēja EK piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada.

Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs informē, ka, iepazīstoties ar pirmo nākotnes politikas piedāvājuma versiju, ar nožēlu jāsecina, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu.

Birokrātijas mazināšanai nekustamo īpašumu jomā viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas, sacīja nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņaprāt, par labo paraugu varētu ņemt, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, tādējādi arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Kļaviņš norāda, ka arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka tiek tērēts diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši.

Vēl viena no nekustamo īpašumu attīstītāju identificētajām problēmām ir servitūta jautājums, informē Kļaviņš. Atbilstoši Civillikumam kalpojošais nekustamais īpašums ir tas īpašums, kurā atrodas servitūta teritorija, bet valdošais nekustamais īpašums - kas servitūtu lieto jeb valda. Uzņēmējs skaidro, ka problēmas pašreiz sagādā situācija, kad viens zemes gabals tiek sadalīts vairākās vienībās un ir nepieciešams sakārtot servitūtus, piemēram, abos sev piederošajos īpašumos.

Vispieprasītākie dzīvokļi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir vienistabas un divistabu dzīvokļi. Iegādāto dzīvokļu vidējā platība ir 55-60 m², kas atspoguļo plašāku tendenci Eiropas Savienībā, kurā novērojama vēlme dzīvot kompaktākos mājokļos. Pieaugot pieprasījumam pēc pilnībā aprīkotiem, ērtiem un stilīgiem dzīvokļiem, var rasties izaicinājums iekārtot īres dzīvokli tā, lai tas atbilstu dažādu cilvēku vajadzībām. IKEA uzņēmumu interjera dizainere Ilga Liberte dalās risinājumos, kurus iespējams izmantot, lai pielāgotos īrnieku mainīgajām vajadzībām.

Izvēlies universālu krāsu paleti

Lai ļautu īrniekiem personalizēt telpu, vienlaikus saglabājot īpašuma vizuālo vienotību, uzņēmumu interjera dizainere iesaka izvēlēties neitrālu un pievilcīgu krāsu paleti. Sāc ar neitrālu bāzi – baltiem, pelēkiem vai siltiem smilškrāsas toņiem. Šie toņi nodrošina mierīgu, universālu fonu, kas papildina dažādus interjera stilus, ļaujot īrniekiem viegli pievienot personiskus akcentus, neizjaucot kopējo vizuālo harmoniju.

“Izvēlies mēbeles neitrālās krāsās, lai nodrošinātu to elastīgu pielietojumu un ilgtermiņa lietojamību. Balta, pelēka vai bēša krāsa rada atturīgu pamatu, kas piemērots dažādiem īrnieku stiliem. Piemēram, lieliska izvēle ir dīvāni pelēkos vai smilšu toņos. Tādas tekstila preces kā spilveni vai pledi gaiši zilā vai zaļā krāsā nodrošina atsvaidzinošu akcentu, vienlaikus saglabājot vizuālo līdzsvaru,” iesaka uzņēmumu interjera dizainere Liberte.

MJL Development paziņo par nozīmīgu sasniegumu būvniecības nozarē Latvijā - Jelgavā veiksmīgi ir pabeigti koka karkasa modulāro konstrukciju montāžas darbi, kas ir pirmā šāda veida ēka Latvijā.

Šis projekts ir vērsts uz ilgtspējīgu un energoefektīvu būvniecību, izmantojot videi draudzīgas materiālus un modernu būvniecības tehnoloģiju. Modulārās konstrukcijas ļauj samazināt būvniecības laiku un veicina labāku kvalitātes kontroli, vienlaikus ievērojami samazinot būvniecības radīto ietekmi uz vidi.

„Mēs esam lepni par šo inovatīvo sasniegumu, kas apliecina Latvijas būvniecības nozares potenciālu un inovāciju spēju,” norāda MJL Development vadītājs Jānis Lagzdiņš. „Šis projekts pierāda, ka ar pareizo komandu, tehnoloģijām un ilgtspējīgu pieeju varam būvēt drošas, modernas un videi draudzīgas ēkas,” turpina Jānis Lagzdiņš.

Projekta attīstītājs SIA “Jelgavas Īres Nami” ir piesaistījis attīstības finanšu institūcijas “Altum” finansējumu kopumā 11,36 miljonu eiro apmērā, kas tiek nodrošināts ar Atveseļošanās fonda finansiālo atbalstu. Projekta kopējās izmaksas ir 13,10 miljoni eiro. Šī programma un Atveseļošanās fonda finansējums ir paredzēti, lai veicinātu mājokļu pieejamību reģionos, būvējot izdevīgus un kvalitatīvus dzīvokļus mājsaimniecībām par pieejamu īres cenu.