Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Jelgavā turpinās īres namu būvniecība Ganību ielā 54 - pirmā māja ir uzbūvēta un šobrīd turpinās iekšdarbi, savukārt otrajam īres namam sākta modulāro konstrukciju uzstādīšana, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

Paralēli teritorijā notiek bruģēšanas un labiekārtošanas darbi. SIA "Jelgavas īres nami" paredz, ka augustā iedzīvotājiem prezentēs demo dzīvokli, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau šobrīd aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šim reģistrēti 96 iesniegumi.

SIA "Jelgavas īres nami" Ganību ielā 54 būvē divas energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā - Tukumā.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm Saules ielā 122, Ventspilī, vietā, kur ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu top divas jaunas daudzdzīvokļu mājas ventspilnieku ģimenēm.

Pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī top jaunas daudzdzīvokļu īres mājas.

Projekta pasūtītājs ir pašvaldības SIA "Ventspils nekustamie īpašumi".

"Esmu gandarīts, ka projektēšanas stadijā ir izdevies uzlabot un papildināt sākotnējo ieceri un ka būvniecība rit pēc plāna, iekļaujoties grafikā," atzinību pauž PSIA "Ventspils nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs, piebilstot: "Interese par jauno dzīvokļu īri ir ne tikai no ventspilniekiem, bet arī no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri vēlētos atgriezties Ventspilī. Vasaras beigās plānojam uzsākt pieteikumu reģistrēšanu dzīvokļu īrei."

"Ar "ALTUM" atbalstu Latvijas reģionos šobrīd ir uzsākta jau septiņu zemas īres māju būvniecība Valmierā, Jelgavā, Bauskā, Ventspilī, Cēsīs un Alūksnē, kurās kopā būs gandrīz 450 jauni dzīvokļi. Šobrīd ir liela interese par īres māju būvniecību arī no citām pašvaldībām, un tas ļauj ar pārliecību teikt, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību Latvijā ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos," pauž "ALTUM" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmums “KAITA Living”, kas ir Lietuvas nekustamā īpašuma attīstības grupas “KAITA Group” daļa un pārvalda 58 miljonus eiro vērtu īres projektu portfeli Viļņas centrā, uzsāk divu gadu obligāciju emisijas publisko piedāvājumu. Ieguldītājiem tiek piedāvāta 11,5% peļņa gadā, un emisija tiks iekļauta NASDAQ First North alternatīvajā tirgū.

“Šī emisija ir paredzēta investoriem, kuri meklē peļņu, kas balstīta uz reāliem aktīviem un stabilām, paredzamām īres ienākumu plūsmām. Pēdējo gadu laikā strauji augošais pieprasījums pēc kopdzīvošanas tipa mājokļiem, stratēģiski izvēlētas vietas un ilgtspējīgs biznesa modelis ir ļāvis mums saglabāt augstu 95% telpu aizpildījuma līmeni,” saka “KAITA Group” izpilddirektors Ugņus Latvis (Ugnius Latvys).

Pirmās tranšas ietvaros uzņēmums plāno piesaistīt 2 miljonus eiro ar iespēju palielināt kopējo summu līdz 8 miljoniem eiro. Obligāciju piedāvājums sākās 23. jūnijā un turpināsies līdz 11. jūlija plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru sabiedrību vai banku (“Signet”, “Swedbank”, “SEB Bank”, “Danske Bank” u. c.) starpniecību. Minimālais ieguldījums ir 1000 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā. Piedāvājumu organizē Lietuvas ieguldījumu sabiedrība “Orion Securities”.

Dzīvojamo telpu īres likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu.

29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkoja semināru par Dzīvojamo telpu īres likuma ietekmes izvērtējumu. Seminārā kopā pulcējās mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji, lai ne vien apspriestu likuma līdzšinējo darbību, bet arī iezīmētu konkrētus soļus tā pilnveidošanai un efektīvākai īstenošanai nākotnē.

Dzīvojamo telpu īres likums stājās spēkā 2021. gada 1. maijā un tā ex-post jeb pēcpārbaudes novērtējums veikts pēc Valsts kancelejas iniciatīvas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Izvērtēta tika likuma faktiskā ietekme laika posmā no 2024. gada oktobra līdz 2025. gada aprīlim. Likums kopumā ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā, tomēr ņemot vērā, ka likuma pārejas periods vēl nav noslēdzies, nav iespējams pilnībā novērtēt īrnieka un izīrētāja tiesību līdzsvaru.

Sākoties iniciatīvas "Mietenstopp" (Īres iesaldēšana) trīs dienu kampaņai, Vācijā piektdien gaidāmi ielu protesti pret pieaugošajām īres cenām.

Protesta akcijā, kas turpināsies līdz svētdienai, paredzēti mītiņi un diskusijas ar tiem, kurus ietekmē pieaugošās mājokļa izmaksas.

Ar apmēram 180 partnerorganizāciju atbalstu, demonstrācijas plānotas, piemēram, Minhenē, Ķelnē un Brēmenē.

"Nav pieņemami, ka arvien vairāk cilvēku 30,40 un pat vairāk procentu no saviem ienākumiem tērē tikai īrei," norādījis kampaņu atbalstošās Vācijas Arodbiedrību konfederācijas (DGB) valdes loceklis Štefans Kercels.

Vācijas Ekonomikas izpētes institūts (DIW) secinājis, ka kopš 2010.gada pamata īres maksa bez papildu maksājumiem par mājokli pieaugusi par 64%. Pēdējā gada laikā gan iepriekš būvētos, gan jaunajos projektos īres maksa kāpusi par 4%.

Publiskā - privātā partnerības pilotprojekta "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" ietvaros Tukumā, Smilšu ielā plāno būvēt divas daudzdzīvokļu mājas, nodrošinot 150 pieejamas cenas īres dzīvokļus esošajiem un jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm.

Publiskās - privātās partnerības projekts ļaus pašvaldībai, sadarbībā ar uzņēmējiem, rast iespēju nodrošināt kvalitatīvus, ilgtspējīgus un energoefektīvus īres mājokļus esošo un jauno speciālistu noturēšanai un piesaistei tādās būtiskās nozarēs kā skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts, pašvaldību darbinieki u. c. Projektā paredzēti gan nelieli studio tipa dzīvokļi, gan mājokļi ar vienu līdz trim guļamistabām. Jaunie īres dzīvokļi varētu būt pieejami iedzīvotājiem no 2029.gada.

Pilotprojekts tiek veidots pēc "privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko" modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030.gada - vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldība saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG ir uzsācis jauna īres mājokļu ciemata izveidi Mārupē, vienā no pieprasītākajām Pierīgas teritorijām.

Vairāk nekā 5 miljonu eiro projekts “Ozolkalni” paredz 13 māju jeb 52 dzīvokļu izbūvi 2360m2 platībā. Būvniecība ir sākusies 2025. gada jūnijā, un ciematu paredzēts nodot ekspluatācijā 2026. gada pirmajā pusē.

“Ozolkalni” ir turpinājums HAGBERG pirmajam dzīvojamo īres mājokļu ciematam “Dzilnupes” Dzilnuciemā, kas Mārupes novadā tika attīstīts kā pilotprojekts, pierādot ilgtermiņa īres segmenta potenciālu Pierīgā. “Ozolkalni” projekts atrodas tuvāk Rīgas robežai.

“Kvalitatīvu īres mājokļu piedāvājums, tostarp Pierīgā, joprojām attīstās lēni,” norāda Ivars Lukaševičs, HAGBERG īpašnieks. “Īrnieki nereti sastopas ar neatbilstošu dzīves kvalitāti par augstu cenu. Mūsu mērķis ir piedāvāt kvalitatīvi pārvaldītus, energoefektīvus un ilgtspējīgus mājokļus ilgtermiņa dzīvei — vietās, kur jau šodien veidojas aktīvas un noturīgas kopienas.”

Aizvadīti "Veselības centrs 4" jaunā medicīnas kompleksa spāru svētki un laika kapsulas atstāšana nākamajām paaudzēm.

Pasākums notika būvlaukumā K. Barona ielā 119, Rīgā, un tā mērķis bija atzīmēt jumta konstrukcijas uzlikšanu un pateikties būvniecības komandai par līdzšinējo darbu, kā arī piepildīt laika kapsulu, kas vēlāk, būvniecības noslēguma posmā, tiks ievietota aizstiklotā, visiem redzamā vietā.

Spāru svētki iezīmē būtisku posmu "Veselības centrs 4" jaunā medicīnas kompleksa tapšanā.

"Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsvēra: "Šis brīdis ir simbolisks - ēka iegūst jumtu, un mēs esam soli tuvāk tam, lai pacienti varētu saņemt jaunu, modernu medicīnas centru Rīgas vidū ar visu nepieciešamo vienuviet. Daudzfunkcionālais medicīnas komplekss apvienojumā ar "Veselības centrs 4" pastāvīgi augošo jaunāko tehnoloģiju bāzi un atzītajiem medicīnas speciālistiem nozīmēs vēl plašākas iespējas veikt pilna spektra ārstēšanu, sākot ar diagnostikas posmu līdz sarežģītām operācijām un rehabilitācijai pēc tām. Mēs sakām lielu paldies būvniekiem un visiem iesaistītajiem darbiniekiem par tik raitu un kvalitatīvu darbu".

Bauskā, Ceriņu ielā 8, norisinājusies “Atvērto durvju diena” jaunajā daudzdzīvokļu īres namā, kas tapis ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un Ekonomikas ministrijas atbalstu, īstenojot programmu “Zemas īres maksas dzīvojamās mājas reģionos”.

Projekta būvnieks ir SIA Monum, bet pasūtītājs – KIK Real Estate Bauska, SIA. Jaunā ēka ir nozīmīgs solis Bauskas novada attīstībā, piedāvājot kvalitatīvus, energoefektīvus un pieejamus mājokļus speciālistiem un ģimenēm. Projekta kopējās investīcijas sasniedz 6,74 miljonus eiro, no kuriem 6,47 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas finansējumu.

Īres nams Ceriņu ielā 8 ir piecu stāvu ēka ar 60 dzīvokļiem – 12 vienas istabas dzīvokļi, 18 divu istabu dzīvokļi, 28 trīs istabu dzīvokļi un 2 četru istabu dzīvokļi. Katrs dzīvoklis aprīkots ar iebūvētu virtuvi ar sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotu vannas istabu. Ēka ir aprīkota ar liftiem, teritorijā izbūvētas 72 autostāvvietas un labiekārtota apkārtējā vide. Ēka ir zema enerģijas patēriņa nams, kas ļaus iedzīvotājiem ievērojami samazināt apkures izmaksas.

Rīgas vēsturiskās koka ēkas monitorēs no kosmosa, informēja SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāve Inita Kabanova.

Izmantojot Eiropas Kosmosa aģentūras datus par 200 vēsturiskajiem koka namiem Rīgā, Latvijas kosmosa tehnoloģiju jaunuzņēmums "NRG Solutions" sadarbībā ar "Rīgas namu pārvaldnieku" apņēmies radīt risinājumu ēku strukturālā stāvokļa uzraudzībai no kosmosa.

Projekta mērķis ir radīt risinājumu, ko nākotnē ēku īpašnieki un pārvaldnieki varēs izmantot, lai uzraudzītu ēku stāvokli un laikus reaģētu, ja sākas nevēlamas izmaiņas.

Rīgas vēsturiskajām koka ēkām šis ir īpaši aktuāls jautājums - vēsturisku pazemes bedru un citu grunts nepilnību dēļ ēkas grimst un deformējas, tāpēc tieši šīs ēkas izvēlētas izpētei. Projektā paredzēts arī izveidot ēku grimšanas riska karti, kas būs integrēta Latvijas uzņēmuma "Baltijas satelītu serviss" izstrādātajā platformā "GeoHub", kur katrai ēkai varēs noteikt zemu, vidēju vai augstu riska līmeni.

Latvijas uzņēmums “ReBalt Modular Systems”, kas specializējas koka modulāro konstrukciju ražošanā privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, ir saņēmis 570 000 eiro finansējumu no Swedbank, lai nodrošinātu apgrozāmo līdzekļu pieejamību un paātrinātu īres namu projekta Jelgavā darbu.

"Šis finansējums mums ļauj būtiski palielināt ražošanas tempu un nodrošināt savlaicīgu būvniecības ciklu īres namu projektā Jelgavā," norāda Ēvalds Zunda, “ReBalt Modular Systems” īpašnieks un valdes priekšsēdētājs. "Pieprasījums pēc kvalitatīviem un pieejamiem mājokļiem Latvijā aug, un mūsu uzņēmums spēj nodrošināt augstas kvalitātes un ilgtspējīgus risinājumus ar moduļu būvniecības palīdzību."

Šī projekta īstenošana sniegs būtisku pienesumu Jelgavas iedzīvotājiem, piedāvājot pieejamus, mūsdienīgus un energoefektīvus mājokļus par konkurētspējīgām cenām. Moduļu tehnoloģija ļauj ievērojami saīsināt būvniecības laiku, tādējādi jaunie īres dzīvokļi būs pieejami ievērojami ātrāk, nekā tas iespējams tradicionālās būvniecības procesos.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītāja “River Properties” septiņstāvu biroju ēkai Rīgas vēsturiskajā centrā, Pērses ielā, piešķirts BREEAM In-Use sertifikāts ar atzīmi “Izcili”, apliecinot ēkas atbilstību starptautiski atzītiem ilgtspējas standartiem.

Šī ēka ir daļa no A klases biroju kompleksa Pērses iela2A/Barona iela 30A. Ekspluatācijā šopavasar nodota arī kompleksa otrā ēka – tā veidota, domājot par ilgtspējību, energoefektivitāti un vidi, kas ir draudzīga gan cilvēkiem, gan apkārtējai videi.

BREEAM In-Use “Excellent” novērtējums apliecina, ka ēkas projektēšanā un būvniecībā izmantotas pārdomātas, videi draudzīgas un augsta līmeņa tehnoloģijas, kas veicina ilgtspēju. Ēkā ir ierīkotas modernas apkures un ventilācijas sistēmas. Katrs ēkas stāvs ir aprīkots ar individuālām ventilācijas iekārtām, kā arī autonomām gaisa kondicionēšanas un ūdens patēriņa sistēmām.

Uzņēmumiem šādu biroju telpu izvēle nozīmē ne tikai samazinātu enerģijas patēriņu un ekspluatācijas izmaksas, bet arī veselīgāku un produktīvāku darba vidi.

Ogrē un Salaspilī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji saņēmuši skarbu triecienu - apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Namu pārvaldīšana” paziņojis par darbības pārtraukšanu. Oficiālais iemesls – iedzīvotāju parādi. Taču izskatās, ka patiesība, kā nereti šādos gadījumos, slēpjas dziļāk: nekompetenta finanšu pārvaldība un nespēja tikt galā ar parādniekiem.

Tas, ka ne visi godprātīgi apmaksā rēķinus noteiktajos termiņos, ir ikdiena jebkuram apsaimniekotājam. Citi uzņēmumi ar to tiek galā, bet šis – acīmredzami nespēj. Kāpēc? Katram saprotams, ka dzīvokļu īpašniekus vien vainot pārvaldnieka neveiksmēs ir vismaz nekorekti.

Salaspils novada pašvaldība atklāj šokējošus skaitļus: uzņēmums par atkritumu izvešanu SIA “Eco Baltia vide” vien ir parādā 141 719,04 eiro, no kuriem 116 558,99 eiro jau sen kā nokavēti. Vēl 25 227,45 eiro par jūnijā piegādāto siltumenerģiju nav samaksāti SIA “Salaspils Siltums”, nemaz nerunājot par 3 364,78 eiro parādiem par Saulkalnes mājām. Kas segs šos parādus? Uzņēmums? Diez vai. Skumjā realitāte ir tāda, ka šī nasta, visticamāk, gulsies uz dzīvokļu īpašnieku pleciem – pat tiem, kuri rēķinus apmaksājuši godīgi, nāksies maksāt atkārtoti. Pretējā gadījumā draud apkures un siltā ūdens atslēgšana.

Latvijā īres dzīvojamo namu tirgus joprojām ir maz attīstīts, tāpēc ir vieta jaunu vērienīgu projektu īstenošanai, kas spēj apmierināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas un modernas dzīvesvietas. Viens no šādiem namiem tiek celts Rīgā, Katoļu ielā 11 – SIA “Katoļu 11”, kas realizē šo projektu, banka Citadele piešķīrusi finansējumu 1,85 miljonu eiro apmērā ēkas būvniecībai un dzīvokļu iekārtošanai.

Projekta pabeigšana ir plānota šogad. Tā ir sešu stāvu ēka ar 76 īres dzīvokļiem, kuru platība ir no 17,8 m² līdz 36,6 m².

"Projekta kopējā platība ir 2764,9 m², bet dzīvojamā platība – 2307 m². Ēka atrodas gandrīz pilsētas centrā, tās apkārtnē ir parks, sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī pie ēkas tiks labiekārtots pagalms ar bērnu rotaļu laukumu un vietu 12 autostāvvietām," stāsta Olga Muhanberga, SIA “Katoļu 11” valdes locekle.

"Ne katrs var atļauties iegādāties dzīvokli jaunā projektā – ne tikai finansiālu apsvērumu, bet arī mobilitātes dēļ. Taču klients var atļauties maksāt par ikmēneša īri, lai dzīvotu mūsdienīgā, komfortablā dzīvoklī. Tajā pašā laikā investoru vidū pieaug pieprasījums pēc kvalitatīva nekustamā īpašuma un uzticamas pārvaldīšanas kompānijas, kas var pārņemt rūpes par investīciju objektu. Redzot šo nepieciešamību, mainījām savu stratēģiju un sākām būvēt vai iegādāties un renovēt daudzdzīvokļu ēkas, lai tās izīrētu."“Redzam, ka nekustamā īpašuma tirgū Latvijā ir nepieciešamas pārmaiņas, kas padarītu to draudzīgāku gala pircējam. Trūkst piedāvājuma, kas apmierinātu to iedzīvotāju pieprasījumu pēc mūsdienīga mājokļa, kuri nevar vai nevēlas iegādāties mājokli jaunbūvēs. Esam gandarīti atbalstīt SIA “Katoļu 11” projektu, jo tas spēs piedāvāt risinājumu tieši šim segmentam – kvalitatīvu, ilgtspējīgu un pieejamu īres mājokli pašā Rīgas centrā, vienlaikus sekmējot arī pilsētvides attīstību,” saka Mārtiņš Bočkāns, bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs.

“EfTEN Living” īres projekta “Easy Riga” renovācijas darbi tuvojas noslēgumam, un tagad interesentiem pieejami demo dzīvokļi apskatei.

Kopumā īrei pieejami 102 pilnībā aprīkoti dzīvokļi. Šobrīd interesi par projektu izrādījuši teju 200 potenciālo īrnieku.

“EfTEN Capital” sadarbībā ar būvniecības uzņēmumu “EKOTEH BŪVE”, projektēšanas biroju “ArhiCom”, arhitektu Arti Roķi un interjera dizaineri Eviju Grišāni Pinkuli ir pilnībā renovējis Aviācijas ielas daudzstāvu ēku, pārvēršot to no tipiskas 80. gadu sērijveida mājas par īres projektu.

“Mēs lepojamies, ka ar “Easy Riga” projektu esam parādījuši, cik daudz var izdarīt ar esošajām ēkām. Ne vienmēr ir jāceļ jaunas mājas, reizēm ir vērtīgi atjaunot un uzlabot jau esošās, piešķirot tām jaunu dzīvi. Esam veikuši lielu darbu, atjaunojot ēku no pamatiem līdz jumtam, tai skaitā, izbūvējot visas jaunas inženiersistēmas un radot mājīgu, gaišu interjeru ik katram,” skaidro “EKOTEH BŪVE” valdes priekšsēdētājs Oskars Petrovs.

Vispieprasītākie dzīvokļi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir vienistabas un divistabu dzīvokļi. Iegādāto dzīvokļu vidējā platība ir 55-60 m², kas atspoguļo plašāku tendenci Eiropas Savienībā, kurā novērojama vēlme dzīvot kompaktākos mājokļos. Pieaugot pieprasījumam pēc pilnībā aprīkotiem, ērtiem un stilīgiem dzīvokļiem, var rasties izaicinājums iekārtot īres dzīvokli tā, lai tas atbilstu dažādu cilvēku vajadzībām. IKEA uzņēmumu interjera dizainere Ilga Liberte dalās risinājumos, kurus iespējams izmantot, lai pielāgotos īrnieku mainīgajām vajadzībām.

Izvēlies universālu krāsu paleti

Lai ļautu īrniekiem personalizēt telpu, vienlaikus saglabājot īpašuma vizuālo vienotību, uzņēmumu interjera dizainere iesaka izvēlēties neitrālu un pievilcīgu krāsu paleti. Sāc ar neitrālu bāzi – baltiem, pelēkiem vai siltiem smilškrāsas toņiem. Šie toņi nodrošina mierīgu, universālu fonu, kas papildina dažādus interjera stilus, ļaujot īrniekiem viegli pievienot personiskus akcentus, neizjaucot kopējo vizuālo harmoniju.

“Izvēlies mēbeles neitrālās krāsās, lai nodrošinātu to elastīgu pielietojumu un ilgtermiņa lietojamību. Balta, pelēka vai bēša krāsa rada atturīgu pamatu, kas piemērots dažādiem īrnieku stiliem. Piemēram, lieliska izvēle ir dīvāni pelēkos vai smilšu toņos. Tādas tekstila preces kā spilveni vai pledi gaiši zilā vai zaļā krāsā nodrošina atsvaidzinošu akcentu, vienlaikus saglabājot vizuālo līdzsvaru,” iesaka uzņēmumu interjera dizainere Liberte.

MJL Development paziņo par nozīmīgu sasniegumu būvniecības nozarē Latvijā - Jelgavā veiksmīgi ir pabeigti koka karkasa modulāro konstrukciju montāžas darbi, kas ir pirmā šāda veida ēka Latvijā.

Šis projekts ir vērsts uz ilgtspējīgu un energoefektīvu būvniecību, izmantojot videi draudzīgas materiālus un modernu būvniecības tehnoloģiju. Modulārās konstrukcijas ļauj samazināt būvniecības laiku un veicina labāku kvalitātes kontroli, vienlaikus ievērojami samazinot būvniecības radīto ietekmi uz vidi.

„Mēs esam lepni par šo inovatīvo sasniegumu, kas apliecina Latvijas būvniecības nozares potenciālu un inovāciju spēju,” norāda MJL Development vadītājs Jānis Lagzdiņš. „Šis projekts pierāda, ka ar pareizo komandu, tehnoloģijām un ilgtspējīgu pieeju varam būvēt drošas, modernas un videi draudzīgas ēkas,” turpina Jānis Lagzdiņš.

Projekta attīstītājs SIA “Jelgavas Īres Nami” ir piesaistījis attīstības finanšu institūcijas “Altum” finansējumu kopumā 11,36 miljonu eiro apmērā, kas tiek nodrošināts ar Atveseļošanās fonda finansiālo atbalstu. Projekta kopējās izmaksas ir 13,10 miljoni eiro. Šī programma un Atveseļošanās fonda finansējums ir paredzēti, lai veicinātu mājokļu pieejamību reģionos, būvējot izdevīgus un kvalitatīvus dzīvokļus mājsaimniecībām par pieejamu īres cenu.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus ir piedzīvojis ievērojamu aktivitātes pieaugumu, jūlijā Rīgā sasniedzot augstāko darījumu skaitu kopš pirmskrīzes laikiem.

Tirgus optimisms un pircēju aktivitātes pieaugums liecina par pozitīvām tendencēm, ko veicina vairāki būtiski faktori. Šajā straujajā izaugsmē nekustamo īpašumu aģentūra AVER izceļas kā tirgus līderis, kļūstot par pirmo Latvijā dibināto aģentūru, kas plāno atvērt franšīzes starptautiski.

Kas tirgū rada uzrāvienu?

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū valda pozitīvs noskaņojums un ticība nākotnei, ko daļēji veicina mediju retorikas maiņa, samazinot uzsvaru uz ģeopolitisko saspīlējumu. Cilvēki ir noguruši no baiļošanās un sāk aktīvāk īstenot svarīgāku dzīves pirkumu.Vienlaikus pastāv arī vairāki citi, ekonomiska rakstura faktori, kas stimulē tirgus atgūšanos un darījumu pieaugumu. Kā svarīgāko jāmin Euribor likmes samazināšanos, kas būtiski palielinājusi nekustamā īpašuma iegādes pieejamību. Ja agrāk augstā Euribor likme ļoti sadārdzināja nekustamo īpašumu kredītprocentu izmaksas, daudziem liedzot iegādāties vēlamo īpašumu par noskatīto cenu, tā vietā liekot izvēlēties īri, tad šobrīd pirkums ir kļuvis krietni izdevīgāks. Vairāk nekā 60% nekustamā īpašuma pircēju to iegādājas par kredītu.

25. oktobrī Rīgā notiks slēgta tikšanās ar pārstāvjiem no viena no lielākajiem Tuvo Austrumu attīstītājiem — uzņēmuma DAMAC Properties.

Reģistrācija:

Šeit: https://fienta.com/lv/d-3

vai šeit: WhatsApp / SMS / Telegram: +971585961359

DAMAC ir lielākais privātais attīstītājs AAE, pazīstams ar saviem vērienīgajiem “pilsēta pilsētā” tipa dzīvojamo projektu attīstības plāniem un augstākās klases piejūras projektiem. Vizītes laikā Latvijā uzņēmuma pārstāvji prezentēs jaunus projektus un pastāstīs par ieguldījumu specifiku Dubaijas nekustamo īpašumu tirgū.

Kāpēc Eiropas investori arvien biežāk skatās Dubaijas virzienā

Daudzi Eiropas investori — tostarp arī no Latvijas — saskaras ar vairākiem izaicinājumiem vietējā tirgū: