Digitālā identitātes maka ieviešana Latvijā būs būtisks pavērsiens – ne tikai iedzīvotāju ērtībai, bet arī valsts pārvaldes darbībai. Tas mainīs līdzšinējos informācijas apmaiņas principus, pieprasot atteikties no ierastās centralizētās sistēmu arhitektūras. Līdz ar to būs nepieciešamas būtiskas pārmaiņas valsts informācijas sistēmu darbībā, kas prasīs ievērojamu laika, cilvēkresursu un finanšu ieguldījumu.
Līdz 2030. gadam visā Eiropas Savienībā plānots ieviest vienotu digitālās identitātes maku – mobilo lietotni, kurā iedzīvotāji varēs ērti uzglabāt un pārvaldīt svarīgus dokumentus, piemēram, pasi, vadītāja apliecību, diplomus un veselības apdrošināšanas kartes. Šī ērtība nozīmē radikālas pārmaiņas valsts sistēmās. No centralizētas, sarežģītas informācijas arhitektūras būs jāpāriet uz decentralizētu, lietotāja kontrolētu datu apmaiņas modeli. Tas nozīmē arī būtisku valsts IT sistēmu reorganizāciju un papildus budžeta piešķīrumu – pašreiz plānotās izmaksas ir tikai procesa sākums.
Latvija jau piedalās Eiropas pilotprojektā “NOBID”, kur LVRTC kopā ar partneriem testē digitālās identitātes maka risinājumu. 2025. gada pavasarī tika uzsākta prototipa praktiskā pārbaude ar fokusgrupu dalībniekiem, novērtējot drošību, savietojamību un lietošanas pieredzi.
Kad pavasarī vairāki man zināmi cilvēki atsaucās aicinājumam pieteikties Eiropas digitālās identitātes maka pilotprojekta klātienes testam Latvijā, viņi tā arī palika gaidītāju lokā un līdz testēšanai nenokļuva. Tāpēc ļoti interesants šķiet kursors.lv publicētais raksts par to, kā šī testēšana notikusi. Fakti, ka Latvijā izstrādātā maka versiju testēt bija iespēja tikai klātienē rūpīgi atlasītam testētāju lokam, kā arī tas, ka autentifikācijai tika izmantots eParaksts, manī raisa bažas, vai mūsu valsts ceļš maka izstrādē ved pareizajā virzienā.
Klātienes testēšana apdraud identitātes maka ieviešanu reālajā dzīvē
Lai digitālā identitātes maka ieviešanas process būtu veiksmīgs, jābūt gataviem rīkoties vairākos virzienos. Piemēram, jāpārskata līdzšinējā datu integrācijas politika, pārorientējot informācijas sistēmas uz lietotāja vadītu datu apriti. Tas nozīmē – pārskatīt visu sistēmu darbības loģiku. Svarīgākais maka drošības aspekts ir identitātes apliecinājuma izveide, jo uz tās balstās turpmākā personas identifikācija. Un ne tikai – arī visu pārējo apliecinājumu izsniegšana. Uzskatu, ka tas būtu pirmais un galvenais šāda prototipa uzdevums – apzināt un notestēt mehānismus drošam maka lietotāju onbordingam.
Līdz ar to, manuprāt, nepareiza ir eParaksts mobile lietotnes izmantošana testēšanā, jo rezultātā problēma vienkārši tiek atlikta. Tik liela mēroga projekts nevar sasniegt nepieciešamo auditoriju un testēšanas mērķus, izmantojot klātienes testēšanu. Tā rezultātā tiek minimizēta auditorijas iesaiste un rezultātu objektivitāte.
Kā šis risinājums mijiedarbosies ar esošo digitālo vidi? Ieviest maku visos risinājumos, kuri šobrīd ir balstīti uz eParaksts vai latvija.lv autentifikāciju, būs daudzu gadu uzdevums. Maka risinājumam, lai tas viegli iedzīvotos ikdienas apritē, būtu nepieciešama dabīga integrācija esošajā vidē. Tas nozīmē, ka jaunais rīks netiek ieviests kā paralēla vai nošķirta sistēma, bet gan pakāpeniski iekļaujas jau esošajos e-pakalpojumos un lietotāju ierastajās mijiedarbības plūsmās. Lietotājam nav jāmaina savi paradumi vai jāapgūst pilnīgi jauni procesi, bet gan jāspēj esošās darbības – autentifikāciju, apliecinājumu izmantošanu, piekrišanu došanu – veikt ar maka starpniecību tikpat vienkārši vai pat vienkāršāk, nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka digitālajam makam jābūt pielāgotam jau pastāvošajiem standartiem un servisiem.
Soli tuvāk digitālajai transformācijai
Digitālā identitātes maka ieviešana nav vienreizējs pasākums, bet nepārtraukts process, kas prasa regulāru uzraudzību, testēšanu un uzlabojumu ieviešanu, balstoties uz reālu lietotāju pieredzi. Tā nebūs vienkārši jauna lietotne, bet gan būtiska sistēmu reorganizācija, kas mainīs visu valsts informācijas sistēmu apmaiņas un darbības principu. Tas nozīmē, ka digitālā identitātes maka ieviešana ir tikai neliela redzamā daļa daudz plašākam un sarežģītākam procesam.